Ekonomikas podkāsts

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Līgas Kozakas Limbažu novada Alojas pagasta "Strēlniekos". Līga kopā ar vīru, ukraini Vasiliju, audzē 80 kazu ganāmpulku un izkopj Latvijas vietējo šķirni. Bijušā kartupeļu pagraba vietā tagad izveidota piena māja, kur no kazu piena top dažāda veida sieri ar piedevām, saldējums un citi produkti. Līga dzīvo kopā ar meitas Marikas ģimeni un diviem mazdēliem.

Lai gan bezdarba līmenis visā valstī gadu no gada nedaudz samazinās, tomēr Latgalē tas vēl aizvien ir divreiz augstāks nekā pārējā Latvijā. Jaunu uzņēmumu un investīciju piesaistē Latgalē strādā pat divas speciālās ekonomiskās zonas, bet vai paši uzņēmēji augsto bezdarbu redz kā iespēju paplašināties, rēķinoties, ka Latgalē būs vieglāk atrast darbiniekus?

Tāpat bezdarba samazināšana kā viens no svarīgākajiem punktiem minēts dažādos Latgales attīstības plānos, tostarp, Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības plānā, kas drīzumā tiks nodots sabiedrības vērtējumam.

Vai šie plāni strādā un kas vēl Latgalē tiek darīts, lai samazinātu bezdarba līmeni?

Vairāk nekā piecdesmit gadus veca sieviete, kura dzīvo Latgalē, ir ar vidējo profesionālo izglītību un iepriekš strādājusi par pārdevēju mazumtirdzniecības veikalā, – tā pēc Nodarbinātības valsts aģentūras jaunākajiem datiem statistiski varētu raksturot bezdarbnieku Latvijā. Lai gan kopumā bezdarbs samazinās un ar šī brīža 5,3 procentiem tas ir pat zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, taču Latgalei nav iemesla priecāties. Latgale būtiski iepaliek teju visās statistikas ailēs, piemēram, ilgstošie bezdarbnieki Latgalē ir pat sešas reizes vairāk nekā pārējā Latvijā. Arī pirmspensijas vecuma bezdarbnieku un bezdarbnieku ar invaliditāti Latgalē ir vairāk nekā citviet.

„Sākumā bija ļoti grūti ar darba iespējām. Es ļoti ilgi meklēju Rēzeknē darbu,” stāsta Jolanta, kuru satieku uzņēmuma „Bite” biroja atklāšanā Rēzeknē. Pēc 20 gadu darba Rīgā un Pierīgā pērn viņa pārcēlusies atpakaļ uz dzimto Rēzekni un aptuveni gadu meklējusi darbu. Tagad viņa ir viena no 150 darbiniekiem, kas strādās jaunatklātajā „Bites” Rēzeknes birojā. Arī Jolantas kolēģe Laila no Balvu puses novērtē, ka vietējiem ir vairāk darba iespēju.

Darbinieku meklēšanā „Bites” Rēzeknes birojam palīdzējusi Nodarbinātības valsts aģentūra. Lai gan kopumā Rēzeknes pusē bezdarbnieku ir daudz, atrast piemērotus kandidātus nebijis vienkārši, apstiprina Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Neraugoties uz to, NVA direktore iedrošina arī citus uzņēmējus spert soli reģionu virzienā.

Meklējot vietu, kur paplašināties, tieši augstos bezdarba rādītājus Latgalē „Bite” saskatījis kā iespēju, proti, vairāk potenciālo darba roku. Taču bijis jārēķinās ar citām grūtībām, kas galvaspilsētā būtu vieglāk risināmas, stāsta “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Vai lielu uzņēmumu reģionālu biroju atvēršana Latgalē varētu būt jauna tendence, vai drīzāk izņēmuma gadījumi? Tas atkarīgs no piedāvājuma – uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

1259 eiro uz vienu ģimenes locekli – šādi ienākumi, pēc iedzīvotāju domām, mēnesī būtu nepieciešami, lai savu mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim. Par tādiem sevi atzīst 40% Latvijas iedzīvotāju, 1,3% iedzīvotāju sevi uzskata par turīgiem, bet trūcīgo mājsaimniecību skaits palielinājies līdz 13%. Lielāks optimisms nekā Latvijā valda Lietuvā un Igaunijā, kur attiecīgi 58 un 55% iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa vērtē, ka gadskārtējais pētījums, kurā iedzīvotāji novērtē savu finansiālo situāciju, raksturo arī ekonomikas kopējo situāciju.

Latvijas universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede vērtē – tam, ka vidusslānis Latvijā nedaudz, bet samazinās, ir objektīvi iemesli.

Vidusslāni raksturo ne tikai ienākumu līmenis, bet arī tas, ko ar šiem ienākumiem iespējams izdarīt un visbiežāk tiek minēts nekustamais īpašums, spēja segt visus obligātos ikmēneša maksājumus, iespēja vismaz reizi gadā nedēļu ilgs ceļojums uz ārvalstīm, kā arī iespēja izmantot privātās un maksas medicīnas pakalpojumus. RSU Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks vērtē, ka mājsaimniecību finansiālās situācijas pašnovērtējums arī norāda uz nevienlīdzības sajūtu.

Latvijas universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede vērtē, ka vidusslānis ir sabiedrības mugurkauls.

Pēc aptaujāto iedzīvotāju domām - lai vidusslānis Latvijā augtu, jāsamazinās dzīves dārdzībai un nodokļiem, valstij jāveicina uzņēmējdarbība un jāmazina nevienlīdzība.

Ja galvaspilsēta Rīga attīstīsies, tad arī pārējā valsts piedzīvos izaugsmi. Tas ir galvenais vēstījums, ko ar jaunāko ziņojumu par Rīgas metropoli līdz 2040. gadam 4. oktobrī prezentēs domnīca „LaSER” jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas Institūts.

Domnīcas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka patlaban Rīga un Latvija ir ar gurdenu attīstību, kas liek iepalikt pret citām Baltijas valstīm.

Plaši pamanīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules ieraksts mikroblogošanas vietnē "X", reaģējot uz ziņām par plānoto akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Pēc Cipules teiktā, dienests no budžetā paredzētā finanējuma jau pēdējos trīs gadus nespēj segt izmaksas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam finansējums degvielas iegādei ir ap 2 miljoniem gadā. Tas neesot mainīts jau kopš 2016. gada, lai arī šajā laikā degvielas cenu izmaiņas uz augšu un uz leju bijušas vairākkārt. To atklāj NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egils Lapiņš. Taču jo īpaši kopš 2022. gadā notikušā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad degvielas cenas auga būtiski, Neatliekamās palīdzības dienestam ar budžetā degvielas iegādei paredzētajiem līdzekļiem ir par maz.

Salīdzinot ar 2016. gadu, nobraukto kilometru skaits samazināts par 1,7 miljoniem kilometru. Tas, protams, nenozīmē atteikt došanos uz akūtiem izsaukumiem. Vairākkārt gada beigās par dienestam trūkstošo finansējumu brigāžu degvielas nodrošināšanai valdība lēmusi atsevišķi, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Egils Lapiņš.

Plānotās akcīzes nodokļa izmaiņas nākamgad mazumtirdzniecībā dīzeļdegvielu sadārdzinās par 3,2 centiem litrā, bet benzīna cenu - par 2,7 centiem litrā, informējusi Finanšu ministrija. Kā izmaksas varētu mainīt nākamgad paredzamais akcīzes nodokļa pieaugums, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transporta daļas vadītājam vēl nebija zināms. Taču skaidrs, ka degvielas izmaksu pieaugums skar ne tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet arī operatīvos iekšlietu dienestus, ietekmēs arī pārtikas sagādes izmaksas utt. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai akcīzes nodokļa izmaiņu plāns ir negrozāms?

No Finanšu ministrijas skaidrojuma saprotams, ka izmaiņas ir aprēķinātas un pamatotas vairāku iemeslu dēļ. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka akcīzes nodokļa likmes jāpārskata, lai varētu daļēji kompensēt darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu un arīdzan palielināt valsts budžeta līdzekļus. Akcīzes pieaugumu turklāt paredz arī Eiropas Savienības CO2 kvotu prasības no 2027. gada, tāpēc budžeta veidotāji tās plāno ieviest pakāpeniski. Par kādiem akcīzes nodokļa atvieglojumiem atsevišķām nozarēm gan netiekot runāts, sarunā ar ar Latvijas Radio atzīst Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka

Pasauli ir jāspēj pārsteigt un tas ir inovatīvās uzņēmējdarbības pamatu pamats. Cik radoši jaunu produktu un pakalpojumu izveidē esam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, uzņēmuma "Fungo" līdzdibinātājs Klāvs Balamovskis un „Labsoflatvia.com” galvenā redaktore, mentore Ieva Treija.

Ierakstā uzklausām Jāni un Ievu Jomas. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kas jau 17 gadus dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Viņi laukos izveidojuši nelielu ģimenes uzņēmumu - audzē vistas un gatavo mājas plombīru "Gogelmogels". Viņi stāsta par ražošanas izmaksām un inovācijām.

Kas pietrūkst, lai rastos inovatīvas idejas Latvijā?

"Domāju, ka labai inovatīvai ideja vienmēr atradīsies finansējums. Par to esmu pārliecināta un redzu, kā tie, kas par savu ideju deg, un viņi ir testējuši, saņēmuši daudz atgriezeniskās saites un mācījušies no tā, tur nav problēmas, lai iegūtu finansējumu," norāda Laura Štrovalde. "Cilvēkresursi ir un būs arvien lielāka problēma Latvijā un visā pasaulē, bet tā vienlaikus ir arī iespēja. Daudzi eksperti jau šobrīd diskutē, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var izveidot daudzmiljonu uzņēmumu, kur ir viens darbinieks. Šis idejas autors, kur mākslīgais intelekts strādā pārējās komandas vietā. Es aicinātu arī uz to skatīties kā uz iespēju, jo visiem uzņēmumiem ir jādomā, kā ar tiem pašiem resursiem vai mazāk resursiem izdarītu tikpat daudz."

"Es domāju, ka jāizšķir dažādi līmeņi, viens ir ideju līmenis, otrs - kad ir pirmssēklas, sēklas finansējums. Atsevišķs stāsts ir par zinātnē balstītu inovāciju veidošanu, kas ir garāks un finansiāli daudz ietilpīgāks process," vērtē Ieva Treija. "Bet vēlreiz gribētu uzsvērt,

ja runājam par šo ideju līmeni, kas tiešām ir pa spēkam jebkura aktīvam cilvēkam, varbūt arī ambīcija vienkārši izmēģināt, kāds es varētu būt uzņēmējs, tad ir aicinājums domāt risinājumu, ko var mērogot, ko var pārdot ārpus mūsu valsts, ko var veidot digitāli, ko var piedāvāt visā pasaulē. Tas ir tas, kas mums šobrīd pietrūkst, runājot par idejām."

"Nezinu, vai pietrūkst, vienmēr var runāt, cik liels finansējums ir pieejams konkrētām atbalsta programmām, cik viegli iegūstams un cik ilgi izmantojams tieši savam attīstības mērķim," papildina Klāvs Balamovskis. "Es kopumā piekristu un gribētu arī iedrošināt, ja ir ideja un personīgā ekspertīze vai sajūta, ka vari savu pienesumu dod ar jebkādu savu prasmi, tad tie mehānismi, kur vari potenciāli atrast, kur to pielietot, vai atrast citu biznesa partneri, vēl kādu ideju, kurai pievienoties, tādi mehānismi ir un pastāv, un ir pietiekami viegli pieejami."

Ukrainā jau trešo gadu turpinās Krievijas uzsāktais karš, tikmēr Latvijas veikalos joprojām var iegādāties agresorvalstu pārtikas produktus, dzērienus un citas preces. Jau gada sākumā pētījām veikalu plauktus un tagad, veicot atkārtotu izpēti secinām, ka lielas izmaiņas nav notikušas un tie tirgotāji, kas šī preces tirgoja iepriekš, turpina to darīt joprojām. Atbildīgā – Zemkopības ministrija – turpina darbu, lai noteiktu paaugstinātus ievedmuitas tarifus plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam.

Vairāku veidu Krievijā ražotās tējas, sausās zupas, dažādas garšvielu mērces, saulespuķu sēklas, adžika – tie ir tikai daži no produktiem, ko piedāvā veikalu tīkls „Mego”. Turpat citos plauktos var atrast Baltkrievijā ražotus gaisa atsvaidzinātājus, bet dzērienu plauktos – stiprās dziras. Rīgā joprojām darbojas vairāki Baltkrievijas preču tirdzniecības centri, piemēram, Iļģuciemā tirgo kosmētiku, Maskavas rajonā – šņabi, zefīrus un citus produktus, bet Centrāltirgū – baltkrievu apavus. Arī zemo cenu veikali „Mere” piedāvā šo valstu preces.

Jautāju „Mego” vadībai, kāpēc joprojām veikalos ir agresorvalstu preces. „Mego” mārketinga nodaļas vadītājs Aleksandrs Afanasjevs skaidro, ka uzņēmums uzreiz pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sācis pārskatīt Krievijas un Baltkrievijas preču sortimentu un veicis izmaiņas preču un piegādātāju klāstā. Piegāžu līgumi ar abu valstu piegādātājiem esot pārtraukti un šobrīd notiek darbs pie tā, lai atlikušajām šo valstu precēm atrastu aizstājējproduktus.

Krievija joprojām ir to valstu pirmajā desmitniekā, no kurienes ievedam dažādas pārtikas preces, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Piemēram, šogad no Krievijas ievesti dzērieni gandrīz divu miljonu eiro vērtībā, kakao un kakao izstrādājumi par 750 tūkstošiem, gatavās mērces un garšvielu maisījumi par 368 tūkstošiem eiro. Kopumā pirmajos septiņos mēnešos ievesti pārtikas rūpniecības ražojumi par vairāk nekā 81 miljonu eiro, bet pērn kopumā – par 106 miljoniem eiro.

Tajā pašā laikā no Baltkrievijas šogad ievesta pārtika par 12 miljoniem eiro, bet pērn kopumā ievestās pārtikas kopvērtība pārsniedza 20 miljonus eiro un tā lielākā importa vērtība pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk ievestas pārtikas rūpniecības atliekvielas un gatavā lopbarība, dzērieni un cukurotie konditorejas izstrādājumi.

Latvijas ekonomika pieaug ļoti lēni un pat simboliski, tāpēc nākamā gada valsts budžeta veidošana nav viegls uzdevums. To Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kas šajā amatā ievēlēta nākamajam termiņam.

Viņa atgādināja, ka ekonomikas izaugsmes prognozes no sākotnējiem plus diviem procentiem ir vairakkārt samazinātas jau līdz 0,4 procentiem. Par labu cilvēkiem gan nāk zemā inflācija, pauda Šteinbuka.

Šteinbuka arī vērtēja, ka nodokļu reforma tiek īstenota pareizā virzienā, lai nākotnē vairāk saņemtu cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Savukārt viena procenta atņemšana otrajam pensiju līmenim neesot teicama rīcība, taču neesot arī pārāk kritizējama, jo ar otro līmeni bankas tāpat nav gādājušas lielu ienesīgumu nākotnes pensionāriem.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par attālināto darbu, kurš mums lielākoties negaidīti uzkrita uz galvas pandēmijas laikā, bet šķiet, ir uz palikšanu. Runājam arī par  elektroauto – bet kravas elektroauto. Kas kavē to attīstību un vai drīz varam gaidīt, ka preces mums piegādās elektrisks transports?

Politiķi runā, bet cilvēki dara un izdzīvo politiķu sarunāto. Arī elektroauto jomā. Un ja pasažieru elektroauto uz ielas vairs nav nekāds retums, tad ar dažādiem kravas auto situācija ir bēdīgāka. To skaits ir mērāms vien dažos simtos. Bet ja runājam par jaudīgiem un lieliem kravu pārvadātājiem, tad nopērkot pāris auto, var dubultot visu Latvijas lielo elektrisko kravas vilcēju autoparku. Kāpēc tā, ko darīt un vai vajag darīt? Par to diskutēja šā gada industrijas un tehnikas izstādē „BILTIM tehnika”. Viens no reālo darītāju secinājumiem – elektroauto loģistikā ir vieta, tikai jārēķinās ar dažādām sīkākām vai lielākām neērtībām, norāda Edgars Kohs no uzņēmuma „Transport Partners”.

Būtisks faktors, kravas pārvadājot ar elektroauto, ir arī uzlādes tīkls, lai mašīna ar precēm nepaliktu stāvam ceļa malā, jo baterija ir tukša, kas ir risks īpaši ziemā. Un kravas auto vajag jaudīgas un ātras uzlādes stacijas. Šobrīd Latvijā tās ir ne pārāk daudz un, ja uz tām paskatās kartē, tad tā ir čupiņa Rīgā un tās ciešā tuvumā. Pamazām kravas auto piemērotas uzlādes stacijas top, bet, vismaz Anrijs Tukulis, „Virši A” Ilgtspējas projektu vadītājs teic, process būtu ātrāks, ja būtu droša pārliecība par to, ka ir klienti, kam tas nepieciešams.

 

Pēc „Europund” datiem, ap 20 % Eiropas darbinieku vismaz daļu no darba veic no mājām, Latvijā gan mazāk – ap 10 %. Un to palīdz izdarīt tehnoloģijas.

Šobrīd darba ņēmēju aptaujās Eiropas līmenī visvairāk darbinieku gribētu hibrīda modeli – daļa darba attālināti, daļa – klātienē. Otrā populārākā izvēle - attālināts darbs, bet pēdējā vietā – klasisks darbs no biroja. Labāk salāgot darbu ar privāto dzīvi, autonomija, nav jātērē laiks ceļam uz un no darba – ieguvumi darba ņēmējiem ir skaidri. Arī darba devējiem – apmierinātāki darbinieki, mazākas biroja izmaksas. Un – arī iespēja piesaistīt talantus no citām situācijā nepieejamām vietām.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls nule kā paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Tas noticis sešus gadus pēc tam, kad šis tīkls publiski pauda savu paziņojumu par plānotajām sankcijām pret "ABLV Bank". Gan Finanšu ministrija, gan Latvijas banka pauž gandarījumu par šo paziņojumu, kas stiprina uzticību valsts finanšu sistēmai.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls jeb FinCEN savu paziņojumu par plānotajām sankcijām izdeva 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada naudas atmazgāšanas risku. Tajā pašā gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju. Tagad ASV vēstniecībā skaidro, ka ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai.

Šāds "FinCEN" paziņojums esot iespējams. tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā. ASV puse pauž, ka šie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku.

ASV vēstniecības Latvijā pārstāvji skaidro, ka kopš 2018.gada Latvija ir pieņēmusi vērienīgas reformas, kuras samazināja nerezidentu depozītu aktivitāti jeb galveno naudas atmazgāšanas risku avotu. Visā šajā procesā abas valstis esot cieši sadarbojušās, lai uzlabotu Latvijas finanšu sistēmas drošību.

Finanšu ministrijā norāda, ka šis paziņojums stiprina pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kuras atbildīgās iestādes novērš noziedzīgu interešu iesakņošanos valstī, stiprina uzticību Latvijas finanšu sistēmas drošībai.