Lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, pie Saeimas ēkas 16. jūnijā norisinājās Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets.

Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par piecsimt eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat desmit tūkstošus eiro par hektāru. Turklāt karš Ukrainā un uzņēmēju vēlme attīstīt atjaunojamos energoresursus rada apstākļus arī turpmākam cenu kāpumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis dažādas neatbilstības 75% no populārākajās tiešsaistes platformās, piemēram, "AliExpress.com" un "Amazon.com" iegādātajām precēm.

Valdība nolēmusi no 1. jūlija līdz 2023. gada beigām atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai. Tādējādi degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

Tāpat kā visi, arī sociālās aprūpes centri cieš no cenu kāpuma. Dārgāki kļuvuši tikpat kā visi izdevumi: elektrība, apkure, pārtika, zāles, transports un citi. Katra no iestādēm cenšas taupīt kā nu māk. Kāds apturējis labiekārtošanas darbus, vēl kāda iestāde atteikusies no pasākumiem klientiem. Centri dara visu, lai klienti neciestu un saņemtu likumā noteikto pakalpojumu kopumu nepieciešamajā kvalitātē.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) līdz 13.jūlijam izsludinājusi projektu iesniegumu pieņemšanu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, kam atvēlēts finansējums 124 389 eiro apmērā.

Saruna par namu apsaimniekošanu, ekonomikas pagātni un nākotnes cerībām, un bažām. Skatāmies ar investora acīm uz kādu no biržas uzņēmumiem, šoreiz - Igaunijas „Punktid”.

Pirmos soļus finanšu pratībā var apgūt jau bērnudārza vecumā, piedaloties, piemēram, konkursā „Mana vārdnīciņa”. Tajā tādus finanšu terminus kā nauda, budžets un tirgus mēģina izskaidrot bērns kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Šogad gandrīz 800 skolēni piedalījās finanšu pratības konkursā „Mana vārdnīciņa” un rakstīja biznesa pasakas. Kā liecina aptaujas, Latvijas iedzīvotāju zināšanas par finanšu jomu ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs, tomēr zināšanām neseko atbilstoša rīcība.

Apstiprināti 54 pašvaldību investīciju projekti mērķdotāciju saņemšanai 37 miljonu eiro apmērā. Projektos dominē izglītības un transporta infrastruktūras jomas, kam rezultātā paredzētas divas trešdaļas no kopējās valsts atbalsta summas. Ir vietvaras, kurās atbalstīti vairāki projekti un vienlaikus ir tādas, kuras nav atbalstīts neviens. Pašvaldību ministrija galvenokārt izvērtējusi vai projekti attīsta pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē arī teritoriālo reformu. Kādas investīcijas pašvaldības plāno un kā būvniecības cenas varētu ietekmēt projektus?

Kādā mērā Latvijas iedzīvotājiem draud pārtikas drošības krīze, par kuru tagad runā politiķi Eiropā un Latvijā? Un kādēļ Zemkopības ministrija un lauksaimnieku lobijs Krievijas – Ukrainas kara ēnā cenšas panākt atkāpes no vides prasībām, kas tieši ietekmē pārtikas drošību, pētām Atvērto failu pusstundā.