Sazināmies ar Agnetu Kītu, kas Valkas novada Vijciema pagastā atjaunojusi medību pili un tur izveidojusi nelielu viesu namu "Bergervilla". Bet Aivars Bergmanis pirms 20 gadiem Kuldīgas novada Kabiles pagastā savā privātajā mežā izveidoja dabas taku "Ozolu biotops". Aivars katru gadu taku papildina ar jaunām, no koka veidotām skulptūrām un šobrīd top zaķīšu pirtiņa.

Pandēmijas dēļ nenotiek kultūras pasākumi un slēgti kinoteātri, bet aktīvi norit filmu uzņemšana. Vasarā Rīgā tiks filmētas 10 ārvalstu filmas un Rīgas Filmu fonds saņēmis līdz šim lielāko pieteikumu skaitu – 15. Finansējuma trūkuma dēļ atbalstīs tikai trīs ārzemju filmu uzņemšanu. Kino nozares pārstāvji aicina atvēlēt vairāk naudas filmu līzdzfinansēšanai, jo tas ļautu piesaistīt papildus investīcijas valsts ekonomikai.

To vistiešāk ietekmē cenu kāpums izejmateriāliem, degvielai un arī darbarīkiem. Nereti sadārdzinājums ir uz trešdaļu vai pat uz pusi. Vistiešāk tas skar metālapstrādes un kokapstrādes nozares, taču cenas kāpušas arī uz citu produkciju, stāsta būvnieki un veikalu vadītāji Latgalē. Turklāt tiem jau kopš gada sākuma nākas rēķināties arī ar preču piegādes ilgākiem termiņiem. Deficīts un konkurences trūkums, kontekstā ar pandēmijas saslimstību un notikumiem pasaulē,  arī veicina cenu kāpumu vietējā tirgū.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu Covid-19 krīzes mazināšanai un sākt domāt par esošā atbalsta pakāpenisku izbeigšanu, ja inficēšanās rādītāji samazināsies.

Pētām nelegālo karjeru biznesu, kas Latvijā plaši sazēlis, nodara lielus zaudējumus valsts budžetam un videi, bet atbildīgajiem dienestiem īsti nerūp. Kāpēc tā?

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets valsts tēla veidošanu Latvijā un ārvalstīs uzticēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Līdz šim to darīja Latvijas Institūts. Kas mainīsies valsts tēla veidošanā un kas jau paveikts līdz šim?

Lai skolotājiem atalgojumu celtu ātrākā laikā nekā tas ir paredzēts - līdz 2025.gadam, izglītības biedrības aicina Izglītības un zinātnes ministriju rast jaunu kompromisu, 19. maijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē pauda LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvji.

Ieilgusī neskaidrība ap vakanto ekonomikas ministra amatu uzņēmējiem izraisa bažas par to, ka daudzas lietas nekustēs uz priekšu un stagnēs. To šorīt Latvijas Radio1 programmā Labrīt! teica Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Aizvadītajos septiņos gados akvakultūras nozarei no Eiropas atbalsta fondiem bijuši pieejami no 25 līdz 30 miljoniem eiro. Tie nonākuši dažos desmitos saimniecību, kas iekšzemē audzē karpas, foreles, samus un stores. Lai gan pašas nozares un Zemkopības ministrijas aplēses par mūsu dīķsaimniecības ciešamām pandēmijas laikā atšķiras, turklāt ierēdņi par akvakultūru ir bēdīgākās domās nekā pati nozare, nu jau esot sācies cerību pilns laiks. Turklāt izaugsmi ļauj plānot arī nākamajiem septiņiem gadiem rezervētais atbalsts.