Eiro fokusā

2023. gadā ekonomikas izaugsme bremzēsies visā pasaulē un arī Latvijā sagaidāma recesija. Tas nozīmē, ka samazināsies ekonomiskā aktivitāte un eksporta apjomi, kā arī varētu palielināties bezdarbs. Savukārt, Eiropas centrālās bankas lēmumi par procentu likmju kāpumu sekmēs inflācijas samazināšanos.

 Visi aptaujātie eksperti vērtē, ka vissarežģītākais ekonomikā būs gada sākums, atšķiras vērtējums, vai gada otrajā pusē varam sagaidīt situācijas uzlabošanos. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka šogad ekonomikas izaugsme nav gaidāma.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš vērtē, ka ekonomiku būtiski ietekmēs arī ECB lēmumi par procentu likmju kāpumu.

Vispozitīvāk nākamo gadu ekonomikā vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas daļas vadītāja Dace Zīle. Viņa prognozē, ka gada beigās varētu sagaidīt nelielu, bet pozitīvu IKP pieaugumu un inflāciju zem 10%.

Mārtiņš Āboliņš no Fiskālās disciplīnas padomes vērtē, ka pozitīvi Latvijas ekonomiku nākamgad ietekmēs ES fondu pieaugums.

Runājot par 2023. gadu ekonomikā, joprojām ir daudz nezināmā. Nav zināms, kāds būs Latvijas jaunais budžets un tajā noteiktās prioritātes, jaunizveidotajai Klimata un enerģētikas ministrijai nāksies domāt gan par gāzes iepirkumiem nākamajai ziemai, gan par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nākotni.

Oktobra beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kopējais apjoms komercbankās bija nepilni 10 miljardi eiro. Latvijas Bankas dati liecina, ka, ņemot vērā silto rudeni, mājsaimniecībām oktobrī vēl izdevās nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos, bet novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Piemēram, mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada laikā samazinājušies par 4,2%. "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecina, ka 14% iedzīvotāju, lai samaksātu rēķinus, jau sākuši tērēt uzkrājumus.

Ja pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi palielinājās par apmēram vienu miljardu eiro, tad šovasar mājsaimniecības uzkrājumus arī aktīvi tērējušas ceļojumos un izklaidēs, stāsta "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 22,5% jeb apmēram 418 000 iedzīvotāju. Bankas "Citadele" aptauja liecina, ka trešdaļai iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu un mājsaimniecību finansiālā situācija ir ļoti dažāda. Stāsta bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Uzkrājumi, protams, nav tikai noguldījumi depozītā, uzkrājumi ir arī ieguldījumi finanšu aktīvos, pensijās vai uzkrājošajā apdrošināšanā. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins vērtē - līdzīgi kā 2007.,2008. gada krīzē, arī šobrīd samazinās dzīvības apdrošināšanas apjomi.

Slikta ziņa kredītņēmējiem, bet laba uzkrājumu veidotājiem ir ECB procentu likmju kāpums. Depozītu likmes komercbankās šobrīd ir vidēji no 0,4 līdz 1% gadā, turpina Jānis Mūrnieks no bankas "Citadele".

Tā kā rudens bija silts, tad par mājsaimniecību finansiālo stāvokli, visticamāk, liecinās spēja samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus par decembri, kas bija krietni vēsāks.

Lietuvas kompānija "Pulsar Optics" Daugavpilī ienāca pirms pusotra gada un šobrīd jau nodarbina gandrīz 200 cilvēkus. Uzņēmums specializējas civilo termovizoru ražošanā, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 70 valstīm. Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā šī gada konkursā "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva" uzņēmums tika atzīts par gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu reģionā. 

"Pulsar Optics" ziedoja Daugavpils reģionālajai slimnīcai jaunas funkcionālās gultas, kas ļāva slimnīcai paplašināt iespējas savlaicīgi uzņemt un ārstēt ar Covid-19 inficētus pacientus. Tāpat šis uzņēmums ziedoja 150 tūkstošus eiro, lai atbalstītu Ukrainas bēgļus Latvijā. 

SIA "Pulsar Optics" vadītājs Viktors Smirnovs Latvijas Radio rādīja Daugavpilī saražoto termovizuālo ierīci. Tādas Daugavpilī top, kopš mātes uzņēmums – Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānija "Yukon Advanced Optics Worldwide" – ienāca Daugavpilī.

"Mūsu galvenais ofiss atrodas Viļņā, un mēs esam globāls līderis termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu jomā civilajām vajadzībām.

2021. gadā, lai palielinātu uzņēmuma jaudas un kapacitāti, esam izveidojuši ražotni Daugavpilī. 18 mēnešu laikā, aktīvi darbojoties, esam panākuši, ka Daugavpilī pie mums strādā 200 darbinieki, un te saražotās termovizuālās ierīces tiek eksportētas uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm," stāstīja Smirnovs.

Uzņēmums "Pulsar Optics" darbojas Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) un ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latgalē. Un šī gada nogalē 14 uzņēmumu-pretendentu vidū tas tika atzīts par Gada sociāli atbildīgo uzņēmumu Latgalē, stāstīja Latgales SEZ pārvaldniece un Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

"Ir specialā sociālā programma viņu darbiniekiem, paredzēta gan to apmācībām, gan atpūtai. Viņi ir ziedojuši 150 000 eiro palīdzībai Ukrainas bēgļiem, gan arī kovida laikā domājuši par to, ka nepieciešama palīdzība Daugavpils reģionālajai slimnīcai, ka tai papildus ir nepieciešamas gultas, un ir uzdāvinājuši slimnīcai 41 funkcionālo gultu. Mums ir divtik patīkami, ka ir un veidojas tādi sociāli atbildīgi uzņēmumi, kuri rūpējas ne tikai par saviem darbiniekiem, bet arī par to vidi, kurā dzīvo un arī par pilsētu un reģionu," atzīmēja Maiļina-Tabūne.

Jaunās funkcionālās gultas slimnīcai Covid-19 laikā bija neatsverama un ļoti būtiska palīdzība, kas der arī šodien, atzina Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Semjonovs sacīja: "Tajā laikā bremzējās piegādes un ar līdzekļu pieejamību bija slikti, tāpēc tas mums ļoti palīdzēja paplašināt gultas fondu. Un pat, kad nav tik intensīvas pacientu plūsmas, tas mums dod iespēju atjaunot gultas, kuras pie mums vairākumā vēl ir no slimnīcas atklāšanas dienas. Lai tas viss atbilstu mūsdienu prasībām, šobrīd, pateicoties šim dāvinājumam, ir gan potenciāls rezervei ārkārtējai situācijai, gan ir iespēja ērtāk un kvalitatīvāk ārstēt pacientus."

Savukārt 150 000 eiro Ukrainas bēgļu atbalstam Latvijā ir tikai daļa no kopējās palīdzības, ko uzņēmums sniedzis Ukrainas bēgļiem. SIA "Pulsar Optics" mātes uzņēmums "Yukon Advanced Optics Worldwide" ziedojis vairāk nekā 1,5 miljonus eiro dažādu projektu īstenošanai.

"Sociālā un korporatīvā atbildība mūsu uzņēmumā nav tikai tukši vārdi," skaidrojot savu atbalstu sociālajai jomai, sacīja "Pulsar Optics" komunikācijas vadītājs Germanas Kavalskis.

"Mēs daudz ieguldām sociālajā sfērā, ieguldām savos darbiniekos,

jo mūsu uzņēmums jau ir sasniedzis to līmeni, kad daļu savu ieņēmumu varam dāvināt arī sabiedrībai. Mūsuprāt, šādas aktivitātes ir ļoti svarīgas. Tieši tāpēc mēs šogad nolēmām visu savu sociālās atbildības budžetu atvēlēt Ukrainas bēgļu atbalstam."

Latvijas gadījumā līdzekļi nonāca organizācijā "Sarkanais Krusts" un divās jauniešu organizācijās, dodot iespēju bēgļu bērniem apmeklēt rotaļu istabas, bibliotēku, radot vietu, kur kopīgi darboties, mazgāt, žāvēt veļu, un atbalstot bēgļus citās lietās.

Šāda uzņēmuma ienākšana Latvijā, turklāt ārpus Rīgas, ir būtisks ekonomiskais pienesums, tā SIA "Pulsar Optics" darbību vērtēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norādīja: "Mēs redzam, ka šis ir viens no tiem investoriem, kādus mēs mēģinām uzaicināt un skaitliski pavairot. Tas, ka šis uzņēmums ienāk reģionos, tieši Daugavpilī, ir svarīgi, jo tas palīdz attīstīt, radīt jaunas kvalitatīvas un maksātspējīgas darba vietas. Tas ir viens no stūrakmeņiem ekonomikas izaugsmei un atjaunošanai pēc Covid-19 pandēmijas."

Šī gada maijā SIA "Pulsar Optics", pievienojoties Latgales SEZ, parakstīja divus investīciju projektus par kopējo ieguldījumu ap 5 miljoniem eiro, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darbavietas. Savukārt novembrī Latgales SEZ Uzraudzības komisija apstiprināja SIA "Pulsar Optics" jauno – nu jau trešo ieguldījumu projektu. Tas vērsts uz Metālapstrādes iecirkņa izveidošanu, un te uzņēmums plāno investēt gandrīz 1,7 miljonus eiro, paredzot šo projektu īstenot līdz nākamā gada beigām un rezultātā izveidojot Daugavpilī vēl vismaz 50 jaunas darbavietas.

Likumdevēja darbakārtībā nonākusi problēma, ka tūkstošiem namsaimnieku nevar nokārtot būvju ekspluatācijā pieņemšanas lietas, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās iespaidīgas rindas pat gada garumā un ilgāk. Pēc divām nedēļām zemes dienestam uzdots nākt klajā ar piedāvājumu, kā rindas mazināt. Un dienests piedāvā atteikties no bezjēdzīgām birokrātijas procedūrām. Tam gan būs jāgroza normatīvi.

Pašlaik būvju kadastrālo uzmērīšanu jeb inventarizāciju gaida aptuveni septiņi tūkstoši īpašumu saimnieku. Darbu izpildes termiņš svārstās no septiņiem līdz 13 mēnešiem. Tas rada problēmas, piemēram, uzņēmējiem, kuri uzbūvējuši mājas pārdošanai, bet nevar to izdarīt, kamēr ēka nav pieņemta ekspluatācijā. Garo rindu iemeslus skaidro Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Daļēji sastrēgums izveidojies Covid-19 pandēmijas dēļ, jo šajā laikā cilvēki dokumentu kārtošanu atlika, bet nu steidzas izdarīt iekavēto. Savukārt jauni normatīvi paredz, ka līdz 2014. gadam izsniegtajām būvatļaujām vai nu jābūt pagarinātām, vai arī ēkām nodotām ekspluatācijā. Tad nu īpašnieki tagad pastiprināti vēršas Valsts zemes dienestā. Ģenerāldirektorei Narnickai līdz 10. janvārim uzdots nākt klajā ar piedāvājumu rindu mazināšanai.

Savukārt ilgtermiņā dienesta priekšniece piedāvā būvju nodošanas procesu pilnībā transformēt, jo tehnoloģijas ir attīstījušās, un tagad to varot izdarīt mūsdienīgāk un ātrāk.

Taču, kamēr valsts iestādes risina rindu jautājumus, par nenodotajām būvēm īpašniekiem ir jāmaksā paaugstināts nodoklis. Daļa pašvaldību gan izmantojušas iespēju no tā atteikties, stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris vērš uzmanību, ka rindu problēmas sakārtošana, kādam piešķirot priekšroku, var radīt arī riskus.

Viens no rindu ātrākas mazināšanas piedāvājumiem ir dabā visu nemaz nepārmērīt, bet uzticēties dažādu datu bāzu ziņām. Vēl tiek apsvērta iespēja mērniecības darbus nodot privātajam sektoram.

Brīvo darba vietu skaits trešajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 10 procentiem. Latvijas darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite prognozē, ka šo vietu skaits tuvākajā laikā saruks, bet nostabilizējoties ekonomikai iedzīvotāju trūkums atkal kļūs par būtiskāko problēmu darba devējiem. Vienlaikus aizvadītajā gadā vērojamas pozitīvas tendences bezdarba, īpaši ilgstošā bezdarba samazinājumā.

Reģistrētā bezdarba līmenis arī šogad kopumā pakāpeniski ir krities un novembra beigās tas bija 5,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tāpat pozitīvu tendenci šogad iezīmē arī ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums. Pērn ilgāk par gadu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 28% no bezdarbniekiem, bet šobrīd tas ir 21%, stāsta NVA attīstības un analītikas departamenta direktore Eva Lapsiņa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā patlaban reģistrēti ap 50 tūkstoši bezdarbnieku un ap 25 tūkstoši brīvu darbavietu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka brīvo darbavietu skaits trešajā ceturksnī Latvijā pieaudzis par 10 procentiem, salīdzinot ar šo periodu pērn. Latvijas darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite prognozē, ka šo vietu skaits nākošgad nedaudz saruks, bet nostabilizējoties ekonomikai iedzīvotāju trūkums atkal kļūs par būtiskāko problēmu darba devējiem.

Lielākais neaizpildīto vakanču īpatsvars ir tieši valsts pārvaldē, īpaši iekšlietu jomā, kur ilgstoši iezīmēta zemā atalgojuma problēma, norāda Centrālās statistikas pārvaldes Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste.

No trijām Baltijas valstīm šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā - par 15%, tikmēr Lietuvā pat samazinājās par 1,9%.

Labdarības organizācija "ziedot.lv" šogad savākusi vislielāko summu tās pastāvēšanas vēsturē – 19 miljonus eiro un to var skaidrot gan ar to, ka Latvijas iedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti aktīvi ziedojuši Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas aizsardzībai, gan ar to, ka ekonomisko krīžu laikā iedzīvotāji vairāk ziedo labdarībai. Šogad vairāk naudas saziedots arī  Latvijas bērniem, veselības aprūpei un dzīvnieku patversmēm.

Labdarības organizācija "ziedot.lv" Latvijā darbojas jau 19 gadus un tās vadītāja Rūta Dimanta stāsta, ka tieši šogad organizācija no uzņēmumiem un iedzīvotājiem savākusi visvairāk līdzekļu – 19 miljonus eiro. 15 miljoni no tiem saziedoti Ukrainas bēgļiem Latvijā, Ukrainas aizsardzībai un humānai palīdzībai.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, kad daudzi iedzīvotāji palika bez darba, biedrība „Latvijas Samariešu apvienība” izveidoja pārtikas banku „Paēdušai Latvijai”. Projekta „Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle stāsta, ka šogad 40 izdales punktos visā Latvijā 19,5 tūkstošiem iedzīvotāju izsniegtas gandrīz 7400 pārtikas pakas. Lielākie ziedotāji ir pārtikas uzņēmumi un veikali.

No 8. decembra vairāk nekā 1000 taromātos visā Latvijā depozīta maksu var ziedot labdarībai trīs mērķiem – Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā, trūcīgiem senioriem un dzīvnieku patversmēm.  Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka decembrī plānots savākt ziedojumos ap 30 000 eiro, bet ziedot iedzīvotāji varēs visu gadu un varēs ziedot arī daļu no depozīta maksas.

Lai gan iedzīvotāji šogad labdarībai ziedojuši mazākas summas, ziedotāju skaits palielinājies. Labdarības organizācijas ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta stāsta, ka šogad labdarības jomā radušās daudzas jaunas iniciatīvas.

Ziemassvētku laiks ir dažādu labdarības akciju laiks, bet ziedot 5 vai 10 eiro, vai pat tikai 10 centus depozīta maksu, var visu gadu.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktualizējas jautājums par dāvanu pirkšanai un svētku mielastam paredzēto tēriņu apmēru. Daļa pierobežā aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka svētkus svinēs, izmantojot iekrāto naudu un savā saimniecībā izaudzēto produkciju. Citi plāno samazināt tēriņus dāvanām. Savukārt lieltirgotāji atzīmē, ka decembrī tirdzniecības vietās pirktākais produkts ir mandarīni. 

„Cenas ir saliktas. Roku darbs. Ar mīlestību no Latvijas.  Ausu sildītāji, paklājiņi, zeķītes, čībiņas, šallītes, cepurītes. Te tamborētas sedziņas, te lielie plecu lakati, ”

Ludzā pensionāru biedrības “Līdzdalībai nav vecuma” sievas ikgadējam Ziemassvētku tirdziņam ir sarūpējušas adījumus, tamborējamus, no klūgām un papīra pītus grozus un lādītes, darinājumus no pērlītēm. Kā uzsver Irēna,

pircēji bieži izvēlas praktiskākas dāvanas - zeķes, cimdus, plecu lakatus, pītus grozus.

„Lētākā prece ir sniegpārsliņa - 50 un 20 centi. Dārgākās preces ir tie lielākie lakati un klūgu pinumi. Lielais grozs maksā 35 eiro. Apskatās katrs ko kam vajag, to i nopērk. Skatīties jau skatās visi.”

Mārīte jau mēnesi pirms Ziemassvētkiemsāk piparkūku tirdzniecību. Arī šogad kraukšķīgie cepumi jau piedāvāti vairākos tirdziņos Latgalē. Sieviete ir novērojusi, ka pircēju paradumi ir mainījušies.

„Cilvēki ir kļuvuši taupīgāki. Vairāk pērk personalizētas piparkūkas ar vārdiņiem. Šogad pērk mazāk, bet skaistākas. Cilvēki jau ir izdomājuši, ko viņi grib un nāk jau ar konkrētu mērķi.”

Mārīte atzīst, ka arī pati gatavojoties Ziemassvētkiem tērē naudu apdomīgāk.

„Dāvanas pērku tikai pašiem tuvākajiem. Limits nav noteikts. Kādas bērni gribēja, tādas dāvanas arī dabūs. Mums ir tradicionālie Ziemassvētki ar zirņiem un piparkūkām.”

Uzrunātie cilvēki atzīst, ka straujais cenu kāpumsne pa jokam satraucis, taču Ziemassvētkus viņi vienalga svinēs. Tiesa, lauku iedzīvotāji plāno mazāk pirkt veikala pārtiku, bet vairāk gatavot no mājās no pašu audzētajiem produktiem.

„Manā ģimenē ir divi puiši – pusaudzis un otrklasnieks un man kādu mantiņu viņiem nāksies pirkt, jo mēs joprojām ticam Ziemassvētku vecītim.

Puišiem dāvanas ir no 30 līdz 50 eiro. Vīrs, pārējiem ģimenes locekļi ir priecīgi par adītām zeķītēm. Kas attiecas uz cienastu, tad dzīvojot laukos, mums ir izveidots ļoti daudz savu krājumu, ir arī ķirbji un kartupeļi. Varam gatavot sacepumus. Man pašai ļoti patīk gatavot. Mēs, protams, pirksim kaut ko arī veikalā, bet ikdienā mēs iztiekam ar pašu izaudzētiem produktiem.”

Kāda kundzeno Ludzas novada dāvanas tuviniekiem jau sapirkusi, taču tās nav dārgas dāvanas. Pārsvarā tas  vairāk ir uzmanības apliecinājums.

„Es šogad esmu pret tām dāvanām. Man tā dāvanu kampaņa krīt uz nerviem. Kad es augu nekādas dāvināšanas nebija - smuka eglīte, deklamējām dzejoļus, kaimiņu sanāca, visi priecājās.

Tagad viss ir daudz, daudz dārgāks un tādu kā agrāk bija suvenīru ar zaķīšiem vispār nav. Esmu jau trīs reizes iepirkusies svētkiem. Daudz, taču līdz 100 eiro ir jāieliekas. Sava nekā nav.”

Pieaugot cenām gan energoresursiem, gan pārtikai, daļa iedzīvotāju meklē veikalus ar zemākām preču cenām

un kā uzsver veikalu tīkla „Lats” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, preču izvēle reģionos un pilsētās nedaudz atšķiras.

„Neatkarīgi no Latvijas reģiona, mandarīni ir preču saraksta augšgalā. Tad seko baltmaize un alus, bet decembra sortimentā galvenie ir mandarīni.

Laukos vairāk pērk alu, speķa pīrādziņus, kartupeļus un „roltonus.” Pilsētā vairāk pērk augļus.

Nevar teikt tā, ka cilvēki būtu krasi mainījuši iepirkšanās paradumus, tādu datu man nav. Bet tas, ka cilvēki pērk mazāk nekā iepriekš, tas tā varētu būt.”

Pēc digitālo pakalpojumu uzņēmuma “TRY Dig Latvia” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas datiem, šogad 58% iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt mazāk. Aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dāvanām tērē līdz 50 eiro, katrs ceturtais  –  līdz 100 eiro,  bet  katrs desmitais šogad neplāno iegādāties dāvanas vispār.

Investējot 120 miljonus eiro Latvijas Universitāte (LU) tuvākajos četros gados Pārdaugavā, Torņakalnā, paplašinās Akadēmisko centru ar vēl vairākām ēkām. Dabas un Zinātņu mājām piepulcēsies Rakstu māja, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta  un Studentu māja. Vai Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?

Latvijas Universitātes Akadēmiskā centa attīstība Torņakalnā sākās pirms desmit gadiem, kad tika parakstīts līgums par Dabas mājas būvniecību. Pēc tam tika uzbūvēta arī Zinātņu māja. Tuvākajos četros gados Latvijas universitāte iecerējusi attīstības apgriezienus dubultot gan ēku skaita ziņā, gan investīciju apjomā. Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks stāsta, ka Akadēmiskā centra izveides iecere ir sena.  

Aktualitāti universitātes jauno mājvietu meklējumi atguva pirms aptuveni desmit gadiem. Izvērtētas tika dažādas vietas – Skanstes rajons, Mūkusalas ielas rajons, Saliena un citas vietas.

Nākamajā gadā Torņakalnā iecerēts atklāt Rakstu māju ap kuras būvniecību virmo arī iespējamais korupcijas skandāls. Šajā kriminālprocesā KNAB aizturēja toreizējo LU rektora vietnieci Baibu Broku, kura vēlāk atstāja šo amatu. Apsūdzēto statusā ir arī Skonto būves vadošie darbinieki.  Muižnieks pauž pārliecību, ka universitāte ir izdarījusi visu, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos.

Runājot par plašo Latvijas Universitātes ēku pulku, vairāk nekā 50 adresēm, Muižnieks teic, ka tās tuvākajos piecos gados saruks par divām trešdaļām. Daļa no ēkām tiks nodotas īrei, daļa pārdotas.

Grupas 93 vadītājs, pilsētplānotājs Neils Balgalis teic, ka universitāšu pilsētiņu veidošana pilsētu nomalēs ir ierasta prakse daudzviet Eiropā, bet ir vairāki priekšnoteikumi, lai to esamība konkrētajai apkaimei nestu arī labumu jeb vērā ņemamu attīstības grūdienu. Un lai to sasniegtu nepietiek vien ar ēku uzbūvēšanu kādā apkaimē. Neils Balgalis atgādina, kādi bija saukļi, kad tika plānota Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība.

Līdzīgās domās ir nekustamo īpašumu aģentūras „Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva sakot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir izcils piemērs kuru minēt, lai nākotnē nepieļautu kļūdas. Viņa uzsver, ka Torņakalnā nākotnē varētu veidoties jauns iedzīvotāju slānis.

Protams, pie nosacījuma, ja tiks attīstīts ne tikai LU Akadēmiskais centrs, bet arī apkārtējā infrastruktūra.

Amerikas Savienoto Valstu valdība pagājušajā nedēļā kriptovalūtu biržas FTX dibinātājam un bijušajam vadītājam Samuelam Benkmenam-Frīdam izvirzīja apsūdzības vairākos finanšu noziegumos. Frīda nelegālās aktivitātes raksturotas kā viena no lielākajām krāpniecībām ASV vēsturē. Šis skandāls Savienotajās Valstīs radījis diskusijas par nepieciešamību noteikt stingrāku kriptovalūtas nozares regulējumu. 

Bahamās bāzētā apmaiņas platforma FTX novembrī iesniedza bankrota pieteikumu ASV, bet tās izpilddirektors Sems Benkmens-Frīds atkāpās no amata. FTX finansiālo grūtību dēļ kritās galveno kriptovalūtu vērtība. FTX galvenais konkurents kriptovalūtu birža "Binance" vēlējās pārņemt FTX, bet brīdi vēlāk pārdomāja. Arī tas izsauca cenu svārstības, kriptovalūtas „Bitcoin” cenas līmenim nokrītot līdz zemākajam kopš 2020.gada. Mēnesi vēlāk FTX dibinātājs Samuels Benkmens-Frīds 12.decembrī tika apcietināts Bahamu salās pēc ASV valdības lūguma, un šobrīd atrodas apcietinājumā.

Tas tādēļ, ka ASV valdība viņam izvirzījusi apsūdzības vairākos finanšu noziegumos. Tā apgalvo, ka viņš apzināti maldinājis klientus un investorus, lai sev un citiem nodrošinātu vērienīgus ieņēmumus. Federālā prokuratūra norāda, ka Benkmens-Frīds izstrādājis shēmu un viltības, lai apkrāptu FTX klientus un investorus jau kopš 2019.gada, kad birža tika dibināta. (VILJAMS) Kā skaidroja ASV prokurors Demjens Viljams, kurš šo skandālu nodēvēja par vienu no lielākajām krāpniecībām Amerikas vēsturē, Benkmens-Frīds pretlikumīgi novirzījis klientu un investoru naudu, lai segtu izdevumus, parādsaistības un riskantus darījumus kriptovalūtas hedžfondā "Alameda Research", kuru Benkmens-Frīds izveidoja 2017.gadā. Tāpat viņš piesaistītos līdzekļus izmantojis, lai veiktu vērienīgus nekustamo īpašumu iegādes darījumus un ziedojumus politiskajām partijām. 30 gadus vecajam Benkmenam-Frīdam izvirzītas apsūdzības astoņos kriminālnoziegumos, tai skaitā krāpniecībā un naudas atmazgāšanā. Ja viņš tiks atzīts par vainīgu visās šajās apsūdzībās, viņam varētu tikt piespriests vairāku desmitu gadu ilgs cietumsods.

FTX pēc bankrota pieteikuma par izpilddirektoru iecēla Džonu Reju. Pārstāvju palātas finanšu komitejā Rejs komentēja situāciju, kāda atklājusies apmaiņas platformā FTX, kad viņš iecelts amatā.

Tomēr kopumā šī lieta neesot īpaši atšķirīga no citām nelikumībām, kurās citu līdzekļi tiek izmantoti savtīgos nolūkos. Vienīgi šajā gadījumā ir runa par kriptovalūtu. Filantrops Deivids Rubenšteins skaidroja, ka investori, iespējams, viegli uzķērās āķim un bez rūpīgas risku izvērtēšanas nolēma investēt, jo investoru sarakstā jau bija cienījamas kompānijas.

Šis skandāls Savienotajās Valstīs raisījis diskusijas par to, vai nepieciešams noteikt stingrākus kriptovalūtas nozares regulējumus. Savienoto Valstu kripto regulējumā ir bijis grūti orientēties, un regulatori līdz šim nav spējuši nodrošināt funkcionālu sistēmu, kā šos pakalpojumus piedāvāt drošā un pārredzamā veidā un pasargāt investorus. Tādējādi cilvēki ir uzsākuši aktivitātes riskantās ārzonas platformās ārpus ASV regulatoru jurisdikcijas un aizsardzības. Rubenšteins skaidroja, ka šādu skandālu laikā parasti paiet gads, līdz Kongress izstrādā jaunu regulējumu un tā varētu notikt arī šoreiz. Rubenšteins atzīst, ka attiecīgam regulējumam jau vajadzēja pastāvēt iepriekš, taču tas nav ticis izstrādāts. Tikmēr „Blockchain” asociācijas izpilddirektore Kristīna Smita neuzskata, ka FTX skandāls nozīmē to, ka pašā kriptoindustrijā un tehnoloģijās, uz kuras industrija balstās, ir bijušas problēmas.

Smita uzskata, ka plašākas diskusijas varētu sākties, piemēram, par kriptovalūtu darījumu tirgu regulējumu. Tikmēr Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas likumdevējiem ir atšķirīgi viedokļi par to, kurai federālajai aģentūrai vajadzētu pārraudzīt kriptovalūtu nozari. Smita norāda, ka FTX bija bāzēta Bahamās, tādēļ Savienotajām Valstīm pār attiecīgajā valstī esošo regulatoru nebija teikšana. Viņa gan uzskata, ka Savienotās Valstis ar savu piemēru, izstrādājot labāku regulējumu, varētu izmanīt arī ārvalstīs esošo regulatoru darbību, tādējādi nozare tiktu uzraudzīta labāk globāli.

Iepriekšējā Saeima nolēma, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Minimālā alga tiek celta, lai cenu pieauguma apstākļos mazinātu nabadzības riskus un lai uzlabotu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga nākamgad būs lielāka nekā Latvijā. Lietuvā minimālā alga būs 800 eiro, Igaunijā - 725 eiro mēnesī. Darba devēji iebilst, ka lēmums par minimālās algas celšanu netika saskaņots ar sociālajiem partneriem un uzskata, ka minimālās algas celšanai jānotiek vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš lēmumu par minimālās algas celšanu vērtē divējādi. No vienas puses, aug cenas un inflācija, tāpēc minimālās algas palielināšana ir svarīga, no otras puses – šis jautājums bijis jāskata valdībā līdz ar nākamā gada budžetu veidošanu.

Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda – minimālās algas celšana līdz 620 eiro mēnesī no pašvaldību budžeta izmaksās papildus 35 miljonus eiro, bet atalgojums jāceļ arī tiem speciālistiem, kuru algas nav daudz lielākas par minimālo algu.

Valsts kontroles pārstāvji norādījuši, ka vajadzētu strādāt efektīvāk un 2 cilvēku vietā, kas strādā ar minimālo algu, varētu nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Jānis Endziņš vērtē, ka privātajā sektorā štatus izvērtē daudz rūpīgāk nekā publiskajā sektorā. Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs vērtē, ka minimālā alga ir jāceļ un tas arī palīdzēs samazināt ienākumu plaisu starp iedzīvotājiem, bet tas jādara pakāpeniski.

Eiropas parlaments šoruden pieņēma direktīvu par adekvātu minimālo atalgojumu. Minimālo algu katra dalībvalsts noteiks pati, bet 2 gadu laikā minimālai algai jābūt 50% apmērā no vidējās bruto algas valstī. Šobrīd lielākā minimālā alga ir Luksemburgā – 2257 eiro mēnesī, bet zemākā Bulgārijā – 332 eiro. Līdz šim Latvijā minimālā alga bija otra zemākā ES - 500 eiro mēnesī, nākamgad būs 620 eiro mēnesī.