Tūrismā ievieš jaunās tehnoloģijas un maina ierasto dara ritmu

Tūrisma pakalpojumu sniedzēji atzīst: lai gan šī vasara objektīvu iemeslu dēļ nav bijusi tik veiksmīga kā pērn, tomēr tā nesusi jaunas prasības ne tikai  pašiem ceļotājiem, bet arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, liekot izmatot gan tehnoloģijas, gan mainīt arī ierasto darba ritmu. Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotajā ierakstā.

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 21. oktobrī sprieda par atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībā un kultūras nozarē.

Pandēmijas laikā ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā nevis sarukusi, bet dubultojusies. Visvairāk investīcijas ieplūst rūpniecībā, tirdzniecībā un nekustamā īpašuma nozarē. Lauvas tiesu ārvalstu investori iegulda Rīgā un Pierīgā, līdz ar to reģioni savu potenciālu nav pilnībā izmantojuši. Kādēļ uz reģioniem ārvalstu investīcijas aizplūst ar samērā lēnu tempu?

Interese par studiju un studējošā kredītu šajā mācību gadā saglabājas augsta, - par 10% ir pieaugusi vidējā aizdevumu summa, bet par 10% sarucis noslēgto līgumu skaits, liecina “Swedbank” dati.

Līdz ar dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu nu jau mēnesi varam vērot, ka ik dienas arvien dārgāka kļūst arī degviela. Eksperti norāda, ka naftas cenu lēciens ir tieši saistīts ar citu energoresursu sadārdzināšanos. Turklāt pašreizējās prognozes nerāda, ka situācija drīzumā varētu stabilizēties. Tieši pretēji – cenas pat turpinās augt. Notiekošā vērotāji arī kritizē valdību, ka nepietiekama pievēršanās šai lietai drīzumā var parādīt lielas problēmas.

2021. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, kas salīdzinājumā ar augustu ir par 0,5% zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019. gada decembra (6,6%).

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā lauksaimniecība jeb Zemkopības ministrijas prioritātes.

Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.

Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas nozīmē, ka deviņu gadu laikā ES valstīm jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu emisijas par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to izmaiņas gaidāmas klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politikā. Uzņēmējus satrauc, ka Latvijā katra ministrija atbild par savu jomu un trūkst viena atbildīgā, kas koordinēs sarežģīto procesu – Eiropas zaļā kursa ieviešanu.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Ministru kabinetu nekavējoties lemt par papildu 14 miljonu eiro piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai ar autobusiem, lai netiktu pārtraukta pakalpojumu sniegšana reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.