Ekonomikas podkāsts

Kad runa ir par darba tirgu, paveras ļoti neviendabīga aina. Vieni runā par darba roku trūkumu, cits gadiem nevar atrast savām prasmēm un vajadzībām atbilstošu darbu. Kas notiek mūsu darba tirgu, kādas pārmaiņas tur būtu nepieciešamas, par to diskutējam Krustpunktā. 

Analizē Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta direktore Vineta Leončika, Saeimas Sociālo darba lietu komisijas deputāte Jana Simanovska un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.

Sociālajos medijos pēdējās dienās diskusiju ir izraisījusi kokrūpniecības koncerna "Stiga RM" īpašnieka Andra Ramoliņa sacītais kolēģiem portālā "Delfi", ka nepieciešamas izmaiņas bezdarbnieka statusa un pabalstu piešķiršanas kārtībā. Viņaprāt, pabalstu vajag piešķirt ne vairāk kā trīs mēnešus ar strauji dilstošu samaksu, jo viņa uzņēmumā tā jau esot norma, ka strādnieki pēc deviņu mēnešu darba paņem brīvu vasaru, lai pēc tam atgrieztos. Tikmēr bauda garu atvaļinājumu uz bezdarbnieku pabalsta rēķina. Vai tiešām situācija darba tirgū ir tik dramatiska? Uzņēmēji bieži sūdzas, ka nav, kas strādā. Tas ir arī viens no lielajiem argumentiem, runājot par nepieciešamību darbaspēku importēt. Ņemot vērā to, ka topošā valdība sola īpašu uzmanību pievērst uzņēmēju vajadzībām, gribam saprast, kāda ir reālā situācija darba tirgū. Varbūt ir pienācis laiks revidēt arī kādu likumisko bāzi, kas regulē darbinieku sociālās tiesības?

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn Latgalē mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 446 eiro mēnesī uz vienu cilvēku. Tas ir mazāk nekā jebkurā citā Latvijas reģionā. Gandrīz trešdaļa šīs naudas tika tērēta pārtikai, bet vēl 16 procenti — mājokļa un komunālajiem izdevumiem.

„Mēs, pensionāri, knapi varam samaksāt. Mūs ļoti ietekmē.”

„Tepat nevajag tālu meklēt. Vakar pirkām mazajam zābakus — uzreiz ir savādākas cenas, jā.”

„Man pēdējā laikā ir bijis jādomā par savām finansēm un diezgan sevi jāierobežo.”

Kā sadzīvot ar augošajām cenām, ja ienākumi ir ierobežoti un darba iespējas ne vienmēr ir viegli atrodamas? Kādas izvēles jāizdara, lai pietiktu gan ikdienas vajadzībām, gan neparedzētiem izdevumiem? Raidījumā Reģioni krustpunktā skaidrojam, kā cenu kāpums ietekmē iedzīvotājus Latgalē.

Konkurences padome (KP) izpētes procesā, kas iesākts 2025. gadā, ir konstatējusi karteli apbedīšanas nozarē, kurā iesaistīti deviņi nozares uzņēmumi. Naudas sods piemērots astoņiem, jo viens uzņēmums pa šo laiku beidzis pastāvēt. Lietas dalībnieku darbības bija vērstas uz iepirkumu sadali, vienojoties par dalību vai nepiedalīšanos vismaz 13 publiskajos iepirkumos par apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu vai mirušo pārvadāšanu ar specializēto autotransportu.

Iedomājieties, ka no rīta pamostaties un atklājat, ka esat kļuvuši par miljardu eiro bagātāki. Jūs neesat nostrādājuši nevienu papildu stundu, neesat saņēmuši algas pielikumu un neesat laimējuši loterijā. Vienkārši jums piederošo uzņēmuma akciju vērtība vienas nakts laikā ir pieaugusi par miljardu eiro.

Iedomājieties, ka, neraugoties uz šo milzīgo bagātības pieaugumu, jums, iespējams, uzreiz nav jāmaksā nekāds nodoklis. Lielākajai daļai cilvēku tas izklausās neticami. Taču pasaules bagātākajiem cilvēkiem šāda situācija nav nekas neparasts. Miljoniem eiropiešu katru mēnesi maksā ienākuma nodokli, valdības meklē līdzekļus veselības aprūpei un pensijām, bet ekonomiskā nevienlīdzība joprojām ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības problēmām.

Tāpēc šoreiz raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas spriežam, vai bagātajiem būtu jāmaksā vairāk? Kurus cilvēkus mēs vispār uzskatām par bagātiem? Un kāpēc ieviest nodokli lielām bagātībām ir tik sarežģīti? Runājam par “Tax the Rich” jeb par ekonomiku, politiku un pasaules miljardieru gandrīz neaptveramajām bagātībām.

Raidījumu veido arī Patrīcija Masaļska no Latvijas Ārpolitikas institūta.

Tuvākajā laikā gaidāma Latvijas nacionālās aviokompānijas „airBaltic” darbinieku kolektīvā atlaišana, un tas ir vissarežģītākais gaidāmais process. To intervijā Latvijas Radio sacīja „airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Konkrētu atlaižamo skaitu viņš atteicās minēt.

Pašu darbinieku masveida aiziešana no kompānijas nenotiekot. Tāpat kompānija cerējusi īstenot masveida darbinieku pārcelšanu uz nepilnu slodzi, tā mazinot atlaišanas, bet tas nav izdevies. Martinovs minēja, ka šobrīd rit arī flotes samazināšana un līdz gada beigām būšot 36 lidmašīnas. Taču līdz 2030. gadam pakāpeniski plānots floti palielināt līdz 40 lidmašīnām.

--

Nacionālā aviokompānija „airBaltic” piedzīvo vienu no būtiskākajām pārmaiņām uzņēmuma vēsturē. Jaunais biznesa plāns paredz mazāku floti, šaurāku maršrutu tīklu un arī darbinieku skaita samazināšanu. Šobrīd aviokompānija ASV sākusi finanšu restrukturizācijas procesu jeb tā dēvēto "Chapter 11", lai pārkārtotu savas finanšu saistības un piesaistītu jaunu finansējumu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par siltumapgādi un cik tā mums izmaksā, kā arī par sociālo uzņēmējdarbību.

Ir klāt tas laiks, kad daudzu mājsaimniecību budžetiem nāksies sarauties, jo rudens ir ne tikai skaists, bet nes līdzi arī apkures rēķinus. Un šogad tie daudzviet būs lielāki nekā iepriekš – vismaz, ja vērtē tarifus.

--

Izmantot biznesa metodes, ražot preces vai sniegt pakalpojumus un radīt sociālo ieguvumu, nevis fokusēties uz peļņu – jau vairākus gadus Latvijā ir sociālie uzņēmumi un sociālā uzņēmējdarbība. Šobrīd Latvijā šādu uzņēmumu ir ap 330. Bet darboties šajā uzņēmējdarbības jomā nav vienkārši. Tas izskanēja arī sociālajai ekonomikai veltītajā konferencē.

Pagājušajā nedēļā sociālajos medijos parādījās videoieraksts no kāda benzīntanka, kur jaunietis automašīnā ar Lietuvas reģistrācijas numurzīmi pēc degvielas uzpildes aizbrauca nesamaksājis. Zaglis gan ātri tika notverts, bet, ņemot vērā, ka degvielas cena sasniegusi divus eiro litrā, ikviens šāds gadījums, kad zaglis piepilda automašīnas bāku bez maksas, komersantiem rada zaudējumus 100 eiro apmērā. Ko dara Valsts policija un degvielas uzpildes tīklu īpašnieki, lai šādas situācijas nepieļautu?

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Ogres novada Lēdmanes pagasta "Siliņos" pie Pētera un Ievas Langrātiem. Abi izauga Rīgā, bet satikās, mācoties Bulduru tehnikumā. Pēc studijām Jelgavā un darba pilsētā nolēma pārcelties uz Ievas senču īpašumu Lēdmanes pagastā. Jau septiņus gadus abi strādā savā uzņēmumā "Gardi ziedi" un audzē restorāniem ēdamus ziedus, augus un garšaugus. Mājā iekārtota arī neliela ražotne, kurā ziedus un augus kaltē, saldē un sublimē. Saimniecībā ir arī bites un vistas, un no bišu vaska saimnieki gatavo īpašus traukus restorāniem.

No 1449 eiro līdz 1567 eiro mēnesī: tā šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, pieaugusi pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Algu pieaugums esot visiem skolotājiem, neatkarīgi no tā, kurā klašu grupā viņi strādā. Tas noticis galvenokārt, pateicoties šajā mācību gadā ieviestajam jaunajam skolu finansēšanas modelim „Programma skolā”. Tomēr ne visās skolās izmaiņas skolotāju algošanā nozīmē lielākas algas.

Lielākā alkohola ražotāja „Amber Latvijas balzams” konti joprojām ir bloķēti. Tos bloķējis Valsts ieņēmumu dienests pēc tam, kad uzņēmums jau ilgstoši nav samaksājis 28 miljonu eiro parādu, kas tam izveidojies kopš pērnā gada septembra. Viens no kreditoriem, kurš ražotāja parādus ieguvis tikai šoruden, aicina valdi uz sarunu un piedāvā savus risinājumus, kā izkļūt no sarežģītās finanšu situācijas.

Kādas ir iespējas „Amber Latvijas balzams” izkļūt no parādu jūga un turpināt darbu?