Zemkopības ministrija un tās kontrolētais uzņēmums "Latvijas valsts meži" ar nepamatotu atbalstu kokrūpniekiem radījuši valstij gandrīz 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Bet pārvaldības trūkumu dēļ „Latvijas valsts meži” valsts budžetā nav iemaksājuši 130 miljonus eiro dividendēs. Tā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole.

Uzņēmuma padome un valde nenodrošina efektīvu valsts uzņēmuma pārraudzību, kā dēļ valsts budžetā rodas desmitos miljonu eiro mērāmi zaudējumi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Tā dēvētajā kokrūpnieku lietā ir pabeigtas arī sākotnējās izmeklēšanas darbības un iegūti apjomīgi pierādījumi. Kriminālprocess sākts pret 10 personām, arī bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi no Zaļo un Zemnieku savienības. Krauze intervijā Latvijas Radio sacīja, ka vairāki Valsts kontroles ieteikumi jau ir ieviesti, bet daļai nepiekrīt.

“Līdz šim pat brīdim Armands Krauze nekādā veidā nav sadarbojies vai veicinājis izmeklēšanu, kā viņš to norāda sabiedrībai,” tā savukārt ierakstā norāda ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Šī revīzija atšķiras no citām ar to, ka par "kokrūpnieku lietu" jau pirms tās īpašu uzmanību izrādījusi prokuratūra. Tā dēvētajā "kokrūpnieku lietā" kopš pagājušās ceturtdienas, 14. maija, ir pabeigta sākotnējā izmeklēšana un iegūti apjomīgi pierādījumi, ko šobrīd analizē, izvērtē un tiek pratinātas iesaistītās personas.

"Iznomājam telpas!" – šādu plakātus Rīgas centra namu pirmo stāvu skatlogos var redzēt gana daudz. Kā Rīgā aktivizēt ekonomiku un palielināt dzīvību – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes loceklis Ints Dālderis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un "VEFRESH" vadītājs Viesturs Celmiņš.

Tukši skatlogi un nereti arī tukši logi virs tiem. Sociālajos medijos jau ilgāku laiku cilvēki diskutē par to, kāpēc Rīgā ir tik daudz mazapdzīvotu namu. Visbiežāk arī piesauc Brīvības ielu, kur vietumis namsaimnieku bizness acīmredzami nīkuļo. Bet, protams, runa jau nav tikai par vienu ielu. Ceļojot pa Eiropu, var redzēt, ka pilsētas ir ļoti dažādas. Arī citviet pasaulē var redzēt līdzīgas ainas kā Rīgā un vēl sliktāk, bet ir pilsētas, kur neapdzīvoto telpu atrast ir gandrīz neiespējami un dzīvība, šķiet, kūsā it visur. Kāpēc tā? Kas nosaka to, ka cilvēki grib dzīvot un strādāt pilsētā, un kas ir jādara, lai Rīga būtu viena no tādām?

Pirms pāris nedēļām studijā bija Rīgas domnieki, kuriem bija ļoti atšķirīgi viedokļi par transportu galvaspilsētā. Bet ne jau tikai satiksmes jautājumi nosaka pilsētas dzīvīgumu?

Latvijas alkohola rūpniecības flagmanis „Amber Latvijas balzams” valstij nodokļos parādā ir vairāk nekā 28 miljonus eiro. Pašlaik no kreditoriem to sargā tiesiskās aizsardzība un uzņēmumam plāns jāizstrādā līdz oktobra sākumam. Spriežot pēc oficiālo reģistru datiem, gada laikā uzņēmumā sarucis ne vien nomaksāto nodokļu apjoms, bet arī darbinieku skaits.

Ko saka ekonomisti, vai uzņēmums var izglābties un kādas ir prognozes par tā nākotni?

Sūtu neskaitāmus CV dienā, atbildi nesaņemu. Eju uz intervijām, nesaņemu pat atteikumu. Šādas sūdzības daudz var lasīt sociālajos medojos. Vai bezdarba līmenis ir audzis? Kā šobrīd cilvēkiem sokas ar darba meklējumiem? Vai tas, ko meklē darba devēji, sakrīt ar to, ko var piedāvāt darba ņēmēji? Kā nepalikt "bezdabrniekos" ilgi un kā darba devējam jāveido kontakts ar potenciālo darbinieku?

Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē personālvadības speciāliste, sertificēts profesionāls integrālais koučs Ilze Medne, Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par pensiju, uzkrājumiem, finanšu plānošanu un tā dēvēto FIRE, jeb finanšu neatkarības kustību, kura kļūst aiz vien populārāka jauniešu vidū. Tās būtība – mērķtiecīgi sasniegt tādu personīgo finanšu neatkarību, kas ļauj doties pensijā agrāk. 

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma. Šī vēlme ir īpaši izteikta 18 līdz 30 gadu vecu jauniešu vidū, no kuriem 25% vēlētos pensionēties pirms 50 gadu vecumam, bet 26% - vecumā no 50 līdz 55 gadiem.

Tā liecina SEB bankas un „Norstat Latvija” veiktā aptauja. Tā nav gluži vienkārši vēlme neko nedarīt un nestrādāt, tā ir vēlme pēc finanšu neatkarības, aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas jauniešu sektora vadītāja Linda Šablinska.

Jaunieši, lai gan vairākumā, nav vienīgie, kas vēlās tikt pie finanšu neatkarības un pensionēties ātrāk. To grib arī 40% no tiem, kuri vecāki par 30 gadiem. Te gan uzreiz jāsaka, ka visās vecuma grupās vēlme ir drīzāk sapnis nevis mērķis, jo vēlmes īsti nesaskan ar darbiem, reāli uzkrājumi, ieguldījumi, kuri potenciāli nodrošinātu finansiālu neatkarību, netiek veikti. 

Jautājums patiesībā ir – vai tā tev tiešām ir prioritāte? Retoriski vaicā Investoru festivāla organizatore Inta Buša. Viņa ir dzirdējusi no cilvēkiem un redzējusi neskaitāmus pētījumus par to, ka no uzkrājumu, investīciju veidošanas cilvēkus attur bailes, zināšanu un naudas trūkums, kuri viņasprāt, patiesībā nav nekādi šķēršļi, ja vien ir mērķis ir īsta prioritāte un klāt nāk īstais impulss.

Vēlme pēc "vieglas naudas" nereti beidzas ar iekļūšanu krāpniecības shēmā. 2025. gadā tie bija 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Kāpēc nonākam šādās situācijās un kurā brīdī zaudējam modrību un spēju kritiski izvērtēt riskus?

Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Elviss Strazdiņš stāsta par pēdējā laika krāpnieku aktivitātēm, cenšoties izkrāpt līdzekļus, uzdodoties par bankas vai dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pārliecinot cilvēkus, ka tūlīt ir jāveic kādas darbības, pieslēdzoties interneta bankai, lai it kā pasargātu savus ietaupījumus. 

"Līdzko sākas runa par naudu, jāsaprot, ka jūs esat tas, kas izlemj, kam dot, kam un kāpēc naudu skaitīt," atgādina Gints Mālkalnietis. "Līdz ar to policija neprasīs ņemt izņemt naudu;  tāpat neprasīs banka izņemt naudu; nebūs kontu glābšana, pārvietojot naudu uz "Omniva" pakomātu nakts vidū. Tas ir tiešām reāls stāsts."

"Es ieteiktu ļoti kritiski izvērtēt! Tā ir jūsu naudu, jūs negribat to uzdāvināt kādam. Saprotiet, kur un kāpēc jūs to nesat, dodat, jo krāpnieki cenšas pirmām kārtām samulsināt jūs ar to, ka viņi pārstāv policiju, bet viņi teiks, ka uz policiju zvanīt nevarat, tāpēc, ka tā ir slepena operācija," turpina Gints Mālkalnietis.

"Otrkārt, izdomās kaut kādas neesošas iestādes. Viņu galvenais mērķis ir panākt, lai jūs padomājiet, ka jums ir kaut kāds pārkāpums, vai kaut kāds uzbrukums; ka jūs esat tas, kas ar viņu palīdzību situāciju atrisinās. Lai gan jums nekādas problēmas pirms tam nav bijušas, jūs nezināt ne par kādiem viltus darījumiem, ne jūsu kontā būtu parādījusies vai pazudusi nauda. Jūs kontrolējat savu kontu, nedariet tanī neko, ko lūdz kāds cits."

Valdību maiņa nenozīmē traģēdiju, taču tas būtiski ietekmē ātru lēmumu pieņemšanu. Intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmējs Normunds Bergs. Biznesā laiks ir svarīgs un laiks ir nauda, savukārt valsts pārvalde tādā dimensijā nedomājot.

Valdība šī gada martā nolēma nebanku kreditētāju reģistrāciju, licencēšanu un uzraudzību, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību no līdzšinējā uzrauga – Patērētāju uzraudzības aizsardzības centra, deleģēt Latvijas Bankai, kas uzraudzību pārņemtu 2027. gada 1. janvārī. Šobrīd Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā 13 likumprojektu pakotni. Pret plānoto nebanku kreditētāju uzraudzības reformu iebilst gan Ekonomikas ministrijas, gan PTAC un asociācijas “FinTech Latvija” pārstāvji.

Farmaceite Marta Šulce sāka gatavot kosmētiku pirms 11 gadiem, strādājot aptiekā, un pirmais viņas izstrādātais produkts bija bārdas eļla vīram. Tagad ģimenes uzņēmumā "Silmachy Cosmetics" Ķekavas novada Baldones pagastā strādā abi ar vīru un viens darbinieks un kosmētikas produkti nelielos apjomos tiek eksportēti uz 10 valstīm.