Nākamgad oktobrī gaidāmo 14.Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise būs apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), tostarp atalgojuma palielināšanai vēlēšanu procesā iesaistītajiem.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA „Laflora” vēlas attīstīt savu darbību Latgalē, kur  uzņēmums kūdru iegūst  Augšdaugavas novada Nīcgales purvā. Attīstības plānos ir jaunas kūdras fasēšanas ražotnes  un kūdras inovāciju pētniecības centra izveide. Plānu realizēšana gan atkarīga no Eiropas pieņemtajiem zaļā kursa regulējumiem, kas skar arī kūdras izstrādātājus. Par uzņēmuma plāniem Latgalē vairāk Lāsmas Zutes-Vītolas sagatavotajā ierakstā.

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" svinīgā ceremonijā "Dažādībā ir spēks" apbalvos tos piecus darba devējus, kas 2021.gadā uzrādījuši augstvērtīgāko sniegumu dažādības vadības ieviešanā savā darba vidē un iekļaujošas darba vides veidošanā.

Vai patiesi bērnu sports Latvijā balstās uz vecāku līdzmaksājumiem? Cik dārgi ir sūtīt bērnu valsts vai pašvaldību finansētās sporta skolās?

Raidījums pēta, cik lietderīgi valsts atbalsta miljoni pandēmijā izmaksāti būvniekiem un lauksamniekiem - nozarēm, kas turpināja augt un sildīt ekonomiku.

Darbinieku migrācija no nozares uz nozari un potenciālo darbinieku uzrunāšana dažādos kanālos – šādas ir darba tirgus tendences pandēmijas laikā. Tomēr par spīti faktam, ka vairākās nozarēs pandēmijas sitiens bijis spēcīgāks un cilvēki vismaz uz laiku palikuši bez darba, ir jomas, ka piedzīvo izrāvienu un arī saskaras ar darba roku trūkumu. Skaidrojam, kādus kanālus darbinieku uzrunāšanā būtu vērts izmantot, lai ceļi krustotos.

Lielākajā daļā valsts iestāžu un pašvaldību nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas risku pārvaldībai, tā secināts Valsts kontroles revīzijā.

Laikā, kad valstis turpina ekonomikas atkopšanās centienus, daudzviet nākas saskarties ar citām problēmām, tostarp enerģijas krīzi un pieaugošo Covid-19 uzliesmojumu. Šī gada sākumā līdz pirmskoronavīrusa līmenim atguvās arī Krievijas ekonomika, kas notika ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tagad šī valsts saskaras ar nopietniem nelabvēlīgiem apstākļiem, kas meklējami gan pašmājās, gan ārpus robežām.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā sociālie jautājumi jeb Labklājības ministrijas prioritātes.

Nākamajā gadā Labklājības ministrija prioritārajiem pasākumiem iecerējusi tērēt 34 miljonus eiro – tostarp, daļā nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, ārpusģimenes aprūpes atbalstam, arī darba devēju finansiālā sloga mazināšanai un īpaši šajā laikā svarīgo skābekļa koncentratoru iegādei. Nozarē ministrijas ieceres vērtē divejādi – vieniem situācija uzlabosies, taču citi uz budžeta plānu raugās ar bažām.