Eiro fokusā

Šogad pieaudzis dažādu ierīču un degvielas zādzību skaits no lauksaimniecības tehnikas. Savukārt pašus traktorus zog mazāk, taču riska objekti ir arī arkli, riepas vai piekabes, kas atstātas bez uzraudzības. Lauksaimnieki bažījas, ka zādzību skaits vēl pieaugs pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un ieilgstot darbinieku trūkuma krīzei Iekšlietu struktūrās.

Šī gada desmit mēnešos pret lauksaimniekiem veikti teju 230 noziedzīgi nodarījumi, liecina Valsts policijas dati. 75% šo nodarījumu ir zādzības no traktortehnikas, 15% – dažāda veida krāpšanas un 10% tieši traktoru zādzības, skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Arita Raiskuma-Kukemilka.

Savukārt krāpšanas lielākoties veiktas interneta sludinājumos pārdodot traktortehniku. Šo gadījumu skaits gan salīdzinot ar pagājušo gadu samazinājies vairāk nekā uz pusi.

Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons prognozē, ka zādzību skaits vēl pieaugs esošās ekonomiskās situācijas dēļ. Pašu traktortehniku nozagt un vēlāk pārdot ir kļuvis sarežģītāk, taču arī tehnikas aprīkojuma zādzības var radīt lielus zaudējumus.

Tāpat Trons norāda, ka līdz ar ziņām par darbinieku krīzi Iekšlietu sistēmā ir bažas par to cik efektīvi policija spēs iesaistīties šo zādzību lietu risināšanā. Savukārt Valsts policija norāda, ka lauksaimniecības tehnika visbiežāk tiek apzagta tieši saimniecību pagalmos. Tādēļ aicina zemniekus pievērsiet lielāku uzmanību īpašuma drošībai arī ziemas periodā.

Savukārt, ja lauksaimnieki pamana saimniecības tuvējā apkārtnē aizdomīgas personas vai transportlīdzekļus, policija aicina piefiksēt to numurus un laiku, kā arī informēt policiju.

Pašlaik mūsu valstī strādā 31 radiouzņēmums, kas klausītājus uzrunā ar 48 programmām. Līdz Covid-19 diktētās pandēmijas sākumam radiotirgū bija par diviem komersantiem vairāk. Tādējādi secināms, ka šo nozari pēdējo gadu ligas ir ietekmējušas minimāli, lai gan eksperti atzīst, ka jostas nācies savilkt arī radio pārstāvjiem, domājot par izdzīvošanu nenoteiktības apstākļos. Un valdības politika noteiktību nevieš.

Ja atskaitām šodienas jubilāru – sabiedrisko radio ar sešiem kanāliem -, radiotirgū patlaban strādā 30 uzņēmumu, kas nodrošina 42 radioprogrammas. Tādus datus rāda tirgus regulators – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tās locekle Ieva Kalderauska stāsta, ka pēdējo trīs pandēmijas gadu laikā radiotirgus nav būtiski sarucis.

Jau pirms pusotra gada tirgu nācās atstāt uzņēmumam "Pikal un partneri", kas klausītājiem bija zināms ar Rīgā dzirdamo programmu "Radio PIK". Nozares regulators tam anulēja apraides atļauju par, padomesprāt, būtiskiem normatīvu pārkāpumiem. Proti, gada laikā to bija vismaz trīs: rupji izteicieni ēterā, aicinājums uz kara izraisīšanai līdzīgiem noziegumiem, kā arī nevienlīdzīga attieksme pret politiskajiem spēkiem.

Savukārt pērnajā vasarā pats darbību izbeidza "Rietumu radio" Liepājā, jo bez valsts atbalsta nespēja pārvarēt pandēmijas raisīto ieņēmumu kritumu.

Andris Ķēniņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors, uzsver, ka reklāmas ieņēmumi nav atgriezušies pirmspandēmijas apmēros, un radio izdzīvot varot tikai ar valsts atbalstu.

Mazinās arī viedokļu daudzveidība medijos, bet valsts atbalsts līdz šim, kaut arī ar minimāli augšupejošu tendenci, tomēr nav prognozējams, jo ir atkarīgs no politiķu labvēlības gadu no gada. Ne tik skeptiska ir mediju eksperte Gunta Līdaka, kas radiotirgu sauc par stabili noturīgu arī pandēmijas apstākļos. Un to ietekmē divi faktori.

Eksperte Līdaka kā vēl vienu pozitīvu iezīmi min politiskās ietekmes mazināšanos radiotirgū, jo politiķi arvien mazāk veido radiouzņēmumus savam politbiznesam, līdz ar to nozare kļūst profesionālāka.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) darbinieku trūkuma dēļ īslaicīgi līdz gada beigām plāno slēgt 18 dienesta posteņus Latvijā. Šo ziņu ar bažām uztvēra ne tikai iedzīvotāji reģionos, bet arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji. Viņu pieredze liecina, ka ziemā ugunsgrēku skaits palielinās gan privātajā, gan komercsektorā un izšķirošas uguns apturēšanā ir pirmās 15 minūtes.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka visaktīvāk savus īpašumus apdrošina uzņēmēji – to dara 90 līdz 95% komersantu, jo gan ēkas, gan ražošanas iekārtas ir vērtīgas un ugunsgrēka gadījumā zaudējumi ir ļoti lieli. Iedzīvotāji savus mājokļus apdrošina daudz kūtrāk, to dara 30-40%, galvenokārt privātmāju īpašnieki. Jānis Abāšins uzsver, ka ugunsgrēka brīdī vissvarīgākais ir laiks un tas, cik ātri ugunsdzēsēji ierodas notikuma vietā.

"Swedbank" Mājokļa apdrošināšanas produktu līnijas vadītāja Linda Rostoka stāsta, ka visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības tiek izmaksātas par ūdensnoplūdi un plīsušām caurulēm. Ugunsgrēku atlīdzības ir tikai 2% no visiem gadījumiem, bet sekas ir daudz smagākas.

Īpašuma apdrošināšanas mēneša maksa ir atkarīga no mājokļa lieluma, nelielam dzīvoklim tie var būt arī zem 10 eiro mēnesī. "Swedbank" klientiem ugunsgrēki sākušies, arī, piemēram, lādējot gultā bezvadu austiņas vai aizdegoties papīra dvieļiem pie plīts. Apdrošināšanas akciju sabiedrības "Balta" īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Uģi Uškāns nosauc galvenos ugunsgrēku rašanās iemeslus.

Uģis Uškāns stāsta, kā katrs pats savu mājokli var pasargāt no ugunsgrēkiem un pats vienkāršākais un lētākais variants ir iegādāties dūmu detektoru.

Apdrošinātāju apkopotie dati liecina, ka ugunsnelaimes visbiežāk notiek no decembra līdz aprīlim.

Šī gada deviņos mēnešos ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi - kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja un turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība.

 

Latvijas ostās samazinās tradicionālo kravu segments - naftas produkti un ogles, lauksaimniecības produkcija un koksnes materiāli, kas galvenokārt nāca no Krievijas un Baltkrievijas. Šo kravu skaits samazinās arī sankciju dēļ, bet Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups stāsta, ka gan Rīgas, gan Liepājas, gan Ventspils ostās šogad apgrozījums audzis.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš stāsta, ka Krievijas kara Ukrainā dēļ mainās situācija pasaules tirgū un loģistikas ķēdes, tāpēc arī Rīgas ostā šogad ienāca gan daudz vairāk konteinerkravas, gan akmeņogļu kravas.

 

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis vērtē, ka gads nav bijis viegls, bet jau oktobrī izdevies palielināt esošo apgrozījumu līdz 6 miljoniem tonnu kravu. Regulāri, sešas reizes nedēļā, kursē prāmis no Liepājas uz Vāciju, Trāvemindi, bet puse no visām kravām ir vietējās kravas.

Ar vēlmi saglabāt esošo kravu apgrozījumu ostās, tomēr piesardzīgi nākotni vērtē gan Uldis Hmieļevskis no Liepājas SEZ, gan Ansis Zeltiņš no Rīgas brīvostas.

Savukārt, Satiksmes ministrija turpina sarunas par sadarbību tranzīta jomā ar Centrālāzijas valstīm Kazahstānu un Uzbekistānu, arī Ķīnu, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Baltijas lielie uzņēmumi kā galvenos izaicinājumus saskata pieaugošās izejmateriālu cenas un ģeopolitiskos riskus. Tas secināts SEB bankas veiktajā ikgadējā visu trīs Baltijas valstu lielo uzņēmumu aptaujā. Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, uzņēmumi, neraugoties uz sarežģīto situāciju, ir gatavi turpināt investēt, bet vienlaikus meklēs arī iespējas samazināt izmaksas.

SEB bankas ikgadējās aptaujas mērķis ir noskaidrot finanšu direktoru prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem un attīstības plāniem sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Aptaujā piedalījušies aptuveni 300 Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktori. Kā skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts, pagājušā gada aptaujā uzņēmumu noskaņojums kopumā bija vērtējams kā pozitīvs, taču šogad tas ir manāmi pasliktinājies un iemesli ir vairāki.

Ja pērn 51% respondentu biznesa vidi Latvijā novērtēja pozitīvi un ļoti pozitīvi, šogad tie ir 32%. Krasts izceļ, ka interesanti ir tas, ka Latvijas uzņēmumu finanšu direktori vislabvēlīgāk no Baltijas valstīm izsakās par sava uzņēmuma finansiālo situāciju.

Pagājušā gada aptaujā kā nākotnes riskus Baltijas uzņēmumi atzīmēja atkārtotus kovidierobežojumus, kvalificēta darbaspēka trūkumu, kā arī preču un pakalpojumu cenu kāpumu. Savukārt šogad Baltijā kopumā risku augšgalā atrodas ģeopolitiskā situācija. Igaunijā un Lietuvā bažas par ģeopolitiku ierindojušās pirmajā vietā, bet Latvijā uzņēmumi šo risku ierindo otrajā vietā aiz preču un pakalpojumu cenu kāpuma.

Neskatoties uz bažām un dažādiem riskiem, Baltijas lielo uzņēmumu pārstāvji aptaujā norādījuši, ka tiem joprojām ir vēlme investēt un investīciju plāni mainīti netiks, pat neskatoties uz procentu likmju izmaiņām. Lielākā daļa aptaujāto Lietuvas uzņēmumu kā prioritāti nākamajam gadam norāda investīciju turpināšanu, savukārt lielākā daļa aptaujāto Igaunijas uzņēmumu norāda, ka nākamā gada prioritāte tiem būs koncentrēšanās uz digitalizāciju, automatizāciju un inovācijām.

Arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, uzņēmumi visbiežāk kā nākamā gada prioritāti min koncentrēšanos uz trīs iepriekš minētajiem laukiem. Taču teju vienlīdz svarīga tiem būs izmaksu samazināšana. Arī Lietuvā un Igaunijā izmaksu samazināšana ir starp top 3 prioritātēm.

Krasts norāda, ka uzņēmumi, kas ir visbažīgākie par nākotni ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu un patērē vienu vai otru energoresursu. Šie ir tie uzņēmumi, kas sagaida atbalstu no institūcijām un arī no bankām.

Prognozēs par inflāciju Latvijā vērojams vispesimistiskākais noskaņojums Baltijā, proti, lielākā daļa Latvijas uzņēmumu finanšu direktoru prognozē, ka nākamā gada laikā inflācija būs 10%-12% robežās, bet kaimiņvalstīs tā domā mazāk uzņēmumu pārstāvju.

Vairāki jautājumi aptaujā uzņēmumiem uzdoti arī par ietekmi uz vidi. Latvijā un Igaunijā uzņēmumi zaļās investīcijas nākamā gada laikā visbiežāk plāno veikt CO2 pēdas nospieduma mērīšanā, bet Lietuvā – ilgtspējīgas stratēģijas izveidošanā un izvēršanā.

Gada pirmajos septiņos mēnešos katrs Latvijas iedzīvotājs ir izdzēris vairāk nekā 18 litrus alkohola. Tā secināms no Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas uzrāda augošu vietējam patēriņam nodotā alkohola apjomu. Tomēr līdz ar pandēmijas diktēto ierobežojumu atcelšanu mūsu valstī apgriezienus uzņem arī nelegālā alkohola aprite.

Septiņos mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs palielinājies par sešarpus procentiem salīdzinājumā ar pērno gadu. Tā liecina kārtējie Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Iedzīvotāju iepirkuma grozos iegūluši vairāk nekā 37 miljoni litru alkohola. Dati uzrāda, ka kokteiļi dzerti mazāk, savukārt vīna, konjaka, degvīna tirgošana gājusi plašumā, sevišķi audzējot liķiera un viskija patēriņu.

Latvijā labi klājas arī nelegālajam rūpalam. Līdz brīdim, kad pieķer policija.mDace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve, stāsta par oktobra sākumā Bauskas novadā uzietu nelegālā alkohola ražotni. Tur likumsargi uzgāja 225 litrus spirta un 408 litrus jau gatavu dzērienu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē, kas atbildīga par likumu ievērošanu no Jēkabpils līdz Tukumam, pērn deviņu mēnešu laikā sākti 69 kriminālprocesi par akcizēto preču nelikumīgu apriti. Šogad deviņos mēnešos tādu lietu ir jau 95 jeb par gandrīz trešdaļu vairāk. Šo statistiku gan ietekmē izmaiņas normatīvos, kas kriminālprocesus tagad ļauj sākt arī par cigarešu tirgošanu nelielos daudzumos.

Policija nelegālā rūpala aktivizēšanos un pieķeršanu saista ar divām lietām: labāku pašu izmeklētāju darbu, jo tas noteikts kā prioritāte, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, kā dēļ cilvēkiem kļuvusi brīvāka dzīve ar augošu vēlmi pēc nelegāliem un tādēļ lētākiem kairinātājiem. Un, lai gan ceļam robežas, pastiprināti tās sargājam un pat liedzam pārvietošanos, preces no divām pamata izcelsmes valstīm – Krievijas un Baltkrievijas – pie mums ieved arvien vairāk.

Robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārstāvis pulkvežleitnants Igors Ostrovskis stāsta par pagājušajā nedēļā aizturēto mūsu pilsoni. Cigaretes kāds viņa sabiedrotais Latvijā ieveda vilcienā, visticamāk, paslēptas ogļu kravā, iepriekš sarunātā vietā izmeta, bet savācēju jau noķēra robežsargi. Par nelegālo preču izķeršanu uz robežas ir atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests. Robežsargs Ostrovskis stāsta, ka preces mēdz noslēpt tā, ka ar skeneriem tās neizdodas fiksēt. Gadoties arī pašas tehnikas iziešana no ierindas, un tad trešo valstu ražojumus pie mums ievest vēl vieglāk.

Liela daļa ievesto preču paliek vietējā tirgū. Valsts policijas pārstāve Dace Kalniņa skaidro, ka būtiski sarucis no Krievijas ievesto nelegālo preču apjoms, bet Baltkrievijas ražojumi tirgū parādās arvien vairāk. Likumsargi atgādina, ka sods draud arī pircējiem, pie kuriem atrod, piemēram, astoņas cigaretes vai 50 mililitrus dzēriena.

Visā Eiropā pieaug kiberuzbrukumu un kibernoziegumu skaits. Lai veicinātu pētniecību un inovācijas kiberdrošības jomā, jau 2021. gadā tika izveidots Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs. Šobrīd Eiropas valstis veido savus Nacionālos koordinācijas centrus un Latvijā šo darbu koordinēs Aizsardzības ministrija kopā ar sadarbības partneriem. Nākamgad valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī uzņēmumiem kiberdrošības uzlabošanai būs pieejami arī atbalsta granti no Eiropas Savienības.

Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Edgars Kiukucāns stāsta, ka Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra galvenie uzdevumi ir veicināt pētniecību un inovāciju attīstību, kā arī attīstīt un stiprināt Eiropas Savienības (ES) kiberdrošības kompetenču kopienu.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle akcentē vairākus virzienus, par kuriem jādomā kiberdrošības jomā. Viens no tiem – IT speciālistu trūkums.

Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Edgars Kiukucāns stāsta, ka ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam kiberdrošības jautājumiem piešķirti 1,7 miljardi eiro. Savukārt, Latvijai pirmajā uzsaukumā būs pieejams viens miljons eiro.

Elīna Egle no Latvijas drošības un aizsardzības industrijas federācijas vērtē, ka līdz šim par kiberdrošību vairāk rūpējies publiskais sektors, bet par to jādomā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un NVO, kas strādā ar kiberdrošības jautājumiem, savu dalību kiberdrošības kompetenču kopienā var pieteikt Aizsardzības ministrijas mājas lapā.

Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no starptautiskās lidostas „Rīga” vairs nevar aizlidot uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits jau pārsniedzis četrus miljonus. Lidostas pārstāvji pat aicina nākamnedēļ, kad Latvijā un Igaunijā būs skolēnu brīvlaiks, laicīgi rezervēt ilgtermiņa autostāvvietas, jo tās visiem var nepietikt. Tūrisma ceļojumu kompāniju pārstāvji vērtē, ka aizvadītā vasara daudz neatšķiras no pirms pandēmijas laika, 2019. gada vasaras. Kā ārvalstu ceļojumus rudenī un ziemā ietekmēs energoresursu cenu pieaugums un citi faktori?

Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente un ceļojumu aģentūras „Vanilla Travel” vadītāja Inga Kavaca stāsta, ka vasarā pieprasījums pēc ceļojumiem ārpus Latvijas bijis lielāks nekā iepriekš plānots, bet rudenī, kā parasti, iedzīvotāji ceļo mazāk nekā vasarā.

Starptautiskās lidostas „Rīga” pārstāve Ilza Salna vērtē, ka lidosta līdz gada beigām apkalpos plānotos 5,2 miljonus pasažieru un tas noticis gan tādēļ, ka aviokompānijas piedāvā jaunus galamērķus, gan arī stabilizējies tranzītpasažieru skaits.

Tūrisma aģentūras „Novatours” Pārdošanas daļas vadītāja Sanda Roze stāsta, ka ārvalstu ceļojumu skaits šovasar atgriezies pirms pandēmijas līmenī.

Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca vērtē, ka ceļojumi kļūst dārgāki un tūristi vairs nevar paļauties uz pēdēja brīža akciju cenām.

Tūrisma nozares pārstāvji prognozē, ka daļa eiropiešu šo ziemu varētu pavadīt siltajās zemēs, jo pandēmijas laikā pieraduši strādāt attālināti. Piemēram, Turcijā, šī gada 8 mēnešos tūristu skaits jau palielinājies par 108%.

Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viediem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.

Alsunga ir vienīgais ciems Latvijā, kas pirms pāris gadiem izvēlēts dalībai starptautiskā projektā “Smart Rural 21”. No vairāk nekā 700 pieteikumiem kopumā Eiropas dalībvalstīs tikai 21 ciems saņēma atbalstu viedā ciema stratēģijas izstrādei un īstenošanai. Tas Alsungas kopienai palīdzējis no kopīgas vides sakopšanas nonākt arī pie biznesa vides attīstības teritorijā, konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā norādīja biedrības Alsungas viedais ciems pārstāve Daiga Kalniņa.

Aktīvs kopienas darbs pēdējos gados Alsungai palīdzējis radīt arī viedtālruņos pieejamus maršrutus vietējām dabas takām, izveidot aplikāciju tūrisma sadarbībai, īstenot apmācības mazā biznesa uzsākšanai vai virtuālās realitātes programmēšanā jauniešiem. Latvijas lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka norāda, ka pērn kādā sadarbības projektā Latvijā sevi kā viedu ciemu pieteikušas 59 kopienas, kuras jau īsteno kādus kopīgus darbus vai plāno tos nākotnē. Vienlaikus organizācija strādājot lauku telpā saskaras arī ar kopienu attīstības plānu trūkumu pašvaldību līmenī.

Atšķirībā no viedajām pilsētām, viedo ciemu konceptā būtiskākais nav digitalizācija un tehnoloģijas, bet gan kopienas, skaidro Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.

Lai arī Lauku konsultāciju centra redzes lokā ir ap 20 kopienu piemēri Latvijā, kas jau darbojas pēc viedo ciemu koncepcijas, tomēr Cimermanis bilst, ka kopumā valstī lauku iedzīvotāju interesi par notiekošo savā novadā rāda arī zemie pagājušo pašvaldību vēlēšanu aktivitātes rezultāti. llkc patlaban attīsta metodiku, lai lauku kopienas arvien iedrošinātu attīstīt darboties pēc viedu ciemu koncepta.

Aptuveni pusmiljards eiro. Tāda varētu būt summa, ko mājokļu pirkšanai un celšanai esam aizņēmušies tā sauktajos treknajos gados šā gadsimta sākumā, bet līdz ar ekonomikas krīzi palikuši parādā bankām. Dažas kredītiestādes jau pirms vairākiem gadiem pēc savas gribas sāka tādas saistības dzēst, bet nu jau divus gadus to ļauj darīt arī likums. Tomēr liela daļa parādnieku izvēlējušies no šīm nepatikšanām aizbēgt, atgriešanos legālā dzīvē attālinot un padarot dārgāku.

Iveta ir viena no aptuveni desmit tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kam sapni par savām mājām kājām gaisā sagrieza 2008. gada krīze. Kad Bauskas puses laukos ar ģimeni noskatīja privātmāju, izvēli it kā izdarīja ļoti prātīgi – pusi no 89 tūkstošiem toreiz vēl latu samaksāja par Rīgā pārdotā dzīvokļa ieņēmumiem, bija rentabls ģimenes bizness un arī pārliecība, ka tiks galā arī grūtību gadījumā.

Pēc mājas izsolīšanas parādu piedziņai nebija vairs īpašuma, taču arvien bija vairāk nekā 200 eiro ikmēneša maksājums bankai, jo trekno gadu cenas bija smagi piezemējušās. Kūleņus meta arī Ivetas dzīve, jo mūžībā aizgāja vīrs, bet vēlāk piedzima dvīņi. Tā nu viņa kļuva par maznodrošinātu daudzbērnu māti bez pajumtes un ar gadījuma darbiem, jo legālus ienākumus tūdaļ paņemtu banka.

Pirms diviem gadiem viņa saņēma vēstuli no bankas, ka vairāku kritēriju dēļ, tajā skaitā daudzbērnu ģimenes statusa, viņai var dzēst ne tikai 90 procentus no trekno gadu saistībām, bet visas pilnā apmērā.

Latvijā lielākā komercbanka "Swedbank" ir dzēsusi trekno gadu parādus 124 miljonu eiro apmērā un aicina atsaukties atlikušos 2008. gada krīzes skartos parādniekus sakārtot savas saistības vēl šī gada laikā. Jau nākamgad dzēšamais parāds, kas tādā gadījumā uzskatāms par bankas dāvanu saņēmējam, tiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Piemēru zīmē "Swedbank" Ārpustiesas restrukturizācijas risinājumu nodaļas vadītāja Laila Bankovska.

Ja neietilpst kādā no kategorijām, kam atlikušo parādu dzēstu pilnā apmērā, došanās uz banku vēl šogad būtu iespēja ar maksājumu grafiku sākt legalizēt savu dzīvi, turklāt nākamgad līdz ar minimālās algas kāpumu maksātnespējas process kļūs vēl dārgāks, bet gandrīz ceturtā daļa nāks pie saistībām nu jau iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā. Pasteigties mudina arī SEB bankas Debitoru pārvaldes vadītāja Veronika Vīksna.

Finanšu nozares asociācija skaidro, ka precīzs trekno gadu nesamaksājamo parādu apjoms būs rēķināms nākamgad, bet aptuvenās aplēses rāda, ka aizņēmušies, bet neatdevuši esam aptuveni 500 miljonus eiro.