Šodien ne tikai pie mācību galdiem atgriežas skolēni, bet arī raidījums Pievienotā vērtība atsāk jauno sezonu. 

Lai gan pasaule ir neprognozējama un pēdējos gados jebkura nākotnes pareģošana bija liels risks, nedrīkst atteikties no plānošanas un domāšanas par to, kas notiks pēc vairākiem gadiem. Jau pēc dažiem gadiem sāksies jauns Eiropas Savienības plānošanas periods ar jaunām iespējām izmantot Eiropas naudu svarīgu lietu sasniegšanai un ekonomikas stutēšānai. 

Tiesa, vēl ar esošo jātiek galā, jo tikai šobrīd reāli Eiropas naudas ieguldīšana daudzos projektos ir sākusies un laiku pa laikam izskan bažas, ka visu pieejamo naudu tā arī neizmantosim.

 

Esam mazliet iekavējušies, un nozīmē. ka īpaši jāsaņemas, lai nākamreiz būtu labāk. Jo Eiropas līdzekļi ir būtiski Latvijas izaugsmei un mūsu iekšzemes kopprodukts bez tiem būtu zemāks.

Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus?

Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, kā arī sociālā mentore Inese Raisa-Reisa, kas darbojas kā asistents darba procesā.

"Visgrūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, kuriem neesam pievērsuši uzmanību tik daudz. Kur nav speciālas atbalsta politikas, nav speciāli integrējošu pasākumu, lai radītu izpratni par dažādām invaliditātēm. Darba devēji arī ir neizpratnē, nezina, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Labprāt ņemtu kādu darbā, bet nav gatavi ieguldīt daudz laika un pūļu, lai vienu vai otru lietu iemācītu. Rezultātā sabiedrība bieži ir neizpratnē," vērtē Ivars Balodis.

Bieži vien arī paši cilvēki nav motivēti, jo sociālo pakalpojumu politika ir tāda, ka bieži strādāt ir neizdevīgāk, nekā saņemt pabalstu. Tas arī atspoguļojas nodarbinātībās situācijā.

"Mēs cenšamies pārvarēt attieksmi, ka no vienas puses labprāt kaut ko nodrošinātu, no otras puses - ļaut cilvēkiem strādāt. Nebūs tā, ka tagad visiem ir jāstrādā, šim procesam jābūt no bērnības, jāmācās skolā kopā, jābūt atbalsta mehānismiem gan darba devējiem, gan pašiem cilvēkiem, jābūt sistēmai, kas darba prasmes un iemaņas iemāca. Tikai pēc tam varam runāt, ka sistēma ir mainījusies un attieksme ir mainījusies," atzīst Ivars Balodis.

Kā cilvēki ar invaliditāti šobrīd tiek iesaistītidarba tirgu? Par pieredzi kādā no mazumtirdzniecības veikalu tīklā un ēdināšanas iestādē interesējās Daina Zalamane.

Runājot par mentoru piesaisti cilvēku ar invaliditāti iesaistei darbā, Ivars Balodis vērtē, ka lielāka atbildība jāuzņemas valstij un finansējumam vajadzētu būt no Valsts nodarbinātības aģentūras budžeta.

 "ja būtu atbilstošs atalgojums, mentorus varētu atrast ļoti daudz," uzskata Inese Raisa-Reisa. "Tikai vajadzētu atrast pareizo pieeju apmaksas sistēmai. Mums ir daudz bijušo mediķu, kas labi saprot šo tēmu, pedagogi visās vecuma grupās. Domāju, ka cilvēki būtu ieinteresēti."

Liene Reine-Miteva piebilst, ka vērtīgas būtu apmācības mentoriem.

Paaudzes mainās, bet nemainīga ir tradīcija 1. septembrī uz skolu nest ziedus. Cenas ziediem ir dažādas - dārgākas ziedu salonos un veikalos, lētākas tirgū, bet lietainā vasara nelabvēlīgi ietekmējusi arī vietējos ziedu audzētājus un veikalos pašmāju ziedus aizstāj ārvalstīs audzētie.

„Bez gladiolām es neiedomājos 1. septembri, asteres un saulespuķes ir top puķe arī, bet tagad nes ļoti daudz arī pušķus un tagad arī nes hortenzijas uz 1. septembri, jo tā tāda dārga puķe, krāšņa, liela un katrs grib izcelties ar savu puķi.”

Tā saka Kristīne Genēviča, Rīgas ziedu salona „Karkadē” vadītāja. Izrādās, ka veikalā nopērkamās gladiolas audzētas siltumnīcās Holandē.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad līdz jūnijam visvairāk ziedu importēti no Nīderlandes – par 17,8 miljoniem eiro, otrajā vietā ierindojusies Polija 2,4 miljonu eiro apmērā. Jāņem arī vērā, ka Nīderlandē nonāk visā pasaulē audzētie ziedi, kas tālāk aizceļo uz visu Eiropu un vispopulārākās ir Āfrikā audzētās rozes.

Lai gan ziedu cenas aug, Kristīne Genēviča stāsta, ka pērn 1. septembrī pieprasītākie ziedu pušķi salonā bija nevis par 10, bet 30 eiro.

Ciemojamies Dienvidkurzemes novada Pāvilostā pie Jansonu ģimenes, kas izveidojuši divus uzņēmumus – pirms 13 gadiem laivu nomu, bet pirms 10 gadiem rotu darbnīcu un veikalu "Jūras rotas".

Bizness ne no kā jeb ar mazu finansējumu – tā rotu darināšanu no jūras krastā izskalotiem stikliņiem raksturo Rolfs. Aktīvākā darba sezona ir vasara, bet rudenī kopā ar meitām Jansoni dodas mazbudžeta ceļojumos.

Latvijas jaunuzņēmumā „Submerge Baltic” jau trešo gadu tiek izstrādāti zemūdens droni. Uzņēmumā strādā astoņi darbinieki, galvenokārt inženieri, un zemūdens dronus varēs izmantot gan naftas rūpniecībā, uzraugot tās ieguvi jūrā, gan aizsardzībai atmīnēšanas darbos.

Sākumā zemūdens drons tika izstrādāts, lai noteiktu ūdens piesārņojumu, bet šobrīd tā funkcijas ir paplašinātas - tas veic zemūdens apsekojumus, var palīdzēt novērst dažādas katastrofas. Uzņēmuma līdzdibinātājs Kārlis Bērziņš stāsta, ka šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir samazināt izmaksas un drona cenu.

“Kritiski svarīga drona sensora darbība maksā 50 000 eiro. Tas nozīmē to, ka mums ir jāiztērē gana liela nauda, lai izstrādātu vienu dronu un tas ir tikai viens sensors.

Tad vēl tev vajadzīga ir laiva, tev vajadzīgi dažāda veida operacionālās lietas, tas kopā sasummējas un tas process ir gana dārgs. Arī mēs meklējam visu šo te piegāžu ceļu, lai mēs varētu dronu ražot lokāli no Baltijā, Eiropā iegādātām komponentēm.

Otrs veids ir, ieliekot klāt šo te programmatūras komponenti. Izmantojiet mūsdienu mašīnu mācīšanās algoritmus un dažāda veida navigācijas metodes. mēs varam uztaisīt lētākus navigācijas sensorus, jo navigācijas sensors veido faktiski 70 % no drona cenas. Līdz ar to, taisot paši savas navigācijas sensorus, mēs varam samazināt šī te drona cenu un, arī uzliekot šo te programmatūru, šo te cenu var vēl vairāk samazināt.”

Uzņēmums investīcijās triju gadu laikā piesaistījis 400 000 eiro, un finansējums saņemts gan no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, gan Aizsardzības ministrijas grantiem. Stāsta Bērziņš:

„No grantiem noteikti ir viegli, it īpaši, ja tu strādā šajā tehnoloģiju sfērā un uzņēmums rada inovācijas, kas nestu labumu visai pasaulei. Mēs arī esam visi tehniski cilvēki ar augstākām izglītībām, tad mums ir arī šī te inovāciju un pētniecības perspektīva.

Arī es pats absolvējis RTU Inženierzinātņu vidusskolu, klases biedri ir pabeiguši Kembridžu, šobrīd strādā Volstrītā, līdz ar to mūsu intelektuālā kapacitāte un resursi ir krietni lielāki, ko mēs varam piesaistīt.

Mums ir diezgan cieša saistība ar universitāti, gan kā mācībspēki, kas atrodas komandā, gan arī bijušie studenti, kuru mēs varam pasmelties top līmeņa speciālistus.”

Viens no uzņēmuma “Submerge Baltic” mērķiem ir arī zemūdens dronu eksports. Un nākamajos divos gados zemūdens dronu izstrādē tas plāno ieguldīt pusotru miljonu eiro no publiskā un privātā kapitāla.

Latvijas restorānu biedrība un ēdināšanas nozare ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumus, ja ēdināšanas pakalpojumiem samazinās pievienotās vērtības nodokli. Latvijas restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim ir vairākas idejas.

Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka pamatā ir laba sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu un apmaiņa ar aktuālo informāciju.

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35 % līdz 7,87 %, paziņojusi Labklājības ministrija. Kā pensiju indeksācija notiks, un kas jāņem vērā? Bet līdz 2026. gada 31. janvārim strādājošie pensiju saņēmēji var izvēlēties mēnesi, kurā notiks automātiskais pensiju pārrēķins. Cik aktīvi ļaudis izmanto šo iespēju, un kāpēc tas ir svarīgi?

Šos jautājumus pārrunāsim Kā labāk dzīvot – studijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Baiba Felsberga.

Sestdien Jelgavā notiks tradicionālā Latvijas novadu Siera diena, kas pulcēs siera darītājus no visas Latvijas. Svētkos plaši pārstāvēti būs piena pārstrādes uzņēmumi. Pirmoreiz Siera dienā tiks atvērtas novadu kulinārā mantojuma sētas ar Godu saimnieču veikumu.

Siera ražotājiem šā gada pirmais pusgads bijis cerīgs. Proti, saražots par 14 % jeb 3700 tonnām vairāk siera, nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, bet eksports audzis par 13 %, savukārt naudas izteiksmē – par 20 %. Lielākais siera eksporta kāpums bijis uz Ukrainu.

Taču paši siera darītāji saka, ka šobrīd siera bizness tik raiti nesokas, jo ietekmi atstāj gan imports, gan situācija lauksaimniecībā

Tehnoloģijas kļūst par aizsardzības spēku veidu un ikdienu, un tās ir uzmanības centrā arī augsta līmeņa jauno tehnoloģiju konferencē Vašingtonā, ASV, kur piedalās arī Latvijas pārstāvji.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele stāsta, ka Latvijai ir labas izstrādes un piedāvājumi vairākās jomās.

Latvijas uzņēmums „LionPro Group" ir kļuvis par pirmo mūsu valsts uzņēmumu, kas saņēmis Pasaules Bankas struktūrvienības MIGA (jeb Daudzpusējās Investīciju un garantiju aģentūras)  garantiju starptautiskam investīciju projektam Āfrikā.

Garantija nodrošinās deviņu miljonu dolāru vērtu investīciju projektu Kenijā, kur uzņēmums plāno attīstīt dzīvnieku barības izejvielu loģistiku un apstrādi. Projekta mērķis ir padarīt lopbarību pieejamāku vietējiem zemniekiem un stiprināt pārtikas drošību reģionā.