Pērn Latvijā ar piekrastes zveju nodarbojās 155 komersanti. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Piekrastes zvejniekiem pieder 340 laivas un gadā viņi nozvejo 3000 līdz 4000 tonnas zivju. Tas nav daudz, tikai 4% no kopējā apjoma, ko nozvejo Baltijas jūrā. Notikusi diskusija par piekrastes zvejniecības nākotni un turpmāk arī piekrastes zvejnieki varēs saņemt Eiropas atbalstu līdz 30 000 eiro. Tāpat tiks pārskatīts piekrastes zvejai reģistrēto laivu skaits un tās, kas netiek izmantotas, tiks no reģistra izslēgtas. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Pieaugot energoresursu, degvielas un arī pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenām, mājražotāji Latgalē ar bažām raugās nākotnē, vieni ir atteikušies no produkcijas ražošanas mājās, citi krasi samazinājuši ražošanas apjomu. Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotāja ierakstā.

Finanšu nozares asociācija prezentēs pētījumu par finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Pagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Par to, kā šobrīd sokas Krievijas ekonomikai plašāk stāsta Rihards Plūme.

Stājušās spēkā izmaiņas atlīdzības piešķiršanā pašvaldībām, organizējot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu. Primāri sniedzamais atbalsts līdz šim uzņemtajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem pagarināts par 30 dienām. Kā arī, notikusi Biedrības "Tavi draugi" diskusija "90 dienas kara laikā. Kas notiks tālāk?"

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā samazinājies līdz 7,3%, tomēr tas joprojām ir augstākais Baltijas valstīs, bet nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 63,2%

Diskutējam par to, kāpēc Latvijā nav sistēmas, kas ļautu noteikt patiesos ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli - lai varētu sniegt mērķētus pabalstus. Šobrīd šādi dati pieejami visās Eiropas valstīs, bet pie mums nē, lai gan dažādās datubāzēs informācija ir apkopota.

Pasākumu nozarei priekšā ir ļoti aktīva vasara, taču pēc tam sekos sarežģīts gada vēsais periods. Sarežģīts ne tikai izmaksu pieauguma un neprognozējamās ģeopolitiskās situācijas dēļ, bet arī iespējamās Covid plašākas izplatības dēļ.

Reģionālās attīstības ministram vēl ir nedēļa laika, lai Satversmes tiesai sniegtu paskaidrojumu par to, kāpēc Ķekavas novada dome nedrīkstēja aizliegt azartspēles visa novada teritorijā. Ķekava bija pirmā, kas pērn izmantoja šo likumā doto iespēju. Tomēr līdz pirmajam tiesas spriedumam var nākties gaidīt vēl vairāk nekā gadu, tāpēc nu jau aizejošā Saeima cer šajā lietā skaidrību ieviest vēl līdz rudenim. Par to visu plašāk klausieties Edgara Kupča ierakstā.

Pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju bet elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā.