Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”.

Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.”

Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju.

Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā:  „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.”

Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties.

Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.”

Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Dronu incidentu dēļ viesnīcas, viesu mājas, kempingi un citi tūrisma objekti Latgalē piedzīvo būtisku rezervāciju kritumu. Latgales Tūrisma asociācija norāda uz kritisku situāciju, kas apdraud arī Latgales ekonomisko stabilitāti, uzņēmējdarbības vidi un reģiona turpmāku attīstību. Tādēļ reģiona tūrisma uzņēmumi aicina arī Latvijas valdību un valsts augstākās amatpersonas ar nodokļu sloga mazināšanu un mērķdotācijām atbalstīt nozari Latvijas pierobežā. 

Pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā–  atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana – radījuši smagas sekas tūrisma nozarei. Latgales Tūrisma asociācija lēš, ka ārvalstu tūristu un tūroperatoru šobrīd atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60% un arī vietējo tūristu rezervācijas, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, ir samazinājušās par 40%. Tāpat tiek atcelti arī korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas.

Uzņēmumam ‘’Million star hotel’’ Balvu novadā ir divi namiņi pie Viļakas ezera, ap 6 kilometru attālumā no robežas un naktsmītnes saimniece Santa Šmite apstiprina, ka tūristi atsaka rezervācijas.

Dronu dēļ izsludinātā trauksme pierobežas novadu iedzīvotājiem vienubrīd jau kļuvusi par nepatīkamu ikdienas blakni. Tas nozīmē, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, saņemot šūnu apraides paziņojumu, teorētiski būtu jāpaliek mājās vai citās telpās un jāgaida, kamēr trauksme tiek atcelta. Tiesa, gadījumos, kad drons reāli sprāga tur, kur cilvēki varēja būt apdraudēti, šūnu apraide vēl nebija bija iedarbināta. Kā samērot drošības pasākumus ar reālo apdraudējumu, kā rīkoties, lai dzīve novados netiek paralizēta, vienlaikus cilvēki patiešām ir pasargāti, kad to vajag, un nekļūst nevērīgi pret savu drošību?

Krustpunktā analizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle un Latvijas darba devēju asociācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par to, kādus jaunus produktus Latvijas uzņēmumi rada un kādi izaicinājumi ir viņu ceļā. 

„80 % rezultātu dod 20 % piepūļu – jeb pareto princips strādā arī kompetences centros, auklējot inovācijas uzņēmumiem,”saka Vitālijs Skrīvelis no Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centra forumā „Uzdrīksties inovēt”. Viņaprāt šie ieguldījumi ir būtisks atspēriens pētniecībai un attīstībai Latvijas uzņēmumos. 

Bet kas ir šie uzņēmumi, kas, ieguldot pētniecībā un attīstībā, rada jaunas lietas un produktus un kādi šie produkti ir? Un pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka inovācijas noteikti ir par kādu no pēdējā laika modes lietām – mākslīgo intelektu, droniem un tā tālāk, ne vienmēr tā ir. Inovācijas ir daudzās un dažādās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Sia "Felici", kuri ražo produktus ar zīmolu "Graci", atklāj – lai tiktu pie tā, ko vēlas patērētāji, arī pārtikas nozarē nepieciešams pētīt un radīt ko jaunu.

1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro

Pēdējos gados pārtikas nozarē bijuši daudzi izaicinājumi – pēc Covid pandēmijas sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā un strauji cēlās izejvielu un energoresursu cenas. 2024. gadā vairāki putnkopības uzņēmumi Latvijā - “Putnu fabrika Ķekava”, “Lielzeltiņi” un citi apvienojās, izveidojot akciju sabiedrību “Ķekava Foods”, kas ietilpst Lietuvas koncernā “Akola Group”. Tā kā pieprasījums pēc vistas gaļas Eiropā palielinās, vistas gaļas produktu ražotājs “Ķekava Foods” aicina arī citus lauksaimniekus audzēt putnus.

Latvijā lielākā vistas gaļas produktu ražotāja AS “Ķekava Foods” apgrozījums 2024./2025. finanšu gadā palielinājās par 12 % un finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums gadā investē 4 līdz 6 miljonus eiro infrastruktūrā un ražošanā un uzņēmumā strādā ap 1100 darbinieku. Uzņēmuma valdes locekle un izpilddirektore Aiva Banga stāsta, ka pierasījums pēc putnu gaļas aug par 3 līdz 4% gadā, tas ir stabils un, piemēram, Lietuvā vistu audzēšanā piedalās arī lauksaimnieki. “Ķekava Foods” līdzīgu praksi gatavojas ieviest arī Latvijā.

Gandrīz 99% putnu audzētāju Latvijā iestājušies Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā un tās valdes locekle Anna Ērliha stāsta, ka arī citu lauksaimnieku iesaistīšanu putnu audzēšanā atbalsta.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka Latvijā veiksmīgi attīstās abi putnkopības virzieni – gan olu, gan putnu gaļas ražošana. Šobrīd Eiropā un arī Latvijā tiek iztrādāta stratēģija nākamajiem 10 gadiem un Latvijas lauksaimnieki apņēmušies 10 gados palielināt IKP par 2 procentpunktiem un sasniegt Somijas līmeni lauksaimniecībā jeb ieņēmumus 2200 eiro no hektāra.

Putnkopības nozares asociācijas biedri gadā saražo vairāk nekā 40 000 tonnu putnu gaļas un vairāk nekā miljards olu. Putnkopji nesaņem subsīdijas, bet valsts budžetā nodokļos gadā samaksā gandrīz 20 miljonus eiro.

Raidījums Stiprie stāsti dodas uz Smiltenes novada Api pie Leišu ģimenes, kas pirms trim gadiem no Rīgas atgriezās Vidzemes mazpilsētā. Abi ir uzņēmēji – Elizabete ir mājražotāja un cep kūkas, šobrīd bijušajā Apes aptiekas mājā notiek remonts un tiks izveidota konditoreja, bet Dāvim pieder autoserviss Rīgā. Jaunā ģimene pārbūvējusi 1903. gadā celtu māju Apē un audzina divus bērnus.

Dāvis pirmos septiņus gadus ar vecākiem dzīvojis Alūksnē, tad pārcēlās uz Rīgu, bet mīļākā vieta kopš bērnības viņam bija Ape. Savukārt Elizabete, vaicāta, kur slēpjas mazpilsētas pievilcība, stāsta, ka ir lietas, kas nav mainījušās kopš viņas bērnības.

Elizabete ir mājražotāja, cep kūkas un pirms diviem gadiem saņēma pašvaldības balvu „Smiltenes novada jaunais uzņēmējs”. Arī gaidot ciemos Latvijas Radio, Elizabete ir izcepusi kūku "Luīze".

"Deep Tech" jaunuzņēmumi nav vienkārši ātrās peļņas idejas — to pamatā ir zinātne, inženierija un tehnoloģijas, kas bieži vien prasa gadus, līdz kļūst par reālu produktu. Vai Latvija ar savu inženieru potenciālu var spēlēt vienā laukumā pasaules līmenī? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar "ENGYcell" līdzdibinātāju Egiju Gailumu un "Deep Tech Atelier 2026" programmas direktoru Kristapu Cīruli.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Saldējuma ražotāji sezonu uzsākuši lēnām, jo pagaidām laikapstākļi nav pateicīgi aukstā našķa baudīšanai. Tomēr investīcijas jaunos produktos ir ieguldītas lielas un ražotāji cer uz labu vasaru. Viena no tendencēm, kas, visticamāk, būs vērojama arī šosezon – pircēji priekšroku dod vietējam produktam.

Kā sokas ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, kā arī cīņu ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.