Eiro fokusā

Vecais dīvāns, ledusskapis vai pērnā gada lapu krāvums, nododot to atkritumu apsaimniekotājam, maksā naudu. Atbalstot pavasara tīrību, iedzīvotājiem šajā laikā talkā nāk pašvaldības - rīkojot talkas, bezmaksas zaļo atkritumu savākšanas vietas un šķiroto atkritumu laukumus.

Atkritumu šķirošana pamazām iedzīvotājiem kļūst par ieradumu, īpaši, ja namu pagalmos ir izvietoti speciāli konteineri dalītajiem atkritumiem.

„Mums pagalmā tādi ir uzstādīti, un nav nekādu problēmu. Pudeles noteikti metam atsevišķi.”

Daugavpilī tādi uzstādīti jau pirms vairākiem gadiem, tā ir iespēja iedzīvotājiem ekonomēt, stāsta pilsētas komunālās saimniecības Vides inženieris Kaspars Laizāns.

„Simts vietās pašvaldībā ir uzstādīti konteineri priekš šķiroto atkritumu savākšanas. 50 vietās pilsētā ir uzstādīti kupolveida „zaļie zvaniņi” stikla tarai.

Un pa privātmāju sektoriem regulāri pa maršrutiem kursē specializēts autotransports, kurš faktiski pie katars mājas durvīm piebrauc un  savāc laikus izliktos maisiņus ar atkritumiem, kas derīgi tālāki izmantošanai, un tas iedzīvotājiem ir par brīvu.”

Šīs izmaksas gulstas uz pašvaldības pleciem, un summas mērāmas tūkstošos eiro, apliecina Kaspars Laizāns.

”Šī sistēma pašvaldībā sākusi strādāt no2018. gada. Kopumā trijos gados ir savākts vairāk 1140 tonnas šķiroto atkritumu. Ja šos gandrīz 1200 atkritumu sareizinām ar atkritumu tarifu par vienu kubikmetru, kas bez PVN ir 9,69 eiro. Tad tas ir iedzīvotāju ietaupījums vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Un tas ir normāls rādītājs.”

Vēl viena iespēja iedzīvotājiem atbrīvoties no vecām mantām, kas ir gabarītos lielas vai videi kaitīgas, ir vest  uz īpašu šķirošanas laukumu, un iedzīvotāji to izmanto.

„Liginišķos pieņem visu, mēs izmantojam, vedam lielas vecas mēbeles, ar savu mašīnu, ar piekabi. Tas ir ļoti ērti un par brīvus” saka vietējā iedzīvotāja.

„Pavasarī vairāk ved, atbrīvo vasarnīcas no liekajiem krāmiem pēc ziemas - stikliem, mēbelēm, ved kartonu, vecās riepas,  izdegušās spuldzītes, veļas mašīnas,” stāsta gan laukuma operators Arturs.

Šajā laukumā katram atkritumam savs konteiners un vieta - pat stikls tiek šķirots pēc krāsas.

Pavasaros un rudeņos Daugavpilī vairākās vietās tiek izlikti arī atkritumu konteineri priekš zaļās masas - lapām, zariem. Arī tā ir iespēja iedzīvotājiem, īpaši privātajā sektorā, no šiem atkritumiem atbrīvoties bez liekām izmaksām. Protams, pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājiem tas ir lielāks slogs un arī izmaksas. Tā šogad   Daugavpils dome, veicot grozījumus Saistošajos noteikumos, ir atbrīvojusi  privātmāju īpašniekus no pienākuma uzkopt piegulošo teritoriju. Pašvaldībai tas izmaksās  ap 130 tūkstošiem eiro. Taču pilsēta kļūst tīrāka, stāsta pilsētas komunālās saimniecības Vides inženieris Kaspars Laizāns.

„Tiek rīkotas arī dažādas vides uzkopšanas akcijas, Lielās talkas, tas ir bezmaksas pasākums priekš iedzīvotājiem. Taču pašvaldībai ir jānorēķinās par atkritumu nogādi un nodošanu poligonā. Ja gada laikā tikai Lielās talkas laikā pašvaldībā tiek savāktas 20-30 tonnas atkritumu un nodošana poligonā izmaksā ne mazāk kā  80 eiro par tonnu, tad tas pašvaldībai, protams, kaut ko maksā. Tāpat ir arī ar zaļajiem konteineriem priekš bioloģiski noārdāmajiem materiāliem. Gadā tas pašvaldībai izmaksā ap 30 tūkstošus eiro.”

Daugavpils caur šīm aktivitātēm noteikti ir Latvijas „zaļāko” pilsētu vidū, saka Kaspars Laizāns.

„”Zaļāki” mēs noteikti esam, salīdzinot ar tām pilsētām, kur vispār nav šķiroto atkritumu laukumu, un ir daudz mazāk konteineru priekš šķirotajiem atkritumiem. Bet, domāju, tas ir tikai laika jautājums, jo tarifa kāpums līdz ar dabas nodokļa likmes kāpumu kaut kādā ziņā visas pašvaldības piespiedīs vēl vairāk iesaistīties šķiroto atkritumu sistēmas attīstībā, šķirot ir vienīgais veids kā kāpināt saglabājamos resursus un mazināt apglabājamo atkritumu  daudzumu poligonā.”

Šobrīd poligonā Demenē „Cinīšos”, kas ir otrais lielākais atkritumu poligons valstī,  gadā nonāk vairāk nekā 45 tūkstoši tonnu atkritumu, un lielākā daļa tieši no Daugavpils pilsētas.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="984" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

Covid-19 pandēmijas smagi skārusi daudzas jomas un bez ietekmes tā, protams, nav atstājusi arī mazumtirdzniecības nozari. Lai gan dažām apakšnozarēm pandēmijas laiku izdevies pārciest salīdzinoši veiksmīgi, tikmēr citi pandēmijas dēļ gaismu tuneļa galā tā arī nesaskatīja, tādēļ nācās atlaist daudz darbinieku vai pat pārtraukt darbību. Te runa ir par apģērbu un apavu tirgotājiem.

Mazumtirdzniecība pasaulē pērn piedzīvoja vēl nebijušus kritumus, un pārmaiņas, kas nozarē jau bija sākušās, piespiedu kārtā uzņēma jaunu tempu, mazumtirdzniecības dalībniekiem pielāgojoties lielā ātrumā. Runa ir par tirdzniecību internetā. Tāpat kā valstu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu apmērs, arī dati par mazumtirdzniecības tendencēm dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgi. Dažās valstīs februārī piedzīvots vairākos mēnešos pirmais vai jau kārtējais kāpums, tikmēr citās vērojams kritums. Piemēram, straujāks mazumtirdzniecības apmēra kritums februārī salīdzinājumā ar 2020.gada otro mēnesi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm bijis Portugālē – vairāk nekā 15%, savukārt straujākais pieaugums fiksēts Beļģijā – 11%. Skaidro bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ne visiem ierobežojumu laikā veiksmīgi izdevies noturēt galvu virs ūdens. Dažiem apģērbu un apavu tirgotājiem, kuriem jau pirms pandēmijas neklājās viegli, šis laiks bijis liktenīgs – vai nu atlaisti darbinieki vai darbību nācies izbeigt. Situācija tik strauji kā varētu gribēt neuzlabojas. Lai gan uzņēmumu pielāgošanās ir arvien veiksmīgāka, mazumtirdzniecības nozares atveseļošanos rietumu pasaulē ir nomākuši arvien klātesošie un pat pastiprinātie ierobežojumi, kā arī lēna vakcīnācija dažās valstīs. Tas nozīmē, ka darbinieku atlaišanas un uzņēmumu grimšana turpinās.

Piemēram, Somijas veikalu tīkls “Stockmann” nesen paziņoja, ka ierobežojumu un arī apgrozījuma krituma dēļ varētu uz laiku slēgt visus savus veikalus Somijā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 1000 cilvēku uz trim mēnešiem paliktu bez darba. Viegli nav gājis arī Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai “H&M”. Gada pirmajā ceturksnī uzņēmums strādāja ar vairāk nekā 1 miljarda zviedru kronu tīrajiem zaudējumiem, un Spānijā nāksies likvidēt vairāk nekā 1000 darbavietu. Šajā valstī tiks slēgti arī 30 veikali, bet pasaulē kopumā tikšot slēgti 350 no 5000 veikaliem. Arī Lielbritānijas mazumtirgotājam „Marks&Spencer” nācies likvidēt tūkstošiem darbavietu, piedzīvojot pirmos zaudējumus 94 gadu laikā. Arī šis mazumtirgotājs, kā jau visi, cenšas veicināt preču pārdošanu tiešsaistē un tādēļ šopavasar savā tīmekļa vietnē sāks pārdot 11 konkurentu zīmolu apģērbus.

Tomēr tirdzniecība internetā nespēj atsvērt veikalu aizvēršanu un peļņa joprojām samazinās. Piemēram, „Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzinis – nav šaubu, ka situācijas uzlabošanās apģērbu tirgotājiem nozīmēs tikai labu, jo šī ir kategorija, kuru daudzi pircēji nevēlas iegādāties attālināti. Arī „Citadele” ekonomists Āboliņš atzīst, ka cilvēki vēlas iepirkties klātienē.

To, ka patērētājiem patiesi patīk iepirkties klātienē, varēja novērot kaut vai šonedēļ Lielbritānijā, kur jau ar daļējiem ierobežojumiem atvērušies visu veidu veikali. Piemēram, rindas pie „Primark” veikaliem līdzinājās un pārspēja tās, ko varējām novērot nesen Latvijā.

Arī vienam no pasaules lielākajiem modes mazumtirgotājiem “Inditex”, kura pārziņā ir tādi zīmoli kā “Zara”, “Pull&Bear”, “Massimo Dutti” un “Bershka”, peļņa samazinājusies. Tas pats stāsts attiecināms arī uz Latvijā zināmo apģērbu tirgotāju “Mango”. Savukārt Covid-19 izraisītās krīzes dēļ pērn aprīlī Lielbritānijas lielveikalu tīkls „Debenhams” bija spiests iecelt maksātnespējas administratoru. Apritot gadam kopš šī notikuma, veikala bijušie darbinieki Īrijā izgāja ielās, lai paustu savu nosodījumu. Uzņēmums slēdzis visus savus veikalus, likvidējot aptuveni 12 000 darbavietu. Savukārt britu tiešsaistes modes grupa „Boohoo” nesen paziņoja, ka iegādājusies „Debenhams” intelektuālā īpašuma aktīvus, ļaujot izmantot tā zīmolus.

Marts nācis ar pozitīvām ziņām autotirgū – par trešdaļu kāpis pārdoto mašīnu skaits, salīdzinot ar pērno martu. Turklāt rosība manāma arī jauno, ne tikai lietoto automašīnu segmentā, kur tirgojās arī stingro ierobežojumu laikā, jo daudziem braucamais ir nepieciešamība, nevis ekstra. Pamazām vērojami arī korporatīvo klientu darījumi, kas nozīmē, ka uzņēmēji sāk ieguldīt attīstībā, ļaujot domāt par optimisma atgriešanos. Tirgotāji gan pasmaida par valdības noteikumiem, jo esot amizanti, kad klients savu “Bentley” izvēlas, rokās turēdams iepirkumu groziņu.

Gada pirmajos trijos mēnešos Latvijā pirmreizēji reģistrētas vairāk nekā 12 tūkstoši vieglo automašīnu, kas ir par gandrīz deviņiem procentiem mazāk nekā pirmajā ceturksnī pērn. Tā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija, kas raksturo mūsu ārējo tirgu. Direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa stāsta, ka marts jau uzrādījis pozitīvas tendences.

Labus rezultātus uzrāda arī auto pārreģistrācijas dati, kas ir iekšējā tirgus lakmusa papīrītis. Janvārī un februārī mašīnas nomainīja ap 15 tūkstošiem saimnieku, bet martā tādu darījumu bija jau 21 tūkstotis.

Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents un lietoto automašīnu tirgotājfirmas “Provento” direktors Uģis Vītols skaidro, ka auto tirgū lejupslīdi veicināja ierobežojumu diktētās blaknes, kad cilvēki domāja par izdzīvošanu un bērnu apģērbšanu. Tomēr atšķirībā no jaunu auto tirgus lietotos arī pandēmijas laikā pirkām.

Līdz ar saulaināku laiku dzīvība atgriezusies arī jauno mašīnu tirgū, un marts jau rāda plus 35 procentu kāpumu pret pērno martu., atzīst Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Tādējādi redzams, ka bankas atkal sākušas kreditēt auto iegādi. Savukārt dīkstāve arvien redzama jaunu elektromobiļu tirgū, vien lietotu elektromašīnu darījumu skaits aug, martā realizējot 44 braucamos.

Martā patēriņa cenas, salīdzinot ar gadu iepriekš, augušas par 0,3%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Palielinājušās apģērbu cenas, degvielas cenas un akcīzes nodoklis alkoholam, nedaudz arī atsevišķu pakalpojumu cenas. Turpmāk cenu pieaugums gaidāms arī pārtikas nozarē.

Līdz šim Latvijā stabilas bijušas pārtikas cenas, kas pasaulē kopš pagājušā gada vidus augušas par 30%. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka procesi, kas notiek pasaules tirgos, ar lielāku vai mazāku nobīdi norisinās arī Latvijā un resursu cenu kāpums ietekmēs arī pārtikas cenu palielināšanos.

AS “Dobeles dzirnavnieks” nesen nopirka Lietuvas graudu pārstrādes koncernu “AB Baltic Mill”, kurā ietilpst arī “Rīgas dzirnavnieks”. “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils skaidro, ka uzņēmumu apvienošanās produkcijas cenas neietekmēs. Graudaugu cenas pasaulē nosaka cenas biržā.

Cenas pērn samazinājās dārzeņiem. Agronome un biedrības „Latvijas Dārznieks” pārstāve Mārīte Gailīte vērtē, ka cenu samazinājuma iemesls ir pandēmija.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe stāsta, ka pagājušā gada beigās samazinājās gan liellopu, gan cūkgaļas cenas, bet šogad cenas palielināsies un tās augs arī piena nozarē.

Turpmākajos mēnešos Latvijā augs arī inflācija, kas vasarā varētu sasniegt 2%.

Covid pandēmijas laikā strauji attīstās e-komercija. Sūtījumu piegādātājiem parasti karstākais darba laiks ir Ziemassvētki, bet Covid noteikto ierobežojumu dēļ sūtījumu piegādes apjomi ir dubultojušies, atsevišķos segmentos pat palielinājušies 4 reizes. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras starptautisko sūtījumu piegādātāji?

Sūtījumu piegādes kompānijas DPD vadītājs Jānis Grants sūtījumu skaita palielināšanos vērtē kā dramatisku, tāpēc brīdina par piegāžu kavēšanos. Kopš pandēmijas sākuma uzņēmumā pieņemti darbā 150 jauni darbinieki, paplašināts autoparks un iznomātas papildus noliktavas telpas. Līdzīgi kā uzņēmums Omniva, kas Covid dēļ palielinājis pakomātu skaitu, to dara arī DPD un sūtījumus šobrīd var saņemt jau 305 paku skapjos un degvielas uzpildes stacijās. Sūtījumu skaits uz paku skapjiem palielinājies 4 reizes, bet sūtījumu skaits no Baltijas un Eiropas palielinājies par 120%.

Ja DPD starptautiskos sūtījumus Eiropā nogādā ar kravas automašīnām, tad pasta uzņēmumi visā sūtījumus pārvadā ar pasažieru lidmašīnām. Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa stāsta, ka pērn pasta piegādāto sūtījumu skaits dubultojies, šī gada pirmajos mēnešos pieaugums bijis 55%, tāpēc uzņēmumam bija jādomā par alternatīviem piegādes veidiem.

Par lielo sūtījumu apjomu liecina arī rindas uz ielas pie pasta nodaļām. Gundega Vārpa skaidro, ka iemesls ir arī valstī noteiktie ierobežojumi – 1 klientam jāatvēl 15 kvadrātmetri, tāpēc pasta nodaļās izmanto par 100 kasu sistēmām mazāk nekā pirms pandēmijas. Lai šo situāciju risinātu, Latvijas Pasts šobrīd paplašina šobrīd esošo 62 pakomātu tīklu.

“Luminor” bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka paradums iepirkties internetā saglabāsies arī pēc pandēmijas.

Starptautiskos ekspress sūtījumus piegādā arī kompānija DHL. Šogad sūtījumu skaits palielinājies par 40%. Kompānija šī gada vasarā atklās jaunu šķirošanas centru Rīgas lidostā un tad katru vakaru uz Eiropā lielāko DHL šķirošanas centru Vācijā, Leipcigā, ar lidmašīnu ceļos sūtījumi uz un no visas pasaules.

Krustpils novadā bijušā Jēkabpils lidlauka degradētā teritorija pamazām tiek pārvērsta par industriālo zonu. Drīzumā jau esošos uzņēmumus ar jaunu, ražotni cer papildināt investors, kas tur vēlas izveidot olu un olu produktu ražotni.

Investors, kas vēlas Krustpils novadā izveidot olu un olu produktu ražotni, ir SIA “Gallusman”. Projekts paredz līdz 100 miljoniem eiro lielas investīcijas moderna ražošanas kompleksa izveidei. Galvenā saražotā produkcija būs čaumalu olas un dažādi olu produkti, piemēram, olu masas ar vai bez piedevām, tāpat arī olu pulveris, vārītas olas, uztura bagātinātāji un citi produkti. Aptuveni 90 procenti no visas produkcijas paredzēti eksportam. Viens no galvenajiem ekonomiskajiem ieguvumiem reģionam būs aptuveni 200 jaunas darba vietas, uzsver uzņēmuma “Gallusman” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

“Pamatā mēs sagaidām, ka varētu būt šīs darbavietas tieši vietējiem iedzīvotājiem. Ja mēs radīsim šo darba vietu un viņa būs pietiekami efektīva, mēs spēsim samaksāt sociāli atbildīgu darba algu, kas būs konkurētspējīga ar darba atalgojumu, kas ir ārzemēs. Līdz ar to arī tie cilvēki, kas ir aizbraukuši prom no šī reģiona, varēs atgriezties atpakaļ savā dzimtajā vietā.”

Tāpat Arnis Veinbergs uzsver, ka ražotnē būs nepieciešami plaša spektra darbinieki.

“Sākās ar veterinārārstiem, ar zootehniķiem, ar putnkopēju operatoriem, ar laboratorijas speciālistiem, tālāk ar tehnisko personālu, kas ir mehāniķi, elektriķi, apkalpojošie speciālisti. Tas nozīmē to, ka darbu varēs atrast veselas ģimenes.”

Plānots, ka bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā tiks ierīkotas deviņas jaunputnu novietnes un 16 dējējvistu novietnes, putnu barības ražotne, olu šķirošanas un pārstrādes cehs, noliktavas un cita nepieciešamā infrastruktūra. Tādējādi labums arī pašvaldībai, jo tās teritorijā tiks sakārtoti aptuveni 50 hektāri degradētas teritorijas. Turpina Krustpils novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Monika Kauranena.

“Kompleksa izveide veicinās teritorijas sakārtošanu, kas šobrīd tieši tajā vietā ir diezgan degradēta. Tāpat radīs labvēlīgus apstākļus arī citu ražošanas uzņēmumu piesaistīšanai tieši šajā mūsu pusē.”

Ražotnes izveidi lidlauka teritorijā atbalsta arī lielākā daļa iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā, kas tika organizēta internetā un šonedēļ noslēdzās. No 500 respondentiem vairāk nekā 80 procenti pilnībā vai drīzāk atbalsta ieceri. Tāpat lielākā daļa aptaujas dalībnieku pauda uzskatu, ka ražošanas komplekss neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi vai radīs nelielu nelabvēlīgu ietekmi. To, ka ražotne tiks veidota par videi draudzīgu apliecina arī investors, kas paredzējis efektīvu risinājumu galvenajai problēmai – ko darīt ar putnu mēsliem, kas varētu būt cēlonis sliktai smakai. Mēsli tiks uz vietas pārstrādāti. Skaidro  SIA “Gallusman” valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="977" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}

“Iepazīstoties ar apkārtējo ražotāju pieredzi, mēs redzam, ka tieši šī mēslu glabāšana rada šo lielāko spiedienu uz apkārtējo vidi. Viens no labākajiem veidiem tieši mēslojumu ražot uzreiz no svaigiem kūtsmēsliem. Līdz ar to mēs veidojam aprites ekonomiku, ka mēs saņemam no laukiem graudus, un kā atlikums, kas veidojas no ražošanas, ir mēsli, kurus mēs katru dienu savācam, bagātinām, izžāvējam, granulējam un veidojam organisko mēslojumu, ko atgriežam atpakaļ zemniekiem. Tādā veidā šī ietekme uz vidi vai piesārņojums tiek novērsts līdz minimumam.”

Arī ietekmes uz vidi novērtējumā, kurā tika vērtēta ražotnes darbības ietekme uz gaisa kvalitāti, troksni, augsni, ūdeņiem un grunti, kā arī citiem parametriem, secināts, ka darbības ietekme nepārsniegs valstī noteiktās pieļaujamās normas. Arnis Veinbergs turpina par zaļo domāšanu.

“Tas, kam mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību, lai mūsu ražošana būtu neatkarīga no fosilajām enerģijām, bet lai būtu no atjaunotām enerģijām.

Tas sevī ietver to, ka mēs izmantojam šķeldas katlu māju savā projektā, mēs gribam izmantot arī saules baterijas , lai enerģiju saražo. Domājam ilgtermiņā, kā izveidot koģenerāciju no biomasas, ko mēs arī iepirksim.”

Tikko ir noslēgusies sabiedriskā apspriešana par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Projektu būs iespējams turpināt pēc tam, kad par ziņojumu būs saņemts pozitīvs atzinums no Vides pārraudzības valsts biroja. Investors plāno būvniecības darbus uzsākt šī gada beigās un pabeigt divu gadu laikā, tātad ražotnes ekspluatācija varētu sākties pēc aptuveni trim gadiem.

Covid pandēmija ilgst jau vairāk nekā gadu. Kā tā ietekmē cilvēku emocionālo labsajūtu? Izrādās - liela nozīme ir tam, kā cilvēks jūtas, strādājot attālināti. Daudziem tas rada papildus stresu un negatīvas emocijas. Šajā jomā veikti vairāki pētījumi.

Aptauju par darbinieku emocionālo labsajūtu veikusi pētījumu kompānija "Kantar". Uzņēmuma klientu vadītāja Santa Lazdiņa stāsta, ka, vērtējot 10 punktu skalā, vidējais vērtējums ir 6,6 punkti, tātad – gandrīz labi. 79% strādājošo savu emocionālo labsajūtu kopumā novērtējuši kā vidēju vai augstu un tikai 12% to vērtē kā sliktu. Liela nozīme emocionālajā labsajūtā ir darbam.

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa stāsta, ka darba ņēmēji inspekcijā ar sūdzībām visbiežāk vēršas tad, ja izveidojušies konflikti, kurus paši atrisināt nevar.

2019. gadā pēc darba inspekcijas pasūtījuma veica aptauju par psihoemocionālā riska faktoriem valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijās. Vēl pēc gada veiktā aptauja liecina, ka uzlabošanās nav, situāciju negatīvi ietekmējusi arī pandēmija.

Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš stāsta, ka pētījums par attālināto darbu veikts oktobrī. Tā kā pāreja uz attālināto darbu notika ļoti strauji, tad gandrīz pusei aptaujāto - 44,3% tas radījis lielu stresu un negatīvas emocijas.

Kā mazināt darbiniekos trauksmi? Lielāki uzņēmumi var atļauties algot labus speciālistus vai nodrošināt konsultācijas, bet ikdienā darba devēji var izmantot arī vienkāršākus risinājumus.

Darba drošības un vides veselības institūts aptaujas par attālināto darbu veiks arī turpmāk.

Mēs tā varējām strādāt arī iepriekš - par rītdiena iespēju atvērt veikalu durvis, spriež lauku veikalu pārdevēji. Viņuprāt, arī mazajos nepārtikas precu veikalos varēja ievērot prasības un tirgoties. Darbu nevarēs atsākt daļa veikalu, kas atrodas lielajos tirdzniecības centros. Par nomas maksas atbalstu šīm tirdzniecības vietām vēl lems, skaidro Ekonomikas ministrijā.

Interesējamies par situāciju lauku veikalos un gaidāmajiem ierobežojumu atvieglojumiem, kas paredzēti no rītdienas.

Žanna Andže ir saimniecības preču veikala īpašniece Skrundas novadā. Tas ir mazs veikals ar plašu sortimentu, saka saimniece. Arī ierobežojumu laikā darbs ir turpinājies, taču citādi, izmantoti arī dīkstāves pabalsti.

Veikala saimniece gaida 7. aprīli, kas varēs notiks tirdzniecība veikalos, taču veikalā brīvu vietu maz tāpēc, ierobežojumi cilvēku skaitam būs stingrāki.

Ja saimniecības preču veikalā vēl valda rosība, tad vēl otrdien apģērbu un apavu veikalā valda pilnīgs klusums. Pārdevēja Lelde Bergmane uzskata, šādi nelieli nepārtikas preču veikali, īpaši mazos novados, ievērojot ierobežojumus, būtu varējuši strādāt arī iepriekš. Pārdot kaut ko aiz slēgtām durvīm bija grūti. Viņai šķiet absurdi, ka bērnam zeķēm vai kam citam būtu jābrauc pakaļ uz pilsētas lielveikalu, kur cilvēku skaits ir daudz lielāks, saucot šo situāciju par negodīgu konkurenci.

Visvairāk pārdevēju šajā situācijā satrauc ilgstošā nenoteiktība, saņemsi dīkstāves pabalstu vai nesaņemsi, varēsi strādāt vai nevarēsi, tas uztrauc. Vēl viņa novērojusi, ka bieži vien cilvēki ziņas nelasa līdz galam un neizprot, kas kurā brīdī ir atvērts un pieejams un kas nē. Jaunā sieviete stāsta, ka veikala platība ļauj vienlaikus ienākt četriem cilvēkiem.

No rītdienas 7. aprīļa varēs sākt strādāt visas tirdzniecība vietas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, turpina Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte. Lielajos tirdzniecības centros virs 7000 kvadrātmetriem, kuros darbojas vismaz piecas tirdzniecības vietas, tur ierobežojumi turpināsies. Šādos apstākļos nāksies paredzēt īpašu atbalstu tiem veikaliem , kuri nevarēs atsākt darbu lielajos tirdzniecības centros, turpina Inga Apsīte.

Atvērt savas durvis pircējiem no 7. aprīļa varēšot aptuveni 9000 tirdzniecības vietas Latvijā. Pēc trīs nedēļām valdība turpinās lemt par citām nozarēm, kurām, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, varētu atcelt ierobežojumus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros ir noslēgusies 2021. gada pavasara pieteikumu uzņemšana pirms inkubācijas un inkubācijas programmās. Salīdzinājumā ar pērno gadu, šogad savas biznesa idejas un vēlmi uzsākt uzņēmejdarbību ir pieteikuši divreiz vairāk jauno uzņēmēju, tostarp arī no latviešu diasporas ārzemēs.

Latvijā darbojas Radošo industriju inkubators Rīgā un 12 reģionālie biznesa inkubatori.  No 1. līdz 22. martam lai attīstītu savu produktu vai pakalpojumu un izveidotu globāli konkurētspējīgu uzņēmumu, visos biznesa inkubatoros tika pieņemti jaunie pieteikumi gan pirms inkubācijas, gan inkubācijas atbalstam. Kā atklāj Rēzeknes biznesa inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace, šogad  topošo uzņēmēju aktivitāte bijusi īpaši liela.

“Mēs esam saņēmuši 15 pieteikumus inkubācijas atbalstam un ir arī nokomplektēta grupa pirmsinkubācijas atbalsta saņemšanai. Tur ir 20 pretendentu pieteikumi ar biznesa idejām. Biznesa inkubatorā ir konkurss, jo esam saņēmuši 15 komersantu pieteikumus, bet atbalstu varēsim apstiprināt tikai 5 komersantiem. Tas nozīmē, ka konkurss ir trīs uz vienu vietu.”

Daugavpils biznesa inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs atzīst, ka arī Daugavpilī šogad izvērtējot  biznesa ideju pieteikumus, atbalstīts tiks tikai katrs trešais pieteikums.

“Daugavpilī kopumā mēs esam saņēmuši 43 pieteikumus, no tiem  pretendenti 15 uz inkubāciju. No tiem mēs atlasīsim piecus. Nozares ir pilnīgi dažādas.

Protams, mēs esam ieinteresēti tādos uzņēmumos, kas plāno sasniegt rezultātus un radīt apgrozījumu un darbavietas, eksportēt un maksāt nodokļus. Savukārt pirmsinkubācijā mums ir iesniegti 23 pieteikumi, lai gan mēs uzņēmām tikai 20.

Vēl 5 mums ir, tā saucamie, diasporas klienti, tie ir mūsu tautieši ārvalstīs. Tie ir cilvēki, kuri, iespējams, grib atgriezties un radīt biznesu tepat Latvijā.”

Biznesa inkubatori Latvijā savu darbību uzsāka pirms pieciem gadiem un ar to starpniecību iespējams pievienoties lielākajai jauno uzņēmēju kopienai, kur kopējais apgrozījums ir 70 miljoni eiro un kopējās piesaistītās ārējās investīcijas sasniedz 12 miljonus eiro. Kā atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, šī gada pavasara uzņemšana visos biznesa inkubatoros ir noslēgusies ar rekordlielu pieteikumu skaitu.

“Kopā mēs esam saņēmuši 854 pieteikumus, no kuriem mazliet vairāk kā 300 ir uz inkubācijas programmu un vairāk kā 500 - uz pirmsinkubācijas programmu, tai skaitā arī 80 pieteikumi no latviešu diasporas ārzemēs.”

Šogad  pirmo reizi savus biznesa idejas atbalsta saņemšanai varēja pieteikt arī ārzemēs dzīvojošie tautieši.

“Pirms inkubācijas programmu mēs piedāvājām attālināti un tāpat aicinājām pieteikties arī inkubācijas programmai, kur uzņēmumam gan ir jābūt dibinātam Latvijā, bet komanda var veidoties tā, ka tajā var būt gan diasporas cilvēks, gan kāds Latvijā dzīvojošais cilvēks.

Kopumā mūs rezultāts pārsteidza, jo iepriekš nekas tāds diasporai netika piedāvāts. Mums kopā ir 80 pieteikumi. Pieteikumi ir no visas pasaules. Ir pārstāvēta gan Amerika, gan Āzija, bet  lielākoties  - Eiropa.”

Laura Očagova uzskata, ka, iespējams, tik lielu cilvēku interesi par sava biznesa uzsākšanu ir  ietekmējusi gan pašreizējā situācija valstī un pasaulē kopumā, kad cilvēki, atverot savus uzņēmumus, vēlas atrast jaunas iespējas strādāt un pelnīt, gan arī biznesa inkubatoru darbības atpazīstamība.

“Vidēji uz vienu vietu mums ir 4 komersanti. Vislielākais konkurss būs Radošo industriju inkubatorā Rīgā, tur ir 8 komersanti uz vienu vietu. Valmierā, Jūrmalā vairāk kā 5 komersanti, Jelgavā arī gandrīz pieci.”

Tagad visos biznesa inkubatoros notiks iesniegto pieteikumu apstrāde un izvērtēšana.

“Šonedēļ jau ir pirmā komisija Valmieras biznesa inkubatorā un  līdz 15. aprīlim visos biznesa inkubatoros uzņemšanas komisijas strādās, izvērtēs visus pieteikumus, lai atlasītu labākos, kas saņems inkubācijas atbalstu,” tā Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai fiziskām personām un jaundibinātiem komersantiem. Pagaidām inkubatoru darbība plānota līdz šī plānošanas perioda beigām  2023. gadā.

Par tirdzniecības centru iespējamo maksātnespēju un bankrotiem ar atklātu vēstuli pie Ministru prezidenta šonedēļ vērsās tirdzniecības centru un uzņēmēju organizāciju pārstāvji. Zaudējumi no nesaņemtajām nomas maksām tirdzniecības centriem kopš pērnā gada sasnieguši jau 42 miljonus eiro. Vakar Finanšu ministrijas darba grupa apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto nomas maksas atbalsta programmu un lēma, ka tirdzniecības centriem varētu piešķirt līdz 20 miljoniem eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta, ka tirgošanās ierobežojumu dēļ tirdzniecības centriem sarukuši nomas maksu ieņēmumi. Ja pērn oktobrī samazinājums bija 34%, tad šogad martā tas bija vidēji jau 60%.

Par vairāk nekā divu miljonu lieliem zaudējumiem atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām jau ziņoja tirdzniecības centrs Domina, kas 2 miljonus piešķīris atlaidēm nomniekiem un 27 000 eiro investējis epidemioloģisko prasību nodrošināšanai. Reģionālais tirdzniecības centrs Dauga atrodas Ogrē. Centra direktors Edgars Kapusts stāsta, ka centrā ir 49 nomnieki, bet ar apgrozāmo līdzekļu grantu tie nespēj segt nomas izdevumus.

30. martā Finanšu ministrijas darba grupa nolēma nomas atbalsta programmai tirdzniecības centriem novirzīt 20 miljonus eiro. Viens tirdzniecības centrs, ja tā apgrozījums krities par 30%, varēs saņemt līdz 1,8 miljoniem eiro. Tirdzniecības centra Dauga direktors Edgars Kapusts vērtē, ka tā ir laba ziņa, bet atgādina, ka par atbalstu runā jau kopš decembra.

To, ka nepieciešama atbalsta programma nomas maksām, uzsver arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa. Viņa vērtē, ka biznesā ne vienmēr visiem der viens atbalsta veids.

Nomas atbalsta programma tirdzniecības centriem vēl jāapstiprina valdībai. Iespējams, ka par to lems 1. aprīlī.