Rietumi iedarbinājuši dažādas finanšu un ekonomikas sviras, lai piespiestu Krieviju izbeigt karu Ukrainā, tomēr agresors neatkāpjas. Kā darbojas Rietumu finanšu un ekonomiskās sankcijas, kā tās izjūt Krievijā un sankcijas būs tas, kas piespsiedīs Krieviju pārtraukt karu Ukrainā?

Ekonomikas ministrija kopā ar enerģētikas nozari sliecas piedāvāt divus veidus kā mazināt augstās degvielas cenas, kas var atstāt būtisku ietekmi uz visu tautsaimniecību. Viens no ierosinājumiem paredz samazināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, savukārt – otrs – palēnināt tā saucamā zaļā kursa ieviešanu. Par to Latvijas Radio informēja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Tuvākajos mēnešos Latvijā inflācijas sabremzēšanās nav gaidāma, par to pārliecināti visi Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti. Pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenas izmaiņas, un tas radīs nenoteiktību. Attiecībā uz degvielas cenu, kas pēdējā mēnesī satrauc ne vienu vien autovadītāju, ekonomisti mierina – degvielas cenas neaugs mūžīgi. Tā, visticamāk, stabilizēsies apmēram deviņos mēnešos. Tomēr lielākas galvas sāpes rada potenciālais gāzes cenu pieaugums.

15. martā pasaulē atzīmē Patērētāju tiesību aizsardzības dienu. Par jaunākajām vadlīnijām šajā jomā un regulējumiem starptautiskajās tiesībās plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Eiropas un citu valstu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs arī kokrūpniecības nozari, jo no abām kaimiņvalstīm Latvija importēja galvenokārt koksnes izejvielas – dēļus, malku, kokskaidu plātnes un šķeldu, arī papīru un kartonu. Tā liecina Zemkopības ministrijas dati. Savukārt, Latvija uz Krieviju un Baltkrieviju eksportēja papīru, kartonu un tā izstrādājumus, arī mēbeles. Kā tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs kokrūpniecības nozari?

Tiesu administrācija ir nosūtījusi izvērtēšanai Latvijas tiesām informāciju par liegumu uzlikšanu vēl 28 nekustamajiem īpašumiem, kas pieder juridiskām personām, bet šo juridisko personu patiesie labuma guvēji ir sankciju sarakstā esošās fiziskās personas.

Latvijā līdz šim darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4,2 tūkstošus darba vietu. 534 darba devēji gatavi algot darbiniekus no Ukrainas dažādās profesijās.

Saruna par iespēju ar valsts atbalstu iegādāties jaunu vai lietotu elektroauto: lēmumi ir pieņemti, praktiski atbalsts sāks darboties jau drīz – kā to izmantot, cik var ietaupīt un uz kādiem likumu un tehniskajiem grābekļiem neuzkāpt.

Ciemojamies pie pirtnieka Arņa Čakša Ropažu novada Stopiņu pagastā. Arnis ikdienā strādā algotu darbu – remontē dažādas medicīnas iekārtas, bet pirms trim gadiem kopā ar ģimeni mazās Juglas krastā izveidojis viesu māju "Sidrabozoli".

Saeima 10. martā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, nosakot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud sabiedrisko kārtību un valsts drošību. Skatītājiem Latvijā ir pieejami vairāk nekā 300 TV kanāli, to vidū liela daļa ir Krievijas programmas. Kopš 2019. gada Latvijā retranslēto kanālu skaits samazinās.