Aizkrauklē no 1.jūnija siltumenerģijas tarifs pieaugs 2,1 reizi - līdz 90,77 eiro par megavatstundu (MWh), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". “Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%, un viena megavatstunda nākamajā apkures sezonā varētu maksāt 155 eiro.

Gaidāma apkures sezona ir biedējoša augsto energoresursu cenu dēļ, bet kā eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Kā ar to veicies?

Latvijā atkritumu poligonos joprojām turpina nonākt liels  atkritumu daudzums, kas varētu kalpot kā nozīmīgs enerģijas avots, bet tie nekādā veidā netiek pārstrādāti un paliek vienkārši  gulēt zemē. Kā veicināt atkritumu pārvēršanu lietderīgā enerģijā?

Ieilgušais papīra deficīts un kopējais ražošanas izmaksu kāpums grāmatu cenās atspoguļosies ar laika nobīdi, prognozē izdevēji un autori. Patlaban grāmatnīcu plauktos nav vērojams būtisks cenu kāpums un arī pieprasījums pēc grāmatām nav krities. Taču rudenī situācija nozarē var pasliktināties, jo iedzīvotāji grāmatas atliks iepirkumu saraksta tālākajā galā, turklāt grāmatu cena pakāpeniski tikai palielināsies.

EK rekomendē Latvijai palielināt publiskās investīcijas ar mērķi sekmēt zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību.

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi 30. maija vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šodien par to, kāds labums no dārgākas enerģijas. Tieši tā - izrādās, ka no dārgas enerģijas, degvielas un gāzes ir arī savs labums. Protams, skatīsimies, kas notiek mūsu biržas portfeļos, un pētīsim, vai kāds nekustamo īpašumu attīstītājs no Igaunijas ir interesants investoriem.

Valsts spēs palīdzēt arī krīzē nonākušajiem, taču atbalstam būs jābūt pārdomātam un mērķētam, tā intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

Pērn Latvijā ar piekrastes zveju nodarbojās 155 komersanti. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Piekrastes zvejniekiem pieder 340 laivas un gadā viņi nozvejo 3000 līdz 4000 tonnas zivju. Tas nav daudz, tikai 4% no kopējā apjoma, ko nozvejo Baltijas jūrā. Notikusi diskusija par piekrastes zvejniecības nākotni un turpmāk arī piekrastes zvejnieki varēs saņemt Eiropas atbalstu līdz 30 000 eiro. Tāpat tiks pārskatīts piekrastes zvejai reģistrēto laivu skaits un tās, kas netiek izmantotas, tiks no reģistra izslēgtas. Vairāk stāsta Daina Zalamane.