Eiro fokusā

Ierobežojumi tirdzniecībā ietekmējuši arī žurnālu un laikrakstu pārdošanas apjomus – pandēmijas laikā samazinājās pārdošana mazumtirdzniecībā, bet nedaudz palielinājies abonentu skaits. Preses izdevēji joprojām par galveno soli nozares attīstībā uzskata PVN samazināšanu līdz 5%, ko iepriekšējās krīzes laikā palielināja līdz 12%.

Izdevniecība “Santa” izdod 25 žurnālus un “Ievas Padomu Avīzi”. Izdevniecības direktors Māris Ančs pagājušo gadu sauc par izaicinošu, bet krīzes sākumu – par šoku. Māri Ančs stāsta, ka Covid laikā radies interneta portāls santa.lv, kas izrādījies ļoti veiksmīgs.

AS “Latvijas mediji” izdod laikrakstu “Latvijas Avīze” un 10 žurnālus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis stāsta, ka pandēmijas dēļ samazinājies pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā, bet ir neliels abonentu pieaugums.

Izdevniecība “Latvijas mediji” gada laikā izdod vairāk nekā 100 izdevumus – gan grāmatas, gan kalendārus. Guntars Kļavinskis stāsta, ka grāmatas pērk mazāk, bet samazinājums nav bijis ļoti dramatisks.

Drukātajiem medijiem papildus finansējumu piešķir arī Mediju atbalsta fonds, kurš šogad konkursa kārtībā piešķirs 1,36 miljonus eiro. Latvijas preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis vērtē – atbalsts ir nepieciešams, bet nepietiekams.

Iepriekšējās krīzes laikā laikrakstiem un žurnāliem palielināja PVN no 5 līdz 12%, solot to samazināt pēc krīzes, tomēr tas nav noticis. Izdevniecības “Santa” direktors Māris Ančs skaidro, ka PVN jāsamazina arī tādēļ, ka šī gada otrajā pusē mainīsies autoratlīdzības nodokļu nomaksa.

Arī “Latvijas mediju” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis uzsver, ka galvenais ir samazināt PVN likmi līdz 5%, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu.

Jāņem vērā, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits. Pēc Centrās statistikas pārvaldes datiem, šī gada sākumā Latvijā bija1,893 miljoni iedzīvotāju – par 14500 mazāk nekā pirms gada. Dzimst mazāk bērnu, sabiedrība noveco un samazinās gan lasītāju, gan Radio klausītāju, gan TV skatītāju skaits.

Aprīlī pasažieru apgrozījums Rīgas lidostā pieauga 18 reizes, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tomēr tas ir tikai 9% no pasažieru apgrozījuma 2019. gada aprīlī, kad tika apkalpoti 646 000 pasažieru. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan šobrīd no Rīgas var aizlidot uz 52 galapunktiem un atsākušies arī čarterreisi, tomēr lidojumu skaits ir 10% no pirmskrīzes līmeņa.

Šonedēļ tika pārtraukti lidojumi uz Baltkrieviju. Lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde stāsta, ka līdz ar to aviopārvadājumus turpmāk nodrošinās deviņas kompānijas.

“AirBaltic” pārstāvis Didzis Rudmanis stāsta, ka maijā, pārskatot lidojumu grafiku un palielinot reisu skaitu uz vairāk nekā 70 galamērķiem, darbā pieņemta daļa no pandēmijas dēļ atlaistajiem 700 darbiniekiem.

Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Inga Kavaca stāsta – ja pirms pandēmijas ar čarterreisiem lidoja apmēram 100 000 iedzīvotāji gadā, šobrīd ceļo 10%. Ja reisu piepildījums ir ap 40%, tūroperatoriem organizēt čarterreisus nav ekonomiski izdevīgi, bet svarīgi ir tos atsākt.

Inga Kavaca arī uzsver – šobrīd tas, ka cilvēks ir vakcinējies, nenozīmē, ka var ceļot, neuzrādot negatīvu Covid testu. Ceļotājiem jāņem vērā, ka katrā valstī ir savi noteikumi un tie mainās.

Lidostas “Rīga” Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde stāsta, ka vasarā lidojumus no Rīgas plāno uzsākt vēl vairākas aviokompānijas.

Gatavojoties ES zaļā sertifikāta ieviešanai, Satiksmes ministrija jau sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Tie nosaka, ka pilnībā vakcinētas personas varēs ceļot uz ES, EEZ, Apvienoto Karalisti, Šveici un trešajām valstīm, uzrādot vienīgi apliecinājumu par vakcīnas saņemšanu. Sagatavotie grozījumi paredz atcelt arī nebūtisku ceļojumu aizliegumu uz Latviju. Grozījumi vēl jāapstiprina valdībai.

Latvijā arvien vairāk ceļiem var pamanīt elektroauto, šobrīd to skaits Latvijā ir 1559, kas ir par 26 procentiem vairāk nekā tas bija gada sākumā. Patlaban e-mobi tīklā darbojas 112 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijas teritorijā, ko uztur CSDD, līdz gada beigām šādu uzlādes vietu skaits būs jau 139.

Šobrīd Latgalē reģistrēti 37 elektroauto, taču reģistrētais skaits neparāda reālo ainu, cik patiešām daudz ir šajā reģionā elektromobiļu, jo, kā skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijā, liela daļa auto tiek ņemti līzingā, līdz ar to, kā auto īpašnieks reģistrēta līzinga kompānija vai banka.  Taču ir skaidrs, ka arī Latgalē elektroauto parks kļūst lielāks. Latgalē šobrīd ir 15 CSDD izveidotas ātrās uzlādes stacijas, par to, cik aktīvi tās tiek izmantotas, stāsta CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.

„Vispieprasītākā stacija, protams, ir Rēzeknē, tā ir viena no senākajām uzlādes stacijām, var teikt, kad Rēzeknes stacijā vismaz reizi dienā kāds elektroauto tiek uzlādēts, protams, vairāk ir uzlāžu vasarā. Otrā vietā ir Līvāni un trešajā vietā ir Daugavpils un Preiļi. Protams, ir arī stacijas, piemēram, Krāslava vai Ludza, kur gadā tiek veiktas dažu desmitu uzlādes.”

To, ka ātrās uzlādes stacijas ļauj ar elektroauto mērot jau krietni lielāku attālumu, nekā tas bija vēl pirms četriem gadiem, pārliecinājusies Iveta Balčūne, kura brauc ar videi draudzīgu vieglo automašīnu, ar elektroauto ir aizbraukusi no Latgales līdz Ventspilij. Tas šobrīd ir iespējams, jo ātro uzlāžu staciju skaits ir kļuvis krietni lielāks. Ar pilnu uzlādi, kas vasarā prasa 20-25 minūtes, var nobraukt ap 110 kilometriem, stāsta Iveta.  Elektroauto ir Ivetas Balčūnes darba mašīna Lūznavas muižā, to 2016.gadā iegādājās Rēzeknes novada pašvaldība. Iveta atzīst, ka auto izmantošanas ziņā ir ērts, tomēr uzlādes staciju skaitam būtu jābūt vēl lielākam, un trūkums esot arī tas, ka uzlādes stacijās infrastruktūra mēdz pievilt, stāsta Iveta Balčūne.

„Ziemā visbiežāk ir bijis tā, ka pie Rēzeknes uzlādes tu piebrauc klāt, un viņa nedarbojas, tikai tad, kad zvani konkrētajā brīdī uz tālruni, kas ir norādīts, tad cilvēks mēģina darīt, ko var. Pārstartē staciju, aicina mani atslēgt un ieslēgt, bet es pati esmu pieredzējusi triju mēnešu laikā trīs situācijas, kad stacija nedarbojas, stacijai ir vajadzīgs uzlabojums, un no Rīgas uz Rēzekni tiek aicināts speciālists.”

Vienu reizi speciālistu bija jāgaida sešas stundas, vēl citā gadījumā diennakti. Tas, braucot ar elektroauto, rada stresu, ko darīt šādās situācijās. CSDD pārstāve Ieva Bērziņa atzīst, ka tehniskas problēmas mēdz būt, taču tās nesot bieži.

„Latvijas tirgū ienāk aizvien jauni elektroauto, un, protams, ar atšķirīgiem uzlādes mehānismiem, var būt kāda no šīm mašīnām ir īpaši jāpielāgo mūsu uzlādes tīklam, un, protams, arī šīs te mašīnas ar laiku nolietojas, līdz ar to tīri tehniski varētu būt kaut kādas problēmas konkrētam transportlīdzeklim veikt uzlādi mūsu stacijās.”

Kā trūkumu Iveta Balčūne min arī to, ka ne pie visām uzlādes stacijām blakus ir labierīcības, iespējas nopirkt kafiju, kā tas ir degvielas uzpildes stacijās. Pietam ziemā pilna uzlāde prasa ne vairs 20 minūtes, bet jau 45 minūtes un pat vairāk. Elektroauto darba vajadzībām izmanto arī Daugavpils Universitāte, projekta ietvaros universitāte pirms septiņiem gadiem iegādājās četrus šādus auto. Septiņu gadu laikā automašīnu nobraukums ir ap 150 tūkstošiem kilometru. Daugavpils Universitātes Saimniecības daļas direktors Pēteris Kokins ir pārliecināts, ka auto ir ekonomiski izdevīgi, ātrās uzlādes stacijas gan viņi neizmanto, uzlādi veic paši.

„Tas nozīmē, ka viena uzlāde uz 120 kilometriem vasarā jums izmaksā 3,4 eiro ar PVN. Tāpat arī šiem automobiļiem nav jāmaina eļļa, nav jāpērk filtri, vienkārši jāmaina riepas, bremžu kluči, kā jebkurai automašīnai, un faktiski tas arī viss, kas jāmaina.

„Bet, ja ņemam vērā to cenu, ko viņi maksā. Sākotnēji automobiļi tika iegādāti projekta ietvaros, kur daļēji to sedza arī valsts, tad, jā ir izdevīgi, bet, ja jāmaksā par pilnu cenu, tad grūti būtu salīdzinot ar auto ar iekšdedzes dzinēju pret elektromobili.”

Tie, kuri brauc ar elektroautomašīnām uzskata, ka šobrīd ātro uzlāžu staciju skaitam ir jābūt vēl lielākām, lai droši var braukt uz jebkuru izvēlēto maršrutu, zinot, ja kaut kur stacija nedarbosies,  ir iespēja izmantot citu. Tāpat šobrīd šo auto cena attur no to iegādes. Jāpiebilst, ka pērn Latgalē gada laikā tika veiktas teju 800 elektroauto ātrās uzlādes, pieaugums katru gadu ir par 25 līdz 30 procentiem.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas sabiedrības kopējā informētība par kriptovalūtām ir nedaudz uzlabojusies. Kopš 2018.gada to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri par vienu no labākajiem ieguldījumiem uzskata kriptovalūtas, ir gandrīz divkāršojies. Tomēr kriptovalūtas kā potenciālā ieguldījumu veida reputācijai sabiedrībā pēdējos gados ir tendence pasliktināties. Tas noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptaujā.

Visā pasaulē pēdējo nedēļu laikā kriptovalūta piedzīvojusi milzu svārstības un tas skaidrojams ar ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums “Tesla Motors” vadītāja Īlona Maska paziņojumiem.

Jau otro reizi “Swedbank” Finanšu institūts Latvijā veic aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par kriptovalūtu un ar to saistītiem jautājumiem. Kas ir kriptovalūta, ieskicē Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Sabiedrības zināšanas par šo ieguldījumu veidu joprojām lielākoties ir virspusējas. Savukārt vēlme ieguldīt, iegādājoties kriptovalūtas, lai gan ir zema, tomēr ir pieaugusi un gandrīz dubultojusies, ja salīdzina ar 2018.gadu. Ieguldījumi kriptovalūtās Latvijā šobrīd ir septītajā vietā aiz citiem ieguldījuma veidiem. Šobrīd kriptovalūtu popularitātes dzinējspēks ir jaunieši, kuri izteiktāk kā citi norāda, ka tā ir laba ieguldīšanas iespēja un cilvēki ar vidusmēra ienākuma līmeni. Savukārt realitātē ieguldījumu veic vecāki cilvēki ar lielākiem ienākumiem.

Un šis būtībā arī esot spekulatīvs instruments, atzīst Jansons, piebilstot, ka kriptovalūta ir spekulācija un iespēja, bet no tās ir jāuzmanās, jo to ir grūti prognozēt. Viņš arī piebilst, ka kādreiz cilvēkiem vairāk šķitis, ka kriptovalūta ir klasisks naudas aizstājējs, bet tagad šādu cilvēku skaits jau nedaudz samazinājies. Jansons pieļāva, ka Lietuvā un Igaunijā cilvēku informētība par kriptovalūtām varētu būt līdzīga un fundamentālu atšķirību to cilvēku skaitā, kas iegādājas kriptovalūtas, varētu nebūt.

“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs uzsver – kriptovalūtu popularitāte aug, skatoties, ko dara citi cilvēki, kas arī padara šo valūtu neskaidru un sarežģītu ieguldījumu veikšanai. Tāpēc arī tām ir strauji kāpumi un kritumi. Jansons norāda uz pēdējo piemēru, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums “Tesla Motors” pārtrauca pieņemt maksājumus kriptovalūtā “Bitcoin” vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Tas izraisīja strauju vērtības kritumu, “Bitcoin” vērtībai nokrītot uz pusi, līdz pat teju 30 000 ASV dolāru.

Ievērojamo kritumu izraisīja arī Ķīnas Tautas bankas paziņojums, kas aizliedza izmantot šo kriptovalūtu norēķinos. Šim paziņojumam bija būtiska nozīmē tādēļ, ka Ķīnā tiek reģistrēti aptuveni 90% no visiem bitkoinu norēķiniem pasaulē. Jāpiebilst, ka tieši neilgi pirms straujā krituma bitkoins pagājušajā mēnesī piedzīvoja rekordaugstu vērtību. Tagad bitkoina vērtība kāpusi, bet tā gan joprojām ir svārstīga un (nedēļas sākumā) nepārsniedz 40 000 ASV dolāru. Bitkoina vājumam analītiķi kā vienu no iemesliem min investoru mēģinājumus tagad pievērsties mazāk spekulatīviem darījumiem.

Tāpat bitkoins un ar to saistītie aktīvi tiek pastiprināti kontrolēti no regulatoru puses visā pasaulē, jo tie ir kļuvuši par lielāku finanšu tirgus daļu. "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs skaidro, kāda varētu būt kriptovalūtu nākotne un vai pasaulē tā varētu kļūt populārāka.

Pēc Jansona domām, šobrīd ir grūti prognozēt, kādu efektu šie divi faktori atstās uz kriptovalūtām un vēlmi cilvēkiem tās iegādāties.

Pandēmijas laikā divas jaunas tirdzniecības vietas atvēris kooperatīva veikals „Kuldīgas labumi”. Tagad nu jau ilgus gadus lolotā ideja – sākotnēji radīt iespēju tirgot mājražotāju un vietējo zemnieku preces, vainagojusies ar tirdzniecības tīklu nu jau Ventspilī un arī Liepājā, piedāvājot Kurzemē ražotus produktus. Lai paplašinātu iespējas pārdot saražotu Kurzemē, kuldīdznieki cer iekarot arī galvaspilsētas tirgu, kas ir viena no iecerēm nākotnē.

"Kuldīgas labumi" ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kuras mērķis ir veicināt vietējo mājražotāju un amatnieku darbību. “Kuldīgas labumus” dibināja 2014.gadā, lai veicinātu Kuldīgas novada mājražotājus un amatniekus, ražot un radīt preci ne tikai savam priekam, bet arī biznesam. Veiksmes atslēga ir komandas darbs, uzsver „Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāja Gunita Šternberga.

Viena no veiksmes atslēgām ir īstenotie Lauku atbalsta dienesta “Leader” projekti.

Tagad Kuldīgā grauzdēta kafija, maize, Rendā audzēti zaļie sparģeļi, tikko cepti sklandu rauši - tie ir tikai daži no Kuldīgas labumiem, kas nonākuši plauktos. Bieži vien tūristi izpirkuši visus sklandraušus, tāpēc nācies domāt, kā tos siltus un svaigus piedāvāt uz vietas. Pārdevēja Kristīne Asne stāsta, ka pandēmijas laikā pircēju skaits Kuldīgā joprojām ir stabils un pieprasījums produkcijai.

Laika gaitā ievērojami pieaudzis sortiments un tas, ko piedāvā uzņēmēji, stāsta „Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāja Gunita Šternberga.

Ventspils un Liepājas izvēle nav nejauša un nākotnē ir plāns doties tālāk galvaspilsētas virzienā. “Kuldīgas labumi” ir PVN maksātājs un beigu galā produkts nemaksā lēti. Jautājums aktualizēts vairakkārt, kā nodrošināt vietējā produkta pieejamību pircējam.

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku sortimentu, „Kuldīgas labumi” sadarbojas ar ražotājiem, kas nav kooperatīva biedri. Attīstība notikusi visos līmeņos, jo pieaugusi arī audzētāju un ražotāju izpratne par iepakojumu un iespēju pārdot savu produktu.

Turpinās konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032. gadam. Šobrīd noslēgti līgumi par pasažieru pārvadāšanu deviņos maršrutu tīklos, bet septiņos maršrutos konkurss jārīko atkārtoti, jo Iepirkumu uzraudzības birojs saņēma piecas sūdzības. Trīs no tām atzītas par nepamatotām, divas – par daļēji pamatotām un Autotransporta direkcija veica grozījumus konkursa nolikumā, jo nav pieļaujama viena un tā paša autobusa norādīšana dažādos maršrutos. Sižetā vairāk par sabiedrisko transportu, kam šogad dotācijā no valsts budžetu piešķirti 61,6 miljoni eiro.

Pasažieru skaits iekšzemes pārvadājumos pandēmijas dēļ samazinājās par gandrīz 30%. AS "Nordeka" Pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis stāsta, ka pasažieru skaita kritumam ir arī sezonāls raksturs.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tiek vērtēts gan saimnieciski izdevīgākais, gan tehniskais piedāvājums. Latvija sadalīta 16 maršruta tīklos jeb lotēs.

Vairākos maršrutos mainīsies līdzšinējie pārvadātāji. Piemēram, "Nordeka", kas nodrošina 25% no visiem reģionālajiem un starppilsētu pārvadājumiem, turpmāk vedīs pasažierus arī uz Pierīgu, Bausku, Cēsīm, Limbažiem un Siguldu. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka pārvadātājiem nākamajos 10 gados būs jāizpilda vairāki nosacījumi.

Nordeka pārstāvis Edvards Valdmanis stāsta, ka 2019. gadā apstrīdējuši prasību par vietu autobusā 2 ratiņkrēsliem, šī prasība arī nolikumā nav iekļauta. Tā kā līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tiek slēgts uz 10 gadiem, grūtāk izpildāmā prasība būs autobusu vidējais vecums.

Veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz ieviest gan komercreisus bez valsts dotācijām, gan bezmaksas sabiedrisko transportu, turpina Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu septiņos maršrutos turpināsies līdz šī gada 30. jūnijam.

Pandēmijas dēļ nenotiek kultūras pasākumi un slēgti kinoteātri, bet aktīvi norit filmu uzņemšana. Vasarā Rīgā tiks filmētas 10 ārvalstu filmas un Rīgas Filmu fonds saņēmis līdz šim lielāko pieteikumu skaitu – 15. Finansējuma trūkuma dēļ atbalstīs tikai trīs ārzemju filmu uzņemšanu. Kino nozares pārstāvji aicina atvēlēt vairāk naudas filmu līzdzfinansēšanai, jo tas ļautu piesaistīt papildus investīcijas valsts ekonomikai.

Kā skaidro Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente un filmu studijas “Tasse Film” īpašniece un producente Aija Bērziņa – ja ārvalstu kino pārstāvji Latvijā filmas uzņemšanas laikā iztērē miljonu, tad Latvija līdzfinansē 20% jeb 200 000 eiro. Savukārt 800 000 eiro paliek Latvijā, un to saņem dažādu nozaru pārstāvji.

Rīgas domes pārstāve Dace Lešinska stāsta, ka Rīgas Filmu fonda līdzfinansējuma programma tika izveidots pirms 11 gadiem, lai veicinātu ārvalstu filmu uzņemšanu Rīgā un Latvijā. Šogad iesniegti 15 pieteikumi, bet ar budžetā apstiprinātajiem 800 000 eiro tiks līdzfinansēta tikai trīs ārvalstu filmu uzņemšana.

Nacionālā Kinocentra vadītāja vietniece Inga Blese stāsta, ka šogad centrs kino nozarei konkursa kārtībā piešķirs 5,8 miljonus eiro. No tiem 1 miljons tiks atvēlēts 10 ārvalstu filmu līdzfinansējumam. Cerot uz papildus finansējumu, Kinocentrs šobrīd veido rezerves atbalstāmo filmu sarakstu.

Aija Bērziņa skaidro, ka Latvija kino nozarē konkurē ar citām Eiropas valstīm, jo ārzemju filmu līdzfinansēšana ir ierasta prakse. Nepietiekamais nozares finansējums Latviju padara nekonkurētspējīgu.

Lielāko daļu no valsts finansējuma Kinocentrs piešķirs nacionālā kino attīstībai – pusotru miljonu 15 jaunu filmu uzsākšanai, 2,2 miljonus 14 jau uzsākto dokumentālo, animācijas un spēlfilmu turpināšanai, kā arī citiem ar kino saistītiem pasākumiem.

To vistiešāk ietekmē cenu kāpums izejmateriāliem, degvielai un arī darbarīkiem. Nereti sadārdzinājums ir uz trešdaļu vai pat uz pusi. Vistiešāk tas skar metālapstrādes un kokapstrādes nozares, taču cenas kāpušas arī uz citu produkciju, stāsta būvnieki un veikalu vadītāji Latgalē. Turklāt tiem jau kopš gada sākuma nākas rēķināties arī ar preču piegādes ilgākiem termiņiem. Deficīts un konkurences trūkums, kontekstā ar pandēmijas saslimstību un notikumiem pasaulē,  arī veicina cenu kāpumu vietējā tirgū.

Pie būvmateriālu veikaliem Daugavpilī ik dienu liela rosība, pircēji stāv rindās pie veikalu durvīm. Bet noliktavās iekrāvēji bez apstājas šaudās starp preču rindām.

Ne tikai paši veikalu darbinieki pamanījuši, ka cenas pie preču zīmēm ir mainījušās. To vistiešāk izjūt pircēji.

„Jā, cenas ir augušas, es teiktu par procentiem 10 - 15.”

„Cenas visvairāk pieauga kokam un koka izstrādājumiem, OSB plāksnēm, pieaugums ir par 20 procentiem.”

Uzņēmuma „Dzelme D” Daugavpils veikalā „Krustceļš”, kas ir salīdzinoši neliela saimniecības un celtniecības preču tirdzniecības vieta, sadārdzinājuma iemeslu  saistīta ar Ķīnu.

„Pieauga konteineru izmaksas, pat vairākas reizes palielinājās piegādes cena, attiecīgi, viss, kas nāk no Ķīnas, automātiski kļuva dārgāks.”

Uzņēmums „Dzelme D” ne tikai tirgo, bet piedalās iepirkumu konkursos, un kā stāsta komercdirektore Alīna Romanovska, tendences uz vairāku preču grupu cenu kāpumu parādījās šī gada sākumā.

„Šī sarežģītā un neskaidrā situācija, turklāt, arī preču deficīts, arī būvniecības tirgū veicina cenu kāpumu.”

Būvnieki šajā situācijā arī spiesti paaugstināt savas cenas, citas izejas nav. Pagaidām gan piesardzīgi, apliecina ceļu būves uzņēmuma „Meliors Krauja” vadītājs Antons Soms.

„Izdevumi būvniekiem šajā situācijā lielāki, no vienas puses tie nonāk ķīlnieka lomā, jo ir atkarīgi no vairākiem faktoriem.”

Lielākie būvdarbu pasūtītāji, protams, ir pašvaldības. Pēc Daugavpils novada domes Komunālās saimniecības nodaļas vadītājas Olgas Sokolovskas teiktā, pagaidām, esošajos projektos būvnieki nav lūguši pārvērtēt tāmes vai ziņojuši par nespēju paveikt darbus.

Attiecīgi, cik ļoti izejmateriālu cenu kāpums ietekmēs tāmes jaunajos projektos, būs redzams pēc konkursiem. Daugavpils novadā tādi pirmie būs par grupu dzīvokļu izveidi Nīcgalē un remontu profesionālās skolas ēkā Višķos.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets valsts tēla veidošanu Latvijā un ārvalstīs uzticēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Līdz šim to darīja Latvijas Institūts. Kas mainīsies valsts tēla veidošanā un kas jau paveikts līdz šim?

„Zeme, kas dzied”, „Magnētiskā Latvija”, „Dzimis Latvijā” – tie ir daži no saukļiem, kas veidoti, domājot par Latvijas tēlu. Ekonomikas ministrijas pārstāvji saskaitījuši, ka līdz šim izstrādāti 24 Latviju raksturojoši zīmoli. Kāpēc vispār jāveido Latvijas tēls? Tā mērķis ir radīt interesi par Latviju un piesaistīt investīcijas. Kā skaidro zīmolu eksperts Kristaps Siliņš – arī mazināt negatīvos stereotipus par valsti.

Šogad LIAA valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai piešķirti 1,3 miljoni eiro. Stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

“Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns vērtē, ka valsts tēla veidošana norit gausi. Jau pērn augusta beigās notikušas 5 radošās darbnīcas, kurās piedalījās dažādu jomu pārstāvji – eksportētāji un start-up, tūrisma, kultūras, tehnoloģiju, zinātnes un citu jomu pārstāvji, kas Latviju raksturoja kā valsti ar jaunrades potenciālu.

Zīmolu eksperts Kristaps Siliņš valsts tēla veidošanā aicina ņemt piemēru no igauņiem, kas negatīvos priekšstatus par Igauniju pārvērtuši ieguvumā.

Trīs gadu laikā, investējot valsts tēla veidošanas kampaņā 4 miljonus eiro, LIAA plāno papildus piesaistīt 128 miljonus eiro un izveidot 4500 jaunas darba vietas.

Aizvadītajos septiņos gados akvakultūras nozarei no Eiropas atbalsta fondiem bijuši pieejami no 25 līdz 30 miljoniem eiro. Tie nonākuši dažos desmitos saimniecību, kas iekšzemē audzē karpas, foreles, samus un stores. Lai gan pašas nozares un Zemkopības ministrijas aplēses par mūsu dīķsaimniecības ciešamām pandēmijas laikā atšķiras, turklāt ierēdņi par akvakultūru ir bēdīgākās domās nekā pati nozare, nu jau esot sācies cerību pilns laiks. Turklāt izaugsmi ļauj plānot arī nākamajiem septiņiem gadiem rezervētais atbalsts.

Akvakultūra jeb zivju audzēšana saldūdenī iekšzemē ir stabila. Tā vērtē Zemkopības ministrija, kas apkopo datus par nozares attīstību. Ik gadu saražojam 650 tonnas zivju, vien pērn Covid-19 ietekmē tirgū nonācis par pāris desmitiem tonnu mazāk, jo bija apstājies ēdināšanas bizness. Ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka ar šo biznesu nodarbojas 173 reģistrēti uzņēmumi.

Dīķos pamatā audzējam karpas, kas akvakultūrā veido līdz pat 85 procentiem. Pārējos procentus veido foreles, sami un stores. No pērn izaudzētajām 626 tonnām tikai 26 tonnas zivju tika eksportētas, tāpēc var teikt, ka zivis notiesā vietējais tirgus.

Zemkopības ministrijas pārstāvis skaidro, ka nozari būtiski skārusi pandēmija, jo pērn apstājies sabiedriskās ēdināšanas bizness, kas bijis liels zivju noņēmējs. Pati nozare gan to īsti neatzīst, jo izaudzē lielākoties karpas, kas restorāniem nemaz neinteresē. Pie pircējiem tās nonāk pārsvarā no veikaliem un dažādiem tirdziņiem, kas krīzi neizjuta tik ļoti.

Akvakultūras uzņēmumiem izdzīvot palīdz arī būtiskais Eiropas atbalsts. Stāsta Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers. Savukārt dīķu atjaunotāji, dambju sakārtotāji, tehnikas pircēji un baseinu būvnieki dabūjuši vēl desmit miljonus eiro. Vairāki projekti gan vēl ir procesā.

Latvijas Zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors Mārcis Ziņģis atklāj, ka pieprasījums pēc zivīm ir atjaunojies gandrīz pirmspandēmijas līmenī. Ik gadu vietējos dīķos izaudzējam zivis vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Tendences rāda, ka dīķu skaits mazliet sarūk, taču palielinās palikušo platības.