Eiro fokusā

Gan patērētāji, gan pārtikas produktu ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē veidus kā ietaupīt. Pircēji lūkojas pēc precēm ar zemāku cenu, bet pārtikas ražotāji pievelk jostu un samazina ražošanas izmaksas – meklē lētākus enerģijas veidus, samazina produktu klāstu, maina arī receptūras un iepakojumu.

Inflācijas kāpums mudina Latvijas iedzīvotājus krietni rūpīgāk pārdomāt iepirkšanās paradumus. Priekšroka tiek dota precēm ar zemāku cenu un akcijām, teic "Rimi" pārstāvis Juris Šleiers.

Juris Šleiers uzsver, ka aizvien lielāku popularitāti pircēju vidū iegūst Rimi privātā preču zīme. Šāda tendence citviet Eiropā nav jaunums un bija aktuāla arī pirms krīzes.

Arī "Maxima" mazumtirdzniecības tīklā pieprasījums pēc šī uzņēmuma privātās preču zīmes produktiem ir stabils un pieaug, teic "Maxima" pārstāve Laura Bagātā. Tāpat inflācijas ietekmē cilvēki dažas produktu grupas sākuši pirkt vairāk nekā iepriekš.

"Rimi" pārstāvis Juris Šleiers uzsver, ka tomēr griķu uzvaras gājiens nav mitējies - "Rimi" to pārošanas apjoms ir četrkāršojies. Tomēr izmaiņas vērojamas citu produktu segmentā.

Uz jautājumu, vai Latvijas ražotāji zemākās cenas sacensībā nezaudē citu valstu ražotājiem, "Maxima" un "Rimi" pārstāvji pauž šādi: "Mūsu pašu ražotāji ir ļoti konkurētspējīgi gan ar produktu, gan ar produktu kvalitāti un spēj piedāvāt labas cenas ļoti kvalitatīviem produktiem. Lielu daļu no produkta cenas veido loģistikas komponente. Tā kā lokāliem produktiem ir īsāks ceļš līdz plauktam, līdz ar to tiem Latvijā ir lielāka konkurētspēja."

Tomēr arī ražotājiem augošas inflācijas apstākļos jāmeklē veidi kā ietaupīt un iespējas ir vairākas. Turpina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure apliecina, ka uzņēmēji centušas samazināt izdevumus kur vien iespējams, arī atliek investīciju projektus, lai varētu izdzīvot šo laiku. Tāpat samazina ražoto produktu klāstu.

Pārtikas ražotāji arī aktīvi ievieš tādus enerģijas ražošanas veidus, kas ir lētāki  - no gāzes pāriet uz propāna gāzu, pāriet uz šķeldas izmantošanu, uzstāda arī saules paneļus.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, no šīs valsts izbraukuši miljoniem bēgļu. Pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu - Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Polijā. Lielā bēgļu plūsma Ukrainas kaimiņvalstīm radīja virkni izaicinājumu un atstājas ietekmi arī uz šo valstu ekonomiku. Kā lielais bēgļu pieplūdums ietekmējis Polijas ekonomiku?

Polijas ekonomika šobrīd saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem kā citas Eiropas valstis. Saprotams, ka arī šo valsti ir skārusi enerģijas krīze un inflācija. To, ka Polijā šobrīd vissatraucošākā problēma ir inflācija, norāda Polijas Ekonomikas institūta vadītājs Pjotrs Araks.

Viņš atzīst, ka Polijas ekonomika palēninās, tomēr šis gads tiks pabeigts ar 4,5% izaugsmi un nākamgad tā varētu būt 1,7% apmērā. Araks piebilst, ka situācija nav laba, bet tā varētu būt vēl sliktāka. Runājot par to, kādu ietekmi uz Polijas ekonomiku šogad radījusi Ukrainas bēgļu plūsma, institūta vadītājs skaidro, ka par lielu spiedienu to nosaukt nevarētu, jo jau pirms 24.februāra Polijā dzīvoja daudz ukraiņu, vismaz pusotrs miljons. Ekonomiskās attiecības starp abām valstīm jau iepriekš bija ļoti lielas un šeit darbojās ukraiņu uzņēmumi.

Jā, bēgļi radīja izmaksas valstij, saka Araks, taču tajā pašā laikā bēgļi tērēja savus līdzekļus, tostarp iekrājumus. Tādēļ iekšzemes kopprodukta izaugsmes rādītājs šogad nemaz nebūtu bijis tik augsts, cik tas ir, ja šādas bēgļu plūsmas nebūtu. Ukrainas bēgļi šogad Polijas iekšzemes kopproduktam radījuši izaugsmi aptuveni 1% apmērā.

Ja ņem vērā tos bēgļus, kas valstī piereģistrēti un tos, kuriem izsniegts īpašais kods saziņai un palīdzības iegūšanai no Polijas varasiestādēm, aptuveni 60% darbspējīgā vecumā sāka strādāt, kad ieradās valstī.  Tas novedis pie tā, ka pašlaik bezdarbs Polijā ir visu laiku zemākajā līmenī. Tas ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Septembrī tas bija 5,1%. Pēc Polijas Ekonomikas institūta datiem, aptuveni 25% Polijas uzņēmumu nodarbina vismaz vienu Ukrainas bēgli, bet aptuveni 40%-50% uzņēmumu pērn vai šogad nodarbināja vismaz vienu ukraini. Ukraiņi strādā dažādos sektoros un lielāko daļu ukraiņu varot atrast pakalpojumu, būvniecības un ražošanas sektorā.

Pēc Polijas Ekonomikas institūta vadītāja domām, lielākā problēma ir ukraiņu jauniešu, vecumā no 15 līdz 18 gadiem, iekļaušanās sabiedrībā. Tas tādēļ, ka viņi nav pietiekami veci, lai strādātu un reizē arī viegli neiekļaujas Polijas izglītības sistēmā. Saskaņā ar ANO datiem, daudzi no šiem jauniešiem neapmeklē skolu vai nemācas attālināti. Araks arī norāda – jāatceras, ka bēgļi nav tikai nabadzīgi cilvēki, bet arī cilvēki, kas iebraukuši valstī ar kapitālu un ietaupījumiem. Un šie cilvēki atver uzņēmumus Polijā vai pārceļ to darbību. Aptuveni 10 000 cilvēku ir atvēruši biznesu Polijā, pārsvarā interneta tehnoloģiju jomā un būvniecībā. Un, runājot par būvniecību, bēgļu plūsma no Ukrainas ietekmēja arī Polijas mājokļu tirgu.

Cenu kritums joprojām ir teju nemanāms un atsevišķas mājokļu cenas joprojām pieaug. Pieaug arī īres cenas. Un vienkārša risinājuma šai problēmai nav, saka Polijas Ekonomikas Institūta vadītājs, norādot, ka jau kādu laiku Polijā jaunu mājokļu būvniecības apmēri sasniedz tos, kādi tika piedzīvoti darbīgākajos gados Padomju Savienības laikā. Proti, katru gadu tiek uzbūvēti aptuveni 200 000 jaunu dzīvokļu. Taču arī ar to vēl nepietiek, lai apmierinātu pieprasījumu. Kopumā Polijas Ekonomikas institūta vadītājs atzīst, ka Polijas ekonomika no bēgļu plūsmas bijusi ieguvēja, radot pievienoto vērtību Polijas ekonomikai.

Auto nozare Latvijā vēl nav atkopusies no Covid pandēmijas, bet šobrīd tirgū vērojams gan jaunu, gan lietotu automašīnu trūkums. Šoziem gaidāms arī iedzīvotāju pirktspējas kritums, tāpēc svarīgs ir jautājums, kā samazināt izdevumus par transportu. Aptauja liecina, ka auto īpašnieki gatavojas taupīt uz mašīnu apkopi un nepirkt jaunas ziemas riepas, bet auto tirgū piedāvā jaunu pakalpojumu – auto abonēšanu uz gadu par fiksētu cenu.

Pēc Auto asociācijas datiem, pieprasītāko modeļu lietoto mašīnu cenas augušas par 35-40%, ne tik strauji, bet dārgākas kļūst arī jaunas automašīnas. Par to, kā iedzīvotāji cenu kāpuma un inflācijas dēļ gatavojas samazināt transporta izmaksas, liecina oktobrī veiktā līzinga kompānijas „Citadele Leasing” aptauja. Stāsta uzņēmuma vadītājs Pēteris Plaudis.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs vērtē, ka auto nozarē šobrīd pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un to ietekmē gan karš Ukrainā, gan problēmas ar auto piegādēm.

Īstermiņa un ilgtermiņa auto nomas pakalpojumu sniedzējs „Sixt” šoruden sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu – iespēju jaunu vai pāris gadus vecu automašīnu abonēt uz gadu par fiksētu maksu. Sixt vadītājs Latvijā Arnis Jaudzems stāsta, ka mainās cilvēku paradumi.

To, ka mainās auto lietošanas paradumi, atzīst arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jau augusta beigās Auto asociācija norādīja, ka pieaug atņemto lietoto auto skaits, kas iegādāti, izmantojot tā dēvētos ātros kredītus. Tas liecina, ka iedzīvotāju rocība samazinās.

Regulāri dzirdam, kā uzņēmējdarbību, sākot ar ražošanu un beidzot ar tirdzniecību, ietekmē energoresursu cenu kāpums un inflācija. Šie faktori ietekmē arī medicīnas nozares uzņēmumus, kuriem būs grūti šoziem ietaupīt, samazinot apgaismojumu vai apkuri. Rīgā privātajās medicīnas iestādēs maksas pakalpjumus cenas šoziem varētu augt par 10 – 20%, savukārt, reģionos ar cenu celšanu nesteidzas. Cenu kāpums rindas uz valsts pakalpojumiem padarīs vēl garākas, bet maksas pakalpojumus izmantos tie, kam ir veselības apdrošināšana.

Šoziem būtiskākais izmaksu pieaugums medicīnā būs par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību, stāsta „Veselības centra 4” grupas vadītājs Māris Rēvalds.

Medicīnā ļoti aktuāls ir arī algu jautājums, nākamgad algas varētu palielināties par apmēram 9%, stāsta medicīnas centra ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš stāsta, ka maksas pakalpojumu cenas šogad neplāno paaugstināt, jo cenas tika koriģētas jau aprīlī.

Kādā aptaujā uz jautājumu, kā gatavojas šoziem taupīt naudu, iedzīvotāji atbildēja, ka retāk apmeklēs restorānus un izklaides pasākumus, retāk arī dosies pie ārstiem. „Veselības centra 4” grupas vadītājs Māris Rēvalds gan norāda, ka situāciju atvieglos veselības apdrošināšanas polises, kuru vērtība jau pārsniedz 100 miljonus eiro gadā.

Arī ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons norāda – cilvēki slimoja un slimos un ārstus apmeklēs.

Latvijas privātajās medicīnas iestādēs ir atgriezusies pacientu plūsma no Rietumeiropas - Lielbritānijas, Īrijas, Skandināvijas un Vācijas. Viņus maksas pakalpojumus cenas nebiedē, bet iepriecina.

Lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā neradītu iedzīvotājiem papildu finansiālo slogu, vairums Latgales pašvaldību šī gada budžetā nepiemēros paaugstināto –3 procentu nekustamā īpašuma nodokļu likmino būves kadastrālās vērtības. Tas attiecas uz tiem ekspluatācijā nenodotajiem objektiem, kuru būvniecība sākta pirms 2014.gada 1.oktobra. Tomēr ir pašvaldības, kas šo jomu sākušas sakārtot jau krietni agrāk, un tāpat ir daļa pašvaldību, kas arī ar nākamo gadu neplāno celtnodokļu likmi.

Jau no šī gada 1. oktobra pašvaldības varēja izlemt par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu tām ekspluatācijā nenodotajām dzīvojamām ēkām, kuru būvniecība bija uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, un kuras to īpašnieki izmanto. Līvānu novadā šis process, kā stāsta Būvvaldes vadītāja Diāna Rjaboškapova, sācies jau krietni agrāk.

“Mēs jau sākām faktiski ap 2016.-2017. gadu, jo 2016. gadā stājās spēkā tie saistošie noteikumi, un tad jau daļai tie tika piemēroti, kam tolaik beidzās būvniecības termiņi. Bet lielākajai daļai mēs piemērojam tagad, kad beidzas tas maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš. Šobrīd esam sastādījuši aktu, un pie mums ir ap 100 objekti, kas ir apliekami ar paaugstināto nodokļu likmi.”

Pārsvarā tās ir privātmājas, un visbiežāk tajās veikta pārbūve un, ceļot nodokli, kā uzsver Līvānu Būvvaldes vadītāja, iedzīvotāji tiek stimulēti savus īpašumus juridiski sakārtot.

“Motivēt šos cilvēkus nodot būves ekspluatācijā, jo ir zināma kategorija cilvēku, kas ļaunprātīgi nenodod šīs būves un jau ilgstoši velk garumā.

Tām būvēm, kam jau ir noteikta kadastrālā vērtībā, tad jau šī summa salīdzinoši liela sanāk. Tas motivē cilvēkus sakārtot dokumentus un pabeigt būvniecības procesu, atbilstoši regulām.”

Par augstākas likmes piemērošanu ēkām, kurām pārsniegts būvdarbu ilgums  īpašniekus jau brīdinājusi Ludzas novada dome, te likme – 3% no būves kadastrālās vērtības tiks piemērota gan tikai no 2024. gada 1. janvāra. Tas ir solis pretī iedzīvotājiem, stāsta domes juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Nikolajeva.

“Protams, ka var uzlikt tos saistošos noteikumus, ka tie stājas spēkā 2023. 1. janvārī. Bet reāli mēs saprotam, ka iedzīvotāji šos saistošos noteikumu nevarēs izpildīt. Deputāti lēma par labu iedzīvotājiem, ka šajā- 2023. gadā būvvalde veiks informatīvo darbu, informēs, ka ar 2024. gada 1. janvāri  šī paaugstinātā likme tiks ieviesta, un pa šo gadu cilvēki varēs veikt darbības, lai sakārtotu savus īpašumus, lai nebūtu šī paaugstinātā likme. Jo mērķis jau nav sodīšanas efekts, bet lai nekustamie īpašumi tiktu sakārtoti, nodokļi tiktu iekasēti.”

Lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā neradītu iedzīvotājiem papildu finansiālo slogu, arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā šajā budžeta gadā nepiemēro paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi par ekspluatācijā nenodotajiem objektiem, kuru būvniecība sākta pirms 2014.gada 1.oktobra.Skaidro Santa Pupiņa- Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja.

“Uz šo brīdi šāds lēmums nav pieņemts, un neesmu dzirdējusi, ka kaut kas tāds ir plānots. Iespējams tas būtu lietderīgi, jo veicinātu to, lai cilvēki nodot šīs ēkas ekspluatācijā.”

Daugavpilī to būvju skaits, kas nav nodotas laikus ekspluatācijā mērāmas tūkstošos, apliecina Santa Pupiņa. “Daugavpilī ir ap 2000 šādu ēku, kas nav nodotas ekspluatācijā.

Iemesli ir dažādi- kāds iesāk būvniecību un nepaspēj pabeigt dēļ ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, kādam tie ir ģimenes apstākļi, un rezultātā daudzas būves nav formāli nokārtotas, tās varbūt ir faktiski pabeigtas, bet līdz mums cilvēki nav atnākuši.”

To izdarīt arī nav tik vienkārši, jo tieši šobrīd vērojamas garas rindas Zemes dienestā, kur iedzīvotāji steidz sakārtot savu īpašumu lietas, turpina Santa Pupiņa.

“Valsts Zemes dienestā ir ļoti daudz iesniegumu par kadastrālās uzmērīšanas veikšanu, Valsts Zemes dienests nemaz viena vai divu mēnešu laikā nevar šobrīd uzmērīt šīs te būves. Jo apjoms ir ļoti liels dēļ šī te likuma normām.”

Vairāki simti būvju īpašnieku nav atnākuši uz būvvaldi, lai nodotu savas ēkas ekspluatācijā arī Augšdaugavas novadā.StāstaBūvvaldesbūvinspektors Arvils Pundurs.

“Izkristalizējas kādi 30-40 procenti, kas nav uzsākuši būvēt vai nav nodevuši ēkas ekspluatācijā. Jaunā likumdošana liks pārdomāt un sakārtot šo lietu, vai nu apturēt būvniecību, to pagarināt un tad jau saņemties un arī pabeigt.”

Būves nodošana ekspluatācijā nav lēts prieks, jārēķinās ar vismaz tūkstoti eiro un vairāk, atkarībā no ēkas lieluma.

“Pašvaldības nodeva- pieņemšana ekspluatācijā, apsekošana fiziskai personai ir 45 eiro, plus nāk inventarizācijas lietas pasūtīšana, kas ir visdārgākais un atsevišķas izziņas uz nodošanu par elektrību, dūmvada stāvokli.”

Arī Augšdaugavas novada pašvaldībā pagaidām nav plānots piemērot paaugstināto nekustamā nodokļa likmi. Skaidro Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne.

“Mēs šobrīd saistošos noteikumus negrozām, un 2023. gads paliks tāds, kāds ir šobrīd. Varētu būt runa tikai par 2024. gadu, ja uzskatīsim, ka to vajag.”

Lielu jēgu šajā nodokļu palielināšanas procesā Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldē nesaskata, arī finansiālo izdevību- nē, turpina Irēna Timšāne.

“Tur sanāk tāds misēklis- ja mēs, piemēram, tagad piemērosim to nodokli, tad viņš, redzot, ka likme tiek paaugstināta, atnāks uz Būvvaldi un pagarinās termiņu. Tad mums būs likme jāatceļ? Par kuru periodu tad mēs piemērosim to likmi, par tiem dažiem mēnešiem? Pats likums ļauj pagarināt nodošanas termiņus un tad jau nav jāpiemēro tā paaugstinātā likme. Es saprotu, ka ierosinātāji droši vien bija tā lielā pilsēta- Rīga, kurā ir tūkstošiem to būvju, kas nav nodotas ekspluatācijā un resurss ir tāds, ka labāk ir stimulēt to lietu un sakārtot. Mums pagaidām būvvalde ir ar to pastrādājusi, un daudzi ir pagarinājuši nodošanas termiņu. Jebkurā gadījumā mums tas prasīs vairāk tos resursus nekā tas ieguvums no tās starpības, ko mēs tādā veidā iegūsim.”

Paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai to nepaaugstināt ir katras pašvaldības ziņā. Pēc Ekonomikas ministrijas veiktās pašvaldību aptaujas izriet, ka aptuveni puse no visām Latvijas pašvaldībām paaugstinātu nodokļa likmi piemēros jau no nākamā gada 1. janvāra.

Par Latvijas zinātnieku radītajām tehnoloģijām izsolēs interesējas gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumi. Zinātnes komercializācijas izsolēs zinātnieku komandas šogad piedāvāja iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana vai koksnes atkritumu pārstrāde.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zinātnes komercializācijas programmā šogad kopš vasaras uzņēmējiem piedāvā izsolēs iegādāties 28 Latvijas zinātnieku radītās inovācijas. LIAA Zinātnes komercializācijas nodaļas vadītājs Māris Kromāns norāda, ka izsoles vēl turpinās un oktobrī tādas bijušas desmit. Viņš stāsta vairāk par rezultātiem tehnoloģiju pārnesē no augstskolām vai zinātnes institūtiem uz uzņēmumiem.

LIAA pārstāvis norāda, ka šobrīd uzņēmējus zinātnes laukā interesē inovācijas enerģētikas jomā, savukārt Covid-19 pandēmijas iespaidā īpaši pieprasīti ir arī dažādi risinājumi personalizētās medicīnas jomā, digitālo tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās.

Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra direktore Laila Eliņa norāda, ka arī pēc uzņēmumu pasūtījuma šobrīd vidēji ik gadu tiek realizēti ap 120 līgumpētījumi – gan lieliem, gan maziem un vidējiem uzņēmējiem. Un šī interese no uzņēmumiem pēdējos gados tikai pieaugusi, īpaši par vides tehnoloģijām. Minētās LIAA projekta izsoles universitātei ir jauna pieredze.

Savukārt Latvijas Universitātes Fizikas institūta izpilddirektors Gints Rieksts vērtē, ka tehnoloģiju izsolēs pašām pētnieku komandām jāiegulda liels darbs, lai kāds pieteiktos, taču arī paši uzņēmumi uz izsoļu formātu bieži raugās piesardzīgi.

LIAA zinātnes komercializācijas programma ļauj zinātnieku komandām piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, un atdeve izsolēs pāris projektos atpelnīta arī ar divkāršu uzviju. Izsoles vēl noritēs līdz gada beigām, bet tehnoloģijas, kuras šobrīd netiks iegādātas, arī pēc izsolēm būs pieejamas uzņēmējiem iegādei.

Ja jaunais pašvaldību lietu ministrs Rīgai būs vēlīgāks par aizejošo un apstiprinās pašlaik «iepauzēto» teritorijas plānu, galvaspilsētā būs jāslēdz gandrīz visas azartspēļu zāles. Tas nozīmē, ka Latviju pametīs puse zemes spēļu zāļu biznesa un valsts zaudēs vairāk nekā simt miljonu eiro nodokļus, bet tas nenozīmē, ka azartiskie rīdzinieki un pilsētas viesi nepārcelsies uz interneta vidi, kurā liela daļa šī rūpala arvien ir nelegāla.

Ar azartspēļu regulējumu mūsu valstij veicas ne pārāk labi. To var secināt no tā, ka šai nozarei veltītu normatīvu ir daudz, bet par sakārtotu šo jomu diez vai var saukt. Sevišķi, ja runa ir par spēļu biznesa regulējumu un nemitīgajām cīņām par iedzīvotāju vai domju interesēm zāles aizliegt un uzņēmēju un spēlmaņu vēlmi pēc taustāmām jeb tā sauktajām zemes spēļu zālēm.

Nesen ziņojām par kārtējiem normatīvu uzlabojumiem: Saeimas atkārtoti pieņemtajā Pašvaldību likumā parlaments atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu paplašināt pašvaldību tiesības lemt par azartspēļu atļaušanu vai aizliegšanu. Likumā tagad būs noteikts, ka tikai domes kompetencē ir lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tādējādi varētu tikt mazināti strīdi par dažādu likumu normu piemērošanu, kā rezultātā domju lemto par spēļu zāļu aizliegšanu atceļ uzraugošā ministrija.

Tomēr pati azartspēļu nozare par šiem likuma grozījumiem ir neizpratnē. Tā secināms no Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītāja un turklāt arī "zaļzemnieku" pārstāvja Arņa Vērzemnieka teiktā.

Kamēr Saeimas deputāti pieņem deklaratīvas izmaiņas bez praktiskas jēgas, pavisam taustāma ietekme varētu būt nākamajam pašvaldību lietu ministram, ja tas atšķirībā no aizejošā «Latvijas attīstībai» pārstāvja akceptēs Rīgas teritorijas plānu. Tajā ir faktiski aizliegtas zemes azartspēles Rīgā, atļaujot tās tikai ekskluzīvās viesnīcās, kādu Rīgā nav daudz. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniecei Signei Birnei jautāju, kādas būtu sekas, ja Rīgas plāns stātos spēkā.

Rīgā bāzējas aptuveni puse no visa spēļu biznesa. Nozares pārstāvis Arnis Vērzemnieks piekrīt, ka Rīgas plāns paredz gandrīz pilnīgu zemes spēļu izskaušanu, bet ir neizpratnē par galvaspilsētas vēlību spēļu zāles atļaut četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Latvijā azartspēles organizē 19 komersanti, nodarbina vairāk nekā 2700 cilvēku un šā gada deviņos mēnešos apgrozīti gandrīz 200 miljoni eiro, no kuriem gandrīz 28 miljoni eiro samaksāti spēļu nodokļos, bet vēl vairāk nekā 30 miljoni citos nodokļos, tajā skaitā divi miljoni eiro pašvaldību makos. Šā gada valsts budžeta plāns gan paredz par trešdaļu lielākus ieņēmumus, bet tie krietni iepaliek.

Kopš kara sākuma Ukrainā septiņas reizes palielinājies kiberuzbrukumu skaits valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Visbiežāk kādai interneta vietnei vienlaicīgi pieslēdzas ļoti daudzi lietotāji, tā rezultātā sistēma tiek pārslogota un nedarbojas. Uzbrukumi parasti ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām, bet būtisku ļaunumu nenodara. Tomēr, kā liecina Datu valsts inspekcijas apkopotie dati, šogad saņemti jau 72 paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis vērtē – lai arī palielinās politiski motivētu kiberuzbrukumu skaits, būtiski zaudējumi nav nodarīti, jo uz laiku – no dažām stundām līdz dažām dienām tiek bloķētas dažādas interneta vietnes.

Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs stāsta, ka finanšu nozarē visvairāk krāpniecības gadījumi saistīti ar klientiem, kas paši, visbiežāk telefonsarunas laikā, atklāj noziedzniekiem savus karšu datus un citu informāciju. Kiberuzbrukumi finanšu nozarei aktivizējās pēc padomju pieminekļa nojaukšanas.

Gints Mālkalnietis no stāsta, ka šobrīd nav vērojami kiberuznbrukumi kādu noteiktu nozaru uzņēmumiem. Uzbrukumi vairāk ietekmē pašu uzņēmumu darbību, mazāk skar klientus.

Kā sevi pasargāt no kiberuzbrukumiem? Oskars Blumbergs stāsta, ka pats galvenais ir savlaicīgi atjaunināt iekārtas. Gints Mālkalnietis uzsver programmatūras atjaunināšanas nozīmi.

Ja no kāda uzņēmuma ir nozagti klientu dati, visbiežāk vārds, uzvārds, telefons vai adrese, uzņēmumam par to jāziņo Datu valsts inspekcijai, kas par to informēs privātpersonas.

Jaunuzņēmumi jeb strauji augoši uzņēmumi līdz decembra vidum var piedalīties jau otrajā inovatīvo meistarklašu un investīciju sesiju ciklā, ko organizē „Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls” sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Mācības notiek angļu valodā un to mērķis ir gan palīdzēt jaunuzņemumiem apgūt prezentācijas prasmes sarunās ar investoriem, gan labāk saprast tirgu un klientus, gan tikties ar investoriem un uzsākt sarunas par investīciju piesaisti.

Meistarklases un investīciju sesijas jaunuzņēmumiem sākās 18. oktobrī. Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektore Olga Barretu-Gonsālvisa vērtē, ka šādas apmācības uzņēmumiem ir ļoti nepieciešamas.

 „Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla” jeb „LatBan” izpilddirektore un meistarklašu un investīciju sesiju cikla koordinatore Kristīne Tarvida stāsta, ka katra no meistarklasēm notiek divās daļās – vispirms notiek mācības, tad uzņēmēji izstrādā 3 minūšu prezentāciju un vēlāk tiekas ar investoriem.

Jaunuzņēmuma "Sepsiscan" līdzdibinātājs Didzis Rutītis stāsta, ka šobrīd izstrādā jaunu ierīci, ar kuras palīdzību medicīnas personāls intensīvās terapijas nodaļās varēs agrīni konstatēt sepses iestāšanos pacientiem. Viņaprāt, mācību galvenais ieguvums ir iespēja uzrunāt potenciālos investorus, bet tikpat svarīga ir arī tīklošanās ar citu jaunuzņēmumu pārstāvjiem.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektore Olga Barretu-Gonsālvisa stāsta – ja savulaik jaunuzņēmumi vairāk radās digitālo tehnoloģiju jomā, tad pēdējo trīs gadu laikā rodas uzņēmumi, kuru idejas balstītas zinātnē. 

Šoruden jau notikušas divas meistarklases, trešā sāksies 14. novembrī, bet jaunuzņēmumu meistarklase un investīciju sesija noslēgsies 15. decembrī.

Darba ņēmējiem trūkst pārliecības par savu varēšanu, savukārt darba devējus biedē nezināmais, un nav pielāgota vide – tie ir daži iemesli, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni sarežģītāk iekļauties darba tirgū. Latgalē, kur ir vislielākais bezdarba līmenis, visvairāk ir arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti – 46% no Latvijas kopējā bezdarbnieku ar invaliditāti skaita.

Valdis Laganovskis ir invalīdu biedrības „Impulss” vadītājs. Nevalstiskā organizācija darbojas Rēzeknē un apvieno cilvēkus ar kustību traucējumiem. Atbildot uz jautājumu, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir grūtāk atrast darbu, Valdis Laganovskis norāda, ka ir dažādas situācijas, proti, tas ir atkarīgs arī no paša cilvēka vēlmes un pārliecības par saviem spēkiem.

„Ja agrāk par cilvēkiem ar invaliditāti dzirdēja maz, vairāk viņi sēdēja pa mājām un viņi nebija sociāli integrēti. Tad tagad

cilvēks ar invaliditāti nav vairs atdalīts no sabiedrības,

un līdz ar to ļoti daudzi ir kas mūsu biedrībā strādā, ir pašnodarbinātie. Biedrībā ir kas daudzus gadus strādā bankā. Tas nozīmē, ka viņš ir spējīgs konkurēt attiecīgā darba tirgū, viņš ir nepieciešams darbinieks, līdz ar to viņš turpina to darbu.”

Tomēr nākas saskarties arī ar to, ka darba devēji darbiniekus ar invaliditāti nevēlas redzēt savā kolektīvā. „Dažkārt, jā, sastopamies, ka darba devējs, ja viņš izdzird, ka cilvēks ar invaliditāti, un, ja viņam ir, kā pateikt, aizspriedumi, viņš cenšas izvairīties no tādiem cilvēkiem.”

Trūkst arī izpratnes par to, kas ir vajadzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, un ne visi darba devēji ir gatavi pielāgoties.

„Ja es sēžu ratiņos, man dienā ir nepieciešams vismaz pusstundu, stundu izstiept mugurkaulu, lai tālāk varu darboties. Vai katrs darba devējs to sapratīs, ka kaut kur ofisā nepieciešams dīvāns, lai varētu izstiepties un tālāk turpināt savu darbu.”

Nodarbinātības valsts aģentūrā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem personas ar invaliditāti tuvu pie 7 tūkstošiem, kas ir 13.9 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita, un šis te īpatsvars gadu no gada ir līdzīgs, norāda NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika, turpinot vairāk par situāciju Latgales reģionā.

„Latgales reģionā kopumā personas ar invaliditāti reģistrēto bezdarbnieku vidū ir visvairāk.

Un pēc šī brīža datiem - tie ir 3 211 personas ar invaliditāti un kopumā tie ir 46 procenti no visiem bezdarbniekiem ar invaliditāti.”

Lielākoties Nodarbinātības valsts aģentūrā klienti ar invaliditāti ir pirmspensijas vecumā, izglītība profesionālā vai vispārējā vidējā. Aptuveni piektā daļa uzskaitē ir ilgāk par 3 gadiem. Un ilgstoši nestrādājot ir arvien grūtāk atkal iekļauties darba tirgū. Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika min dažus no pieprasītākajiem aģentūras organizētajiem pasākumiem, kurus izmanto bezdarbnieki ar invaliditāti.

„Kā daži no šiem pasākumiem, ko labprāt izmanto klienti ar invaliditāti, ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi un  tieši arī Latgales reģionā ļoti liels personu ar invaliditāti īpatsvars iesaistās šajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kas ir vienkārši pagaidu darbi pašvaldībā. Un tad ir pasākums – subsidētās darba vietas personām ar invaliditāti, tās ir darba vietas pie uzņēmējiem. Un šogad Latgales reģionā 283 personas ar invaliditāti ir šādā veidā uzsākušas darbu.”

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce atzīst, ka problēmu iemesli, kādēļ cilvēki ar invaliditāti nevar atrast darbu, ir saistīti ar stereotipiem gan no darba devēju puses, izvairoties no šādiem darbiniekiem, gan arī no pašu darba ņēmēju puses, kuri pret sevi ir ļoti paškritiski, baidoties, vai tiešām darba pienākumus varēs veikt.

 „Daudzi darba devēji joprojām ir ar pārliecību, ja pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti, tad viņu ir ļoti grūti atlaist. Bet nu jau pāris gadus Darba likumā ir veikti grozījumi, un šī te pozitīvā diskriminācija, kas bija iepriekš iestrādāta Darba likumā, vairs nepastāv. Un otrs ir tas, ka mums, protams, arī vides pieejamība, ar to domājot ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi vai dzirdes traucējumi, mums tas joprojām ir nosacīti bērna autiņos. Mēs tikai tagad sākam tā nopietni tam pievērsties un domāt, ka tam arī būtu jābūt.”

Šogad 9 mēnešos Latvijā kopumā darbu ir atraduši vairāk nekā 3 tūkstoši Nodarbinātības valsts aģentūras klientu ar invaliditāti. Latgalē, kur bezdarba līmenis ir augstāks, darba devējiem ir lielākas brīvā darba spēka izvēles iespējas, līdz ar to personām ar invaliditāti ir grūtāk atrast darbu, salīdzinot ar reģioniem, kur bezdarbs ir mazāks, atzīst Nodarbinātības valsts aģentūrā, arī uzsverot, ka kopumā darba devējiem izpratne par cilvēkiem ar invaliditāti palielinās.