Saeima 10. martā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, nosakot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud sabiedrisko kārtību un valsts drošību. Skatītājiem Latvijā ir pieejami vairāk nekā 300 TV kanāli, to vidū liela daļa ir Krievijas programmas. Kopš 2019. gada Latvijā retranslēto kanālu skaits samazinās.

Satversmei neatbilst regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Vai degvielas cenu kāpuma dēļ varētu paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenas? Rīgā šāda iespēja netiek skatīta, savukārt Daugavpils dome tuvākajā laikā skatīs jautājumu par sabiedriskā transporta izmaksām pilsētas maršrutos, cenšoties nepieļaut strauju sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpumu.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) jeb tā sauktie valsts budžeta uzraugi brīdina par gaidāmo cenu pieauguma un "sankciju krīzi", kas varētu būt postošāka nekā nupat piedzīvotā Covid-19 izraisītā krīze. Pastāv augsta varbūtība, ka, pieaugot cenām, vajadzēs sniegt atbalstu nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas izraisīs vēl vienu fiskālā deficīta un valsts parāda pieauguma vilni.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs brīdina patērētājus un komersantus neiekrist ES sankciju apiešanas darījumos.

Pēc Rietumu sankciju noteikšanas pret Krieviju un Baltkrieviju darba apjoms cīņā ar “netīrās naudas” plūsmām kļuvis lielāks, taču Latvijai ir liela pieredze, lai nepieļautu apiet sankcijas personām, kam tās noteiktas, intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai Latvijas dzelzceļa pārvadājumus pagaidām būtiski neietekmē, vēl tiek vestas akmeņogles, ģenerālkravas un importa kravas, to Latvijas Radio atzina Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pagājušajā nedēļā Saeima vienbalsīgi pieņēma likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tā mērķis ir Krievijas izraisītā kara laikā sniegt atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas un nevar atgriezties Ukrainā kara dēļ. Ukrainas iedzīvotājiem likumā noteiktas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem arī uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un viņiem nebūs jāmaksā pacienta iemaksa, jo to kompensēs valsts. Stāsts par palīdzību veselības jomā un par to, kādas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem, kas nonākuši kara darbības zonā Ukrainā, segs apdrošinātāji.

Jautājums, kā varam samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem iespējami īsākā laikā, 8. martā ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes dienas kārtībā.

Krustpunktā diskusija: sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku.