Eiro fokusā

Nākamās nedēļas nogalē Dubaijā notiks starptautiska būvniecības izstāde, uz kuru dosies arī astoņi uzņēmēji no Latvijas. Viņi pārstāvēs ne tikai būvmateriālu ražotājus, bet arī specifiskus būvniecības un arhitektūras pakalpojumus. Ja Covid pandēmijas laikā daudzas izstādes tika pārceltas un atceltas vai notika tiešsaistē, tad šogad jau 50 Latvijas uzņēmumi piedalījušies vai vēl plāno piedalīties 124 starptautiskās izstādēs. Starptautiskās izstādes ir svarīgas ārvalstu tirgu iekarošanā.

Jau piekto gadu Latvijā darbojas Starptautiskā konkurētspējas veicināšanas programma. Līdz šim tajā piedalījušies 1328 uzņēmumi un dalībai starptautiskās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās, produktu sertifikācijai, telemārketinga pakalpojumiem un citām aktivitātēm piešķirti 22,3 miljoni eiro, stāsta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāje.

Jūnijā notika biomedicīnas izstāde Dubaijā, kurā piedalījās arī uzņēmums Biosan. Preču grupas vadītājs Andrejs Gaivoronskis stāsta, ka parasti uzņēmums, kurā ražo visdažādākās laboratorijas iekārtas, gadā parasti piedalās piecās izstādēs – divās Vācijā, divās Krievijā un vienā Tuvajos Austrumos. Viņš vērtē, ka izstādes būtiski neatšķiras.

LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāje stāsta, ka 5 gadu laikā dalībai starptautiskajās izstādēs uzņēmējiem piešķirti 14 miljoni eiro. Atbalsts netiek piešķirts lielajiem uzņēmumiem, bet maziem un vidējiem. Uzņēmumam tiek segti 50% no izmaksām.

LIAA maziem un vidējiem uzņēmumiem veido arī Nacionālos stendus jeb kopstendus ar vienotu dizainu, kuros savus produktus demonstrē vienlaikus vairāki Latvijas uzņēmēji, līdz ar to ir mazākas izmaksas. Andrejs Gaivoronskis no uzņēmuma Biosan stāsta – lai gan uzņēmumā strādā 150 darbinieki un uzņēmuma apgrozījums gadā ir gandrīz 20 miljoni eiro, arī izmaksas, piedaloties izstādēs, ir lielas, tāpēc LIAA atbalsts ir ļoti svarīgs.

Iveta Strupkāje no LIAA stāsta, ka pēc katras izstādes tiek arī apkopota informācija, kādu rezultātu izstādes laikā katram dalībniekam izdevies sasniegt. Pirms izstādēm notiek arī dalībnieku atlase.

Līdz 2023. gadam Latvijas uzņēmējiem dalībai izstādēs un citiem konkurētspējas veicināšanas pasākumiem būs pieejami 12,32 miljoni eiro.

Lai veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību, valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds palīdzēs Baltijas maziem un vidējiem uzņēmumiem piesaistīt papildus kapitālu attīstībai, ražot jaunus produktus, tos eksportēt un radīt jaunas darba vietas.

Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere stāsta, ka līdz pavasarim tiks izstrādāti fonda darbības nosacījumi, bet jau ir skaidrs, kādus uzņēmumus fonds atbalstīs.

Biržas “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne stāsta – lai uzņēmums būtu veiksmīgs biržā, jābūt attīstības ambīcijām un jābūt gataviem piesaistīt jaunus akcionārus.

Rudenī biržā gatavojas ieiet divi uzņēmumi – degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls “Virši” un otrs lielākais nebanku patēriņa kreditētājs Latvijā “DelfinGroup”. Uzņēmumam ir 93 filiāles visā Latvijā ar tas pazīstams ar zīmoliem “Banknote” un “VISIA”. “Delfin Group” padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis stāsta, ka pirms starta biržā uzņēmums piesaistījis konsultantus Igaunijā.

Biržas “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne vērtē, ka Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonds būs arī sava veida enkura investors.

Baltijas MVU publiskā piedāvājuma fondu finansēs no ES līdzekļiem plānošanas periodā līdz 2027. gadam un tas darbu varētu uzsākt jau šī gada beigās.

Kopš maija lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits katru mēnesi strauji audzis, dubultojoties pret iepriekšējā mēneša lidotāju skaitu. Arī aviokompānijas sāk drošāk runāt par nozares atlabšanu, atverot jaunus galamērķus un aicinot darbā iepriekš atlaistos. Tomēr lidotgribētāju skaits ir sasniedzis tikai piekto daļu no pirmspandēmijas apjoma, turklāt nu jau bažas sāk sēt vīrusa straujā izplatība.

Jūlijā Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” pārvadājusi vairāk nekā 209 tūkstošus pasažieru, kas ir gandrīz 40 procentu kāpums pret pērnā gada jūliju. Kompānija īstenojusi virs divarpus tūkstošiem lidojumu, un “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss vērtē, ka šī vasara bijusi daudzsološa un uzrādījusi pazīmes, ka aviācijas nozarē sākusies atlabšana.

Rakstiskā komentārā Latvijas Radio “airBaltic” skaidro, ka turpina nodrošināt būtisku savienojamību no Rīgas, Tallinas un Viļņas uz Eiropas vadošajiem biznesa centriem un tranzīta mezgliem. Tāpat, no Rīgas uzņēmums piedāvā plašu atpūtas galamērķu klāstu. Un atpūstiesgrībētāju skaits audzis tik strauji, ka “airBaltic” sākusi lidojumus uz virkni jaunu galamērķu Vidusjūras reģionā, bet septembrī sāks lidot uz Dubaiju un Tenerifi. Pasažieru skaits kāpj, pieaugot vakcinēto iedzīvotāju apjomam, vēsta “airBaltic”.

Tomēr nacionālās lidsabiedrības pārvadāto pasažieru skaits jūlijā joprojām bijis par 64% mazāks nekā jūlijā pirms diviem gadiem. Un arī lidostas “Rīga” kopīgais apkalpoto pasažieru skaits rāda, ka lido tikai piektā daļa no pirmspandēmijas ceļotājiem. Stāsta lidostas pārstāve Laura Kulakova.

Pašlaik no Rīgas var aizlidot uz 88 galamērķiem, un tas ir plašākais galamērķu tīkls Baltijā, ļaujot Rīgai atgūt līdera pozīcijas. Arī teju visas aviokompānijas, kas bija pirms krīzes, ir atgriezušās. Pandēmijas radītā nestabilitātes sajūta gan nekur nav pazudusi un pat sāk pastiprināties, tādēļ arī kompānijas ar jauniem maršrutiem ir piesardzīgas.

Tā kā cilvēku lidostā ir mazāk, uzņēmums pašlaik spēj tos pienācīgi raiti apkalpot, taču Covid-19 ierobežošanas dēļ būtiski audzis apstrādājamo dokumentu apjoms, tāpēc lidostā pasažieri tiek aicināti ierasties divas un pat divarpus stundas pirms lidojuma. Kulakova gan teic, ka nu risinājums rasts iepriekš nereti piedzīvotajām ķibelēm ar tehnisko dienestu apkalpošanu.

Tā kā “airBaltic” ir lielākais pārvadātājs, kuru no gadumijas pilnībā apkalpos lidosta, uzlabojumi būšot jūtami arī pie augoša pasažieru skaita. Un rakstiskā komentārā “airBaltic” apgalvo, ka līdz ar aviācijas nozares rādītāju uzlabošanos uzņēmums arī atsācis pakāpeniski darbā atsaukt atlaistos savus darbiniekus. Patlaban uzņēmumā ir vairāk nekā 1200 strādājošo.

Lai gan pandēmijai beigas vēl grūti saskatīt, tās beigām ar jaunu jaudu gatavojas arī zemo cenu lidsabiedrības. Piemēram, “Wizz Air”, kas sevi dēvē par Eiropas visstraujāk augošo lidsabiedrību, ir paziņojusi, ka forsē pilotu pieņemšanu darbā savā tīklā un deviņu gadu laikā plāno piesaistīt 4600 jaunu pilotu.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā nosakāmas preču un pakalpojumu cenas. Lai novērstu situācijas, ka tirgotāji mākslīgi paaugstina cenas uz īsu periodu pirms atlaižu piemērošanas, tādā veidā maldinot patērētājus, turpmāk būs jānorāda viszemākā cena 30 dienu laikā pirms cenas samazinājuma. Jaunās prasības neattieksies uz pārtikas produktiem, kam ir ierobežots derīguma termiņš.

EM Iekšējā tirgus departamenta direktors Didzis Brūklītis stāsta, ka grozījumi MK noteikumos tiek gatavoti sakarā ar izmaiņām Eiropas direktīvā. Tā nosaka vairākas izmaiņas, piemēram, netaisnīgu līguma noteikumu un negodīgas komercprakses regulējumu, kā arī izmaiņas cenu norādīšanā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka patērētāju sūdzības par negodīgu cenu politiku centrs saņem, bet tādu kopumā nav daudz.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs vērtē, ka plānotais 30 dienu termiņš pirms viszemākās cenas noteikšanas vairākām preču grupām tomēr būšot pārāk ilgs laiks.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore Jeļena Šalkovska vērtē – likumdošanai jāaizsargā pircēji pret negodīgiem tirgotājiem.

Pagājušajā nedēļā EM izstrādātie MK noteikumu grozījumi par kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas, nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Sekos diskusijas ar nozares un uzņēmēju pārstāvjiem. Grozījumi MK noteikumos būs jāapstiprina arī valdībai.

Ja līdz 1. jūlijam par sūtījumiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis jeb pasaules trešajām valstīm, kuru vērtība nepārsniedz 22 eiro, papildus nodokļi nebija jāmaksā, tad no 1. jūlija preces, kas iegādātas pasaules trešo valstu interneta veikalos, jādeklarē muitā un par tām jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

1. jūliju ar bažām gaidīja visi pasta sūtījumu piegādātāji. Bija 2 iespējas - vai nu muitojamo sūtījumu skaits vairakkārt palielināsies, līdz ar to – pieaugs arī muitas deklarāciju skaits, vai, gluži otrādi, pircēji nevēlēsies kārtot papildus formalitātes un iepirksies retāk. VID Muitas pārvaldes pārstāvis Jānis Vesmanis stāsta – ja jūlijā pirkumu skaits samazinājās, tad augustā atkal pieauga.

Saņemot sūtījumu, iedzīvotāji var paši VID EDS sistēmā aizpildīt vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem. Muitas deklarāciju var arī pilnvarot aizpildīt pasta pakalpojumu sniedzēju. Latvijas Pasta Komercvadības departamenta direktors Mārtiņš Liepiņš stāsta, ka pēc 1. jūlija iedzīvotājiem bija ļoti daudz jautājumu, tagad situācija esot normalizējusies. Daudzi lielie interneta veikali ir arī reģistrējušies IOSS sistēmā.

Latvijas iedzīvotāji bieži iepērkas Ķīnas interneta veikalā “Aliexpress”. Pakomātu tīkla “Omniva Latvija” vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāsta, ka, iepērkoties “Aliexpress”, pircējs uzreiz samaksā arī PVN.

Latvijas Pasta Komercvadības departamenta direktors Mārtiņš Liepiņš atgādina, ka iedzīvotāji var izmantot pasta mobilo aplikāciju, lai noskaidrotu jautājumus, kas saitīti ar sūtījumu saņemšanu. Latvijas Pasts aicina pircējus norādīt arī savu telefona numuru.

Tātad – ja preces vērtība, ko pērkat trešās pasaules valstīs ārpus Eiropas Savienības, nepārsniedz 150 eiro un interneta veikals ir reģistrējies IOSS sistēmā, PVN tiks samaksāts preces pirkuma brīdī un muitas deklarācija nebūs jāpilda.

Jau divus gadus Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmumiem dod iespēju saņemt grantu energoaudita veikšanai, lai tālāk varētu izvēlēties visefektīvāko veidu, kā uzlabot uzņēmuma energoefektivitāti. Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā ALTUM grantiem paredzētā summa ir vairāk nekā 1 miljons eiro, no kuras palikusi vien neliela daļa. 

Divu gadu laikā grantam energoaudita veikšanai ir pieteikušies aptuveni 100 uzņēmumi, no kuriem 55 noslēguši līgumu par finansējuma saņemšanu. Visbiežāk energoefektivitātes projektu izstrādei tiek piesaistīti līdzekļi trīs līdz piecu tūkstošu eiro apjomā. Altum energoefektivitātes vadītājs un eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka grantu programma ir pieprasīta un tā tiks turpināta.

„Šogad ir apgūti vairāk nekā 900 tūkstoši no pirmā 1.1 miljona, un atlikušajiem 100 tūkstošiem ir jau pretendenti.

Tā apguve veidojas, ka no sākuma ir iepirkums, tad tiek noskaidrota cena, cik ir grants, cik ir klientu līdzdalība, un tad klientam ir iespēja izvēlēties – slēgt vai neslēgt to līgumu, bet redzam, ka līdz oktobra beigām, novembra sākumam apguve būs sasniegusi savu finišu, tāpēc mēs savā pusē Altum jau pretendējam uz nākamo atbalsta apjomu, lai varētu turpināt šo programmu uzņēmējiem sniegt atbalstu.”

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Līdz šim lielākais piešķirtais grants ir 160 tūkstoši eiro, bet mazākais – 800 eiro. Granta iespējas izmantojis arī Jēkabpils novadā esošais cūkkopības komplekss „Miķelāni bekons”, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

„Paši mēs esam no Dobeles, Dobelē mums ir viena ferma, un mēs nopirkām no maksātnespējīgā administratora Miķelānu cūku kompleksu, kas bija palicis padomju attīstības etapā, kur nekas nebija notici, tur visas ēkas ir būvētas no paneļiem, tagad esam atspērušies, sakārtojuši ražošanu, un tas siltināšanas jautājums ir gandrīz vai top viens, un

ka šāda iespēja bija, ka var dabūt papildus līdzekļus, tad mēs baigi nešaubījāmies.”

Kompleksā ir 40 fermas, desmit no tām ir siltinātas, taču pārējām ir nepieciešams uzlabot energoefektivitāti. Granta iespējas pozitīvi vērtē arī Riebiņos esošā uzņēmuma SAB Holdings valdes loceklis Aigars Balcars.

„Apzinājām viena īpašuma stāvokli, sapratām, ka tas neatbilst mūsdienu standartiem, meklējām risinājumus,

kā varētu šo ēku padarīt energoefektīvāku, lai būtu mazākas izmaksas, un tad konstatējām, ka ir šī Altum programma, kas palīdz uzņēmumiem šo te energoefektivitāti sasniegt.”

Tika piesaistīti speciālisti, kas novērtēja ēkas stāvokli un noteica variantus, kā to padarīt energoefektīvāku, samazinot arī izmaksas, turpina Aigars Balcars.

„Bija pētījums, kura rezultātā mums iedeva trīs variantus vispār kādi ir iespējami šinī objektā – kombinētie, piemēram, saules paneļi, dažāda veida siltināšanas veidi un apkures veidi. Un beigās izvēlējāmies to efektīvāko, un šo informāciju mēs izmantojam, lai izveidotu tehnisko projektu, kuru iesniegsim būvvaldē, un mēs šo projektu īstenosim.”

Aigars Balcars norāda, ka nelielam uzņēmumam šādu ekspertu vērtējums ir diezgan dārgs pasākums, tādēļ bez granta būtu jāvērtē, vai šādu pakalpojumu maz varētu izmantot.

Vairāki Covid-19 vakcīnu ražotāji pēdējā laikā pieredzējuši akciju cenu kāpumu. To vidū gan “Pfizer”, gan “Moderna” un citi. Arvien plašāk tiek runāts par nepieciešamību vakcīnu trešajām devām, kā arī ražošanas jaudu palielināšanu, kas arī bijis iemesls kāpumiem.

Uz jautājumu par to, cik ilgi pasaulei vajadzēs turpināt Covid-19 vakcinācijas kampaņas, atbildēt pašlaik ir ļoti grūti. Jau tagad vismaz atsevišķām riska grupām trešā vakcīnu deva tiek ieteikta, bet Izraēla ar trešo devu jau sapotējusi pusotru miljonu cilvēku. “Pfizer” un tā partneris “BioNTech” jau jūlija sākumā paziņoja, ka lūgs ASV regulatoriem ārkārtas atļauju izplatīt vakcīnas trešo devu un augustā šāda atļauja arī tika dota. Uzņēmumi arī izstrādā atjauninātu vakcīnu, lai cīnītos pret Delta paveidu.

Tas licis investoriem berzēt rokas, jo vienkārši sakot, vakcīnu ražotājiem darbs joprojām būs un gana daudz. Akcionāriem tās ir labas ziņas, jo nepieciešamība pēc lielāka vakcīnu apjoma pārvēršas arī lielākos ieņēmumos, un vērojams vakcīnu ražotāju akciju cenu kāpums. Iemesli šim kāpumam meklējami ne tikai saistībā ar trešo devu ražošanu, bet arī ASV veselības amatpersonu sacītajā, ka ražošanas apjomi palielināsies, lai palīdzētu citām valstīm, izplatot uz tām vakcīnas. Nepieciešamību pēc vakcīnām palīdz apmierināt gan iepriekš pieminētais “Pfizer”, gan “Moderna”. Investori savukārt piešķir lielāku vērtību vakcīnu ražotāju akcijām, jo palielināsies izredzes uz lielāku pārdošanas apjomu tuvākajā laikā.

“Pfizer” akciju cena Ņujorkas fondu biržā vēl nesen sasniedza 20 gados augstāko līmeni, pārsniedzot 51 ASV dolāru. Kopš jūlija vidus straujāku kāpumu piedzīvo arī “Moderna” akciju cena, kas iepriekš sasniedza teju 500 ASV dolāru par akciju un lielākā laika periodā piedzīvojusi milzīgu kāpumu. Kopš jūlija vidus arī “BioNTech” akciju cena ir pieaugusi, pirms pāris nedēļām sasniedzot teju 450 ASV dolārus par akciju. Tikmēr mazāks, bet tomēr kāpums šomēnes novērojams arī “Novavax” akciju cenai, pārsniedzot 250 ASV dolārus, bet “Johnson&Johnson” kāpums Ņujorkas fondu biržā sasniedzis teju 180 ASV dolārus. “AstraZeneca” akciju cenu kāpums Londonas fondu biržā līdz jūlija vidum bijis stabils un lēns, pēdējā laikā piedzīvojot nelielu kritumu. Nav noslēpums, ka tieši šim vakcīnu ražotājam gājis grūtāk, vairākām valstīm bažījoties vakcīnas par blaknēm. Tomēr kopējie “AstraZeneca” ieņēmumi otrajā ceturksnī palielinājušies par 31%, un uzņēmuma izstrādatā vakcīna pret COVID-19 palielināja ieņēmumus par 894 miljoniem ASV dolāru.

Tikmēr organizācijas “High Pay Centre” apkopotie dati liecina, ka “AstraZeneca” izpilddirektors Paskāls Sorio ierindojies atalgotāko Lielbritānijas uzņēmumu vadītāju saraksta augšgalā. Tas noticis laikā, kad Lielbritānijas lielākie uzņēmumi pērn pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ bija spiesti samazināt savu vadītāju atalgojumu. Lielbritānijas lielāko akciju biržā kotēto uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pērn samazinājās par 17%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Taču Sorio pagājušajā gadā spēja nopelnīt vairāk nekā 18 miljonus eiro jeb par pusi vairāk nekā viņa tuvākais sekotājs - kredītreitingu grupas “Experian” vadītājs Braiens Kasins.

Lai gan „Novavax” „AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” akciju cenu ziņā veicies sliktāk nekā citiem ražotājiem, ir analītiķi, kas uzskata, ka tādēļ vien tie nebūt nav norakstāmi un jau nākamgad vai arī ātrāk šo uzņēmumu jaudas un izaugsme varētu būt visai laba, tikmēr pašlaik priekšgalā esošo vakcīnu ražotāju akciju cena varētu kristies.

Katru nedēļu vismaz viens vai pat vairāki uzņēmumi Latvijā kļūst par interneta krāpnieku upuriem, kas pēc piedzīvota kiberuzbrukuma darbības atjaunošanai paši iztērē desmitiem tūkstošus eiro vai tos pazaudē krāpnieku darbību rezultātā. Tā atklāj informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv”. Arī auditorkompānijas "Ernst & Young" pētījums parāda, ka lielākā daļa uzņēmēju novēro uzbrukumus, bet paši arī atklāj, ka līdz ar attālināto darbu ir nepietiekami gādājuši par drošību.

Pandēmijas laikā, intensīvi pārejot uz attālinātu darbu, lielas daļas uzņēmumu darbinieki jau pusotru gadu strādā no mājām, bieži vien no privātajiem datoriem pieslēdzas darbavietas elektroniskajām sistēmām un kārto visdažādākos darījumus gan ar klientu datiem, gan naudas pārskaitījumiem. Tādi «izkaisīti» biroji kļuvuši par kārdinājumu interneta krāpniekiem un zagļiem, turklāt bieži vien viņu ieplānotie guvumi izdodas, jo uzņēmēji nereti paļaujas, ka viņi nu gan kiberuzbrukumus nepiedzīvos. Taču piedzīvo gan, saka informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” eksperts Gints Mālkalnietis.

Tādējādi visbiežākais un vienkāršākais interneta krāpšanas veids, kam seko ievērojami naudas zaudējumi, ir maksājuma uzdevumu nepienācīga pārbaudīšana, un tūkstošiem eiro sekretāre vai grāmatvede pēc šefa e-pasta saņemšanas pārskaita nevis sadarbības partnerim, bet uz pilnīgi svešu kontu. Jau gudrākas pieejas un nepieciešamība gudrākiem būt arī uzņēmējiem ir izspiedējvīrusu gadījumos.

Un tad jau tikai atliek atlasīt svarīgāko datu mapes un palaist izspiedējvīrusu. Pirmdienas rītā, sākot darbdienu, uzņēmējs konstatē, ka datiem piekļūt nevar, bet ekrānā ir izspiešanas mēģinājums. Daļa aiz kauna vai cerībā ātrāk tikt cauri sveikā izspiedējiem samaksā prasīto, bet mēdz būt gadījumi, ka dati tāpat ir sabojāti vai ļaundari pievāc informāciju par klientiem vai citus komerciālus datus.

Nauris Kļava, auditorkompānijas “Ernst & Young” partneris Baltijas valstīs, norāda, ka gandrīz 80 procenti uzņēmumu vadītāju un kiberdrošības speciālistu atzinuši, ka piedzīvojuši kiberuzbrukumus un vēro to skaita pieaugumu.

Aptaujā tikai katrs desmitais uzņēmējs pauda pilnu pārliecību par savas kompānijas spējām turēties pretī kiberuzbrucējiem. Nozares eksperti norāda, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz nozīmīgu informācijas drošības apdraudējumu piedzīvos tie, kas uz šīm lietām naudu taupa.

Jaunajā apkures sezonā palielināsies siltumenerģijas cenas, īpaši tiem, kas dzīvokļus un mājas apkurina ar gāzi. Ja tiek izmantota šķelda, cenu kāpums būs ievērojami mazāks. Katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga, jo tiek izmantoti dažādi apkures veidi, atšķiras noslēgtie līgumi, piemēram, ir pašvaldības, kur par dabas gāzi maksā biržas cenu, ir nemainīgas līgumcenas uz noteiktu termiņu. Apkures tarifus lielajās pašvaldībās apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija SPRK.

SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons skaidro – ja pandēmijas laikā energoresursu cenas samazinājās, tad, augot ekonomiskai aktivitātei, palielinās arī resursu cenas biržā.

Apkures tarifi palielināsies arī Rīgā, kur apkurē galvenokārt izmanto dabasgāzi, nedaudz arī šķeldu. “Rīgas siltuma” pārstāve Anete Bušta stāsta, ka siltumenerģijas tarifs no 1. septembra būs 57,31 eiro par megavatstundu.

1,7 miljoni eiro – tik lieli parādi par iepriekšējo apkures sezonu ir Rīgas siltuma klientiem. Rīgas siltuma pārstāve skaidro, ka līdz apkures sezonas sākumam parādi samazinās un situācija parādu jomā esot stabila. Līdzīgi situāciju ar apkures parādiem Jūrmalā vērtē arī Jūrmalas siltuma valdes priekšsēdētājs un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. Šosezon siltumenerģijas tarifi Jūrmalā augs par 30%. Ja ziema būs silta, tad tarifi var arī samazināties.

Jaunos siltumenerģijas tarifus apstiprina SPRK. Tās izpilddirektors Jānis Miķelsons stāsta, ka viņi vērtē tarifus 76 Latvijas siltumapgādes uzņēmumos.

Kā samazināt izdevumus par apkuri? “Rīgas siltuma” pārstāve Anete Bušta atgādina par iespēju regulēt temperatūru katras mājas individuālajā siltuma mezglā.

Ar jaunajiem siltumenerģijas tarifiem ikviens var iepazīties sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā. SPRK apstiprinājis tarifus 12 pašvaldībās, par pārējām lēmumu pieņems tuvāko mēnešu laikā.

Pirms pandēmijas 20% no visa tūrisma apjoma sastādīja darījumu tūrisms jeb dažādu konferenču, semināru un korporatīvo pasākumu organizēšana. Covid ierobežojumu dēļ aizvien populārāki kļūst tā dēvētie hibrīdpasākumi, kad daļa dalībnieku tiekas klātienē, savukārt, daļa pasākumam pieslēdzas attālināti. Tūrisma nozares pārstāvji vērtē, ka hibrīdpasākumi nebūs tikai Covid laika iezīme, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Par veiksmīgi novadītu hibrīdpasākumu – starptautisku 5G forumu, kas notika Rīgā 2020. gada novembrī un pulcēja 180 nozares ekspertus, kā arī vairākus tūkstošus interesentu tiešsaistē, Ziemeļeiropas pasākumu organizētāju asociācijas balvu saņēma pasākumu aģentūra “3K Management”. Stāsta aģentūras radošais direktors Edgars Kuzmans.

Rīgā atrodas lielākais konferenču centrs Baltijā - ATTA centrs, kur 5 mēnešu laikā pret Covid savakcinēja 76 000 cilvēku. ATTA centra ģenerāldirektore Nadia Ignase stāsta, ka centrs ir multifunkcionāls un 22 viegli pārveidojamās konferenču zālēs vienlaikus var uzņemt 5500 cilvēkus. Centru atvēra 2020. gada maijā, bet pēc 3 mēnešu darba sākās Covid epidēmija un tikai tagad centrs atsāk darbu kā konferenču centrs.

ATTA centra darbinieki Covid ierobežojumu laikā saņēma gan dīkstāves pabalstus, gan grantu komunālo maksājumu veikšanai. Šobrīd centrs pieteicies arī uz Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta instrumentu Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā. LIAA Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava stāsta, ka konferenču un citu pasākumu organizēšanai paredzēts finansējums miljona eiro apmērā.

Pasākumu aģentūras “3K Management” radošais direktors Edgars Kuzmans vērtē, ka šobrīd ļoti svarīgi ir rīkot dažādus starptautiskus pasākumus, jo konkurence hibrīdpasākumu rīkošanā ir liela.

Pēc Starptautisko kongresu un konferenču asociācijas datiem, viena darījumu tūrisma ceļotāja tēriņi ir trīsreiz lielāki nekā atpūtas ceļotāja tēriņi.