Eiropas Savienība (ES) plāno apbruņot sevi, lai atturētu Krieviju no vēlmes uzbrukt kādai no bloka dalībvalstīm. ES stratēģija paredz arī kāpināt militārās rūpniecības jaudas, lai nodrošinātu valstis gan ar artilērijas lādiņiem, droniem un pretgaisa aizsardzības sistēmām, gan ar militārajiem transportlīdzekļiem karavīru pārvietošanai. Lai varētu saražot visu nepieciešamo bruņojumu, būs vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, kas pašlaik pietrūkst. Tāpēc ES ir nākusi klajā ar ambicioziem plāniem par darbinieku piesaisti militārajai industrijai.

Rēzeknē izglītības iestādēs ēdināšanu nodrošina pašvaldība, taču šī kārtība mainīsies. Domes vadība ir iecerējusi ēdināšanu nodot privātuzņēmumam. Iepirkumu plānots izsludināt nākamā gada sākumā. Pašvaldība savu lēmumu pamato ar finansiālu izdevīgumu. Taču vecākus un izglītības iestādes satrauc, vai necietīs ēdiena kvalitāte un vai maksa nekļūs dārgāka?

Šobrīd vecāki neko daudz nezina par to, kā mainīsies ēdināšanas kārtība skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Taču, par šo jautājumu domājot, satrauc, vai privātā uzņēmuma gatavotā ēdiena kvalitāte būs tāda pati.

Rēzeknes skolās no pirmās līdz septītajai klasei par pusdienām nav jāmaksā. No pirmās līdz ceturtajai klasei bērni ēd par valsts līdzekļiem, no piektās līdz septītajai klasei brīvpusdienas nodrošina pašvaldība. Vai, pārejot uz privāto ēdinātāju, varēs nodrošināt pašvaldība brīvpusdienas arī no piektās līdz septītajai klasei, nav zināms, sarunā norāda Rēzeknes pašvaldības Attīstības plānošanas un saimnieciskās darbības atbalsta nodaļas vadītāja Elga Švarca.

Uzņēmējiem jāapzina iespējamie riski un jābūt gataviem krīzes situācijām – saka ārkārtas situāciju un krīžu eksperti. Pagaidām gan aina nav iepriecinoša – tikai trešdaļa uzņēmumu apzinās šos riskus un ir izstrādājuši plānus gatavībai ārkārtas apstākļos. Par gatavību krīzēm šodien, 26. novembrī, spriedīs seminārā „ Krīžu gatavības diena organizācijām”, ko rīko Ziemeļvalstu Noturības organizācija.

Ja mācāmies un gatavojamies iespējamiem ārkārtas scenārijiem, tad reālo apdraudējumu varēsim pārvarēt daudz veiksmīgāk. Ārkārtas situāciju un krīžu eksperts Guntis Balodis saka, ka krīzēm ir jāgatavojas, jo tās visus var pārsteigt nesagatavotus.

Vispirms ir jāapzinās, kādi ir riski uzņēmumā vai organizācijā un tad jāķeras pie rīcības plāna izstrādāšanas risku novēršanai:

Liela daļa komersantu maldina pircējus atlaižu laikā, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada "Melnās piektdienas" un Ziemassvētku atlaižu monitoringā. Dati liecina, ka 96% no pērn šajā laikā pārbaudītajiem atlaižu piedāvājumiem bija maldinoši. PTAC jau šobrīd veic pastiprinātu interneta veikalu uzraudzību un gaidāmajā "Melnās piektdienas" akcijā aicina veikt pārdomātus pirkumus, lai par preci nepārmaksātu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par barjeru jaukšanu – gan par to, ka reāla vai iedomāta barjera starp kredītu devējiem un uzņēmumiem kavē ekonomikas attīstību, arī par to, kā kāds uzņēmums plāno no tehnoloģiju pasaules ienākt arī finanšu pasaulē. 

Atgriežamies pie tradicionālāka finansējuma piesaistes veida – kredītiem. Par to, ka ne viss ir kārtībā ar kredītiem Latvijā, esam runājuši daudz – gan par procentlikmēm, gan par banku stingrību, gan uzņēmumu piesardzību. Par to arī pēdējā laikā praktiski ik gadu Latvijas Banka runā savā tautsaimniecības konferencē. Raidījumā neliels ieskats zemūdens straumēs ap kreditēšanu. Pirmais – lai gan procentlikmes ir kritušās un bankas dažādos veidos mudina kreditēt, uzņēmumu aizņemšanās Latvijā joprojām ir vārga.

procentlikmes ir kritušās un bankas dažādos veidos mudina kreditēt, uzņēmumu aizņemšanās Latvijā joprojām ir vārga.

Šogad ievērojami palielināts finansiālais atbalsts ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Atbalsta programmu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un šogad atbalsts 7,3 miljonu apmērā piešķirts 15 filmu projektiem, tos filmēs šogad un nākamgad. Līdzīga prakse tiek īstenota daudzās Eiropas valstīs, jo, vienlaikus atbalstot ārvalstu filmu uzņemšanu konkrētā valstī, tiek nodarbināti vietējie uzņēmumi, līdz ar to tiek arī stimulēta vietējā ekonomika. 

Ja iepriekšējos trīs gados 24 ārvalstu filmu veidotājiem piešķīra līdzfinansējumu 6,6 miljonus eiro, tad šogad 15 filmām piešķirti jau 7,3 miljoni. LIAA Atbalsta piešķiršanas departamenta direktore Elīna Alika stāsta, ka palielināta arī atbalsta intensitāte – no 20 uz 30% no izmaksām un, lai šo atbalstu saņemtu, ārvalstu filmu veidotājiem jāizpilda noteikti nosacījumi. Pats galvenais - filmu daļēji vai pilnībā uzņem Latvijā un tās uzņemšanā iesaista Latvijā reģistrētus uzņēmumus.

Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs stāsta, ka par šādu finansējumu nozares pārstāvji cīnījušies jau vairāk nekā 10 gadus.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma vērtē, ka no ārvalstu filmu finansēšanas programmas lielākie ieguvēji ir nozares profesionāļi, jo finansējums nacionālajām filmām ir tikai 6 miljoni eiro gadā.

Nacionālā kino nozare Latvijā papildus finansējumu saņēma Latvijas simtgadē, liels atbalsts bija arī Eiropas fondi, ar kuru atbalstu tika uzņemta gan filma par TTT komandu, gan animācijas filma „Dieva suns”, gan seriāls „Padomju džinsi”. Šobrīd papildus finansējuma vairs nav un tas nozīmē, ka 6 miljoni eiro gadā pietiek vidēji trīs filmu uzņemšanai. Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes loceklis Gints Grūbe stāsta, ka saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu Latvijai būtu jāiekļaujas vienotajā Eiropas tirgū.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Rīgā katru gadu atbalsta arī Rīgas pašvaldības programma “Rīgas filmu fonds” ar līdzfinansējumu līdz 800 000 eiro. Šogad tiek atbalstīti pieci projekti, vēl turpinās atskaišu iesniegšana, bet pērn tika atbalstīti 3 projekti ar kopējo finansējumu 653, 4 tūkstoši eiro.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Valmieras novada Brenguļu pagastā pie Maijas Zvirbules. Viņa izveidojusi 30 Šarolē šķirnes gaļas liellopu ganāmpulku un šogad konkursā "Novada garša" saņēma divas zelta medaļas - par liellopu aknu pastēti un malto gaļu. Maijas pieredze uzņēmējdarbībā bijusi dažāda - iziets arī maksātnespējas process, bet spēku un enerģiju Maijai dod sports un peldes dīķī. Viņa ir četru bērnu mamma.

Latvijā strauji izsīkst minerālmateriāli, piemēram, grants un smilts. Risinājums būtu būvniecības atkritumu izmantošana jaunu materiālu ražošanā, tādējādi gan taupot dabas resursus, gan samazinot C02 izmešus. Tomēr Ekonomikas ministrija sola rīkoties, lai vismaz publiskajos iepirkumos pasūtītājs pievērstu uzmanību tam, lai būvniecība būtu dabai draudzīga, un norāda, ka pirmajā vietā ir būvju drošība. 

Betona ražotāja „SCHWENK Latvija” valdes locekle Evita Goša kā vienu no problēmām min to, ka Latvijā pat nav apkopoti dati, cik daudz būvniecības atkritumu rodas un cik daudz būvmateriālu mūsu valstī saražo, tērējot minerālmateriālus, kas ir neatjaunojami dabas resursi.

Kaut arī daudziem varbūt šķiet, ka smilts un grants ir neizsmeļamas, tā tas nav. Tāpēc nepieciešams, piemēram, betona ražošanā, izmantot materiālu, kas iegūts, nojaucot vecās ēkas. Jau pirms būvju demontāžas vajadzētu saprast, kā tās nojaukt tā, lai būvgruži būtu izmantojami atkārtoti. Uzņēmējus no būvgružu atkārtotas izmantošanas attur tas, ka nav valstiski izstrādātas sistēmas, kā tos savākt un nodot pārstrādei.

Laikā, kad Ukrainai jāizcīna smagas cīņas kaujas laukā, problēmas briest arī finanšu frontē, jo valsts budžetam nepieciešami desmitiem miljardi. ASV palīdzība Ukrainai kopš Donalda Trampa stāšanās amatā ir apsīkusi un tagad galvenās rūpes Ukrainas vajadzību finansēšanā ir jāuzņemas Eiropai. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir piedāvājusi trīs Ukrainas finansēšanas scenāriju. Savukārt Ukraina turpina mudināt eiropiešus decembrī beidzot pieņemt lēmumu par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu. 

Finansiālā atbalsta apmērs, kas Ukrainai nepieciešams, ir patiesi iespaidīgs. Kā 12 lappušu garā vēstulē Eiropas Savienības līderiem norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, nākamajos divos gados palīdzībai būtu jāsasniedz 135 miljardus eiro, no kuriem Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs nepieciešami 83,4 miljardi eiro, bet ekonomikas uzturēšanai — 55,2 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka nākamo divu gadu laikā Eiropas Savienībai Ukrainas finansiālajās vajadzībās jāiegulda gandrīz tikpat daudz, cik teju četru gadu laikā kopš pilna mēroga kara sākuma.

Nepieciešamība Eiropai atvēlēt lielas summas radusies tādēļ, ka ASV administrācija Donalda Trampa vadībā ir pārtraukusi lielāko daļu savas tiešās palīdzības Ukrainai, tostarp lielos ieroču un munīcijas ziedojumus, ko redzējām prezidenta Džo Baidena vadībā. Lai gan zināmu palīdzību sniedz arī citi sabiedrotie, tostarp Lielbritānija, Norvēģija, Kanāda un Japāna, lauvas tiesai jānāk no Eiropas Savienības. Ekonomikas analītiķi norāda - ja netiks saņemta jauna Eiropas palīdzība, Ukrainai nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu pietrūkt naudas.

Bloka līderiem nosūtītā vēstulē Urzula fon der Leiena piedāvā trīs scenārijus, kur šādus līdzekļus rast, tai pat laikā brīdinot, ka vienkāršu un perfektu risinājumu nav, un arī laika tādus meklēt nav.

Pirmās divas dokumentā minētās iespējas nozīmē jaunu parādu.

Ierakstu sērijas „Demogrāfijas bedrē” noslēgumā runājam par tā saukto sudraba ekonomiku – tādu mērķtiecīgu sociālās un ekonomikas jomas politikas plānošanu, kas vienlaikus gan respektē, gan izmanto faktu, ka mūsu sabiedrība noveco. Kā tas īsti jāsaprot un vai tas obligāti nozīmē pensijas vecuma paaugstināšanu, vai tomēr ko vairāk par spiedienu strādāt pēc iespējas ilgāk? 

Mūsu valstī ļoti daudz pensionāru strādā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem par 2023. gadu, 44,2 % Latvijas iedzīvotāju, kas saņem pensiju un ir vecumā līdz 74 gadiem, turpina darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Šajā ziņā pirmajā vietā ir Igaunija – tur strādā gandrīz 55 % pensionāru, bet trešā vieta ir Lietuvai ar 43,7 % strādājošu pensiju saņēmēju vecumā līdz 74 gadiem.

Salīdzinājumam var minēt valstis ar vismazāko strādājošo pensionāru skaitu – Rumānijā, Grieķijā un Spānijā strādā mazāk kā 5 % pensionāru. Tomēr, kā kādā publikācijā paudis „Luminor” bankas eksperts Atis Krūmiņš, būtiski, ka liela daļa Latvijas strādājošo pensionāru atzīst – viņi turpina darba gaitas nevis tāpēc, ka ļoti mīlētu savu darbu, bet gan lai nopelnītu. Tas netieši liecina, ka strādāšana pensijas vecumā nav vis mērķtiecīgi organizēta tā sauktās sudraba ekonomikas daļa, bet gan spiesta lieta.