Eiro fokusā

Daugavpils Būvniecības tehnikumam ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un ar šo mācību gadu mainīts arī tā nosaukums. No Būvniecības tehnikuma tas ir kļuvis par Latgales industriālo tehnikumu.Tas uzliek savu atbildību, uzsver tehnikuma vadītāja Ināra Ostrovska, un īpaši liek piedomāt gan par profesijām, kas nepieciešamas tieši reģiona uzņēmējiem.

Latgales industriālātehnikuma vēsture sākas 1965.gadā kā Daugavpils Pilsētas profesionāli tehniskā skola Nr.38. Laika gaitā skola bijusi gan Celtnieku profesionālā vidusskola, gan Daugavpils būvniecības tehnikums. Ar šo mācību gadu,esot jaunā statusā, tam jauns nosaukums, stāsta skolas direktore Ināra Ostrovska:

“Te ir metāla apstrādes industrija, būvniecības, pārtikas, lauksaimniecības, dizaina industrijas.”

Nosaukums diktēskolas attīstības virzienu, neslēpj Ināra Ostrovska:

“Šodien nākotnes ambīcija ir viena - saglabāt šo kvalitāti, pilnveidot, radīt jaunas programmas, kas nepieciešamas. Pats galvenais, ka mēs sadarbojamies ar uzņēmējiem, piedāvājam viņiem to, kas tiem nepieciešams. Tūlīt sāksies betonētāju apmācības, ļoti nepieciešami speciālisti metālapstrādē. Mūsu uzdevums iet kopā ar uzņēmējiem roku rokā.”

Metālapstrādes un mašīnzinību nodaļas vadītājs Aigars Veliks izrāda skolas jaunās darbnīcas, kuras pilnība aprīkotas pēc jaunākajām tehnoloģijām.

“Šeit darbnīcās ļoti labi aprīkoti tā saucamie boksi, kur ir visjaunākā diagnostika, kāda šobrīd ir. Mēs audzēkņus apmācam pēc jaunākajām tehnoloģijām, lai viņi varētu izmantot šīs prasmes tieši autosalonos.”

Un ne tikai autos salonos, bet arī, ja vajag, skolas audzēkņi būs gatavi strādāt lielajās darbnīcās un uz lauka. Burtiski šomēnes skolassmago spēkratu mehāniķi uzsāka darba vidē balstītās mācības uzņēmumā Hansa Flex.

“Es mācos grupā 2.04 un apgūstu arhitektūras tehniķa programmu. Man liekas, ka šī profesija ir ļoti pieprasīta mūsdienās. Daugavpilī un kopumā Latvijā ir ļoti maz arhitektu. Vajag ļoti daudz mācīties, lai apgūtu profesiju, bet es ļoti cenšos to izdarīt,” stāsta tehnikuma audzēkne Marika.

Arī jelgavnieks Artis Konutis no tās pašas grupas, studējot te, sev jau redz reālas nākotnes darba vīzijas.

“Es būšu arhitektūras tehniķis. Izvēlējos šo profesiju, jo man ļoti patīk ģeometrija, patīk matemātika, un patīk rasēt. Strādāju ar datoru un taisu 3d modelīšus datorā.

Es sevi redzu ne tik daudz kā arhitektūras tehniķi, bet gan arhitektu, kurš gatavs projektēt mājas un Latvijas radīt pazīstamas ēkas.”

Latgales industriālajamtehnikumam šobrīd ir arī vairākas filiāles laukos- gan Dagdā, gan Ludzā, gan Višķos. Tās vairāk vērstas uz laukiem nepieciešamo profesiju apguvi un nodrošina izglītības iespējas jauniešiem tuvāk to dzīves vietai, kas nav mazsvarīgi, uzsver tehnikuma direktore Ināra Ostrovska:

“Kad tas viss notika un mēs apvienojāmies, pašvaldības bija ļoti ieinteresētas un aicināja mūs, un mēs arī gājām pretī, jo infrastruktūra bija. To vajadzēja sakārtot, salabot, pielāgot. Arī pašvaldības ieliek ļoti lielu darbu Ne visiem ir jābrauc uz lielajām pilsētām. Zinot to, ka Latgale paliek tukšāka.”

Piemēram, raugoties uz Višķu filiāles nākotni, gan tehnikumam, gan pašai Augšdaugavas novada pašvaldībai plāni ir lieli, stāsta novada domes priekšsēdētaja vietnieks Vitālijs Aizbalts:

“Višķus mēs redzam kā tādu ekselences centru, ir apstiprināta Izglītības ministrijā Višķu attīstības stratēģija, kur ir paredzēts noteiktus finansu līdzekļus ieguldīt no pašvaldības puses un realizēt noteiktus kopīgus projektus. Šie projekti visi ir vai nu uzsākti vai daļēji realizēti. Tā ir energoefektivitāte, tas ir remonts vienā korpusā, labiekārtošana un Alejas ielas būvniecība. Un ir arī kopīgs projekts ar Amazoni, degradēto teritoriju revitalizācija, kur tiks izvietots Amazones tehniskais centrs, demonstrācijas laukums un daudzas citas lietas.”

Latgales industriālais tehnikums aug un attīstās,

un profesiju apguves iespējas, īpaši tās, kas neieciešamas tieši Latgales reģionam, te kļūst ar vien plašākas, uzsver Ināra Ostrovska:

“Pie mums mācās 1300 audzēkņu, un kopā mums ir apstiprinātas vairāk nekā 36 programmas, mums parādījās jaunas programmas metālapstrādē, kas ir ļoti nepieciešamas. Parādījās jaunas programmas kā ģeodēzija, ģeoloģija, kas ir ļoti svarīga ceļu būvniecībā un vispār būvniecībā. Daudz mācām Pieaugušo izglītības programmās, gadā apmācam vairāk nekā 300 cilvēkus no visas Latvijas.”

Jau pēc nedēļas 7.decembrī Latgales industriālajā tehnikumā notiks "Uzņēmēju vakanču gadatirgus", kas ir kārtējais solis uz skolas audzēkņu un uzņēmēju sadarbību.

Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ Eiropas valstis lēmušas atteikties no Krievijas gāzes, tādēļ šovasar steigā tika meklēti citi gāzes avoti. Gāzes cena pīķi sasniedza augustā, kad tā bija vēsturiski augstākajā līmenī - 349,9 eiro par megavatstundu. Eiropai turpinot nodrošināt jaunus avotus un piepildot gāzes krātuves, gāzes cena kritusies un nu ir zem 130 eiro par megavatstundu. Tomēr vai ilgi tā saglabāsies tik zema?

Gāzes krātuves Eiropai izdevies piepildīt laikus, tādējādi sagatavojoties ziemai. Eiropas Savienības kopējais krātuves līmenis ir vidēji piepildīts par vairāk nekā 90%. Tas ievērojami pārsniedz 80% mērķi, ko bloks bija noteicis valstīm, kas jāsasniedz līdz novembra sākumam. Tieši krātuvju piepildīšanu kā iemeslu gāzes cenu kritumam min Itālijas uzņēmuma "ENI" vadītājs Klaudio Deskalci.

Kompānijas "Rystad Energy" analītiķe Nikolīne Bromandere vērš uzmanību, ka liela vēja enerģijas jauda un politiskā vienošanās Eiropas Savienības sadarbības pasākumiem gāzes cenas un patēriņa samazināšanai ir veicinājusi gāzes cenu pazemināšanos. Arī siltais rudens ar augstajām gaisa temperatūrām Eiropai nācis par labu, jo gāzi nebija vajadzības patērēt lielos apjomos jau rudenī. Un ietekmi atstājis arī tas, ka iedzīvotāji daudzviet Eiropā aicināti samazināt gāzes patēriņu. Tikmēr ūdeņos ap Eiropu un ceļā uz to jau labu laiku gaida kuģi ar sašķidrināto dabasgāzi. Tie gaida aukstāku laiku, kad palielināsies pieprasījums pēc gāzes un līdz ar to krātuves tiks tukšotas. Līdzīga situācija Covid-19 pandēmijas laikā bija ar naftas tankkuģiem, kad tajos esošā nafta kuģos gaidīja cenu kāpumu.

Lai gan gāzes cenas ir mazinājušās, analītiķi min, ka tas nebūt nenozīmē enerģētikas krīzes beigas un nenozīmē to, ka cena paliks tik emā līmenī kā pašreiz. Vairums analītiķu min, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik auksta būs ziema. Tāpat kā ietekmējošie faktori tiek minēti Āzijas pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes, kas potenciāli var pieaugt, ja Ķīna arvien plašāk atvērs savu ekonomiku. Pagaidām gan izskatās, ka tas varētu nebūt tik drīz, jo inficēšanās ar Covid-19 Ķīnā pieaug un tiek ieviesti jauni ierobežojumi. Tāpat kā gāzes tirgu ietekmējošais faktors tiek minēts pietiekami liels regazifikācijas iekārtu trūkums Eiropā nozīmē, kas nozīmē, ka valstis var izjust spiedienu agrāk. Portugāles uzņēmuma EDP vadītājs Migels Stilvels uzskata, ka cenu nepastāvība tuvākajā laikā saglabāsies.

Konsultāciju firmas "Eurasia Group" enerģētikas direktors Henings Gloišteins uzskata, ka pašreizējo gāzes pārpilnību tomēr nevajadzētu uzskatīt par signālu, ka gaidāmajā ziemā enerģijas trūkums varētu nebūt. Ņemot vērā, ka Eiropā praktiski nav pieejama Krievijas gāze, piegāde ir ierobežota. Kad kļūs auksts, krājumi samazināsies, un, ja ziemas beigās iestājas aukstuma periods, kad krājumi tiks samazināti, 2023.gada sākumā situācija ar cenām varētu kļūt diezgan saspringta, kas nozīmē iespējamus cenu lēcienus un potenciālu enerģijas deficītu.

ASV investīciju banka "Goldman Sachs" tikmēr ir pozitīvāka un prognozē, ka Eiropas dabasgāzes cenas turpmākajos mēnešos samazināsies par aptuveni 30% un 2023.gada sākumā cena varot kristies līdz aptuveni 85 eiro par megavatstundu.

Arī 2023.gadā gāzes nodrošināšana nākamajai ziemai varētu būt diezgan izaicinoša. Ekonomists Bils Veterbērns telekanālam CNN norāda - lai piepildītu krātuves pirms nākamās ziemas, Eiropas Savienībai būs jāimportē vēl vairāk sašķidrinātā dabasgāze, jo ir nepieciešams aizstāt zaudēto Krievijas gāzes importu uz visu gadu.

Joprojām turpinās diskusijas arī par gāzes cenas griestiem. Pagājušajā nedēļā dalībvalstīm tā arī neizdevās rast kopsaucēju šajā jautājumā. Ir izpratne, ka jautājums gan ir jārisina, tādēļ decembra vidū sasaukta kārtējā enerģētikas ministru ārkārtas sanāksme. Eiropas Komisija piedāvājusi noteikt griestus 275 eiro par megavatstundu. Valstis, kas vēlas ieviest cenas griestus, jo īpaši Polija, Spānija un Grieķija, apgalvo, ka šis priekšlikums nav reāls, jo tas ir tik augsts, ka tas, visticamāk, nekad netiks iedarbināts.

Pēc diviem mēnešiem picēriju un kafejnīcu apmeklētāji pamanīs, ka tirgū ir kļuvis par pāris zīmoliem mazāk un desmit slēgtām ēstuvēm vairāk. Uzņēmējs norāda, ka tā arī nav spējis atgūties pēc pandēmijas ierobežojumiem, kas daudzus mājās iesēdušos cilvēkus pieradinājuši gatavot pašiem. Tagad, kad karš diktē strauju cenu kāpumu un bailes par nākotni, kafejnīcās sēdētāju atkal kļūst mazāk.

Bizness uzsver – bez politiķu priekšvēlēšanu solītās nodokļu mazināšanas ēdināšanas tirgū nelaiķu skaits augs.

Septiņas "Can Can" picērijas un trīs "Caif Cafe" kafejnīcas no nākamā gada februāra tiks slēgtas. Šī biznesa vadītājs Andrjus Vasiļausks skaidro, ka lēmumu pieņemt nācies grūti, taču tas bijis neizbēgams, jo Lietuvas uzņēmums Latvijas tirgū tā arī nav spējis atsperties. Pat pēc pandēmijas ierobežojumiem restorānos un kafejnīcās dzīvība atgriezusies lēni, tāpēc kompānija lēmusi vismaz publiski aiziet ar godu, solot pienācīgi norēķināties ar atlaistajiem un valsti.

Pēdējie gadi ēdinātājiem nav bijuši viegli, secina Latvijas Ēdinātāju apvienības vadītājs Aigars Kaugars.

Nodokļu samazinājums ļautu maksāt labākas algas ēdinātājiem, kā arī atlicinātu vairāk naudas pārējās sabiedrības makos, kas tad varbūt kādu papildu maltīti izvēlētos ieturēt ārpus mājām. Taču neziņu šajā cerībā veicina Krievijas karš Ukrainā, jo ģeopolitiskā situācija un cenu dramatiskais lēciens cilvēkos radījis dubultas bailes par nākotni.

Situācija ir gana sarežģīta. Tā vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Ēdinātāji nav varējuši galaproduktu cenās iekļaut visu cenu kāpumu.

Uzņēmēji tagad pauž atgādinājumu partijām, kas pirms vēlēšanām solīja samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

Nozarē nav ziņu, ka tuvākajā laikā ēdināšanas biznesu grasītos pamest vēl kāds ķēdes uzņēmums. Un asociācijā arī neslēpj, ka tādai sabiedrībai kā pie mums, kur vairums grūti dabūjami uz paēšanu ārpus mājām un kur uzņēmēji līdz šim paļāvušies uz tūristu dāsnumu, viena milža aiziešana no tirgus var būt arī iespēja izdzīvot palikušajiem.

Asas diskusijas sabiedrībā izsaukuši elektroapgādes uzņēmumu plāni paaugstināt tarifus. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators „Sadales tīkls” no nākamā gada 1. jūlija plānoja palielināt tarifus vidēji par 75%, savukārt elektrības pārvades operators „Augstspriegumu tīkls” tarifus plānoja palielināt no nākamā gada 1. marta. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai kā abu uzņēmumu kapitāldaļu turētājām līdz 20. decembrim sagatavot un iesniegt valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt „Sadales tīkla” un „Augstsprieguma tīkla” sagatavotos tarifu pieauguma projektus. Savukārt, valsts meklēs iespējas izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai kompensētu tarifu kāpumu.

Kāpēc elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram „Sadales tīkls” nepieciešams celt tarifus, skaidro uzņēmuma pārstāve Gunta Līne.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone pagājušajā nedēļā, tiekoties ar „Sadales tīkla” pārstāvjiem, uzsvēra, ka enerģētiskās krīzes laikā ir jāmeklē citi risinājumi, nevis jāceļ elektroapgādes tarifi.

Valdība pagājušajā nedēļā pieņēma politisku lēmumu kompensēt elektroenerģijas sadales tarifu kāpumu un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš skaidroja, ka nākotnē meklēs iespējas izmantot Eiropas Savienības līdzekļus elektroenerģijas tarifu kāpumam. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir elektroapgādes uzņēmumu kapitāldaļu turētājas, tāpēc tām būs jāvērtē sagatavotie pakalpojumu tarifu projekti. Stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

„Sadales tīkla” pārstāve Gunta Līne skaidro, ka, pārskatot tarifu projektu, uzņēmums nolēmis mainīt tarifu struktūru.

Kā nosaka likumdošana, iesniegtos tarifu projektus četru mēnešu laikā izvērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Skaidro SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons.

„Augstsprieguma tīkls” izmaiņas tarifos plāno ieviest no 1. marta, „Sadales tīkls” – no 1. jūlija. Abi  datumi vēl var mainīties.

Šogad Latvijā ir saules paneļu bums. Īpaši aktīvi saules paneļus uzstādījušas mājsaimniecības un to kopējā jauda tuvojas 100 megavatiem. Saules paneļu uzstādīšanu sekmēja gan valsts atbalsta programmas, gan pašu paneļu izmaksu kritums, gan augstās elektroenerģijas cenas. Nākamajos gados plānots uzbūvēt arī vairākus lielus saules parkus, piemēram, Rīgas Brīvosta šonedēļ rīkoja izsoli par saules enerģijas parka celtniecību Spilves pļavās 170 ha platībā. Bet bažas par to, cik izdevīga būs saules enerģijas izmantošana, raisa elektroapgādes uzņēmumu vēlme celt tarifus.

Projektu par saules enerģijas parka izveidi Spilvas pļavās Rīgas brīvosta uzsāka pirms gada. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps stāsta, ka otrdien notikušajā izsolē par teritorijas nomas tiesībām piedalījās trīs pretendenti un uzvarēja lietuviešu kompānija „Saules graža”, kas saules enerģijas parku plāno izveidot divu gadu laikā.

Šogad ļoti lielu interesi par saules paneļiem izrādīja mājsaimniecības, kuru mikro ģeneratoru jauda var būt līdz 11,1 kW. Saules enerģijas asociācijas valdes loceklis Aigars Kalniņš stāsta – ja 2021. gada beigās Latvijā bija 2000 saules paneļi, tad šogad uzstādīti jau 10 000 un to kopējā jauda tuvojas 100 megavatiem. Nākamajos gados paredzēta lielo saules enerģijas parku būvniecība.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis akcentē vēl kādu problēmu – visiem saules parku veidotājiem var nepietikt jaudas, jo 95% no mikroģeneratoru īpašniekiem jaudas rezervējuši dubultā.

Ekonomikas ministre šonedēļ paziņoja, ka tiks pārskatīti Sadales tīklu un Augstsprieguma tīklu tarifi un tie noteikti nebūs tik lieli, kā tika plānots iepriekš. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps uzsver, cik liela nozīme ir katrai tarifu paaugstināšanai.

Nākamo gadu laikā Latvijā plānots uzbūvēt vairākus lielus saules enerģijas parkus. Vai to izdosies izdarīt un kā šos plānus ietekmēs dažādi gan elektroapgādes uzņēmumu, gan valdības lēmumi, stāstīsim arī turpmāk.

Gunita Mūrniece-Krišāne 2018.gada nogalē radīja savu apģērbu zīmolu bērniem „Bencha Muude”, zīmola nosaukumā iekļauti vārdi latgaliski - beņķis un mode. Un domājot, kādēļ beņķis, jo tieši uz tā Gunita sēdēja, sākot šūt pirmos apģērbus bērniem. Lai attīstītu savu biznesa ideju, Gunitai palīdzēja Biznesa inkubatora programma. Šobrīd jaunā uzņēmēja ir nonākusi līdz savai dizaina apģērbu studijai, kas nupat kā atklāta Ludzā. 

Gunitas Mūrnieces-Krišānes dizaina apģērba studijā „Bencha Muude” uzreiz aiz Gunitas sasveicināties nāk brūns taksis. Studija iekārtota gaišos toņos, plauktos izvietoti bērnu, un nu jau ne tikai bērnu apģērbi, - mētelīši, cepures, jaciņas, kleitiņas, kapučjakas un bikses. Jaunā uzņēmēja ir četru bērnu mamma, vecākajam ir 16 gadi un jaunākajam 6. Un kā šobrīd ir secinājusi, tieši mazie klienti ir vispatiesākie.

„Ar viņiem ir forši! Viņi patiesi pateiks, ja uzšuvi to cepuri šķību, viņš tā arī pateiks, ka man slīd, man neder. Bet, ja bērns atnāk un viņš grib uzlaikot, tas jau liekas – O, ir! „

Biznesa ideju sāka attīstīt sākot šūt savās lauku mājās Mežvidos, vēlāk netālu no tām izveidoja darbnīcu,

taču apzinājās, ka klientiem pilsētā pie viņas nokļūt būs vieglāk, tādēļ nonākusi līdz studijai Ludzā. Studijas vietu nelielajā mazpilsētā izvēlējās, jo Ludza ir Gunitas novads un, kā pati atzīst, šeit ir savējie. Telpas nomā no pašvaldības. Pus gada laikā tās izdevies iekārtot.

„Šaubas bija, jo bija karš, un tu esi ieplānojis pārvākties un sākt visu darīt, bet tad es sapratu, ka bija kovids, divi gadi mēs gaidījām. Un man vienkārši apnika gaidīt. Cik ilgi gaidīsi kaut ko? Es izvēlējos darīt!”

Šobrīd uzņēmējdarbība pamazām attīstās, Gunita vairs nav arī viena, studijā strādā četras šuvējas, un Gunita cer, ka ar laiku visām savām palīdzēm spēs nodrošināt pilnas slodzes darbu.  

„Tas mans koncepts, kad es kāpu lēnītēm. Man nebija nekādu lielu investīciju uzņēmumā, tāpēc tā lēnām, lēnām. Un tagad es jūtos lepna, ka es izaugu līdz tam, ka es varu, ka man ir darbinieki, ka ar zīmolu kaut kas notiek. Īstenībā ilgs laiks pagāja, lai saprastu, kā viņu pasniegt, kas tam klientam patiks. Nu, jā četrus gadus ir nostrādāts, un man liekas, ka tikai tagad tā sajūta, ko es gribēju pirms četriem gadiem iedot, viņa tikai tagad sāk apaugt, un klienti sāk saprast.”

Gunitai ir pedagoga un arī iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru vadītāja izglītība. Taču šo četru gadu laikā, attīstot savu biznesa ideju, esot sajūta, ka ir pabeigusi vēl vienu augstskolu, jo ir tik daudz lietu, par kurām jādomā.

„Tas pirmais no izaicinājumiem, no kā es ļoti baidījos, es domāju: Ārprāts! Visi runā, ka vajag interneta veikalu, jo citādi tev nekas nesanāks, jo ir jāpārdod internetā. Bet es neprotu. Un es sapratu, ka man naudas nebūs, lai es varētu kādam pajautāt un uztaisīt, jo vajag fotogrāfijas un aprakstus.

Un tad es izlasīju tādu atziņu, ka baidies, bet, ja baidies, tad sāc ar mazumiņu, lai bailes pāriet.”

Un tā, sākot pamazām darīt, internetveikals tika izveidots pašas spēkiem.

„Un tad es sapratu, no kā es baidījos? Un tad man likās, ka, nē es vairāk nebaidos. Un tad kaut kā sāka vieglāk palikt, jo visu jau mēs varam!”

Bērnu apģērba zīmola „Bencha Muude” radītāja un dizainere šobrīd ir guvusi atziņu, ka uzņēmējdarbībā ir jābūt izaicinājumiem un šos izaicinājumus vajag pārvarēt kā spēli, tieši tāpat rīkojoties arī ar naudu.

„Tas mans atklājums bija, ka vajag paspēlēties ar naudu. Tev var būt viņas vairāk, var būt viņas mazāk. Bet tev kā monopolā jāizdomā, kur dabūsi vai kur izlietosi, ja būs. Jo viņa nevar stāvēt, tā kā dabūji balvu un noliki plauktā, jo tad tu zaudē!”

Šobrīd klientu loks lielākoties ir no Latvijas, taču Gunitas dizainētie bērnu apģērbi kļūst zināmi arī ārpus Latvijas robežām.

Pagājušajā nedēļā tika pagarināta vienošanās par labības eksportu, kas ļauj eksportēt labību un dažādus lauksaimniecības produktus no trim Ukrainas jūras ostām. Lai gan ne bez dažādiem šķēršļiem, kuģi pa Melno jūru graudus izved joprojām. Vienlaikus arī vajadzība pēc šīm kravām šo sūtījumu galamērķos mazāk attīstītajās valstīs joprojām ir liela.

Tā dēvēto „labības vienošanos” izdevās noslēgt 22.jūlijā Stambulā. Toreiz Ukraina un Krievija parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Ukrainas Melnās jūras ostām. Vienošanās sākotnējais termiņš bija 120 dienas, proti, līdz 19.novembrim. Lai gan Krievija vēl nesen izstājās no šīs vienošanās un draudēja savu dalību neatjaunot, tomēr pagājušajā nedēļā vienošanās tika pagarināta vēl par četriem mēnešiem. Labības un lauksaimniecības produktu eksportēšana no Ukrainas kā pirms 22.jūlija, tā arī joprojām, ir ļoti būtiska vairākām Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē. Vienošanās pagarināšanu un labības eksporta nozīmi uzsvēra ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ģenerālsekretāre Rebeka Grinspana.

Vienošanās paredz labības un citas pārtikas eksportu caur trīs Ukrainas ostām - Odesas un Čornomorskas ostām, kā arī ostu "Pivdennij". (KUGIS) Pirmais kuģis pameta Odesas ostu 1.augustā. Saskaņā ar „labības vienošanos” no Ukrainas ar vairāk nekā 430 kuģiem līdz šim eksportēti vairāk nekā 11 miljoni tonnu graudaugu un lauksaimniecības produktu. Sūtījumu apmērus pirms pāris nedēļām savā ikvakara uzrunā komentēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ASV Lauksaimniecības ministrijas novembra ziņojumā minēts, ka Ukrainas graudu eksports, izmantojot graudu koridoru, pieaudzis, bet tas joprojām ir zemāks nekā iepriekšējā gadā. Graudu eksportam no Ukrainas ir izteikti sezonāls raksturs. Eksports sasniedz maksimumu neilgi pēc kviešu un miežu ražas, ko novāc jūlijā, bet kukurūzu novāc septembrī. Pa šo Melnās jūras koridoru tikusi eksportēta galvenokārt kukurūza.

Saskaņā ar Ukrainas tirdzniecības datiem, kukurūzas eksports visa veida transporta veidos no jūlija līdz 8.novembrim ir vairāk nekā divkāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt kviešu eksports ir mazāks par pusi no iepriekšējā līmeņa. Miežu eksports ir par trešdaļu mazāks nekā pērn. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs G20 samitā uzsvēra, ka vienošanās dēļ jau manāmas pozitīvas izmaiņas.

Upali Galketi Aratčilage, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vecākais ekonomists norādījis, ka pārtikas cenas ir kritušās, tomēr ne visur tas nozīmē tūlītējas pozitīvas izmaiņas.

Kravas nonāk dažādās pasaules vietās. Daļa pārtikas ir nonākusi pasaules nabadzīgākajās valstīs, bet daļa ir nosūtīta uz valstīm, kur, saskaņā ar ANO humānās palīdzības programmu, cilvēkiem draud bads. Lai gan labība nonāk tādās valstīs kā Omāna, Alžīrija, Etiopija un citās, ANO dati liecina, ka lielākā daļa Ukrainas pārtikas eksporta pēdējo trīs mēnešu laikā ir nonākusi Spānijā, Turcijā, Itālijā, Ķīnā un Nīderlandē. Septembrī ANO lēsa, ka nedaudz mazāk par 30% ir nonākuši valstīs ar zemākiem ienākumiem, bet 44% ir nosūtīti uz valstīm ar augstu ienākumu līmeni.

Pirms februāra lielākās Ukrainas kviešu importētājas bija Ēģipte, Indonēzija un Bangladeša. „Labības vienošanās” turpināšana ir īpaši būtiska Āfrikai, piemēram, Tunisijai un Ēģiptei, norāda vācu analītiķi, sakot, ka piegāžu zaudēšana ilgtermiņā būtu postoša daudzām šī kontinenta valstīm.

Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi, un, salīdzot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos.

Šogad Latvijas iedzīvotāji iegādājušies divas reizes vairāk krājobligāzijas nekā pērn un pieprasījuma kāpumu veicina pieaugošās likmes. Valsts kases Finanšu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka teic, ka pieprasījums nerimst, bet turpina pieaugt.

Salīdzinājumam: iepriekšējos gados procentu likmes atradās vēsturiski zemākajos līmeņos. Valsts kase emitēja parastos vērtspapīrus, kuru likme bija tuvu nullei. Likmju kāpums sākās šogad līdz ar izmaiņām finanšu tirgos, kuru spēcīgi pēdējos mēnešos ietekmē monetārās politikas lēmumi cīņā ar augsto inflāciju.

Un likmes tiek fiksētas uz visu termiņu, proti, noteikumi spēles laikā nemainās. Turklāt bez likmēm krājobligācijām ir arī vairākas citas priekšrocības.

Monetārās politikas lēmumi pozitīvi ietekmējuši arī komercbanku piedāvāto depozītu procentu likmes. Termiņnoguldījumiem jeb depozītiem kredītiestādēs likme svārstās no 0,2 līdz 0,35 procentiem gadā. Likmju kāpums nav tik sparīgs kā krājobligācijām, tomēr pagrieziena punkts ir vērā ņemams. norāda "Swedbank" Privatpersonu parvaldes vadītāja Karina Kulberga.

"Citadeles" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks skaidro, ka pārmaiņas sākās vasaras vidū, kad Eiropas centrālā banka izmainīja noteikto procentu likmi un banka sāka piedāvāt maksāt par noguldījumiem.

Arī SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš pauž, ka klientu interese par depozītiem nav vērā ņemama.“INVL pensiju fondu” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs ir skeptisks, sakot, ka depozītiem procentu likmes neseko tirgus tendencēm, un tas ir iemesls, kādēļ šis produkts nav klientiem interesants.

Latvijas iedzīvotāji krājobligācijas var no valsts iegādāties deviņus gadus un šogad iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro.

Visbiežāk ekonomikas sižetos stāstām par cenu celšanos, bet cenas mēdz arī samazināties. Šobrīd lētāki kļuvuši koksnes produkti – sākot ar koksnes kurināmo, zāģbaļķiem un papīrmalku. To ietekmē gan pieprasījuma kritums, gan laika apstākļi - siltais rudens. Eksperti gan skaidro, ka cenu samazināšanās var būt arī īslaicīga, tomēr tik lielu paniku koksnes tirgū kā šovasar nākotnē neprognozē.

 

„E-silva” ir meža izsoļu platforma jeb sistēma, kas internetā rīko cirsmu un meža īpašumu izsoles. Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Štolcers stāsta, ka šobrīd samazinājušās cenas tieši enerģētiskai koksnei jeb koksnei, ko izmanto kā kurināmo.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērtē, ka tieši neparasti siltais rudens ir viens no iemesliem, kāpēc koksnes kurināmā cena samazinās.

 

Mazāks, bet cenu kritums šobrīd vērojams arī zāģbaļķu un papīrmalkas jomā, atzīst „E-silva” valdes loceklis Normunds Štolcers.

Tomēr patērētājiem jārēķinās, ka tik lēta koksne kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū vairs nebūs. Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka strauji aug arī koksnes šķeldas kā kurināmā patēriņš Latvijā. Ja 2020. gadā izmantojām apkurei 6 miljonus berkubu kurināmo šķeldu, tad nākamgad tie varētu būt jau 8 miljoni.

Koksnes cena atkarīga arī no mežizstrādātāju rīcības – ja, gaidot cenu celšanos, viņi mežizstrādes apjomus samazinās, tad cena varētu arī palielināties.

Pārdodot savu ģimenes auto un iegādājoties vecu, nolaistu ēku industriālajā teritorijā, Edgars un Inga Kaļvas kovida laikā uzsāka savu uzņēmējdarbību. Drīz apritēs gads kopš Balvos darbojas aktīvā dzīvesveida centrs „Kureti Cafe”, kļūstot par tūristu un vietējo iedzīvotāju iecienītu galamērķi un brīvā laika pavadīšanas vietu. Nupat kā Edgara un Ingas izveidotais ir novērtēts arī ar Latgales reģiona uzņēmēju gada balvu nominācijā „Gada jaunais uzņēmējs”. 

Doma, ka jāveido savs uzņēmums, Edgaram un Ingai Kaļvām bijusi jau pāris gadus. Paši kā divu bērnu vecāki izjutuši, ka nelielajā mazpilsētā ģimenēm pietrūkst kopīgu atpūtas vietu, taču sākumā vēl nebijis skaidrs, ko tieši vēlas izveidot.  

„2020.gadā, ja nekļūdos, mēs ar sievu devāmies ceļojumā uz Parīzi, uz izstādi un, apmeklējot trīs dienas šo izstādi, atradām beidzot to galveno ideju, ko mums vajag un ko mēs gribam radīt tieši Balviem

- ka gribam radīt vietu ģimenēm ar bērniem tādā izskatā, kā ir tagad, ka vienlaikus darbojas piepūšamās atrakcijas, ir bumbiņu baseins, ir 5D stimulators un, protams, var ļoti labi paēst.”

Ēka, kas šobrīd ieguvusi mūsdienīgu interjeru, netika apsaimniekota jau vairāk nekā divdesmit gadus, tādēļ likumsakarīgi arī izskatījās bēdīgi. Taču tā kā pilsētā nav liela izvēle ar brīvām telpām, kādas nepieciešamas atpūtas vietai ar augstiem griestiem un pietiekoši lielu platību, ņēmuši to, kas bijis.

„Telpas izskatījās ļoti dramatiski sliktā stāvoklī, ieaugusi teritorija, bez piebraucamā ceļa, ar tekošu jumtu. Pārdevām savu ģimenes automašīnu un iegādājāmies īpašumu, un triecientempā mēs gada laikā sakārtojām telpas. Pateicoties pašvaldībai, mums ir piebraucamais ceļš. Un pateicoties Lauku atbalsta dienestam un Latvijas Investīciju aģentūrai, mēs esam iekārtojuši šo telpu, realizējot Eiropas projektus.”

„Laikam tad, ja dari to, kas patīk, tad viss ir iespējams. Un neliekas nemaz tik traki!”

Edgaru papildina Inga, stāstot, ka pavasarī un vasarā, kad sākusies aktīvā atpūtas sezona, darba bijis daudz, un pieredze ir gūta vien procesā, taču uzņēmums pamazām attīstās.

„Esam arī uzsākuši Balvu Kultūras un atpūtas centrā savu kafejnīcas otru virzienu - piedāvāt bāra pakalpojumus. Un tas arī ir viens no izaicinājumiem. Bet mēs cenšamies visu laiku kaut kā paši attīstīties. Un savas slēptās idejas realizēt, pat nezinot, kā būs. Jo kas neriskē, tas nevinnē. Bet šie 7 mēneši, kopš darbojas Kureti kā kafejnīca, ir bijuši ļoti saspringti, protams. Ne es, ne Edgars mēs neesam strādājuši ēdināšanas biznesā. Viņš pedagoģiju mācījies, es tulkošanu.”

Kolektīvs ir izaudzis līdz pieciem darbiniekiem, taču aktīvās sezonas laikā to skaits bijis nepieciešams vēl lielāks. Arī interese no apmeklētājiem apstiprinot, ka Balvos kas tāds bija nepieciešams,  uz atpūtas vietu brauc arī no kaimiņu novadiem. Taču, uzsākot strādāt, noteikti būtu vieglāk, ja nodokļu politika būtu atbalstošāka, uzsver Edgars.

„Lielākais izaicinājums maziem uzņēmumiem ir nodokļu politika,

kas šādos izaicinājuma mirkļos ir viena no svarīgākajām lietām, vai spējam nomaksāt visus nodokļus, laicīgi nomaksāt. Paldies Dievam, mums tas izdodas. Un kad grāmatvede sūta ziņas, cik mums ir jānomaksā milzīgi nodokļi, mums tas liekas milzīgi priekš maza uzņēmuma, tad grāmatvede vienmēr saka:  Priecājies, ka tev lieli nodokļi, tev labi viss sanāk!”

Tādēļ sākumā mazajiem uzņēmumiem būtu vieglāk attīstīties, ja tiktu piemērotas nodokļu atlaides. „Būtu vēlams nodokļu ne tik lieli procenti vismaz maksimums divu gadu laikā – tas būtu liels atspaids. Tas  jebkura mazā uzņēmuma attīstīšanās un izdzīvošanas periods!”

Taču, par ko pārliecinājies arī pats Edgars, uzsākt uzņēmējdarbību ir iespējams arī bez kredītsaistībām, šobrīd ir pieejami gan Eiropas struktūrfondi, gan dažādas citas programmas, kuras palīdz realizēt savas ieceres, sniedzot papildu finansiālu atbalstu.