Valdība otrdien, 12.oktobrī, apstiprināja 2022. gada valsts budžeta likumprojektu, ko jau ceturtdien tradicionālajā budžeta portfeļa nodošanas ceremonijā paredzēts iesniegt Saeimā.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā vides aizsardzība un reģioni jeb Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes.

Sabiedrisko mediju iziešana no Latvijas reklāmas tirgus 2021.gadā komercmedijiem ir bijis zināms atspaids, tomēr dažādu apstākļu sakritības dēļ šī pavērsiena ietekme ir grūti nosakāma, un Latvijas Reklāmas asociācijas apkopotā informācija par šā gada pirmo pusgadu liecina, ka kopumā reklāmas tirgus Latvijā turpina sarukt. Televīzijas kanāli saskārušies ar situāciju, ka dažādu ierobežojumu dēļ tie nespēj apkalpot visus reklāmdevējus un nopelnīt vairāk, turklāt pandēmijas ietekmē reklāma vairāk pārcēlusies turpat, kur cilvēki – uz digitālo vidi.

Pašvaldību un vides aizsardzības jomās nākamā gada budžetā paredzēts turpināt atbalstīt vietvaru iespējas no valsts aizņemties vides sakārtošanai, tāpat paredzēts vairāk pievērsties ilgstoši piesārņotu vietu sanācijai. Ielūkojamies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nākamā gada budžeta plānos

​Valdības unpašvaldību vienošanās paredz papildus finansējumu mērķdotācijām un aizdevumiem pašvaldību attīstībai, bet abas puses nevienojās par Iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporcijas maiņu.

Koalīcija ir panākusi vienošanos par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem piecu mēnešu garumā.

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Raidījumā runājam par sezonas aktualitātēm, gan par Covid ierobežojumu jaunās sezonas atklāšanu, gan par rudens labumiem Baltijas akciju tirgū.

Pilnībā un daļēji ierobežoto uzņēmumu atbalstam mēnesī būs vajadzīgi ap 60 miljoniem eiro. Tā intervijā Latvijas Radio lēsa ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās Apvienības. Viņš pauda cerību, ka šonedēļ valdība vienosies par atbalsta mehānismiem, kas būs līdzīgi kā iepriekš - apgrozāmo līdzekļu granti un pabalsti dīkstāvē esošiem darbiniekiem.

Patēriņa kredītus izsniedz gan bankas, gan nebanku kreditētāji. Ja banku aizdevums vidēji ir 2000 eiro, tad nebanku kredīti ir mazāki – ap 500 eiro. Pieprasījums pēc patēriņa kredītiem samazinājās pagājušā gada ziemā, kad slēdza veikalus un neziņa par nākotni atturēja iedzīvotājus no lielākiem pirkumiem. Bet kopš marta, kad ekonomiskā situācija uzlabojās, atkal aug pieprasījums pēc kredītiem.