Eiro fokusā

Lai gan karš Ukrainā ārvalstu tūristu interesi par Latviju ir samazinājis, kopumā aizvadītā vasara tūrisma jomā bijusi veiksmīga. Jūlijā ārvalstu tūristu skaits Latvijā, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, palielinājās divas reizes. Tā liecina tikko publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nemainīgi populārākais galamērķis ir Rīga, ko apmeklējuši gandrīz 60% no Latvijā iebraukušajiem ārvalstu tūristiem. Nepilni 16% tūristu apmeklējuši Jūrmalu, seko Liepāja, Sigulda un Ventspils. Visvairāk tūristu šovasar Latvijā ieradās no Lietuvas un Igaunijas, seko Somija un Polija, savukārt, samazinās no Krievijas atbraukušo tūristu skaits. Plašāk par ārvalstu tūristiem stāsta Daina Zalamane.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Ieva Lasmane stāsta, ka pēc kara sākuma Ukrainā atceltas liela daļa tūristu grupu rezervācijas, bet kopumā galvaspilsētā apkalpoti 60,70% no tūristu skaita, kas Rīgā viesojās pirms pandēmijas. Visas viesnīcas Rīgā šovasar gan darbu neatsāka.

Visvairāk krievu tūristu līdz šim atpūtās kūrortpilsētā Jūrmalā. Šī gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka tiek ierobežota Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošana Latvijā tūrisma un atpūtas nolūkos. Jūrmalas tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļas vecākā eksperte Madara Zahare stāsta, ka visvairāk krievu tūristu - ¼ daļa no kopējā tūristu skaita, Jūrmalu apmeklēja 2019. gadā, bet jau pērn to skaits būtiski samazinājās - līdz 2%, šogad tie ir 3% no kopējā tūristu skaita.

Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektors Armands Muižnieks vērtē, ka vasarā pilis un muižas apmeklējuši daudzi tūristi, bet ārvalstu tūristu skaits ir samazinājies.

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka bažas rada neziņa, kā tūrismu ietekmēs augstās energoresursu cenas. Šobrīd viesnīcu rezervācijas pēdējā brīdī veic pat tūristi no Vācijas, kas kādreiz to darīja 3 vai 4 mēnešus pirms ceļojuma.

Šī gada 7 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,2 miljoni ārvalstu un vietējie tūristi, kas ir par 85% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, bet tas joprojām ir gandrīz par 30% mazāk nekā 2019. gadā.

Rīgā turpinās aktīva biroju ēku celtniecība. Lai gan, kā liecina nekustamā īpašuma kompānijas "Newsec" apkopotā informācija, šī gada 2. ceturksnī brīvās biroju platības bija 11%, vēl šogad tirgū biroju telpas palielināsies par vairāk nekā 21 000 kvadrātmetru. Savukārt 2023. gadā ekspluatācijā plāno nodot gandrīz sešas reizes lielāku platību. Protams, jaunās ēkas būs videi draudzīgas un energoefektīvas, bet, ņemot vērā, ka daudzi strādā attālināti vai hibrīddarba režīmā, vai tik daudz biroji galvaspilsētā būs nepieciešami?

Rīgā, bijušā Preses nama teritorijā taps jauns un mūsdienīgs Preses Nama Kvartāls. Tajā būs gan A klases biroji 26 000 kvadrātmetru platībā, gan multifunkcionāls centrs. Preses Nama Kvartāla pārstāve Zane Vītola stāsta, ka viņu veiktā aptauja liecina – 49% aptaujāto par produktīvāku uzskata darbu klātienē, svarīga ir arī iespēja darba vietas tuvumā iepirkties, saņemt dažādus pakalpojumus un sportot.

Lai gan karš Ukrainā, energoresursu un būvniecības sadārdzināšanās ir apturējis dažu biroju attīstītāju plānus, Rīgā biroju celtniecība turpinās. Nekustamā īpašuma un investīciju uzņēmuma Colliers partneris Latvijā Ēriks Bergmanis stāsta, ka izmaiņas tirgū ienesusi arī pandēmija.

Tomēr "Kantar" veiktā aptauja liecina, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju jau strādā attālināti no mājām vai hibrīddarba režīmā – dažas dienas no mājām, dažas birojā. Uzņēmuma Eiropersonāls valdes locekle Arta Biruma stāsta, ka līdzīgas tendences ir visā pasaulē un pārmaiņas darba vidē notiks, bet lēnām, jo tās saistītas ar izmaksām.

Vai, mainoties cilvēku paradumiem, risks, ka biroji paliks tukši un investīcijas tiks ieguldītas velti, nav pārāk liels? Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas priekšsēdis Aigars Šmits vērtē, ka nekustamā īpašuma jomā riski ir vienmēr.

Uzņēmuma "Eiropersonāls" valdes locekle Arta Biruma vērtē – tā kā arī valsts pārvaldē jādomā par līdzekļu ekonomiju, jaunie biroji varētu noderēt arī ministriju un citu valsts iestāžu darbiniekiem.

Pirmie uzņēmumi Latvijā, kas maina līdzšinējo darba sistēmu, ir informācijas tehnoloģiju uzņēmumi.

Energoresursu cenu pieaugums rada sarežģītu situāciju arī kultūras iestādēm. Latgalē - Daugavpils teātris, Marka Rotko mākslas centrs un Latgales vēstniecība Gors ir ieslēgušas taupīšanas režīmu. Taču ar to nav līdzēts, lai saņemtie rēķini nepieaugtu. To, kā energoresursu cenu kāpums ietekmēs situāciju kultūras iestādēs vēl pēc pāris mēnešiem, spējot samaksāt rēķinus, šobrīd esot grūti prognozēt. 

Šobrīd Latgales vēstniecība Gors ēkas fasāde vakarā, lai taupītu līdzekļus, vairs nav izgaismota, tumsā redzams vien tās nosaukums. Arī strūklaka jau izslēgta, lai gan citus gadus tā strādājusi vēl līdz oktobrim. Par šā brīža dzīvi taupības režīmā un saņemtajiem rēķiniem, kas tāpat pieaug, turpina Latgales vēstniecības Gors vadītāja Diāna Zirniņa.  

„Jā, sākot ar augustu, jūliju ir milzīgs energoresursu cenu kāpums galvenokārt runājam par elektroenerģiju. Un tas mums ir liels izaicinājums, ko darīt. Ja paskatās iepriekšējo gadu izmaksas, šī elektroenerģijas cena ir kāpusi par divām, trijām reizēm. Un, ja paskatās kādi varētu būt septembrī rēķini, tā ir ļoti liela problēma, vai mēs spēsim apmaksāt rēķinus un ja spēsim uz kā rēķina mēs to darīsim.”

Finansiāla palīdzība būs nepieciešama. „Mums nepietiks atvēlēto līdzekļu no pašvaldības dotācijas, lai līdzfinansētu rēķinu apmaksu, kas ir saistīta ar elektrību.

Mēs nezinām, kā vēl būs ar siltumapgādi, jo sezona vēl nav sākusies.

Siltumapgādes ziņā mēs karstā ūdens sagatavošanas ziņā esam nošķirti no pilsētas, jo mēs paši sildām ūdeni, kad tas ir vajadzīgs, ko mēs nedarām šobrīd.”

Jau pandēmijas laikā bija jāmeklē veidi, kā taupīt, un tie tiek meklēti arī šobrīd, norāda Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka. Taču, ja mākslas centrā var taupīt uz elektrības patēriņu, tad uz siltumu gan nē.

„Daudzas lietas mēs nespējam fiziski ietekmēt, jo mums ir jānodrošina vismaz 20 grādu temperatūra šiem mākslas priekšmetiem, kuri mums ir krātuvēs, gan ir eksponēti izstāžu zālēs. Un tas uzliek tādu papildus spriedzi un papildus domas, kur vēl ko un kā varētu taupīt.”

Marka Rotko centrs ir pašvaldības iestāde, tādēļ gaida, ka pašvaldība spēs finansiāli palīdzēt, attiecīgi izmaksu pieaugumam arī palielinot dotāciju, kas tiek piešķirta ēkas uzturēšanai. Savukārt skatītājiem, ejot uz Daugavpils teātri, jārēķinās, ka ēkā būs vēsāks. Apkures padevi Vienības namā, kur atrodas arī teātris, plānots samazināt par 3 procentiem. Bet tāpat rēķini būs lieli, turpina teātra valdes locekle Rita Strode.

„Tarifs ir 175 eiro par megavatstundu, ja pat mēs ieekonomēsim, mēs saskaitījām kopā ar siltumtīkliem, 50 megavati, praktiski mēneša patēriņu, vienalga mums būs jāmaksā par apkuri 43 procentiem vairāk nekā mēs maksājām iepriekšējā sezonā.”

Elektrības rēķins par augustu esot mazliet lielāks nekā iepriekšējā gadā. Taču kāds tas būs septembrī, nezina, tas atkarīgs no biržas cenas. Tāpat arī septembrī teātrī darbība notiek jau krietni aktīvāk.

„Visvairāk elektrību prasa visi gaismekļi, kas atrodas uz skatuves. Protams, ka mēs samazināsim patēriņu, neskatoties uz to, ka ir auksti, mēs neslēdzam nekādas elektroierīces, lai sasildītos. Arī sekojam tam, lai nekur nebūtu lieka spuldze atstāta, arī izrādes laikā, ja agrāk foajē mums bija apgaismota, tad tagad izrādes laikā mēs izslēdzam gaismu.”

Teātrim zāles piepildījums pirms pandēmijas bija 97 procenti. Un, ja skatītāju skaits nesaruktu, tad iespējams nevajadzētu papildu finansiālu palīdzību, spriež valdes locekle Rita Strode, taču ir jārēķinās, ka arī mājsaimniecībām būs grūtāk izdzīvot.  Un ja skatītāju rindas kļūs retākas, būs jāekonomē uz izrāžu rēķina.  

„Sāksim taupīt uz izrāžu dekorācijām, kostīmiem,

mums ir kaut kādas rezerves gan koksne, gan metāls, gan audumi. Mēģināsim kaut kā izgrozīties. Mūsu virsuzdevums nesagādāt sev parādus.”

Pagaidām gan vēl ne vienā no uzrunātājām kultūras iestādēm neizjūt, ka esošā situācija būtu mainījusi kultūras apmeklētāju paradumus. Tomēr jāņem vērā, ka iedzīvotāji vēl nav saņēmuši pirmos apkures rēķinus. Jautājot par biļešu cenām, teātrī tās neplāno mainīt, dažos pasākumos tās pieaugušas Latgales vēstniecībā Gors, taču Marka Rotko mākslas centrā prognozē, ka cenu būs spiesti palielināt nākamajā gadā.

Noslēdzoties vasarai, bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strauju kāpumu vēl nepiedzīvo. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs kāpums ir gaidāms un bažas sagādā rudens un ziemas mēneši. Tikmēr ziņas par kolektīvo atlaišanu visplašāk izskanējušas no Lietuvas, kamēr Latvijā un Igaunijā tā novērota vēl vismaz pagaidām netiek.

Latvijas darba tirgu pašreiz ir vērojama stabilitāte, bezdarba līmenim sasniedzot 5,8%, sarunā ar Latvijas Radio norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarba līmeņa prognozēm tuvākajam laikam, Simsone sacīja, ka neskatoties uz šī brīža aktuālo situāciju, kas saistīta arī ar energoresursu cenu kāpumu, Latvijā ik gadu rudens un ziemas mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis pieaug un šāda situācija tiek sagaidīta arī šogad. Tas tādēļ, ka darba tirgū liela ietekme ir sezonalitātei. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore uzsvēra, ka šobrīd aģentūra nav saņēmusi informāciju no darba devējiem, ka tie tieši energoresursu cenu pieauguma dēļ rudens un ziemas mēnešos plānotu atbrīvot darbiniekus.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad saņēmusi 22 kolektīvās atlaišanas paziņojumus, kas ir mazāk nekā pērn. Kolektīvās atlaišanas paziņojumu pieaugums salīdzinot ar pagājušo gadu gan ir novērojams Lietuvā. Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 ziņojumus par uzņēmumu darbinieku atlaišanu. Par 16 vairāk nekā attiecīgajā šajā pērn. Portāls “tv3.lt” vēsta, ka vairāk nekā 4 tūkstoši strādnieku Lietuvā saņēmuši paziņojumus par atlaišanu, un šis skaits, visticamāk, augs. Kā portālam atzinis “SEB” bankas ekonomists Tads Povilausks, turpinot augt elektroenerģijas un gāzes cenām, sagaidāmi grūti laiki, kurus piedzīvos daudzas ekonomikas jomas un izņēmums nav arī darba tirgus.

Kaimiņvalstī Lietuvā bezdarba rādītāji par otro ceturksni liecina, ka bezdarba līmenis Lietuvā turpina stabili samazināties. Otrajā ceturksnī tas bija 5,2% līmenī. Samazinājumu izraisīja ārkārtīgi pieaugušais nodarbināto skaits, kā arī sieviešu aktīva līdzdalība darba tirgū. Vislielākā darbaspēka izaugsme noverota pakalpojumu sektorā.

Savukārt Igaunijā 2020.gadā bezdarba līmenis sasniedz 8%, bet šī gada sākumā bija krities. Otrajā ceturksnī, lai gan nedaudz, bet tas atkal ir pieaudzis. To sarunā ar Latvijas Radio atzina “Luminor” bankas ekonomists Igaunijā Lenno Ūskula.

Pašreizējā situācijā šāds bezdarba līmenis esot pieņemams, jo tas ejot roku rokā ar augsto nodarbinātības līmeni, skaidro ekonomists. Viņš norāda, ka bezdarba līmeņa paaugstināšanos veicina ekonomikas struktūras izmaiņas. Ūskula sacīja, ka jau vasarā esot pieredzētas atlaišanas kokrūpniecības nozarē. Precīzi dati par apmēru vēl gan neesot. Esot arī novērojams, ka arvien mazāk jaunu darbinieku tiek pieņemts startapu sektorā. Taču plašas darbinieku atlaišanas vismaz līdz ziemai, kad būs redzami enerģijas rēķini, viņš neprognozē.

Ekonomists paredz, ka tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs nedaudz, līdz 6% ī gada beigās un līdz 7% nākamā gada beigās. Bezdarba līmenis kāps, līdz nesāks kāpt iekšzemes kopprodukts un tas varētu notikt pavasarī, piebilst Ūskula.

Saules parku attīstība Latvijā pēdējos divos gados uzņēmusi apgriezienus, un tuvākā nākotnē pirmie saules parki, kas patlaban ir attīstīšanas stadijā, sāks nest darba augļus. Interesi par saules parku attīstīšanu Latvijā izrāda gan vietējie, gan ārvalstu investori. Konkurence par brīvajām jaudām ir milzīga, jo tīklā jaudu apjoms ir izsmelts.

Jau pandēmijas laikā Latvijā gan industriālā, gan individuālā līmenī pieauga interese par saules enerģijas izmantošanu, jo pirms diviem gadiem valdībā tika pieņemts nacionālās enerģētikas un klimata plāns, kas nosaka, ka jebkuru atjaunīgo resursu ieviešana var notikt bez jebkādiem ierobežojumiem, stāsta Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks.

Skoruks iezīmē tendenci, ka starptautiskie investori sadarbojas ar vietējiem. Tiek veidotas partnerības, iegādātas nepieciešamās jaudas Latvijā. Arī valsts kapitālsabiedrības var attīstīt saules parkus. Vērā ņemamas ieceres saules parku attīstīšanā ir "Latvenergo", kurš šajā jomā darbojas visā Baltijā, stāsta uzņēmuma Saules parku attīstības vadītājs Ivars Inkins.

Runājot par konkurenci, Ivars Inkins pauž, ka cīņa par brīvajām jaudām notiek un konkurence attīstītāju vidū ir jūtama.

Pretējās domās ir Igaunijas atjaunīgās enerģijas ražotāja SIA "Evecon” valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda sakot, ka spēles noteikumi tomēr nav visiem vienādi un uzlabojumi būtu veicami.

Tāpat Lazda novērojis, ka par saules parku attīstīšanu ir ļoti liela interese no lielajām energokompānijām, kas paziņojušas par saviem investīciju plāniem, bet tas rada bažas un neizpratni, jo tīklā jaudu apjoms ir izmelsts.

"Evecon" iecerējis vēl šogad un arī nākamgad uzcelt sešus jaunus saules enerģijas parkus Latvijā, ieguldot 30 miljonus eiro.

Arī Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pandēmijas laikā saņēma atļauju komerciāla  saules parka attīstīšanai. Viņš novērojis, ka pirms diviem gadiem interese par saules parku attīstīšanu bija mērena, bet līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, investoru vēlmi attīstīt saules parkus var dēvēt kā sprādzienveida.

Ozoliņš teic, ka saules parku attīstīšana virzās labvēlīgā virzienā un sabiedrība iegūs gan elektrības cenas, gan apgādes drošības ziņā.

Latvijas iedzīvotāji nav lieli uzkrājumu veidotāji – Eurostat dati liecina, ka uzkrājumu ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Visbiežāk iedzīvotāji kā galveno iemeslu min mazos ienākumus un to, ka dzīvo no algas līdz algai. Arī noguldījumu procentu likmes pēdējos gados pat bija negatīvas – depozīta likme bija mīnus 0,5%. Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Centrālā Banka palielināja galveno bāzes procentu likmi līdz 1,25% un tas pozitīvi ietekmēs uzkrājumu ienesīgumu nākotnē.

 

Covid pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi pieauga līdz 9 miljardiem eiro. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Andris Lāriņš stāsta, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas uzkrājumu apjoms aug, bet lēnāk.

Baltijas valstīs šobrīd ir augstākā inflācija eiro zonā - ap 20%, un inflācija ietekmē ne tikai mūsu pirktspēju, bet arī noguldījumus.

 

Pētījumu par iedzīvotāju uzkrāšanas paradumiem nesen veikusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO. Kā stāsta ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu attīstības vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš, iedzīvotāji uzkrājumu nozīmi apzinās, bet tos veido tikai 40% aptaujāto.

Latvijā ir liela daļa iedzīvotāju, kuru ienākumi nepārsniedz minimālo algu, taču Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše vērtē – nekrāj arī tie, kas to varētu atļauties.

Kas varētu palīdzēt uzkrājumu veidošanā? Aija Brikše aicina izveidot automātisku ikmēneša maksājumu.

ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu attīstības vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš uzsver, ka arī valsts joprojām atbalsta ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu.

Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Centrālā Banka nolēma būtiski palielināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tas tika darīts, lai samazinātu inflāciju un stabilizētu cenas. Bet pozitīvas eiro procentu likmes pozitīvi ietekmēs gan depozītu tirgu, gan citus uzkrājumus, palielinot to ienesīgumu.

8. septembrī Rīgā, Ķīpsalas hallē, tika atklāta viena no plašākajām pārtikas izstādēm Baltijas valstīs - "Riga Food". Šogad tajā piedalās 400 uzņēmumi no 25 valstīm, izveidoti 12 valstu nacionālie stendi, notiek dažādi semināri un konkursi.  Izstādē ir arī stends „Inovācija pārtikai”, kurā var gan apskatīt, gan nogaršot, piemēram, zirņu pienu, šokolādes konfektes ar kukaiņu pulveri vai želejkonfektes ar fizāļiem, kalē kāpostu čipsus, medus suflē un citus produktus. Cik svarīgas ir inovācijas pārtikā un vai šobrīd ir īstais laiks tās ieviest?

Par stendu „Inovācija pārtikai” atbild Latvijas Tehnoloģiskais centrs. Tā direktors Ints Vīksna stāsta, ka gadu gaitā izpratne par inovācijām pārtikā ir kardināli mainījusies – ja pirms 20 gadiem inovācija bija savādāks iesaiņojums vai pasniegšanas veids, tad tagad mainījušies cilvēku ēšanas paradumi.

Uzņēmums "Got Foods" tika izveidots pirms gada. Uzņēmuma līdzdibinātājs Ivars Orlovs ir pārtikas tehnologs, šobrīd studē doktorantūrā un kopā ar vēl diviem kolēģiem ražo vegānu un bezlaktozes pienu no zirņu olbaltumvielām, kuru tā arī sauc - bezpiens.

Izstādē "Riga Food" stendā "Inovācija pārtikai" šogad piedalās 28 dalībnieki no Baltijas valstīm. Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Ints Vīksna stāsta, ka Latvijas biškopji piedāvā arī inovatīvus medus produktus.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē – lai konkurētu tirgū, uzņēmumiem jādomā par jaunu produktu radīšanu un šībrīža tendence visā pasaulē - tiek veidoti jauni produkti uz augu produktu bāzes, bez alergēniem.

Vai šobrīd pircējiem interesē inovatīvi pārtikas produkti vai katrs domā, kā ietaupīt? Inguna Gulbe vērtē, ka Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc uzņēmumi, kas veido inovatīvus produktus, orientējas uz starptautiskiem tirgiem.

Inovatīvus pārtikas produktus un daudz ko citu izstādē "Riga Food" varēs apskatīt līdz sestdienas pēcpusdienai.

Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi uzrāda 6% gada pieaugumu, taču kopš marta mazumtirdzniecības apjomi ik mēnesi samazinājušies. Mazumtirgotāji Latgalē atklāj, ka jau pašlaik apgrozījums lauku veikaliņos samazinājies vairāk kā par 20% un, sākoties apkures sezonai, preču noiets varētu sarukt vēl vairāk. Uzrunātie lauku iedzīvotāji Latgalē atzīst, ka jau tagad ir spiesti atteikties no daudzām agrāk pirktajām precēm un cenšas pārtikas un pirmās nepieciešamības preces pirkt lielveikalos. 

Vīrietis pirmspensijas vecumā uz Ludzas novada Pildas ciemata veikaliņu atbraucis ar velosipēdu, dzīvo viens pats, līdz ciematam 3 kilometri. Šoreiz iepirkumu maisiņā tiek likti vien divi maizes klaipiņi un tabakas iepakojums.

„Šodien nopirku maizīti. No daudziem produktiem ir nācies attiekties. No gaļas.”

„Mums mazais veikaliņš tepat mājā ir ļoti parocīgi. Tepat uz vietas. Mēs - veci cilvēki tepat varam visu nopirkt,” vēl kāda Pildas ciemata iedzīvotāja ar bažām raugās nākotnē, jo cenu kāpums gan produktiem, gan citām precēm joprojām turpinās.

„Es pagaidām neesmu attiekusies, bet laikam vajadzēs, ja dārgāk būs. Es pat nezinu no kā attiekšos, viss ir vajadzīgs.”

Vairīte no Ņukšu ciemata atklāj, ka vairāk paļaujas uz pašu izaudzēto pārtiku, bet kāpjot cenām, esot pilsētā, iepērkas lielveikalos. Uz vietējo veikaliņu plāno biežāk doties ziemā.

„Bieži uz veikalu jau neeju. Vairāk braucam uz pilsētu iepirkties, uz lielveikalu biežāk. Reizi nedēļā sanāk. Pie ārsta braucam, tad jau arī reizē izejam pa veikaliem. Maize, dažreiz zivis. Ko nenopērku pilsētā, to pērkam šeit uz vietas. Kaut kā jādzīvo. Mums jau savi produkti, bet tāpat jau maize, cukurs, sāls ir jāpērk.” 

Ņukšu ciemata veikaliņā, pēc pārdevējas vārdiem, dienā iegriežas ap 50 pircēji. No ciemata un arī no viensētām. Līdzīga situācija ir arī Pildas ciemā.

„Pie mums dažādas preces: maize, gaļa, desa, saldēti produkti  - viss kas nepieciešams dzīvei,” veikala pārdevēja Inese atzīst – pārtikas un arī pirmās nepieciešamības preču cenu kāpumu vissāpīgāk izjūt vientuļie pensionāri un cilvēki, kuriem nav darba.

“Cenas ļoti paaugstinātas un cilvēkiem ļoti grūti dzīvot. Ekonomē.

No laukiem uz veikalu cilvēki brauc reizi mēnesī. Nopērk visu nepieciešamo mēnesim. Un tikai nepieciešamos produktus – mazi, pienu, miltus, cukuru. Vairs nepērk tā kā agrāk. Cepumiņus, konfektes, šokolādes vairāk nē. Un kafiju arī nepērk. Ekonomē.” 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi auguši par 6%, pārtikas preču tirdzniecības palielinājums ir par 2,4%. Taču lauku iedzīvotāju un mazo veiklu saimnieki atklāj, ka mazajos lauku veikals runas ne par kādu tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu vairs nav.

“Ir grūti. Ļaudis skaita katru kapeiciņu. Cenas augušas ļoti. Katru reizi atvedu preci un katru reizi tā ir dārgāka.”

Abi lauku veikali Ludzas novadā pieder uzņēmējai Marinai Bunčikovai. Sieviete atzīst, ka ir satraukusies par nākotni un ar bažām gaida jaunos elektrības rēķinus par augustu, jo veikalos strādā saldējamās kameras, ledusskapji. Tā kā veikali tiek apkurināti ar malku, tās iegādei šogad nācies maksāt dubultcenu. Arī preču apgrozījums samazinājies.

 „Apgrozījums samazinājies par kādiem 20 - 30 procentiem. Tagad visus baida gaidāmie lielie apkures rēķini, arī malka tik dārga, bet laukos bezdarbnieku ir ļoti daudz. Kaut kā jau būs jādzīvo, kaut kā jāiztur.”

Finanšu ministrijā norāda, ka sākoties apkures sezonai, iedzīvotāji savus izdevumus būs spiesti plānot daudz rūpīgāk, kas atstās iespaidu uz daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tajā skaitā mazumtirdzniecību. Turklāt arī mazumtirgotājus ietekmēs apkures sezona, iedzīvotājiem vairāk ienākumu novirzot apkures rēķinu segšanai. Paredzams, ka tirgotāji īstenos dažādus apkures un elektroenerģijas taupības pasākumus, lai pēc iespējas mazāk būtu jāpalielina sava produktu klāsta cenas.

Šodien paredzēta kārtējā tiesas sēde tā sauktajā Rīgas domes divu miljonu eiro kukuļa lietā. To vētī Ekonomisko lietu tiesa, kas praksē darbojas gandrīz pusotru gadu. Tādas tiesas izveide bija viena no tieslietu nozares būtiskākajām uzņēmēju prasībām pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Kad Tieslietu ministrija beidzot paziņoja par specializētas tiesas izveidi, to uzteica arī ārvalstu investori, bet kritizēja paši tiesneši, norādot uz korupcijas riskiem un tādas tiesas strupceļu.

Pusgadu pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Tieslietu ministrija nāca klajā ar ieceri izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai. Galvenais iemesls – šādās lietās specializējušies tiesneši uzņēmēju strīdus, kukuļošanas un naudas atmazgāšanas lietas izskatītu operatīvāk, nevis daudzu gadu garumā. Drīzumā apritēs pusotrs gads, kopš Ekonomisko lietu tiesa no idejas kļuvusi par īstu tiesu.

Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs jau pirmā gada jubilejā par savas tiesas izveides lietderību bija optimistisks – tiesā bija sākts vairāk nekā četrsimt lietu, no kurām puse – par noziedzīgi iegūtu mantu. Un vairāk nekā pusi tiesneši jau bija izskatījuši.

Lietu par Rīgas domes politiķim piedāvāto vairāk nekā divu miljonu eiro kukuli, lai daļu "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekoto māju nodotu privātās rokās, Ekonomisko lietu tiesa skata nu jau četrus mēnešus, taču tā ievilkusies arī prokurora darbnespējas dēļ. Augusta vidū uzzinājām par vēl vienu skaļu lietu – tā sauktajā būvnieku karteļa sāgā uzņēmumam "Velve" par labu Rīgas domei tika piemērots 3,3 miljonu eiro sods. "Velve" gan tūdaļ draudēja spriedumu pārsūdzēt, pārmetot tiesai, ka tik lielā tempā tā nevarēja sagatavot kvalitatīvu lēmumu, jo vēl dienas laikā bijušas tiesu debates, bet pusnaktī jau sekojis spriedums.

Taču uzņēmēju organizācijas šo tiesu uzteic par tieši darba ātrumu. Turpina Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.

Ekonomisko lietu tiesas izveide bija viena no galvenajām uzņēmēju prasībām tieslietu nozarē pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris gan sagaida, ka līdz ar pieredzi tiesa lēmumus taisīs kvalitatīvāk.

Lietu izskatīšanas ātrums, sadarbošanās ar klientiem un drosme strīdu izskatīšanā izmantot dažādus procesuālos instrumentus ir pozitīvs signāls, saka Lielpēteris.

Pirms šīs tiesas izveides augsta līmeņa tiesneši pauda bažas, ka tas būs strupceļš, turklāt ar augstiem korupcijas riskiem, jo šaurā lokā lielā tempā izskatīs daudz lietu, turklāt naudas ziņā ietilpīgu. Tomēr kukuļošanā šī tiesa vēl nav pieķerta.

Par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums "Elpa". Augstās piena iepirkuma cenas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ problēmas ir arī citiem uzņēmumiem, vērtē Piensaimnieku centrālā savienība. Tikmēr lauksaimnieku organizācijas cer, ka uzņēmumam nav palikuši būtiski parādi par pieņemto pienu, kā nereti Latvijā bijis citos maksātnespējas procesos.

Jau maijā parādījās ziņas, ka piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" pārtrauc ražošanu uz nenoteiktu laiku un tagad Kurzemes rajona tiesa to pasludinājusi par maksātnespējīgu. Ražotne ir vidējo uzņēmumu kategorijā un lielu daļu no pārstrādātā piena apjoma realizēja programmā "skolas piens" sev tuvējā Kurzemes reģionā . Uzņēmuma vadītājs Gundars Sisenis radio atzina, ka ražošana apturēta dažādu grūtību dēļ, tostarp straujā izejvielu cenu kāpuma un arī dārgo energoresursu dēļ.  SIA "Elpa" gan nav Piensaimnieku centrālās savienības biedrs, taču organizācijas vadītājs Jānis Šolks norāda, ka grūtības izjūt vairāki uzņēmumi.

Svaigpiena iepirkuma cena šobrīd ir ap 50 centi par litru. Šolks turpina, ka piena tirgus ir ļoti saspringst, jo gada laikā cena kāpusi par 50%. 

Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes locekle Ieva Rutkovska saka, ka jebkura pārstrādes uzņēmuma iziešana no ierindas ir slikta ziņa nozarei, savukārt runājot par augsto piena iepirkuma cenu, lauksaimnieki atgādina, ka arī šajā sektorā krietni pieaugušas saimniekošanas izmaksas.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas konsultants Rolands Feldmanis vērtē, ka piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" iziešana no tirgus kopumā būtiski nesašaurina svaigpiena nodošanas iespējas. Vienlaikus organizācija cer, ka no maksātnespējas procesa necietīs lauksaimnieki.

Piena pārstrādes uzņēmuma "Elpa" kreditoru prasījumi pret parādnieku vēl iesniedzami maksātnespējas administratoram līdz 30.septembrim.