Tūkstošiem Ukrainas bēgļu ienākšana mūsu valstī liek arī jautāt, kas tuvākajā nākotnē notiks ar darba tirgu un spiedienu uz algu kāpumu līdzšinējā cenu kāpuma un darbaroku trūkuma apstākļos. Pašlaik brīvas ir gandrīz 24 tūkstoši darbavietu. Bet mūsu pašu bezdarbnieku ir gandrīz trīs reižu vairāk. Tomēr uzrunātie eksperti domā, ka vismaz tuvākajā nākotnē gan pietiks darba bēgļiem, gan nav gaidāma strauja algu kāpuma mazināšanās, nemaz nerunājot par algu krišanos.

Krievijas kara Ukrainā sekas izjutīs visa pasaule, jo pret kara uzsācēju vērstās sankcijas darbojas abos virzienos – tās ietekmēs ne tikai Krieviju un Baltkrieviju, bet arī visas tās valstis, kam ar šīm valstīm līdz šim bija ekonomiskās attiecības. Arī Latvijas ekonomikā jau jūtama sankciju ietekme un uzņēmēji uzsver, ka svarīga būs publiskā un privātā sektora sadarbība un dialogs. Viņi aicina valdību domāt par to, kā mazināt triecienu ekonomikai, piemēram, samazinot dažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai operatīvi informētu un palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri sniedz atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, vai kuru uzņēmējdarbību ietekmējis karš Ukrainā, sācis darboties tālrunis nodokļu jautājumiem par atbalstu un sadarbību ar Ukrainu - 67120012.

Raidījumā saruna par sankcijām un to, kā tās var mēģināt apiet. Bet uzņēmumiem jārēķinās, ka, pat negribot, var iekļūt nepatikšanās. Palūkojamies arī, kas notiek biržā un arī stāsts par kādu biržas uzņēmumu – šoreiz par lauksaimniecības tehnikas tirgotāju no Lietuvas.

Ciemojamies pie uzņēmēja Roberta Cešeiko Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Roberts pirms pieciem gadiem bijušajā Stelpes pienotavā izveidoja pārtikas ražošanas uzņēmumu un ražo bioloģiskus produktus - biezeņus no dažādiem augļiem, ogām un dāzeņiem, kuru sastāvā ir arī topinambūrs, kā arī sulas ar zīmolu "Simply Food".

Eiropas un citu valstu sankcijas pret Krieviju nav nekas jauns – tādas tika piemērotas arī 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu. Līdz ar to Latvijas eksports uz Krieviju sarucis no 40% līdz 7%. Meklēt jaunus eksporta tirgus uzņēmumiem, kas līdz šim preces eksportēja uz Krieviju un Baltkrieviju, palīdz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Uzņēmēju pārstāvji vērtē, ka ļoti svarīgi ir aizstāt Krievijas izejvielu importu – īpaši metālapstrādes un ķīmijas preces.

Lai arī lielākā daļa  zemnieku Latvijā, tostarp arī Latgalē, vēl pērn iepirkuši gan degvielu, gan minerālmēslojumuun gatavi pavasara darbiem, šo resursu cenas straujais kāpums liek lauksaimniekiem ar bažām raudzīties nākotnē.Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotajā ierakstā.

Raidījums pēta, kāpēc Eiropas valstīm tik grūti nokāpt no Krievijas gāzes adatas.

Saistībā ar Eiropas Savienības un ASV noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz aizvadītās darba nedēļas beigām bija iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro, Latvijas Radio informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors Kristaps Markovskis. Viņš teica, ka šī nauda iesaldēta divām fiziskām personām un 26 juridiskām personām.

Drīz pēc Satiksmes ministrijas izplatītās ziņas, ka uz valsts galvenajiem autoceļiem šogad plānoti darbi vairāk nekā 150 kilometru garumā, paši būvnieki nāca klajā ar stingru paziņojumu, ka būvdarbu sezonu varbūt nemaz nesāks. Ceļdari uzsver, ka materiālu izmaksas ir kāpušas divas un pat trīs reizes, tāpēc jau nolīgtos darbus tie izpildīt nemaz nespēs. Tikmēr valsts puse un arī eksperts atbild ne tik emocionāli – vispirms ir jāpārbauda, vai izmaksas tiešām tā ir lēkušas, bet tad domās, no kādiem projektiem ceļu būvē šogad varam atteikties.