Eiro fokusā

Finanšu nozare ir joma, kur attīstās dažādi inovatīvi risinājumi. Jau ierasta lieta ir bezkontakta norēķini ne tikai ar maksājumu kartēm, bet arī telefonu, aproci vai gredzenu. Bankas piedāvā arī dažādus biometriskos risinājumus. Inovācijas finanšu jomā ir daudz un dažādas, bet to galvenais mērķis ir atvieglot ikdienu un samazināt laiku norēķinu veikšanai. Plašāk par inovācijām maksājumu jomā un bankas "Citadele" piedāvāto risinājumu, kas īpaši varētu noderēt uzņēmējiem dažādos tirdziņos.

To, cik ātri pierodam pie dažādām inovācijām maksājumu jomā, apliecina Latvijas Bankas pirms 4 gadiem ieviestie zibmaksājumi – starpbanku maksājumi, kas tiek zibenīgi izpildīti jebkurā diennakts laikā, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās. Stāsta Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs.

Deniss Fiļipovs arī stāsta, ka banku maksājumu kartes radās 60. gadu beigās un arī tās laika gaitā mainījušās - čips kļuvis mazāks un to var ievietot dažādās ierīcēs.

"Maksājumu karte var būt arī mūsu viedierīcē – pulkstenī, telefonā vai aprocē un tieši ar šādu ierīci mēs varam maksāt un tā ierīce pēc būtības imitētu pierasto maksājumu karti. Un šī tendences attiecināmas gan uz to, ko mēs kā patērētāji lietojam, gan arī uz pos termināļiem jeb karšu pieņemšanas vietām. Jo nākotnē potenciāli tas varētu būt nevis diezgan parasta kaste ar podziņām, bet arī viedtālrunis, kurš pieņems mūsu maksājumus tāpat kā to pieņem pos terminālis veikalā," skaidrp Fiļipovs.

Tieši šādu risinājumu Android telefonu lietotājiem piedāvā banka "Citadele". Bankas valdes loceklis Vladislavs Mironovs skaidro, ka uzņēmēji samaksu par preci vai pakalpojumu Ziemassvētku tirdziņā vai jebkurā citā āra tirdzniecībā varēs saņemt, izmantojot Android viedtelefonu.

Cik droši būs šādi norēķini? Vladislavs Mironovs skaidro, ka tikpat droši kā citi attālinātie maksājumi.

Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs skaidro, ka no krāpniekiem nav pasargāts neviens, tāpēc svarīgi sabiedrību izglītot.

Runājot par dažādām paaudzēm, mēdz lietot terminu digitālā plaisa. Ne visiem būs viedtelefoni, ne visi lietos Smart ID vai citus risinājumus. Tāpēc Latvijas Banka kopā ar komercbankām nodrošinās, ka tie, kas vēlas, varēs izņemt naudu arī no arī bankomāta un norēķināties ar skaidru naudu.

Tāpat kā citas nozares, kuru darbība tika apturēta pandēmijas dēļ, arī azartspēļu nozares darbība pēdējo divu gadu laikā tika ierobežota. Desmit mēnešus nestrādāja spēļu zāles un kazino, līdz ar to šī gada deviņos mēnešos azartspēļu uzņēmumi nopelnījuši 93,6 miljonus eiro jeb 76% no ienākumiem pērn tajā pašā laika posmā. Vairākas pašvaldības vēlas atteikties no spēļu zālēm savos novados, bet pandēmijas laikā divreiz palielinājies interaktīvo azartspēļu apjoms internetā. Aug arī nelegālais azartspēļu tirgus.

Latvijā azartspēles šobrīd  organizē 17 licencēti komersanti. No tiem deviņi organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, bet 13 komersanti organizē interaktīvās azartspēles jeb spēles internetā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne stāsta - ja līdz šim gandrīz 80% no azartspēlēm aizņēma klasiskās azartspēles, tagad to apjoms samazinājies līdz 13%. Savukārt strauji aug pieprasījums pēc interaktīvajām azartspēlēm, sasniedzot 83% un liels risks internetā ir nelegālais azartspēļu tirgus.

Signe Birne min, ka nelegālais azartspēļu tirgus Eiropā varētu būt ap 20%, bet Latvijas interneta azartspēļu asociācijas pārstāvis Gints Pakārklis vērtē, ka nelegālais tirgus varētu sasniegt pat 50% no visa interaktīvo azartspēļu tirgus Latvijā.

Gints Pakārklis arī vērtē – lai sakārtotu interaktīvo azartspēļu tirgu internetā, jāveic izmaiņas likumdošanā.

Šopavasar tika veikti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā un turpmāk pašvaldības varēs noteikt teritorijas, kurās aizliegs organizēt azartspēles. Ādažu novadā ir viena spēļu zāle un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzskata, ka spēļu zāle rada vairāk problēmas nekā ieguvumus. 

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne stāsta, ka šovasar jūlijā Ministru kabinets apstiprināja azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam. Tajās paredzēts ierobežot azartspēļu izplatību, bet ikvienam aizliegumam ir arī sekas.

Šobrīd vairāk nekā 16 000 Latvijas iedzīvotāji ir lieguši sev piekļuvi azartspēlēm, reģistrējoties Pašatteikušos personu reģistrā. 96% no reģistrā iekļautajiem ir vīrieši, vairāk nekā puse no tiem ir vecuma grupā no 20 līdz 36 gadiem.

Nedaudz vairāk kā uz pusi, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019.gadā, šajā gadā ir  audzis kreditēšanas darījumu apjoms valsts finanšu institūcijas „Altum” Latvijas Zemes fonda programmā. Aug interese arī par zemes nomu. Lielā mērā aktivitāti šajā nozarē ietekmē lauksaimniecības zemes piedāvājums tirgū, proti, šogad piedāvājums bijis lielāks. Arī pieprasījums pēc zemes liels, to secina gan Zemes fonda un  pašvaldību speciālisti, gan paši lauksaimnieki. Zemes cenas Latvijas mērogā atšķirīgas dažādos reģionos, un tās nosaka zemes auglība, konkurences  un attīstības iespējas, un pašu zemju izmēru pielāgotība saimniekošanai.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus Latvijā ir sarežģīts. Un visi dati liecina, ka gan zemes tirgus darījumi gan skaita, gan hektāru apjoma ziņā pakāpeniski samazinās. Vienkāršoti sakot, brīvo zemju  trūkst. 

„Lielākā daļa ir iznomātas. Tas ir pavisam mazs procents zemju, kas palikušas brīvas,” situāciju raksturo apvienotā Daugavpils un Ilūkstes novadu, tagad Augšdaugavas novada Īpašumu nodaļas vadītāja Ilze Ondzule.

Tie lielākoties ir sadrumstaloti zemes gabali, bieži vien pavisam mazos, dažus hektārus vai pat vēl mazākos gabalos, kurus tad pašvaldība ik pa laikam piedāvā nomā.

„Mēs ik mēnesi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas komisijā izskatām brīvo zemju sarakstu, un tad sludinām brīvās zemes uz nomu. Šobrīd Covid ārkārtējās situācijas dēļ esam nedaudz atlikuši šo procesu, bet tā mums vidēji ir ap 85 lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 36 dārzkopības teritorijas. Platības ir no 0,5 līdz 3 - 4 hektāriem.”

Faktiski piedāvājumā ir pārsvarā nekopti un neizdevīgi zemes pleķīši, stāsta Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne:

„Lielākie un labākie zemes gabali ir vai nu nodoti nomā, vai arī atsavināti. Uz mazajām zemēm nav arī pieprasījuma. Palikuši brīvi tādi gabali, kas nav parocīgi, kas tuvu mitrājiem. Pārsvarā tie ir problemātiskākie zemes gabali, uz kuriem mazāka interese. Ja nu vienīgi parādās kāds vērtīgs zemes gabals, no kura zemes nomnieks atsakās.”

Brīvās zemes pirmkārt, interesē lauksaimniekus, tie ir potenciālie šo zemju nomnieki.

„Lauksaimnieki iesaistās ES projektos, un viņiem nepieciešams palielināt zemes platību īpašumā vai nomā,” stāsta Ilze Ondzule.

Līdzīga situācija ar brīvajām zemēm arī pēc reformas paplašinātajā Krāslavas novadā - kur lielāki lauksaimnieki, tur brīvo zemju mazāk.

„Krāslavas, Dagdas aktīvākajos pagastos, kur ir tās lielās zemnieku saimniecības,  zemes jau sāk trūkt. Joprojām vēl aktuāla tā  saucamā dīvāna zemnieku problēma. Daudzi iznomā, bet iznomā ar visām pilna izmēra subsīdijām - tas ir par 150 eiro. Bet tur, kur nav to lielo zemnieku, nekopto zemju kadastrus var atrast un zemi iegādāties,” situāciju skaidro Kombuļu pagasta zemnieks un Lauku konsultāciju centra Krāslavas biroja uzņēmējdarbības konsultants Artūrs Pavļukevičs.

Visas tendences liecinot, ka drīzumā arī šajos, mazāk aktīvajos, pagastos brīvās zemes saruks.

„Atnāks lieli zemnieki, jo viņi plešas plašumā. Lai arī ir tas likums, ka uz vienu saimniecību var būt ne vairāk kā 2000 hektāri, taču viņi dalās uz meitām, dēliem un atkal aug lielumā. Arī attālums 50 km lielajiem zemniekiem vairs nav nekāds šķērslis,” prognozē Artūrs Pavļukevičs.

Lieli zemes īpašumu monstri Latgalē joprojām ir ārvalstu kompānijas, par ko liecina oktobrī Krāslavas novadā Dagdā noslēgtais darījums, kad dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” Latvijas zemnieku saimniecībai pārdeva  ap 1000 ha zemes.

Palīdz tikt pie zemes vietējiem zemniekiem arī „Altum” Latvijas Zemes fonda programma.

„Mums nosacīti ir 1100 īpašumi, un 9 šobrīd ir aktuāli un izlikti piedāvājumā tos nomāt. Viens darījums tikko beidzās mums - Izvaltas pagastā 2,15 ha, tagad Tilžā ir piedāvājums 2,6 ha. Lielie zemnieki uz to nepretendēs. Mēs arī vairāk orientējamies un iepērkam mazākus zemes īpašumus, kas varētu interesēt mazos un jaunos zemniekus. Bet, ja parādās kādi 3-4-5 ha Zemgalē, tad tur jau cīnās visi un cenas savādākas,” saka Zemes fonda konsultants Ivars Rubenis.

Katram īpašumam katrā reģionā un par savu cenu atrodas savs nomnieks, un brīvās zemes ilgi šajā piedāvājumu bankā neaizkavējas.

„Lielākas cenas ir Zemgalē, kur ir bijuši ap 500 eiro, zemākās Latgalē - 50-70 eiro par hektāru. Visi šie piedāvājumi būs aktuāli divas nedēļas, uz visiem tiem jau ir izdarīti kaut kādi solījumi, tad atkal tā situācija mainīsies. Faktiski izmaiņas notiek katru dienu - cik daudz ienāk, tik daudz arī tiek iznomāts,” tā Ivars Rubenis.

Arī zemes iegādes darījumi notiek. Pērn „Altum” zemes iegādei Latvijā piešķīra  gandrīz 18 miljonus eiro, tas ir par 5 miljoniem vairāk gadu iepriekš, un tas ļāvā noslēgt 320 zemes darījumus.

Bet ar šo gadu „Altum” valsts aizdevuma limitu lauksaimniecības zemes iegādei palielināja  līdz vienam miljonam eiro.

Policijas un finanšu iestāžu nemitīgi aicinājumi neiekrist krāpnieku lamatās nevainagojas panākumiem. Šogad vien, uzdodoties par banku darbiniekiem, no Latvijas banku klientu kontiem izkrāpti 8,6 miljoni eiro. Ļoti daudz cilvēki naudu zaudē arī ieguldot naudu apšaubāmās finanšu platformās. Protams, aizvien aktuāla ir arī viltus interneta veikalu darbība, kurās preces var iegādāties par pasakaini zemām cenām. Šādu veikalu aktivizēšanās īpaši aktuāla pirms Ziemassvētkiem.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska uzsver, ka joprojām iedzīvotāji visvairāk naudas zaudē ieguldot apšaubāmās finanšu platformās.

Tāpat aizvien aktuālas ir arī krāpniecības shēmas, izmantojot telefona zvanu, kad krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Cilvēki, kuri iekrituši krāpnieku valgos ir svarīgi ātri un pareizi rīkoties. Ja krāpnieki pamanījušies iztukšot bankas kontu, tad vispirms jāvēršas savā bankā un jo ātrāk, jo lielākas cerības naudu atgūt, jo banka var apturēt naudas pārskaitījumu. Un nākamais solis ir vēršanās ar iesniegumu policijā. Bet cik raiti policijai veicas ar krāpnieku notveršanu?

No Latvijas šādas krāpniecības shēmas organizētas ļoti reti un valsts policija pārkāpējus ir identificējusi. Policija novērojusi arī tendenci, ka Latvijas valsts piederīgie tiek iesaistīti shēmā kā saucamie naudas mūļi.

Kā jau policijas pārstāve minēja liela daļa krāpniecības shēmas norit krāpniekiem izliekoties par bankas darbiniekiem. Finanšu nozares asociācija arī veikusi aprēķinu, cik šogad lieli zaudējumi klientiem nodarīti. Turpina asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, "Luminor" vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits.

Informāciju tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis uzsver, ka nedz krāpnieku shēmas kļūst mazāk, nedz apkrāpto cilvēku skaits sarūk. Ziņojumi par krāpšanas gadījumiem pie “Cert.lv” nonāk katru dienu.

Šomēnes par banku ķīlniekiem kļuvuši arī vairāki lieli uzņēmumi, tostarp "Maxima Latvija". Šo uzņēmumu vārdā krāpnieki rīko izlozes, aptaujas, kā arī aicina dalīties ar viltus ziņu savā draugu lokā. „Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta kādu ļaunumu tas nodara ne vien Maxima klientiem, bet arī pašam uzņēmumam.

Tomēr priecējot fakts, ka cilvēki aizvien biežāk atpazīst krāpnieku shēmas, kļūst digitāli izglītotāki.

Šīs nedēļas domes sēdē Liepājas deputāti sabiedrības apspriešanai plāno nodot lokālplānojumu, kurā iezīmēta nu jau bijušā "Liepājas metalurga" 120 hektāru plašās teritorijas nākotne. Liepājas ezera krastā esošajās milzu platībās, kur patlaban būvgruži un krūmi mijas ar daudziem neizmantotiem sliežu ceļu atzariem, pēc dažiem gadiem plānots vērienīgs industriālais parks un mūsdienīgs ielu tīklojums, pašlaik slēgto zonu padarot pieejamu ikvienam. Liepāja tur plāno ieguldīt līdz 50 miljoniem eiro, bet pretī sola līdz 400 miljonu investīcijas no uzņēmējiem, 3000 jaunu darbavietu, kā arī 25 miljonus eiro ik gadu nodokļos.

Plašajā kādreizējā Liepājas metalurga teritorijā aiz barjeras mani ved Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Vairāk nekā 120 hektāru zemes un ēkas tā sauktajā tērauda kausēšanas krāsns pusē starp pilsētā iebraucamo centrālo šoseju un Liepājas ezeru pašlaik pieder domei un Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai. Aizejošie uzņēmumi vēl turpina aizvākt metalurga iekārtas. Bet dažas vietas zemes īpašniece speciālā ekonomiskā zona iznomājusi uzņēmumiem, kas tur līdz kuģu pienākšanai ostā uzglabā kokmateriālus, granulas un citas eksporta lietas. Uldis Hmieļevskis uzved uz dzelzceļa depo ēkas jumta, no kura paveras skats uz visu plašo teritoriju, tajā skaitā ar būvgružiem gadu desmitos aizbērto ezermalu.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas un domes ambīcijas paredz, ka pēc diviem gadiem metalurga teritorijā varētu sākt sakārtošanas darbus. Skaitļi rāda vismaz 3000 jaunu darbavietu un vismaz 25 miljonu eiro iemaksas nodokļos katru gadu. Lai to panāktu, pilsēta infrastruktūrā domā ieguldīt līdz 50 miljoniem eiro, bet no privātajiem investoriem sagaida ap 400 miljonu investīcijas industriālā parka ražotnēs.

Pilsētas mērs Gunārs Ansiņš no Liepājas partijas teic, ka liepājniekiem solījis atjaunotni gan pludmalē, gan rūpniecības teritorijās, un karostas attīstība ļaujot domāt, ka sanāks arī ar metalurga teritoriju.

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane metalurga brukšanas laiku pirms astoņiem gadiem atceras kā intensīvu darbu, jo lielākā daļa jeb 1333 no diviem tūkstošiem strādājošo palika bez darba. Daļa pensionējās, bet vairums atlaisto bija pirmspensijas vecumā.

Taču vairums izmantojuši iespējas mācīties – daļai bija tehnisko amatu prasmes, bet vajadzēja dokumentus, savukārt vēl daudzi, piemēram, apguva valsts valodu, bez kā gadu desmitiem pie metalurga krāsnīm varēja iztikt. Tādējādi citi uzņēmumi varēja tikt pie kvalificētiem metinātājiem, ineženieriem, arī smago auto vadītājiem. Dace Balode neslēpj, ka daļa pēc Metalurga bankrota trieciena pazudusi atkarībās, citi ar niecīgiem ieņēmumiem un gadījuma darbiem sagaida pensijas laiku, jo tādus teju sešdesmitgadniekus darba devēji nemaz tā neizķer.

Taču, vai Liepājas bezdarbnieku rindās būtu strādājošie jauniem investoriem? Nodarbinātības aģentūras vietējās filiāles vadītāja atzīst, ka gandrīz puse bezdarbnieku ir tā sauktie ilgstošie, ko dabūt pie darba diez vai vairs izdosies. Daudzi arī sagandējuši veselību, jo dzīves laikā par to nav gādājuši. Taču ir arī liela daļa mainīgo bezdarbnieku, kas parāda ne tikai darbaspēka kustību, bet arī tā trūkumu, darba devēju cīņu par strādājošajiem un no tā izrietošu algu paaugstinājumu.

Šonedēļ vairāk nekā 180 pasaules valstīs tiks atzīmēta Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļa. Tā ir starptautiska kustība, kas sākās pirms 13 gadiem un kuras mērķis ir iedvesmot cilvēkus kļūt par uzņēmējiem. Nedēļas garumā notiek dažādi pasākumi un konkursi, kas palīdz iepazīt citu uzņēmumu pieredzi un dibināt jaunus biznesa kontaktus. Jau  ceturto gadu arī Latvija piedalās Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļā un līdz piektdienai ikviens attālināti varēs noklausīties 30 uzņēmumu pieredzes sesijas un sekot līdzi publiskām diskusijām par ilgtspēju, e-komerciju un citiem jautājumiem.

Latvijas uzņēmumi Covid pandēmijas dēļ saskārušies ar daudziem izaicinājumiem. Daži ierobežojumu dēļ nevarēja strādāt, citiem bija jāseko izmaiņām preču un pakalpojumu pieprasījumā un jāpārorganizē darbs, lai izvairītos no darbinieku masveida saslimšanas. Uzņēmums Balticovo ir lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā. Uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka pandēmijas pirmajā vilnī pieprasījums pēc olu produktiem sabiedriskajā ēdināšanā un viesnīcās samazinājās par 80-90%. 2 mēnešu laikā pieprasījums daļēji atjaunojās, bet izmaiņas turpinās gan eksporta, gan vietējā  tirgū.

Uzņēmēju pieredzes dienās jau piedalījušies ap 400 uzņēmēji. Šogad pasākumu rīko "Swedbank" un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis stāsta, ka visi pasākumi šogad notiks attālināti un tiem varēs sekot līdzi Swedbank FB lapā. Pieredzes dalīšanās sesijās piedalīsies 30 uzņēmēji.

Uzņēmēju dienās vairākus gadus piedalījies un ar savu pieredzi dalījies Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš uzsver, ka liels uzņēmums var mācīties arī no maza uzņēmuma.Viens no "Swedbank" partneriem uzņēmēju pieredzes dienu veidošanā ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova stāsta, ka uzņēmēju pieredzes stāsti  bieži vien citus uzņēmējus interesē vairāk nekā vienkārša lekcija. Uzņēmēji arī paši kļuvuši atvērtāki un labprāt dalās ar pieredzēto.

Visas nedēļas garumā internetā varēs sekot līdzi gan uzņēmēju pieredzes stāstiem, gan diskusijām. Uzņēmēji tiek aicināti sociālajos tīklos ar tēmturi #Biznesaklišķis arī dalīties ar nelielu stāstu par jauna produkta, pakalpojuma vai idejas rašanos un biznesa uzsākšanu.

Lielākā daļa no ēkām, kur šobrīd atrodas dažādas Iekšlietu ministrijas iestādes, būvētas 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā un ir kritiskā stāvoklī. Tādēļ Iekšlietu ministrija plāno būvēt jaunus katastrofu pārvaldības centrus, bet kur tam ņemt finansējumu? Daļu līdzekļu piešķirs no valsts budžeta, daļu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Ministru kabinets arī atbalstījis Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai. Ar ko publiskā un privātās partnerības projekti atšķiras no citiem finansējuma veidiem?

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs skaidro, ka visā Latvijā plānots būvēt jaunus infrastruktūras objektus - depo jeb katastrofu pārvaldības centrus.

Šobrīd notiek pārrunas par vēl deviņu centru būvniecības finansēšanu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Papildus tiek pētītas iespējas būvēt katastrofu centrus arī ar publiskās un privātās partnerības projektu palīdzību. Centrālās finanšu līgumu aģentūras Publiskās un privātās partnerības nodaļas vadītājs Ritvars Timermanis stāsta, ka 10 gadu laikā Latvijā tiek īstenots tikai viens projekts.  

Kāpēc līdz šim publiskās privātās partnerības projekti Latvijā nav kļuvuši populāri? Ritvars Timermanis min divus iemeslus – trūkst informācijas un pieejams plašs ES fondu finansējums. Atšķirībā no ES projektiem, šajos projektos lielāka atbildība ir privātajam partnerim.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka publiskās un privātās partnerības projekti jau 10 gadus ir populāri Lietuvā. Līva Zorgenfreija uzsver arī riskus, kādi var būt gan no publiskā, gan privātā partnera puses.

Nākotnē publiskās un privātās partnerības projekti būs virziens, kā saglabāt publisko investīciju apjomu, bet vēl daudz darba jāiegulda sistēmas izveidē un projektu vērtēšanā.

Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”. Noteikumi paredz arī to, ka no 2023.gada pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina tekstilmateriālu dalītā savākšana, bet no 2024.gada – sadzīves bīstamo atkritumu dalītā savākšana.

Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī pie konteinera, šķirojot atkritumus, satiktais daugavpilietis Igors atzīst, ka patlaban daļa nevajadzīgo tekstilizstrādājumu tiek mesti ārā, taču varētu tos arī šķirot:

„Kaut kas vienkārši tiek mests miskastē, kaut kas tiek saplēsts lupatās ar kurām noslaucīt automašīnu vai ko citu. Kaut ko atdodam bezpajumtniekiem. Līdzīgi kā šos atkritumus šķirojam, varētu šķirot arī tekstilizstrādājumus.”

Vēl kāds vietējais iedzīvotājs Māris stāsta, ka savu mūžu nokalpojušus apģērbus mest miskastē cenšas minimāli.

„Cenšamies nemest neko ārā. Atdodam drēbes cilvēkiem, kuriem tie ir nepieciešami. Maksimums, ko ar tiem var izdarīt, palaist lupatās, vairāk nav citu pielietojumu. Sanāk daļu arī izmest. Nav tā, ka 80% nonāk miskastē, bet gadās,” tā Māris.

Arī daugavpiliete Rima vecos palagus un dvieļus cenšas nemest ārā: „Piemēram, ja palags ir nolietojies, saplēšu lupatās, jo tās ir vajadzīgas kā virtuvē, tā arī vannas istabā. Krekliņus, kas labi uzsūc ūdeni, arī šad tad izmantoju. Labas blūzes vai kleitas piedāvāju kaimiņienēm, ja der izmērs. Novalkātās drēbes metu ārā. Ja vajadzēs šķirot tekstilu, šķirosim.”

Dienvidlatgales reģionā līdz šim nevienam nevajadzīgie tekstila izstrādājumi nonāca kopējā atkritumu konteinerā.

„Ja cilvēki paši nevarēja atrast kam atdot šīs drēbes, tās nonāca kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, pēc tam uz šķirošanas līniju un no tās uz apglabāšanu, jo tādu produktu realizēt pagaidām nav iespējas,” skaidro „Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijas” valdes loceklis Aivars Pudāns.

Pirms pāris mēnešiem SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar vietējo atkritumu apsaimniekotāju Liginišķos atkritumu šķirošanas laukumā uzstādīja konteineru tekstila nodošanai. Iedzīvotāju aktivitāti tekstila šķirošanā uzņēmuma valdes loceklis Jānis Aizbalts vērtē kā pārsteidzoši lielu.

„Pat var teikt, ka tik lielu mēs nebijām gaidījuši. Tas rezultējas ar to, ka mēs sadarbībā ar AADSO nākamgad plānojam paplašināt konteineru klāstu, lai tie parādītos arī pilsētvidē, jo cilvēki tiešām zvana un prasa, kad būs iespējas. Visā Latvijā konteineros, kas nu jau ir pāri pār simtam, gadās, ka tiek iemests kaut kas, kas nav pielīdzināms tekstila atkritumiem un Daugavpils šeit neatšķiras ne uz labo, ne slikto pusi.”

Savāktie tekstila atkritumi tiek vesti uz Tukumu šķirošanai.

„Visi savāktie tekstila atkritumi tiek aizvesti uz Tukumu specializēto tekstila šķirošanas centru, kur tie tiek sadalīti daudzās dažādās frakcijās un tiem tiek piešķirta “otrā dzīve”, atšķirojot nost nederīgo, kas nav vairāk par 15% - 20%.”

Bet jau tuvākajā laikā tekstila šķirošana tiks nodrošināta arī „Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijas” poligonā.

„Iespējas būs pēc 15.novembra. Liginišķu šķiroto atkritumu savākšanas laukumā būs tekstila savākšana kopā ar vienu mūsu darbinieku, kurš skaidros, ko drīkst iekšā likt un ko – nē. Pēc tam atšķirotais tekstils tiks nodots cilvēkiem tālākai nēsāšanai. Tātad varēs nodot tikai tīras mantas, kas domātas trešajām valstīm vai vēl kaut kur,” stāsta Aivars Pudāns.

Šķiroti tiks apavi, apģērbi un veļa. Saplēstas un netīras drēbes pagaidām gan netiks pieņemtas, jo šādas pārstrādes Latvijā vēl nav.

Paredzams, ka tekstilmateriālu dalītā savākšana pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotajiem būs jānodrošina no 2023.gada. Atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai materiālu reģenerācijai atšķiroto atkritumu apjomu pakāpeniski plānots palielināt līdz 55% 2025.gadā un līdz 65% 2035.gadā.

Divi pandēmijas gadi kultūras jomā strādājošajām iestādēm bijuši smagi un daudzi šo finanšu gadu prognozē noslēgt pieticīgi vai ar zaudējumiem. Arī nākotnes prognozes par to, kad un kādā apjomā atkal drīkstēs atsākt darbu dara bažīgu. Turklāt kultūras patērētāju paradumi pandēmijas laikā ievērojami mainījušies, kas neļauj iestādēm prognozē biļešu pārdošanas apjomu.

Bez valsts atbalsta lielākā daļa kultūras jomā strādājošās iestādes pandēmijas laiku nevarētu pārdzīvot, atzīst Latvijas Radio aptaujātie nozares pārstāvji. Tie nenoliedz, ka zaudējumi šogad būs, jo ierobežojumu dēļ strādāts ir maz vai pat nemaz, atzīst Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova.

Analizējot šo finanšu gadu Pavlova lēš, ka Ģertrūdes ielas teātrim viss būs labi, jo šogad bijis dāsns projektu finansējums, kuru teātris piesaistījis. Tomēr tā ir tikai formālā daļa, jo teātrim kā biedrībai divus gadus praktiski nav bijuši ieņēmumi – nedz no biļešu tirdzniecības, nedz telpu nomas citiem pasākumiem. Tie pirms pandēmijas veidoja apmēram 50% no kopējā budžeta, bet šogad zem 10%.

Bažas par nākotni saistībā ar apmeklētāju pieplūdumu, ir arī Mūzikas nama „Daile” vadītājai Andai Zadovskai. Viņa atklāj, ka šī gada pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums kritās par 95%, bet līdz ko bija atļauts strādāt, uzņēmums to arī pilnasinīgi darīja.

Ar nākamā gada pieprasījuma prognozēm Zadovska ir piesardzīga, sakot, ka kultūras nozare normālās sliedēs varētu ieiet tikai nākamā gada rudenī un pauž cerību, ka apmeklētāji pandēmijas laika paradumu iezīmes, kas iet roku rokā ar piesardzību, aizmirsīs.

Vidzemes koncertzāles „Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska uzsver, ka šie divi pandēmijas gadi kultūras nozarei bijuši īpaši smagi un tas negāja secen arī Cēsu koncertzālei. Pērn nesaņemot dīkstāves atbalstu uzņēmums atlaida 70% no darbiniekiem, bet šī gada pirmajā pusē darbiniekiem, kas vēl nebija atlaisti, tika samazinātas algas. Zagorska atklāj, ka šo laiku palīdzējis izdzīvot saņemtais finansējums no Valsts Kultūrkapitāla fonda.

Arī koncertaģentūras „Positivus Music” vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors atklāj, ka valsts atbalsts ir palīdzējis uzņēmumus noturēt pie dzīvības. Viņš prognozē, ka spēcīgākie spēlētāji pārdzīvos šo laiku, tomēr būs pārmaiņas nozares iekšienē. Jau pirms pandēmijas aktuālā problēma – darba spēka trūkums – tikai saasināsies un, kad atsāksies lielie koncerti būs grūtības atrast cilvēkus, kas, piemēram, būvēs lielās skatuves.

Majors atzīst, ka lielos pasākumus var plānot tikai tad, kad ir drošība par nākotni ilgtermiņā.

Simtiem sētnieku, autobusu un tramvaju vadītāju, kā arī vilcienu mašīnistu ir nolēmuši, ka tomēr nevakcinēsies. Tādējādi lielākie darba devēji Rīgas pašvaldībā un arī uzņēmumā «Pasažieru vilciens» tuvākajā laikā gatavojas izsludināt pieteikšanos vakantajām darbavietām. Tomēr jau tagad skaidrs, ka potēšanās pretinieku izšķiršanās pamest darbu būtiskas neērtības radīs ne tikai viņu priekšniekiem, bet arī klientiem.

Uzņēmumā "Pasažieru vilciens" ir nepilns tūkstotis darbinieku. 15. novembrī, kad turpināt strādāt drīkstēs tikai vakcinētie vai atbilstīgu sertifikātu uzrādītāji, potēti 85 procenti no visiem darbiniekiem. "Pasažieru vilciena" pārstāvis Egils Krutovs neslēpj, ka no mēneša vidus ar darbības nepārtrauktības jeb ripojošu vilcienu nodrošināšanu būs problēmas.

Tādējādi līdz šim dzelžaini izpildītais vilcienu kustības grafiks pašķīdīs, cietēju lomā atstājot pasažierus, kam nebūs ar ko pārvietoties, bet tad, kad vilcieni ripos, tie būs pārpildīti, radot arī saslimšanas riskus. Satiksmes ministrija kā atbildīgā institūcija risinājumu šai problēmai pagaidām nav atradusi.

Un ar reisu mazināšanu potēšanās pretinieku radītās problēmas risinās arī pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme". No pusotra tūkstoša sabiedriskā transporta vadītājiem katrs ceturtais vai piektais ir saslimis. Daļu piemeklējušas īstas kaites, tajā skaitā Covid-19, bet daļa varētu būt sasirguši teorētiski, pateicoties vēlīgiem ģimenes ārstiem par obligātās vakcinācijas vai darba pamešanas paildzināšanu ar darba nespējas lapām. Rīga nolēmusi jau no trešdienas par gandrīz piekto daļu samazināt reisu skaitu, atzīst uzņēmuma vadītāja Džineta Innusa.

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības" par reisu mazināšanas problēmu nerunā kā par krīzi, bet mājsēde un aicinājums strādāt attālināti to ļauj atlikt tikai uz laiku. Viņš aicina rīdziniekus vienkārši nekur nebraukt.

Arī pašvaldības uzņēmumā "Rīgas namu pārvaldnieks" var nākties atlaist vairāk nekā 200 pret Covid-19 nevakcinētu darbinieku. Lielākā daļa no atstādinātajiem būs sētnieki. Vai Rīgai draud grimšana mēslos? Pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange sola, ka ar problēmām tiks galā.

"Rīgas namu pārvaldnieks" gan atzīst, ka slimošana ar Covid-19 un ietiepšanās vakcinēties var ietekmēt jebkādu avārijas darbu veikšanu mājokļos, uzkopšanas darbus, karstā un aukstā ūdens komunikāciju apkopi, kā arī problēmu gadījumā – pat apkures sistēmas.