Eiro fokusā

Netālu no lidostas, Mārupes novadā, blakus jau esošajam kompleksam, jaunu ēku gatavojas būvēt Latvijas Pasts. Tā kā katru gadu palielinās komerckravu, pasta tranzīta un pakomātu sūtījumu apjoms, Latvijas Pastam ir nepieciešamas gan papildu noliktavas un biroju telpas, gan plašākas telpas, kur novietot automatizētas iekārtas sūtījumu apstrādei un šķirošanai.

Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš stāsta, ka pēdējos gados palielinās komerckravu un e komercijas sūtījumu skaits, bet samazinās pasta tradicionālo pakalpojumu apjoms.

„Tradicionālajiem pasta sūtījumiem kā vēstuļu korespondence un prese gadu no gada samazinās sūtījumu apjoms, līdz ar to stāsts nav par šo segmentu, kura dēļ šīs papildu telpas ir vajadzīgas. Bet, piemēram, šajā gadā par aptuveni 50 % ir iezīmējusies apjoma pieauguma dinamika tieši šajā komerckravu jeb paletizēto kravu segmentā. Tas arī ir tas, kas aizņem ļoti daudz vietas. Otrs segments, kas ir vairāk saistīts ar e komercijas segmentu, ir dažāda veida interneta pirkumiem. Tiem ir ļoti izteikta sezonalitāte, kā arī kovids ievieš dažāda veida tirgus izkropļojumus. Katrā gadījumā pieaugums vēl joprojām ir vērojams.”

Mazam un elastīgam uzņēmumam ir daudz vienkāršāk mainīt savus pakalpojumus vai produktus. To, ka veiksmīgi jaunu biznesa nišu - dažādu sūtījumu piegādi - sācis Latvijas Pasts, atzinīgi vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Latvijas Pasts plāno nākamgad rīkot iepirkumu par būvniecības veikšanu un celtniecības darbi varētu sākties nākamā gada otrajā pusē. Protams, ja ieceres neizjauks pārāk liels cenu sadārdzinājums vai kādi citi apstākļi.

Pērn gada otrajā pusē palielinājusies iedzīvotāju interese par nebanku kredītiem. Vidējais patēriņa kredīts, ko piešķīruši nebanku kreditētāji, bijis 637 eiro. Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā uzlabojusies kredītu atmaksas disciplīna. Vai rudenī, kad būs ievērojami vairāk jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, daļa iedzīvotāju nebanku kredītus neizmantos rēķinu apmaksai?

“Fintech Latvija” asociācijas vadītāja Tīna Lūse skaidro, ka tāda pakalpojuma kā ātrie kredīti Latvijas finanšu tirgū vairs neesot, jo pēdējo triju līdz piecu gadu laikā izstrādātais nozares regulējums vairs nepieļauj izsniegt 100 līdz 200 eiro lielus kredītus, ko var saņemt dažu minūšu laikā un kas jāatmaksā 30 dienu laikā.

Vai iedzīvotāju interese par nebanku kredītiem pieaugs rudenī, palielinoties komunālajiem maksājumiem? Lūse vērtē, ka šobrīd to ir grūti prognozēt. Savukārt, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane aicina nebanku kredītus neizmantot komunālo maksājumu un rēķinu apmaksai. Tāpat iedzīvotājiem arī jāseko līdzi, kādu atbalstu šoziem varēs saņemt no valsts un pašvaldībām.

No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori visā Latvijā. Piecpadsmit no tiem Daugavpils inkubatorā, kas ir viens no līderiem uzņēmējdarbības jomā. Idejas, ko biznesā realizē jaunie uzņēmēji, ir visdažādākās, sākot no rotaļlietām bērniem un barībām mājdzīvniekiem, līdz interneta vidē popularizētiem Latvijā ražotiem produktiem.

“Mēs esam uzņēmums, kas palīdz e komercijas kompānijām attīstīties, palielināt pārdošanas apjomus,” jaugandrīz gadu e - komercijas jomā ar Daugavpils biznesa inkubatora atbalstuveiksmīgi tirgū sevi izpauž divu cilvēku savienība Daugavpils uzņēmumā “Catsmartinterneshelen”.

“Redzējām, ka bija milzīgs pieprasījums pēc tā, lai apmierināto pieprasījumu, izveidojām savu piedāvājumu.”

Uzņēmums palīdz popularizēt preces, kas interneta vietnēs ir ļoti pieprasīta lieta, stāsta uzņēmuma pārstāvis Renarts Škutelis. 

“Mēs palīdzam e - veikaliem vai vietējiem ražotājiem pārdot preču pārdošanu internetā, tiešsaistē, veidojam arī video, kas piesaista un sekmē pārdošanu. Arvien vairāk uzņēmu pāriet uz e - komercijas modeli, tāpēc mums ir diezgan liels pieprasījums, un diezgan daudz klientu.”

Jau desmitos tūkstošos eiro ir mērāms šī uzņēmuma darbības citu uzņēmumu produktu popularizēšanā apgrozījums gadā. Bet inkubators bija kā atspēriena punkts.

Līdzīgi te biznesa inkubatorā savas idejas dzīvē sāka īstenot arī Andrejs Semjonovs, sākot ražot specifiskas rotaļlietas bērniem:

“Esam uzņēmums “Busykid”. Ražojam konstruktorus bērniem, kas attīstīta smalko motoriku pirmskolas bērniem līdz trīs gadu vecumam. Tā ir speciāli izstrādāta metode, kas iekļauj sevī tādus atslēgas elementus, kas attīsta bērnu domāšanu, iztēli. To, kas bērnu attīstībai ir nepieciešami.”

Daugavpils biznesa inkubators ir veiksmīgs piemērs Latvijas mērogā, tā šī inkubatora darbību analizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

“Daugavpils biznesa inkubators ir viens no līderiem starp visiem inkubatoriem tieši uzņēmumu ziņā, kas nodrošina vislielāko eksporta apjomu un līdz ar to arī nodokļu nomaksu. Tikai no Daugavpils biznesa inkubatora eksporta apjoms ir bijis 28 miljonu eiroapmērā un nomaksātie nodokļibija 9,4 miljoni eiro. Abās šajās pozīcijās Daugavpils inkubators ir  līderis.”

Faktiski piecu gadu laikā tikai Daugavpils inkubators, kā stāsta tā vadītājs Andrejs Zelčs, ļāva biznesa idejas realizēt vairākiem simtiem jauno uzņēmēju.

“Katru gadu uzņemot vidēji ap 40 jaunu dalībnieku, var saskaitīt, ka ap 200 jauno ideju autoru pie mums ir bijis.”

Šobrīd Daugavpils inkubators, kā stāsta tā vadītājs Andrejs Zelčs, līdzīgi kā citi šāda veida inkubatori valstī, gatavojas jauno uzņēmēju pieteikumam pirmsinkubācijas procesam.

“Septembrī būs uzņemšana pirmsinkubācijā, pretendentiem ir jābūt tikai sapratnei, ka es gribu attīstīt kādu biznesu, lai ir sapratne kādā virzienā. Un jābūt apņēmībai darīt pašam, mēs uzņēmēju vietā neko nedarām. Mēs rādām tikai tos virzienus, parādam tikai tās durvis, pa kurām būtu jāiet. Un tas ir darbs priekš sevis. Es aicinātu katru, kurš grib sevi izmēģināt  kā uzņēmēju, pieteikties, jo tā ir iespēja, lai saprastu, vai varu būt uzņēmējs. Ja ir laba ideja, tad atrast finansējumu mūsdienās nav problēma.”

Biznesa inkubatoru darbs pēc valsts plāna tuvojas nobeigumam, taču tas noteikti neapstāsies, funkcija ir nepieciešama, saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

“Mēs saredzam, ka šī programma jāturpina arī nākotnē, to virza arī Ekonomikas ministrija. Nākamajā plānošanas periodā plānots, ka inkubācijas pakalpojums būs pieejams plašā pārklājumā Latvijas teritorijā, kas ir būtiski jaunajiem uzņēmumiem.”

Respektīvi, uzņēmējiem būs jāgaida jaunā plānošanas perioda sākums, bet pirmos iedīgļus šajā sfērā jau varēs gūt, piesakoties ar septembri pirmsinkubācijas programmā. Tā ir orientēta uz ikvienu, kurš vēlas pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, apgūt jaunas un noderīgas prasmes vai spert pirmos soļus sava biznesa attīstībā.

Ķīnas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn pieaugusi par 0,4%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme pēdējos divos gados. Vēl pirmdien Ķīnas centrālā banka pirmo reizi septiņu mēnešu laikā samazināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties atbalstīt pasaulē otru lielāko ekonomiku un valsts nekustamo īpašumu sektoru. Centrālā banka bāzes procentu likmi samazināja no 3,75% (procentpunktiem) līdz 2,75% (procentpunktiem).

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas janvārī, kad tā tika samazināta no 3,8% (procentpunktiem). Ķīnas Statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka gan rūpniecības, gan mazumtirdzniecības apjoms valstī šogad jūlijā reģistrējis izaugsmes tempa palēnināšanos. Rūpniecības produkcijas apjoms Ķīnā jūlijā gada griezumā palielinājās par 3,8%, bet analītiķi bija prognozējuši, ka rūpniecība pieaugs par 4,6%. Tikmēr mazumtirdzniecības apjoms Ķīnā jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 2,7%, bet analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība valstī palielināsies par 5%.

Kamēr eksporta apjoms jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par 18%, imports jūlijā gada griezumā pieaudzis vien par 2,3%. Vienlaikus imports no Krievijas palielinājies par 49,3%, bet eksports - par 22,2%. Savukārt eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm jūlijā pieaudzis par 23,2%, bet imports no bloka valstīm sarucis par 7,4%.

Saistībā ar to, ka Ķīnas ekonomikas atveseļošanās nenotiek tik labi, kā cerēts, pirmdien par vairāk nekā pieciem procentiem saruka arī naftas cenas. Ķīnas Nacionālais statistikas birojs brīdināja, ka stagflācijas risks pasaules ekonomikā pieaug, un pamats iekšzemes ekonomikas atveseļošanai vēl nav stabils. Ar stagflāciju domāta ilgstoši augsta inflācija apvienojumā ar bezdarba pieaugumu un vāju izaugsmi.

Ķīnas ekonomiku negatīvi ietekmējusi koronavīrusa izplatības saasināšanās un nulls kovida politika, ieviešot ātrus un stingrus ierobežojumus vīrusa izplatības apturēšanai. Tas bojā uzņēmējdarbības aktivitāti un patēriņa atjaunošanos. Tāpat ir problēmas Ķīnas nekustamo īpašumu sektorā. Proti, daudzi mājokļu pircēji aptur hipotēkas maksājumus, protestējot pret aizkavēšanos jauno mājokļu pabeigšanā. Dažās pilsētās dzīvokļu īpašnieki, ignorējot brīdinājumus, nolēmuši ievākties tajos kamēr dzīvokļi vēl nav pabeigti. Lūk, ko raidsabiedrībai BBC stāsta viens no viņiem.

Problēmas saredz vairāki aģentūras „Bloomberg” ekonomisti. Analītiķi norāda, ka daži vadošie augusta rādītāji liecina, ka Covid dēļ ekonomika varētu būt vēl sliktāka nekā jūlijā. Citi apgalvo, ka procentu likmes samazinājums ir skaidrs signāls ekonomikas lejupslīdei. Analītiķu ieskatā ir jāveic izmaiņas gan Covid politikā, gan nekustamo īpašumu jomā. Ir nepieciešami agresīvāki pasākumi un plaša mēroga stimuli, lai radītu vairāk darbavietu un atbalstītu pašnodarbinātos, kā arī, lai mazinātu ienākumu zaudējumus. Helēna Cjao, „Bank of America” Ķīnas galvenā ekonomiste izcēla vājo pieprasījumu.

Nedienas Ķīna, protams, atstāj ietekmi arī uz globālo ekonomiku. Tā, piemēram, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos ASV un arī Ķīnā, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam. SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, kas ir par 0,4 procenta punktiem mazāk nekā tika lēsts aprīlī. Nākamā gada pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze samazināta par 0,7 procenta punktiem līdz 2,9%.

SVF prognozē, ka Ķīnā IKP pieaugums būs 3,3% un nākamgad ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,6%. Salīdzinot ar aprīlī publicētajām SVF prognozēm, tas ir attiecīgi par 1,1 un 0,5 procenta punktiem mazāk.

Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad, lai ielogotos internetbankā, bija nepieciešama kodu karte un, lai varētu, piemēram, apmaksāt rēķinus, sava identitāte bija jāpierāda, apstiprinot to ar vienu no 20 dažādu ciparu kodiem. Tagad 80% jeb vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju lieto starptautisku autentifikācijas rīku - Smart ID, kam šogad aprit jau 5 gadi. Cik ir drošs un vai arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, pieslēdzoties internetbankai, kā autentifikācijas rīku varēs izmantot arī elektronisko parakstu?

Starptautisko elektronisko autentifikācijas rīku Smart ID izmanto 3 miljoni lietotāju un tas nodrošina ne tikai e-autentifikāciju, bet arī e-parakstu un e-zīmogu. Latvijā Smart ID darbību nodrošina uzņēmums „SK ID Solutions”. Uzņēmuma Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere stāsta, ka uzņēmums plāno paplašināt darbību jaunos tirgos.

Smart ID popularitāti veicinājusi arī Covid pandēmija. Finanšu nozares asociācijas Maksājumu un digitālo produktu komitejas līdzpriekšsēdētājs Iļja Nogičevs stāsta, ka Smart ID risinājumu Latvijā izmanto 5 bankas.

Tā kā Smart ID lieto vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju, to izmanto arī krāpnieki, cenšoties nozagt lietotāju datus. Tomēr Iļja Nogičevs uzsver, ka krāpnieki pie datiem tiek tikai tad, ja iedzīvotāji paši to atļauj.

„SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere stāsta, ka Smart ID nopietni darbības traucējumi notiek apmēram reizi gadā, bet cīņā ar krāpniekiem tiek ieviesti papildus risinājumi.

Tomēr ir gadījumi, kad nestrādā bankas vai Smart ID infrastruktūra, līdz ar to pakalpojums nav klientiem pieejams. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, banka Citadele izstrādājusi savu autentifikācijas rīku. Stāsta bankas Citadele digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Lietuvā un Igaunijā kā autentifikācijas rīks tiek izmantots arī elektroniskais paraksts. Plānots, ka arī Latvijā banku klientiem būs iespēja izmantot vismaz dvus rīkus, tostarp arī elektronisko parakstu un tad gadījumos, kad viens rīks nedarbosies, būs iespēja izmantot otru.

Latvijā nestrādā un nemācās katrs desmitais jaunietis vecumā līdz 29 gadiem. Tādi bija Izglītības un zinātnes ministrijas pētījuma secinājumi pirms diviem gadiem. Eurostat dati liecina, ka Covid pandēmijas laikā situācija nav būtiski uzlabojusies, tāpēc sociālais uzņēmums „Visas iespējas” aicina septembra beigās jauniešus visā Latvijā, kam interesē datu apstrāde, darbs ar klientiem vai digitālais mārketings, piedalīties bezmaksas attālinātās mācībās. Eiropas projekta „Go remote” mērķis ir nodrošināt mācības un pēc tam arī darbu 150 jauniešiem.

Kā liecina pirms diviem gadiem veiktais Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais pētījums, lielākais jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija 2009. gadā, pasaules finanšu krīzes laikā Pēc tam bezdarbs jauniešu vidū samazinājās, tomēr joprojām jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienība – ap 20% no visu nodarbināto skaita. Nodarbinātības valsts aģentūras  NVA karjeras konsultante Inese Markēviča stāsta, ka oficiālie dati ir mazāki. Ja pirms gada bez darba bija 12 000 jauniešu, tad šovasar 7000 jeb 14%. Biežākais iemesls, kāpēc jaunieši nevar atrast darbu, ir izglītības trūkums.

Sociālā uzņēmuma „Visas iespējas” vadītājs Gustavs Upmanis skaidro, ka jau septembra beigās sāksies bezmaksas mācības 120 stundu garumā, kurās 150 jaunieši varēs iegūt zināšanas tādās jomās kā datu apstrāde, digitālais mārketings un klientu atbalsts. Jaunieši mācībām var reģistrēties interneta vietnē "stradaattalinati.lv".

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta direktore Dace Helmane skaidro, kāpēc darba devējiem, pieņemot darbā jauniešus, bieži ir negatīva pieredze.

Kas jauniešus neapmierina darba tirgū? Pirms 2 gadiem veiktais pētījums liecina, ka jaunieši Latvijā biežāk kā iemeslu savam bezdarbam min nevis to, ka darba vietas nav pieejamas, bet gan, ka alga ir pārāk zema. Tādēļ 40% jauniešu vēlētos izveidot savu uzņēmumu, tajā pašā laikā Latvijā ir viens no augstākajiem ārvalstīs strādājošo jauniešu īpatsvars – ja ES valstīs vidēji tie ir 10%, tad Latvijā 17%.

Latvijā pēc pirmā Āfrikas cūku mēra viļņa, kad mazās zemnieku saimniecībās un lielos cūku audzēšanas kompleksos tika likvidēts tūkstošiem cūku, liela daļa mazo saimniecību atteicās no cūku audzēšanas biznesa. Pagājuši astoņi gadi, valstī joprojām plosās Āfrikas cūku mēris, ar ko pārsvarā slimo meža cūkas, bet retumis infekcija nonāk arī kādā no saimniecībām.

Pirmo reizi mežacūku un vēlāk arī mājas cūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri Latvijā tika konstatēta 2014. gada jūnija beigās. Pagājuši astoņi gadi un šajā laikā vīrusa izplatība te samazinājusies, te atkal augusi.

„Cūkkopības nozare mūsu uzraudzības teritorijā ir mainījusies, jo mums tagad nav lielās novietnes Cirmas bekons,” Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša uzsver, ka  pašlaik vīruss aktivizējies tieši meža cūku populācijā, un tas nopietni satrauc mājas cūku audzētājus.

„Ir palikušas tikai mazās piemājas saimniecības ar vienu līdz 10 cūkām un viena lielāka novietne, kur ir nepilni 200 cūku.”

Pirms sešiem gadiem zemnieku saimniecībā „Zelmeņi,” kas atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, sakarā ar inficēšanos ar Āfrikas cūku mēri, tika likvidētas 130 cūkas. Kā atzīst saimniece Liene Spriņģe, vīruss ir ļoti lipīgs un

pat mazākā kļūda drošības pasākumu ievērošanā nes traģiskas sekas.

„Mums bija iežogojums, mums bija dezinfekcijas paklāji, bet tā kā mums pakaiši ir zāģu skaidas, mums tolaik piedāvāja kaimiņš tikko no meža atvestas skaidas. Mēs paņēmām tās zāģu skaidas un tieši tajā vietā, kur mēs tās izkaisījām, arī sākās saslimšana.”

Tagad saimniecība „Zelmeņi” ir atsākusi cūku audzēšanu.

„Mēs cītīgi izdezinficējām visu, izmazgājām. Mums atbrauca pārbaudīt, sataisīja analīzes, ka viss ir kārtībā un mēs, ja vēlamies, varam atjaunot cūku audzēšanu. Mums jau citu variantu nebija, jo kūts celta tikai priekš cūkām, ja gribi turēt kādus citus dzīvniekus, tad pilnīgi viss jāmaina. Tādas naudas mums nebija, lai ko jaunu uzsākt. Tagad mēs esam nodrošinājušies cik vien var. Mums ir iežogota teritorija, dezobedre, dezinfekcijas līdzekļi, atsevišķa telpa, kur mēs ejam iekšā, pārģērbjamies, dezinficējamies un ejam kūtiņā. Strādājam tikai mēs – ģimenes locekļi. Svešus iekšā teritorijā praktiski nelaižam. Ļoti sargājam. Tagad kuļam labību un šī gada raža tagad netiek barota, tikai iepriekšējā gada. Nekas no ārpuses neiet – ne zāle, ne āboli. Pilnīgi nekas. Arī pakaiši mums ir tikai no firmas, kas mums atved ēveļskaidas.”

Latvijas cūkaudzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece atzīst, ka Āfrikas cūku mēris ir mainījis Latvijas cūkkopības nozari tiktāl, ka daudzi nelielie cūku turētāji bijuši spiesti attiekties no šī biznesa. Toties no lielajiem cūku audzētājiem savu darbību pārtraukuši vien divi.

„Objektīvu iemeslu dēļ tādas saimniecības, kas ir cietušas no Āfrikas cūku mēra un saimnieks ir jau lielos gados un viņš saprot, ka viņam nebūs ne spēka, ne resursu, lai atjaunotu saimniecību. Un otrs variants ir šīs te saimniecības, kas saprot, lai nodrošinātu minimizētu Āfrikas cūku mēra iekļūšanu fermā, veicamie drošības pasākumi ir pārāk dārgi pret to apjomu, kas tiek ražots. Kopējais cūku skaits nav ļoti samazinājies.”

Taču Āfrikas cūku mēris nebūt nav vienīgais, kas apdraud cūkkopības nozari Latvijā. Kā atzīst Latvijas cūkaudzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece, pašlaik vietējiem cūku audzētājiem ir iestājušies pavisam grūti laiku un par realitāti kļūst

Latvijas cūkgaļas izstumšana gan no vietējā, gan no ārzemju tirgus.

„Eiropas kopējā tirgū ir cūkgaļas cenas un tirgus krīze, kam par pamatu ir pasaules tirgus tendences. Eiropas savienībā ir visaugstākās pašizmaksa cūkgaļas ražošanai, jo mums ir ļoti, ļoti augsti gan labturības, gan pārtikas drošuma standarti. Mēs esam kļuvuši nekonkurēt spējīgi pasaules tirgos un tas ļoti ietekmē arī iekšējo tirgu.”

Arī „Zelmeņu” saimniece Liene Spriņģe atzīst, ka raugoties uz cūkgaļas cenām, nopietni uztraucas par sava biznesa nākotni.

„Šogad mēs uz pusi esam samazinājuši ganāmpulku. Tagad ir tikai kādas 55 cūkas, jo ir ne tikai mēris, bet arī sarežģītā kopējā situācija valstī un pasaulē, kad cenas ceļas un ruksi pabarot kļūst aizvien dārgāk. Mēs nevaram konkurēt ar ārzemju gaļu, kas iet iekšā. Tāpēc mēs esam samazinājuši ganāmpulku.”

Pašlaik ar Āfrikas cūku mēri slimo pārsvarā meža cūkas un par cūku mēra skartiem Latvijā var uzskatīt 135 pagastus, 25 novados. Šogad konstatēti arī divi mājas cūku saslimšanas gadījumi Kuldīgas novadā, kad nācies likvidēt vairāk kā 1500 cūkas.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija vairakkārt izteikusi bažas, ka lielā šķeldas eksporta dēļ vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts", jo pašvaldību iepirkumos nepiesakās kurināmā piegādātāji vai piedāvā būtisku sadārdzinājumu. Lai veicinātu energoresursu pieejamību organizācija cita starpā rosināja Zemkopības ministrijai ierobežot šķeldas eksportu. Šī ideja gan neguva valdības atbalstu. Kokrūpniecības nozare apgalvo, ka šķeldas apjoms joprojām būs pietiekams.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka šķeldas eksporta kāpums šogad nav noticis un kurināmās šķeldas trūkums apkures sezonā nav gaidāms.

Kokrūpniecības federācija lēš, ka šķeldas cena salīdzinot ar laiku pirms iepriekšējās apkures sezonas  palielinājusies divas, trīs reizes. Latvijas tirgū cenas kāpumu ietekmējis ne vien karš Ukrainā, bet arī iepriekš no Baltkrievijas ilgstoši importētā lētā šķelda, kas vairs nav pieejama. Klauss skaidro, ka līdz ar lielo pieprasījumu šķeldas īpašnieki patlaban nevar prognozēt cenu visai apkures sezonai, tādēļ piegādātāji neraujas veidot piedāvājumus pašvaldību konkursos.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts no Nacionālās apvienības saka, ka salīdzinot ar aizvadīto gadu šķeldas eksports pavasarī Latvijā samazinājies par 20%. Savukārt vietējā tirgus patēriņš ik gadu ir ap 10% no iegūtās šķeldas, rēķina ministrija.

Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš arī uzskata, ka patlaban nav problēmu tieši ar šķeldas pieejamību vietējā tirgū. Problēmas ir ar augsto šķeldas un malkas cenu, kas attiecīgi ietekmēs siltuma tarifa līmeni katrā pašvaldībā. Vītoliņš gan pretēji ministrijai uzskata, ka nav nozīmes, kurā laikā slēgti līgumi par šķeldas piegādēm, jo augot šķeldas cenai piegādātājs tos var pārtraukt.

Pieaugot pieprasījumam pēc enerģētiskās koksnes, Valsts meži palielināja šķeldas pārdošanas apjomus līdz 30% gaidāmajai apkures sezonai. Papildu šķeldas apjomu iegādājās kopumā seši Latvijas uzņēmumi (tostarp siltumapgādes uzņēmumi). No sagatavotas enerģētiskās koksnes līdz saražotai un piegādātai šķeldai paiet trīs līdz deviņi mēneši.

Kamēr mūsu politiķi vēl tikai sāk diskusijas, vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā raisītās cenu kāpuma krīzes laikā kaut kā atbalstīt arī uzņēmumus, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divu pasākumu plānu kopumā 181,5 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēji atzīst, ka pie naudas varēs tikt ar augstas gatavības projektiem.

Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu joprojām negatīvi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku un uzņēmumus dažādās nozarēs. Kā atzīst Eiorpas Komicijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, divi Latvijas uzņēmējiem akceptētie atbalsta pasākumi ļaus Latvijai mazināt likviditātes trūkumu, ar ko saskaras gan mazie un vidējie, gan lielie uzņēmumi.

Atbalsta piešķiršanu pārvaldīs valsts attīstības banka "Altum", un tas tiks sniegts kā garantijas jauniem aizdevumiem un nomai, un subsidēti aizdevumi.

Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem dažādās nozarēs, izņemot kredītiestādes un finanšu iestādes. Garantijas segs līdz 90 procentiem no aizdevuma pamatsummas. Šā pasākuma aplēstais budžets ir 22,5 miljoni eiro. Subsidētos aizdevumus piešķirs finanšu institūcija "Altum". Šā pasākuma budžets ir 159 miljoni eiro.

Gan maksimālā aizdevuma vai nomas summa, ko sedz valsts garantija, gan maksimālā subsidētā aizdevuma summa vienam saņēmējam būs vai nu 15 % no gada apgrozījuma pēdējos trijos pārskata periodos vai 50 % no enerģijas izmaksām, kas radušās 12 mēnešu laikā.

Tāda veida atbalsts ir gudra un veselīgāka rīcība, jo tā nav vienkārši dāvināta nauda, bet aizdevumi un garantijas. Tā vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tādu atbalstu augstu vērtē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kas to dēvē nevis par vienkāršu atbalstu apēšanai, bet ieguldītu naudu, kas dos pievienoto vērtību nākotnē.

Pašlaik nav zināms, vai uzņēmēji dabūs arī kādu valsts atbalstu gaidāmajā ziemā. Nākamajā apkures sezonā tie rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu līdzīgi kā tas bija iepriekšējā ziemā. Tāpat atbalsts izteikts priekšlikumiem par grantiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem, domai uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes mazināšanu.

Julijā beidzot atsācies un vismaz pagaidām vēl turpinās labības eksports no Ukrainas ostām. Labības kravu izvešanu pasaulē ilgi gaidīja daudzviet, jo par Eiropas “maizes klēti” dēvētā Ukraina pabaro ne tikai eiropiešus, bet arī cilvēkus Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Taču Ukraina ne būt nav vienīgā, kas šo uzdevumu spēj izpildīt. Kāds ir pasaules labības tirgus un cik lielu daļu tajā aizņem Ukraina?

2020.-2021.gada sezonā lielākie graudu audzētāji bija ASV, Ķīna, Eiropas Savienība un Indija. Ukraina pieciniekā neiekļūst, tomēr eksporta ziņā tā bija ceturtā lielākā graudu eksportētāja pasaulē. Pērn no izaudzētā apjoma vien 25% tā paturēja sev, bet pārējo daļu eksportēja. Trešajā vietā ierindojās Krievija. Abas valstis kopā veidoja vienu piekto daļu no pasaules eksporta. Ukrainas graudu gadījumā lielākās pircējas bija tādas valstis kā Ēģipte, Bangladeša un Jemena. Bet Ukraina uz tādām valstīm kā Ķīna un Eiropas Savienība eksportēja arī astoņus miljonus tonnu kukurūzas un vēl astoņus miljonus tonnu citu lauksaimniecības produktu.

Savukārt, ja runājam tikai par kviešiem, tad 2020.gadā lielākās kviešu audzētājas bija Krievija, Ķīna un Indija. Savukārt eskporta ziņā 2020.-2021.gadā Krievija un Ukraina vien kopā eksportēja 28% kviešu no kopējā pasaules kviešu eksporta – 8% Ukraina, bet 20% Krievija. Vēl 15% eksportēja Eiropas Savienība, kam sekoja arī Kanāda, ASV un Austrālija. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas galvenais ekonomists Maksimo Torero skaidro Ukrainas un Krievijas nozīmi tirgū.

Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta. Ukraina, kas dēvēta arī par Eiropas “maizes klēti”, ir viens no galvenajiem labības audzēšanas reģioniem pasaulē. Ukraina ir svarīga kviešu, miežu, kukurūzas un citu graudaugu eksportētāja, kā arī nodrošinājusi apmēram pusi no visas saulespuķu eļļas globālajos tirgos.

Krievijas īstenotā Ukrainas ostu bloķēšana un apšaudīšana, liedzot labības eksportu, miljoniem cilvēku pakļāva badam riskam, un tas ir aktuāli joprojām, lai gan eksports no Ukrainas ostām ir iekustējies. Krievijas darbību dēļ kāpušas arī pārtikas cenas. Problēmu vasaras sākumā ieskicēja Deivids Bīzlijs, ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors.

Paredzams, ka 2022.–2023.gadā graudu kopprodukcija pasaulē samazināsies par 40 miljoniem tonnu sasniedzot 2,2 miljardus tonnu. Par to šī gada jūnijā sanāksmē paziņoja Starptautiskā Graudu padome. Savukārt patēriņš ir tikai nedaudz mazāks, tāpēc sagaidāms, ka pasaules sezonas beigu krājumi samazināsies.

Krievijas armijas īstenotās labības noliktavu apšaudes, labības lauku apšaudes… Tas viss tiek īstenots mērķtiecīgi, lai samazinātu Ukrainas spējas pabarot sevi un citus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas graudu raža šogad varētu samazināties par aptuveni pusi. Savukārt Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals izteicies, ka graudu un eļļas augu sēklu raža šogad sasniegs 65-70 miljonus tonnu, kas ir aptuveni 70% no 2020.-2021.gada ražas. Tikmēr Krievijas graudaugu raža 2022.-2023.gada sezonā varētu sasniegt 126 miljonus tonnu, bet pērn Krievija izaudzēja aptuveni 113 miljonus tonnu. Krievija jau apturējusi graudaugu eksportu uz tās sabiedrotajām valstīm, piemēram, Centrālāzijā. Un tiek vēstīts, ka Krievijas ziemas kviešu ražas kvalitāte, kas veido gandrīz trīs ceturtdaļas no valsts gada produkcijas, kritusies. Tas saistīts ar nesenajām lietavām vairākos reģionos.

Vienlaikus ir skaidrs, ka Ukrainā runa ir netikai par cilvēku pabarošanu pašmājās un ārpus robežām. Labības eksports ir arī ienākumu avots. Premjers vēl pirms graudaugu eksporta atsākšanas šovasar atzina, ka jautājums par jūras ostu atbloķēšanu Ukrainas ekonomikai ir miljardu dolāru problēma.