Balsojumā par Ziemassvētku tirdziņiem, kuru organizē vadošais Eiropas tūrisma portāls "European Best Destinations" jeb „Eiropas labākie galamērķi”, šogad 4. vietā ierindojās Rīga. Tūristu skaits, kas apmeklē Rīgu, palielinās un Rīgas lidosta pārvadāto pasažieru skaita ziņā jau sasniegusi pirmspandēmijas līmeni. Visbiežāk tūristi Latvijā ierodas no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Lielbritānijas. Ārvalstu viesi Rīgā vidēji pavada divas naktis.

Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā Rīgā, kur šobrīd norit labdarības maratons „Dod pieci!”, apmeklētāju ir daudz darbdienās, vēl vairāk brīvdienās. Ieva Lasmane no Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras stāsta, ka tūristu skaits galvaspilsētā sasniedzis 80 -85% no pirmspandēmijas līmeņa. Nesezonas laikā Rīga ir galvenais ārvalstu tūristu galamērķis un tūristi vienmēr apmeklē arī Ziemassvētku tirdziņu.

Rīgas lidostas pārstāve Laura Kulakova stāsta, ka šogad lidostā apkalpoti jau 6,8 miljoni pasažieru. Neraugoties uz to, ka rudens sezona parasti ir klusāks laiks, novembrī apkalpoti 552 000 pasažieru un pirmo reizi kopš 2019. gada pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas līmeni.

Jūrmalas tūrisma informācijas centra vadītāja Aleksandra Stramkale stāsta, ka Jūrmalā tūristu skaits katru gadu palielinās par 10, 15%. Nesezonas laikā vairāk brauc konferenču dalībnieki un tie, kas vēlas uzlabot veselību. Ja pēc pandēmijas uz Jūrmalu atpūsties brauca vairāk Baltijas valstu iedzīvotāji, tad šogad atgriezušies Ziemeļeiropas tūristi, kā arī tūristi no Polijas.

Jūrmalā tūristu skaits pirmspandēmijas līmeni varētu sasniegt nākamgad.

Ministru kabinets 18. decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļas. Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tikšot atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam. Atbildi no "Telia" gaidīs mēneša laikā.

Lēmumu skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Nevienlīdzība ir korupcijas, vardarbības un sabiedrības neapmierinātības avots. Pētījumi liecina, ka pastāv tieša sakarība starp ienākumu sadales nevienlīdzības pakāpi un slepkavību skaitu. Ņemot vērā to, ka pēdējās desmitgadēs ienākumu atšķirība lielākajā daļā pasaules ekonomiku pieaug, ir vērts atcerēties, ka Eiropas valstu sabiedrības ir vienas no vienlīdzīgākajām pasaulē. Par to liecina Džini indekss, ar kuru mēra ienākumu vienlīdzību dažādās valstīs.

Jo augstāks ir Džini indekss, jo lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. 2022. gadā Eiropas Savienībā (ES) vidējais rādītājs bija 29,6. Salīdzinājumam, ASV šis rādītājs tajā pašā gadā bija 41,3, bet Ķīnā 2021. gadā - 35,7. ES lielākās ienākumu atšķirības reģistrēja Bulgārijā (38,4), Lietuvā (36,2) un Latvijā (34,3). Labāka situācija bija Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Beļģijā, kuru Džini koeficients bija zemāks par 25,0.

Kāpēc ES klājas labāk nekā citām pasaules lielvarām? Galvenokārt, pateicoties labklājības valstīm. Labklājības valstis visā blokā samazina nevienlīdzību par 42%, sniedzot tādus pakalpojumus kā izglītība, veselības aprūpe, pensijas un bezdarbnieku pabalstus. Tāpēc, lai mūsu sociālie modeļi izdzīvotu arī nākotnē, ir ļoti svarīgi finansēt šo labklājības valsti.

Taču laikā, kad ES vienlaikus risina vairākas krīzes, dalībvalstis cīnās, lai, tā teikt, savilktu galus. Tāpēc rodas jautājums: kur ņems naudu? Atbilde var būt tikai šāda: no tiem, kam ir nauda!

Finansiālā solidaritāte jau sen ir bijusi sabiedrisko debašu temats, taču joprojām nav rasts skaidrs risinājums. Kāpēc tas tā ir? Īstenošanas iespēju trūkuma dēļ? Politiskās gribas trūkuma dēļ? Starptautiskās koordinācijas trūkuma dēļ? Par to runājam Eiropas ziņu radiostaciju tīkla „Euranet Plus” veidotā raidieraksta „Ko Eiropa var sniegt?” sērijā.

Latvijā ir vairāk kā 500 jaunuzņēmumu, kas ik gadus piesaista desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas. Viens no tiem ir finanšu pakalpojumu salīdzināšanas platforma „Jeff,” kas nepilnu piecu gadu laikā spējis kāpināt apgrozījumu vairāk nekā piecdesmit reižu. Fakts, ka uzņēmums ir strauji augošs nav palicis nepamanīts arī dažādu reitingu veidotājiem.

„Stāsts sākās 2019. gadā. "Jeff" ideja radās no iepriekšējās pieredzes.”

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Jeff” līdzdibinātājs Toms Niparts stāsta, ka pirms tam strādāja finanšu tehnoloģiju nozarē un vairākus gadus dzīvoja Spānijā.

„Man bija iespēja pastrādāt ar daudzām interesantām pasaules vietām – Dienvidaustrumāzijā un nedaudz ar valstīm Latīņamerikā un citviet.”

Šī darba pieredze ļāva Tomam Nipartam iepazīt, salīdzināt un analizēt to, kā citviet darbojas finanšu pakalpojumu nozare un kādi pakalpojumi tajā pietrūkst.

Viņš kopā ar “Jeff” līdzdibibnātāju Reini Teni nolēma veidot savu jaunuzņēmumu un pakalpojumu eksportēt. Toms Niparts stāsta, ka „Jeff” būtībā ir virtuāla vieta, kur klienti satiekas ar finanšu sektora uzņēmumiem. Viņš „Jeff” aplikāciju salīdzina ar daudziem pazīstamo naktsmītņu rezervēšanas platformu booking.com.

2024. gads daudziem, kas veica ieguldījumus vērstpapīros, ir nesis krietnu peļņu, bet ir arī tie, kas ir cietuši ievērojamus zaudējumus! Raidījumā Kā labāk dzīvot atskats uz aizejošā gada finanšu tirgus notikumiem un piesardzīgas prognozes par 2025.gadu. Analizē "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, "Swedbankas" pārstāvis Andris Lāriņš un "SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds.

Riska fonds lauksaimniecībā nākamgad vēl netiks veidots, jo daļa lauksaimnieku jau ir apmierināti ar apdrošināšanas iespējām. Tikmēr augļkopjiem šis pakalpojums nav attīstījies vai ir īpaši dārgs, un asociācija tomēr cerēja uz fonda izveidi. Zemkopības ministrija sola kādu risinājumu veidot līdz nākamajam plānošanas periodam.

"Mēs sapratām, ka lauksaimnieki nav gatavi riska fonda izveidei."

 

Tā pēc diskusijām ar lauksaimnieku organizācijām secina Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta pārstāve Biruta Ingiļāvičute. Pašu zemnieku veidotu riska fondu neparedzētiem gadījumiem ministrs Armands Krauze (ZZS) aicināja iedarbināt no nākamā gada, bet plāni pārcelti līdz 2028. gadam.

 

Ministrijā norāda, ka arī pēc četriem gadiem riska fonds noteikti tiks veidots ar lauksaimnieku līdzmaksājumu. Tikmēr aicina zemniekus izmantot arī Eiropas investīciju projektus, lai sevi pasargātu no dažādiem riskiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par nozari, kura vienlaikus ir gan fascinējoša, gan biedējoša – par robotiem. Mākslīgā intelekta potenciāls paver jaunus apvāršņus, iespējas un riskus arī šajā jomā. Par jau sasniegto un to, kādu redz cilvēku nākotni kopā ar robotiem, stāsta industriālo metināšanas robotu „Path Robotics” un humanoīdu jeb cilvēkveidīgu robotu ražotāja „1X” dibinātāji. 

Nesen aizvadīta reģiona lielākā jauno tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konference Helsinkos „Slush”, kur lielākoties runa bija par mākslīgo intelektu un tā nākotnes iespējām. Galvenais secinājums – mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kura mainīs mūsu dzīvi, ekonomiku, gluži kā lauksaimniecība, tvaika lokomotīves, elektrība, rūpniecība, datori, mobilie telefoni.

Visi uzņēmumi, kuri sevi uzskata par inovatīviem, lūko savos procesos, pakalpojumos, produktos kādā veidā ievietot mākslīgo intelektu, bet reti kura pielietojums sniedzas tālāk par primitīvu sarunāšanos ar dokumentiem, video vai mūzikas radīšanu. Vairāk ir tāda meklēšana un spēlēšanās. Daudzi uzskata, īstā vērtība mākslīgajam intelektam parādīsies brīdī, kad ar tā palīdzību tiks atrisinātas būtiskas problēmas, kuras bez tā cilvēkam nebūtu risināmas. Kādas tieši? To rādīs laiks un inovatori.

Runājot par inovatoriem, saruna ar ar diviem, kuri darbojas robotu ražošanā un mākslīgais intelekts tiem pavēris jaunas iespējas dot robotiem smadzenes un spēju „domāt”. Norvēģijas un ASV uzņēmums „1X” strādā pie humanoīdu jeb cilvēkveidīgu robota izveides, kuri palīdz tikt galā ar mājsaimniecības darbiem. Par nākotni kopā ar šādiem robotiem stāsta uzņēmuma dibinātājs Bernts Borničs.

Cilvēkam līdzīgu robotu izveidei uzņēmums „1X” ir piesaistījis vairāk nekā 150 miljonus eiro investoru naudas un tā pirmie roboti NEO varētu nonākt pārdošanā jau tuvākā gada laikā.

Līdzīgi par nākotni, kurā grūtos un prasmju ietilpīgos darbus dara mašīnas, domā arī metināšanas robotu veidotāju uzņēmuma „Path Robotics” līdzdibinātājs un vadītājs Andrjū Lonsberijs. Viņa tehnoloģija piesaistījusi vairāk nekā 300 miljonus eiro investoru naudas. „Path Robotics” veido iekārtas, kuras spēj, redzēt, domāt, just, pielāgoties katram metināšanas darbam un pašas mācās darot, līdz ar to kļūst aizvien labākas. Viņš gan ir skeptisks par cilvēkam līdzīgiem robotiem, tā, viņaprāt, ir lieka un nevajadzīga greznība.

Līdz nākamā gada 1. februārim pārtikas piegādes kurjeriem jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Līdz šim to izdarījuši tikai 200 kurjeri, bet to iedzīvotāju skaits, kas sadarbojas ar piegādes platformām ir krietni lielāks. „Bolt Food” sadarbojas ar 10 000 kurjeriem un „Wolt” ar 3500 aktīviem kurjeriem. Platformu pārstāvji vērtē, ka reģistrēšanās PVD ir jāveic īsā termiņā – divos mēnešos un kurjeru skaits varētu samazināsies.

Iespēja ar pāris klikšķiem telefonā pasūtīt uz mājām pārtikas preces vai ēdienu, ko ātri piegādā kurjers, ir viena no dzīves ērtībām. Savukārt, kurjeram tā ir iespēja papildus nopelnīt sev ērtā laikā. Platformas „Bolt Food” un „Wolt” darbu uzsāka pandēmijas laikā, bizness aug un, kā stāsta „Bolt Food” kurjeru operāciju nodaļas vadītājs Emīls Mamedovs, uzņēmums nodrošina pārtikas piegādes jau 12 Latvijas pilsētās. Līdz šim kurjeri reģistrējās Valsts ieņēmu dienestā (VID).

Emīls Mamedovs no „Bolt Food” stāsta, ka pasūtījumus vienmēr iepako restorāns vai pārtikas veikals un kurjeri piegādes laikā pasūtījumam nepieskaras, bet nenoliedz, ka ar pārtikas piegādēm mēdz gadīties arī ķibeles.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga stāsta – tā kā kurjeri piegādā fasētu pārtiku un ēdienus, dienests līdz šim veicis pārbaudes tikai ēdiena un pārtikas izsniegšanas vietās. Par to, ka kurjeriem jāreģistrējas PVD, nolemts pēc tam, kad sociālajos tīklos sabiedrības sašutumu izsaucis video, kurā redzams, kā viens no kurjeriem atplēš pasūtījuma iepakojumu un daļu tā satura atdod kolēģim. Kurjeriem ir jāreģistrējas PVD mājas lapā un jāaizpilda pieteikuma veidlapa.

Emīls Mamedovs no „Bolt Food” norāda, ka uzņēmums atbalsta kurjeru reģistrāciju PVD, tomēr norāda, ka ikvienam kurjeram var izsekot arī šobrīd un reģistrācijas process PVD prasa laiku.

PVD šobrīd reģistrējušies ap 200 kurjeri.

Tehnoloģiju uzņēmums „Wolt”, kas Latvijā sadarbojas ar 3500 aktīviem kurjeriem, rakstiskā atbildē norāda, ka jau šobrīd ieviesti vairāki kontroles pasākumi, kas nodrošina pārtikas drošību, piemēram, vidējais pasūtījuma izpildes laiks ir 13 minūtes. Vienlaikus uzsver, ka jebkurš jauns regulējums attiecībā uz nodarbinātību ir rūpīgi jāizvērtē, lai tas neradītu negatīvas sekas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kam papildu ienākumi ir būtiski.

Lai Latvija būtu gatava krīzes situācijā, ir izstrādāts kritisko medikamentu saraksts. No tajā iekļautajām zālēm paši varam saražot aptuveni 20%. Tas nozīmē – ja pienāk "X" stunda un nav iespēju iegūt zāles ārpus Eiropas Savienības, esošās zāļu ražošanas jaudas nespēs nosegt pieprasījumu. Nozares pārstāvji norāda, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā un būtisks ir arī Eiropas Savienības atbalsts.

Veselības ministrijas izstrādātajā kritisko medikamentu sarakstā ietilpst 166 medikamenti. Papildus tam ir arī hroniski pacienti, kuri lieto specifiskus medikamentus ilgtermiņā. Tāpat pastāv pacientu grupa, kas krīzes situācijā nemaz nebūs pasargāta.

Latvijas zāļu ražotāju asociācija piedāvāja Veselības ministrijai ieceri, ka zāļu ražotāji Latvijā varētu uzņemties ražot tās zāles, kas ir kritiski nepieciešamas hroniskiem pacientiem, pastāstīja asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja. Tādējādi tepat Latvijā varētu nosegt 20-30% zāļu grupu no šiem 166 medikamentiem, tomēr tālākas sarunas ar ministriju kopš šī gada aprīļa nav notikušas. Tas arī nav tik vienkārši, jo šāds ierosinājums prasa izmaiņas likumā.

Tāpat Dūrēja norādīja, ka ne asociācijai, ne ministrijai nav skaidru aprēķinu par to, kā tiks nodrošināta citu hronisku pacientu zāļu pieejamība krīzes situācijā.

Asociācijas izpilddirektore pieļāva, ka krīzes situācijā zāļu piegādes, visticamāk, tiktu pārrautas un cilvēki paliktu bez medikamentiem.

Neesot arī skaidra shēma, kā rīkosies apdraudējuma gadījumā, kas ietilptu lieltirgotavu, ražotāju vai aptieku atbildībā. Būtiski trūkst komunikācijas un konkrētu soļu, kā rīkosies krīzes situācijā Latvijā.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija apstiprinājusi gala ziņojumu. 13. decembrī to iesniegs Saeimas prezidijam, un pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā. Deputāts un parlamentārās komisijas vadītājs Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka pēc sešos mēnešos aizvadītajām 26 sēdēm ir radies pietiekami skaidrs priekšstats par to, kā projektā vairakkārt radās situācijas, ka „tas nogājis no sliedēm”.

„Neesam policisti, mēs esam politiķi,” atbildot uz jautājumu par to, kas tālāk notiks ar atbildīgajiem, kuri minēti izmeklēšanas par "Rail Baltica" galaziņojumā, teica Kulbergs. Viņš norāda, ka komisija ir darbu padarījusi savu pilnvaru ietvaros, izdarījusi secinājumus un iesniegusi priekšlikumus. Viņš arī teica, vienlaikus (savu darbu veica arī prokurors.