Turpinoties enerģētiskajai krīzei, ir aktualizēts jautājums par kūdras izmantošanu apkurē. Skandināvijā tas tiek darīts, lai gan Eiropas Komisija vēlas aizliegt kūdras purvu izstrādi. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā?

Pārtikas cenu straujā pieauguma dēļ nevalstiskās organizācijas un pašvaldību sociālie dienesti sāk papildu pārtikas paku izdali personām ar zemiem ienākumiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicina lietotājus rūpīgi sekot savam elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņam, īpaši valsts atbalsta perioda laikā (līdz 2023.gada 30.aprīlim), kad lietotāju interesēs ir saņemt pareizi aprēķinātu kompensāciju.

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā?

VUGD posteņu slēgšana satrauc arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, jo no decembra līdz aprīlim ugunsgrēku skaits palielinās

Krustpunktā Lielā intervija - demogrāfe Baltijas Starptautiskas ekonomikas politikas studiju centra asociētā pētniece Zane Vārpiņa.

Vai pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, kurās nozarēs uzņēmējus tas nokaitinājis visvairāk un kādēļ tas nav labākais risinājums, lai gan cenas šķiet zemākas.

Banku krīzes atsaucas uz sabiedrību visai graujoši, to mums lieliski parāda pēdēja gadsimta notikumi tepat Latvijā un citviet rietumu pasaulē. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti pētījuši, kā mazināt ekonomisko lejupslīdi banku krīzēs un kādas ir attiecības starp bankām, valsti un sabiedrību.

Šī gada deviņos mēnešos ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi - kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja un turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība.

Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra. Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.