Eiro fokusā

Latvijā būtiski samazinās dabasgāzes patēriņš. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada 10 mēnešos valstī patērētās dabasgāzes apmērs samazinājies par 35,9% jeb vairāk nekā par trešdaļu. Patērētāji kļuvuši taupīgāki, siltina ēkas un gāzes vietā apkurei vairāk izmanto šķeldu. Kādi faktori ietekmē gāzes patēriņu?

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka gāzes patēriņa samazināšanās ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un tas nozīmē, ka esam iemācījušies gan taupīt, gan aizstāt gāzi ar citiem energoresursiem.

Taupīt dabasgāzi lika arī augstās cenas, kas gan ir ļoti svārstīgas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons skaidro, ka dabasgāzes cenas ietekmē arī līgumi, ko var noslēgt par fiksētu vai mainīgu cenu.

AS "Gaso" ir dabasgāzes sadales sistēmas operators. Uzņēmuma Tirgus darbības nodrošināšanas departamenta vadītājs Ainārs Meņģelsons vērtē – lai arī gāzi Latvijā piegādā astoņi tirgotāji, par konkurenci viņu starpā runāt nevar. Bet gāze, lai arī mazākā apjomā, joprojām saglabās savu vietu energoapgādē.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka gāzes patēriņš Latvijā samazināsies par apmēram 20%.

Pasaulē dabasgāzes vietā kā perspektīvu zaļās enerģijas veidu sāk izmantot arī biometānu, ko var pievienot jau esošai sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrai.

Ne viens vien tieši šobrīd sāk meklēt dāvanas, ar kurām iepriecināt sev tuvākos gaidāmajos svētkos. Lielisks veids, kā to izdarīt, ir sarūpēt dāvanā Latvijā radītu produktu. Idejas var smelties Latvijas biznesa inkubatoru sociālo tīklu kontos, kur skatāmi pieci svētku katalogi, kuros apvienoti 12 Latvijā radītie produkti un piedāvātie pakalpojumi. Tieši šie katalogi var kļūt par palīgu ikvienam, kurš svētkos vēlas dāvināt ko īpašu un Latvijā radītu vai meklē unikālus produktus savam svētku galdam.

Jautāti, vai sākta dāvanu iegāde Ziemassvētkiem, Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji atzina:

"Jau sākam iegādāties dāvanas Ziemassvētkiem, tās ir kolēģiem. Tie ir ziedi, kafija, našķi, Ziemassvētku puķes un Latvijas našķi. Skatāmies, lai būtu Latvijas ražojums, tīri intuitīvi gribas vietējo nopirkt. Un vietējais ražojums šobrīd ir ļoti skaistos iesaiņojumos."

"Saldumiņus, kā ikviens, šobrīd gādājam bērniņiem, cepumiņus. Mēs izvēlamies tieši Latvijas produkciju. Kā savā valstī pienākas. Gada laikā mēs varam pirkt jebkuras citas konfektes, bet uz svētkiem mēs domājam kā atbalstīt tieši vietējos ražotājus un pērkam tieši mūsu ražotāju konfektes."

Taču ne tikai uzreiz rokām taustāmas dāvaniņas svētkiem šobrīd pieejamas čaklajiem dāvanu gādātājiem. Burvīgas, neparastas un pat inovatīvas dāvanas var noskatīt un idejas smelties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoru kampaņas "Kas slēpjas aiz svētkiem?" sarūpētajos svētku katalogos.

"Šī ir akcija, kurā ir iespēja aplūkot, iepazīties un saprast, ko mūsu biznesa inkubatora vietējie uzņēmēji ir sagatavojuši saviem klientiem uz Ziemassvētkiem.

Būs iespēja apmeklēt visu biznesa inkubatoru sociālo tīklu mājaslapas un iepazīties ar šo piedāvājumu. Piedāvājums būs sadalīts vairākās daļās. Tatad būs iespēja iegādāties kaut ko sev, kaut ko mājai, svētku galdam, interjeram," stāstīja Daugavpils biznesa inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs.

Daugavpils uzņēmums "Neon Underground", kā stāsta tā dibinātāji, ir lielākais personalizētu, ar rokām darinātu LED neona izkārtņu ražotājs Latvijā.

"Cilvēki var izvēlēties sev vēlamo dizainu, mēs izveidosim skici un piedāvāsim variantus. Mēs varam personalizēt jebko. Piemēram, ja cilvēks grib savu uzvārdu, to var pasūtīt jebkurā fontā, viņš var ienākt mūsu mājaslapā, tur ir unikāls konstruktors, kur var pielaikot sev vēlamo fontu ar jebkuru uzrakstu," stāstīja "Neon Underground" pārstāvis.

Ideju dāvanām, kuras noskatīt biznesa inkubatoru veidotajos katalogos, šajos svētkos ir daudz, katra vajadzībām, stāstīja Daugavpils inkubatora vadītājs Zelčs.

"Daugavpils biznesa inkubatorā tradicionāli nav bijis vienas izteiktas nozares, kurā mūsu uzņēmumi strādā. Parasti tās ir ļoti plaši pārstāvētas, un lielākoties tā ir ražošana.

Tie ir interjera priekšmeti gan bērniem, gan viņu istabu labiekārtošanai, ir padomāts arī par mājdzīvniekiem. Viens no mūsu jaunpienācējiem ir uzņēmējs, kas ražo kaķu nagu asināmo, kur iespēja arī kaķiem zvilnēt uz šī produkta. (..) Katrs ražo kaut ko, kas iepriecinās mūs kā patērētājus un būs noderīgs mājai un interjeram," klāstīja Daugavpils biznesa inkubatora vadītājs.

LIAA biznesa inkubatoros ik dienu top daudz inovatīvu ideju, iespējams, tieši te var nolūkot kādu neparastāku dāvanu, uzsvēra Zelčs.

"Mums ir uzņēmumi, kuri eksportē un pārliecinoši lielāko daļu savas produkcijas sūta klientiem ārpus mūsu valsts. Kas ir ļoti labi, jo eksports ir nozīmīgs mūsu ekonomikas attīstībai. Bet tajā pašā laikā tā ir iespēja pirms svētkiem ieraudzīt, kas ir tie produkti, kas tiek ražoti, un atrast tos tepat Latvija, nevis konstatēt, atrodot tos kaut kur ārzemēs. Tā ir iespēja arī parādīt vietējai publikai, ko inkubatora dalībnieki dara," teica Zelčs.

Lai rastu ideju dāvanām, atliek ielūkoties Latvijas biznesa inkubatoru sociālo tīklu kontos, kampaņā "Kas slēpjas aiz svētkiem?", kura darbosies līdz 23. decembrim.

Preses izdevējiem tēriņi par avīžu un žurnālu nogādāšanu līdz lasītājiem no nākamā gada būs par 11 procentiem lielāki. Tādēļ ar valsts nodrošināto nepilnu septiņu miljonu eiro atbalstu preses piegādei būs par maz, un politiķi un ierēdņi plāno par salīdzinoši nelielas papildu dotācijas atrašanu.

Kā aizrit abonēšanas kampaņas un kā nākamajā gadā darbu plāno reģionālās preses izdevēji?

Drukāto mediju izdevēji arī šā gada nogalē sastopas ar valsts diktētām problēmām un neziņu. Tikai pēc abonēšanas kampaņu sākuma mediji uzzināja politiķu lēmumu tomēr vēl par gadu pagarināt autoratlīdzību izmaksas kārtību, kas neliecina par jēdzīgām sociālajām garantijām avīzēs un žurnālos strādājošajiem, bet kas vismaz neliek no tiem atbrīvoties pavisam nepanesama nodokļu sloga apmēros. Tāpat vēl nesen valdīja neziņa, kas notiks ar valsts daļēji dotētajiem Latvijas Pasta tarifiem par preses piegādi. Tā situāciju raksturo "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un izdevēja un Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Līdzīgi viņa vērtē mediju atbalsta fonda finansējumu, kas sākotnēji tika ieviests pēc ilgstošas reģionālo avīžu trauksmes par pašvaldību iejaukšanos konkurencē ar domju izdevumiem, bet beigās lielākā daļa nonāk nevis reģionu medijos, bet pie dažādiem izklaides radio un portāliem. Pašlaik kārtība tiekot mainīta, lai pie valsts naudas tiktu jēdzīgi mediji.

Bet par abonēšanas kampaņu "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Plaude saka – lai gan beidzot izšķīrušies visai būtiski celt cenu, vismaz trešdaļa pašreizējo abonentu ir pauduši uzticību, kas garantē avīzes iznākšanu nākamajā gadā tādā pašā regularitātē, apjomā un krāsās. Līdzīgi izsakās arī Kuldīgas laikraksta «Kurzemnieks» redaktore Daiga Bitiniece.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis vērtē, ka vēl ir pāragri spriest, kāds būs abonēšanas kampaņas iznākums. Arī viņš kā bēdu iemeslu piemin pastu.

Pašlaik nav ziņu, ka kāds no avīžu izdevējiem gadumijā grasītos darbību beigt.

Augot pārtikas cenām un komunālo maksājumu rēķiniem, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāji šoziem meklēs iespējas, kā gūt papildus ienākumus. Lielākā daļa gatavojas meklēt otru darba vietu, citi gatavi veikt papildus ārštata darbus, palielināt slodzi esošajā darba vietā vai strādāt brīvdienās, savukārt, citi gatavojas tirgot paštaisītu produkciju vai pārdot savā īpašumā esošo automašīnu vai mājokli. Cik šobrīd ir brīvas vakances darba tirgū un cik liela interese darba devējiem ir par pusslodzes darbiniekiem?

Bankas "Citadele" veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45% Latvijas iedzīvotāju domā par to, kā šoziem palielināt savus ienākumus. Bankas "Citadele" grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe uzsver, ka jāizvērtē, kā tērējam jau esošos līdzekļus.

Pēc Nodarbinātības valst aģentūras (NVA)  datiem, šobrīd Latvijā bez darba ir nedaudz virs 51 000 iedzīvotāju, bet NVA CV un vakanču portālā, kas ir plašākā darba devēju piedāvātā vakanču valsts datu bāze, decembra sākumā bija reģistrētas 23 712  brīvas darba vietas, tiesa gan, 80% no tām gan ir Rīgā un Rīgas reģionā. NVA direktore Evita Simsone stāsta, ka no visām vakancēm nepilna laika slodzes darbs tiek piedāvāts tikai 1,2% gadījumu un visbiežāk tas ir mazkvalificēts darbs.

Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējos 10 gados papildus darbā strādājuši vidēji 4 līdz 5% jeb 35 līdz 50 000 iedzīvotāju. LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāsta, ka nepilnas slodzes darbs ir atspaids darbaspēka deficīta apstākļos, bet tas nav iespējams visās nozarēs.  "

"Citadeles" aptauja liecina, ka visaktīvāk par otru darbu šobrīd interesējas vīrieši no 18 līdz 29 gadu vecumam. Pēc CSP datiem, līdz šim aktīvāk iespēju strādāt papildus darbu izmantojušas sievietes – šī gada 3. ceturksnī otru darbu darīja 5,7% jeb gandrīz 26 000 sieviešu un 3,3% jeb 14 500 vīriešu.

Vasaras beigās 24 Eiropas valstīs tika aptaujāti vairāk nekā 24 000 iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kāda ir mājsaimniecību finansiālā situācija un cik viegli vai grūti viņiem ir samaksāt rēķinus. 63% Latvijas iedzīvotāji atzina, ka šogad viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms gada. Eiropā šis rādītājs ir nedaudz zemāks - vidēji 59% iedzīvotāju vērtē, ka viņu finansiālā labklājība pasliktinās. Eksperti aicina neizmantot patēriņa vai ātros kredītus, ja rodas problēmas ar rēķinu apmaksu, bet doties pēc palīdzības uz pašvaldību.

Ikgadēju pētījumu par iedzīvotāju finansiālo labklājību veic Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmums „Intrum”. Uzņēmuma ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika stāsta, ka bažas par rēķinu apmaksu ir ne tikai maznodrošinātiem Latvijas iedzīvotājiem, straujais cenu kāpums rada bažas arī vidusslānim, kam biežāk ir arī hipotekārie kredīti.

Sociālantropologs Andris Saulītis vērtē, ka ekonomikai ir 2 puses – ne tikai tas, cik naudas ir katra makā vai kontā, bet arī tas, kādas ir mājsaimniecību sajūtas.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle akcentē, ka Latvijā joprojām saglabājas liela sociālā nevienlīdzība un pat 70-80% iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.

Dace Zīle no Ekonomikas ministrijas arī stāsta, ka valdība energoresursu cenu kompensācijai piešķīrusi 1 miljardu eiro.

Sociālantropologs Andris Saulītis aicina iedzīvotājus lielāku rēķinu apmaksai nevis ņemt patēriņa kredītus, bet nekaunēties lūgt palīdzību pašvaldībai, kam atbalsts jāsniedz ātri un bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Labklājības ministrijas apkopotie operatīvie dati liecina, ka jau oktobrī palielinājās pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem un šogad vairāk iedzīvotājiem nekā pērn piešķirts trūcīgas personas statuss.

Līvānos ar 24 miljonu eiro ieguldījumu optiskās šķiedras un mehānisko komponentu ražotājs "Light Guide Optics International" iecerējis būtiski palielināt medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu un radīt vismaz 20 jaunas darbavietas. Līdz ar šādiem ieguldījumiem uzņēmums kā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) dalībnieks varētu saņemt nodokļu atlaides.

Kopš 2004. gada Līvānu uzņēmums "Light Guide Optics International" nodarbojas ar optisko šķiedru. Šī šķiedra tiek izmantota medicīnas kūļu – katetru ražošanā. Tas ir sarežģīts process, tāpat kā pats gala izstrādājums un tā pielietojums.

"Tās ir dažādas spektroskopiskas ierīces, zinātniskā aparatūra. Ir grūti stādīties priekšā, kādiem mērķiem, ja nav speciālas izglītības.

Liela daļa no mūsu produktiem domāta medicīnas nozarei, piemēram, vēnu ārstniecībā.

Kā neatņemama sastāvdaļa šajās operācijās tiek izmantoti optiskās šķiedras instrumenti. Mēs esam vadošā kompānija pasaulē. Tas ir instrumentārijs, tostarp uroloģijā, nierakmeņu skaldīšanas operācijās. Esam sākuši jaunu projektu, kas ir saistīts ar instrumentārija ražošanu artēriju ārstniecībai. Tas ir liels solis uz priekšu," pastāstīja uzņēmuma vadītājs Daumants Pfafrods.

Medicīnas katetru ražošana šajā uzņēmumā tika uzsākta pirms trim gadiem, gadu pēc tam, kad SIA "Light Guide Optics International" pievienojās Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ). Šajā laikā uzņēmums īstenoja četrus investīciju projektus 12 miljonu eiro apmērā, radot vairāk nekā 80 jaunas darbavietas.

Šī gada nogalē Līvānu uzņēmums ar Latgales SEZ parakstīja jaunu un summās apjomīgu ieguldījumu līgumu 24 miljonu eiro apmērā.

"Šis uzņēmums ir pasaules līderis invazīvajā katetru ķirurģijā, tam šobrīd pieder 80 procenti no visas pasaules tirgus. Uzņēmums pats izgudro šīs jaunās medicīniskās iekārtas, tas ir viņu "know how". Tās ir augstās tehnoloģijas, un šīs tehnoloģijas tiek pielietotas gan Amerikā, gan Izraēlā un faktiski visā pasaulē. Un šobrīd uzņēmums neapstājas, viņi ir gatavi paplašināt savu ražotni, renovēs jaunu ēku un uzstādīs jaunas iekārtas, lai ražotu šos jaunos optisko šķiedru kūļus, kas jau ir kā gatavi medicīniskie instrumenti. Tās ir jaunākās tehnoloģijas pasaule, kas dod ļoti labus rezultātus," norādīja Latgales SEZ pārvaldniece un Latgales plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzskata, ka 24,3 miljoni eiro ir jaudīgs investīciju projekts: "SEZ nepiešķir finansējumu. Finansējumu uzņēmumu attīstībā un jaunu darbavietu radīšanā iegulda uzņēmumi paši. SEZ tikai pēc tam piešķirs nodokļu atlaidi peļņai, ko uzņēmums saņems, ražojot šo produkciju. Bet nodokļu atlaides apmērs tiek aprēķināts vai nu kā procents no veiktās investīcijas, vai izejot no divu gadu laikā izmaksātas darba algas jaunradītajās darbavietās."

Pēdējo gadu tendences liecina, ka lielie augsto tehnoloģiju uzņēmumi arvien vairāk uzticas Latgales reģiona un Latgales SEZ attīstības potenciālam.

To novērtē arī pats Līvānu uzņēmums "Light Guide Optics International", apliecināja tā vadītājs Daumants Pfafrods.

"Tas ir devis zināmus labumus uzņēmumam caur nodokļu atlaidēm. Projekti ir lieli. Pēdējā projekta, kurš drīzumā tiks nodots ekspluatācijā, kopēja vērtība 10 miljoni eiro, no tiem 4,8 miljoni eiro bija nodokļu atlaides. Pašlaik esam iesnieguši jaunu projektu. Mēs savu attīstību turpinām un izskatījām dažādus variantus, kādu atbalstu saņemt: Eiropas programmas vai SEZ nodokļu atlaides. Nonācām pie secinājuma, ka visizdevīgākais variants ir tieši caur SEZ veikt investīcijas," skaidroja  Pfafrods.

Jaunā investīciju projekta "Medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu palielināšana" ietvaros šis uzņēmums līdz 2025. gada beigām investēs vairāk nekā 24 miljonus eiro ražošanas attīstībā un radīs vismaz 20 jaunas darbavietas.

Jau vairākus mēnešus tirdzniecības centri dažādos veidos taupa energoresursus – gan samazina apgaismojuma intensitāti, gan temperatūru telpās, gan modernizē apkures sistēmas. Ietaupījums ir vērā ņemamas, tomēr Ziemassvētku laiks nes jaunu izaicinājumus, kā taupības pasākumus salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros. Skaidrojam, kā tirdzniecības centriem izdodas radīt svētku sajūtu, bet vienlaikus taupīt, cik iespējams.

Visi Latvijas Radio uzrunātie tirdzniecības centri atzīst, ka pie energoresursu taupīšana pasākumiem ķērās jau vasarā un pirmajos mēnešos sasniegtais ietaupījums ir vērā ņemams. Tirdzniecības centru „Spice” un „Spice Home” vadītāja Iveta Priedīte stāsta, ka viens no veidiem kā taupīt energoresursus ir pārskatīt gaisa temperatūru centrā, jo arī ziemas laikā centros tika nodrošināti 23 grādi.

Tāpat, modernizējot gāzes apkures sistēmu, izdevies samazināt gāzes patēriņu vismaz par 10%.

Arī tirdzniecības centrs „Domina” taupa uz apgaismojuma rēķina, to būtiski samazinot koplietošanas telpās un auto stāvvietās teic tā vadītāja Dina Bunce.

Arī tirdzniecības centra „Sāga” vadītāja Anna Avdejeva stāsta, ka lielāko ietaupījumu izdodas panākt, pārskatot ventilācijas darbību un apgaismojumu. Uz jautājumu, kā taupības pasākumus izdodas salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros Anna Avdejeva pauž šādi.

Anna Avdejeva teic, ka Ziemassvētku rotājumi nav lētākais prieks un ņemot vērā faktu, ka centrs darbojas tikai divus gadu, pagaidām bagātīgi rotājumu krājumi vēl nav izveidojušies. Nedaudz pieticīgākās svētku rotās šogad tērpušies arī tirdzniecības centri „Spice” un „Spice Home”, atzīts to vadītāja Iveta Priedīte. Taupības un svētku sajūtas salāgošana šogad aktuāla ir arī „Dominā”, teic Dina Bunce.

Tomēr uz fasādes ir noņemts viss apgaismojums, kas vijās ap ēkas perimetru un izgaismotas ir tikai ieejas. Savukārt iekštelpās saliktās dekorācijas apzināti nav pieslēgtas elektrībai.

Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi – daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.

Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laiku pērn kravu pārvadājumi ar sauszemes transportu ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar kravas mašīnām šogad pārvadātas gandrīz 78 miljoni tonnu preču. Iekšzemē transportētie apjomi palikuši nemainīgi, bet starptautiskajos kravu pārvadājumos vests par deviņiem procentiem mazāk. Taču, kamēr statistikas dati rāda, ka mūsu uzņēmēji ārvalstīs strādājuši mazāk, skaitļi par izvesto un ievesto preču apjomiem uzrāda augošas tendences.

Tiktāl par statistiku. Bet, ko par biznesu saka pati nozare? To jautāju uzņēmuma "Vervo" direktoram un Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretāram Mārim Dreimanim.

Agrāk bonuss bijusi arī Krievijas lētā degviela, bet tagad atceļā ievest drīkst tikai 200 litrus. Tas audzē izmaksas, kas tiek pārnestas uz klientiem jeb kravu pasūtītājiem un nosūtītājiem. Taču preču apmaiņa ar Krieviju arvien ir visai intensīva, secina Dreimanis.

Krievijas karš Ukrainā kravu pārvadājumu nozarei atņēmis arī šīs valsts autovadītājus, jo ukraiņi, kam varēja maksāt mazāk, tagad sargā savu valsti. Taču, piemēram, pārvadājumu kompānijas "Miandum" izpilddirektors Gundars Plūme secina, ka šoferu pašlaik pietiek.

Bet Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgu daļēja zaudēšana pastiprinot konkurenci, novērojis uzņēmuma "Miandum" izpilddirektors.

Uzņēmēji arī atturas kritizēt Eiropas Savienības jaunākos normatīvus, kas stingrāk regulē strādāšanu ārvalstu tirgos un autovadītāju atpūtas režīmu ievērošanu.

Lēmums par zirņu proteīna rūpnīcas būvniecību Jelgavā tika pieņemts jau 2021. gada beigās, bet korekcijas plānos ienesa gan Covid pandēmija, gan karš Ukrainā, gan cenu pieaugums. Šobrīd kompānija „ASNS Ingredient” Jelgavā iegādājusies zemi rūpnīcas būvniecībai, turpinās projektēšanas darbi un atrasts stratēģiskais partneris Vācijā, ar kuru līgumu plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Zirņu pārstrādes rūpnīcas izveidei Latvijā izveidota kompānija “ASNS Ingredient” un valdes loceklis Edgars Ruža uzsver, ka projekts būs ļoti nozīmīgs gan lauksaimniekiem, kas audzēs zirņus, gan pārtikas ražotājiem, kas vēlēsies ražot vegāno pienu un gaļas aizvietotāju.

Rūpnīcas projekta attīstība aizkavējusies ne tikai Ukrainas kara, Covid pandēmijas un cenu celšanās dēļ, bet arī birokrātisku šķēršļu dēļ, pērkot zemi no Jelgavas pašvaldības.

Zemnieku saimniecības „Laši” īpašnieks Artūrs Akmens Jēkabpils novadā apsaimnieko 800 ha zemes. 60 ha viņš pērn audzēja zirņus un vērtē, ka tos audzēt vēl jāmācās, bet zirņi perspektīva kultūra.

Kompānijas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža arī uzsver, ka rūpnīca sadarbosies gan ar kooperatīva LATRAPS, gan citu kooperatīvu biedriem un zirņi būs nozīmīga kultūra arī videi, ekoloģijai un lauksaimniecības ilgtspējai.

Zirņu proteīna rūpnīcas celtniecība Jelgavā varētu sākties nākamā gada rudenī vai ziemā, bet zirņu pārstrādi uzsāks 2025. gada otrajā ceturksnī.

Ziemassvētku dāvanas daudzi arī šogad iegādājas interneta veikalos un sev ērtā laikā izņem pakomātā. Šis pandēmijas laikā radies paradums izrādījies noturīgs, un kopš novembra beigām un starptautiskās "black friday" jeb tā saucamās melnās piektdienas, pircēji ļoti aktīvi interneta veikalos iegādājas arī Ziemassvētku dāvanas. Lai pirkumus paspētu saņemt līdz Ziemassvētkiem, uzņēmumi, kas piegādā starptautiskos un vietējos sūtījumus, aicina pirkumus veikt savlaicīgi.

Pērn gada nogalē lielas rindas, pat uz ielas, bija vērojams pie "Latvijas Pasta" nodaļām. To ietekmēja valstī noteiktie ierobežojumi un tas, cik apmeklētāju vienlaicīgi varēja atrasties pasta nodaļā. "Latvijas Pasta" valdes loceklis Kristaps Krūmiņš stāsta, ka, samazinoties vēstuļu skaitam, palielinās pasta sūtījumu apjomi, tāpēc gan šogad, gan nākamgad "Latvijas Pasts" plāno paplašināt pakomātu tīklu un tos uzstādīt ne tikai telpās, bet arī ārā.

Pakomātu skaitu turpina palielināt arī uzņēmums "Omniva". Tā pārstāvis Jānis Andžāns stāsta, ka šogad pakomātu skaits palielinājies par 60%.

Pakomātu pakalpojumos valda arī pietiekami liela konkurence. Jau trīs gadus pakomātus preču saņemšanai piedāvā arī starptautisks loģistikas uzņēmums „Itella Logistics”. Tā izpilddirektors Ainārs Gilis stāsta, ka pakomāti uzstādīti galvenokārt tirdzniecības centros, bet no citiem tie atšķiras ar to, ka katrs lietotājs savu skapīti atver, izmantojot PIN kodu skapīša durvīs, tādējādi samazinās rindas.

Uzņēmuma "Omniva" pārstāvis Jānis Andžāns vērtē, ka, ņemot vērā pakomātu skaita pieaugumu, šogad Ziemassvētkulaikā spēs klientus apkalpot ātrāk. Pērn preces izsniedza no automašīnām, jo pakomātos pietrūka vietas.

Ja citi paku piegādātāji preces ved galvenokārt pa sauszemi, tad "Latvijas Pastam" sūtījumus piegādā arī ar pasažieru lidmašīnām. Tāpēc "Latvijas Pasta" valdes loceklis Kristaps Krūmiņš aicina pakas uz ārzemēm sūtīt savlaicīgi.

"Latvijas Pasta" sūtījumiem šogad cenu izmaiņas nav gaidāmas, bet Jaunajā gadā cenas varētu palielināties.