Vācbaltiešu literāts, publicists un izdevējs Garlībs Merķelis un viņa nozīmīgākais  darbs – publicistiskais traktāts „Latvieši”. Par tā tulkojumu un izdevumiem latviski, arī par to, kā mūsdienu skatuves mākslinieki interpretē slavenāko Merķeļa darbu, raidījumā Grāmatai pa pēdām.

„Merķeli var pētīt un pētīt”, „zināmais un nezināmais Merķelis” – šie ir tikai daži izteikumi, ko dzirdu no pētniekiem par Garlību Helvigu Merķeli, vācbaltiešu literātu, publicistu un literatūrkritiķi. Apgaismības ideju pārstāvis, kurš ar saviem publicistiskajiem darbiem aicināja atcelt dzimtbūšanu Baltijā un sekmēja latviešu nacionālās atmodas kustības ideju.  

Uzklausot literatūras, kultūrvēstures un vēstures pētniekus, atklājas ļoti darbīga, aizrautīga, tai pat laikā savrupa un arī pretrunīga personība. No daudzajiem kontekstiem, kuros iedziļināties Garlība Merķeļa personībā, šo raidījumu veltām viņa nozīmīgākajam darbam – publicistiskajam traktātam „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”.

Garlība Merķeļa publicistiskajā traktātā „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās” palīdz iedziļināties pētnieki Aija Taimiņa, Māra Grudule un  Jānis Šiliņš, kā arī režisors Toms Treinis.

Vidzemes lauku mācītāja dēls Garlībs Helvigs Merķelis ir devis nepārvērtējamu ieguldījumu latviešu kultūras, pašapzināšanās un izpratnes procesos, kaut pats ne vārda nav uzrakstījis latviski. Strādājot par mājskolotāju pie Liepupes draudzes mācītāja, tad Nītaures draudzes Annas muižā top Merķeļa pirmie literārie sacerējumi – dzejas un tulkojumi. Annas muižā viņš strādā pie grāmatas „Latvieši”. Pēc manuskripta pabeigšanas dodas uz Leipcigu, kur 1796.gadā darbs tika izdots.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiekos ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli, pētniece Merķeļa devumu labprāt skata plašā kultūrvēstures kontekstā, viņasprāt, par maz tiek runāts  par diviem citiem Merķeļa darbiem  „Vidzemes senatne” un  „Vanems Imanta. Latviešu teika”, tomēr šoreiz rosinu domas  pie darba „Latvieši”.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās  bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa strādāja pie Garlība Merķeļa 250. jubilejas izstādes „Sapere aude! – Uzdrīksties zināt! – Garlībs Helvigs Merķelis 250”, bija viena no izstādes kuratorēm un sastādīja arī saturā bagāto izstādes katalogu. Pētot un izzinot Garlību Merķeli  pavadīti četri gadi.

Ne tik sen, 2019.gadā,  Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Toms Treinis iestudēja komēdiju „Latvieši”. Dramaturģe Justīne Kļava , iedvesmojoties no Merķeļa, vēsta apraksts teātra mājaslapā.  Tiekos ar režisoru, lai noskaidrotu mūsdienu cilvēku skatījumu uz 18.gadsimta nogali. Uzzinu, togad teātra Jaunajā zālē četri režisori veidoja četras izrādes, viena balstīta – mūzikā, viena – kustībā, tad bija vizuālā teātra izrāde, bet Toms veidoja  teksta teātri.

Starp citu, Nacionālā teātra izrāde „Latvieši” ir nofilmēta un joprojām var iegādāties un skatīties izrādes ierakstu.

Ja Latvijas sabiedrība Garlību Merķeli galvenokārt zina pēc viņa  jaunības darba  „Latvieši”, tad vācu literārā sabiedrība pazīst kā publicistu un kritiķi. Cik nežēlīgs un ass Merķelis bijis savos spriedumos, par cik dažādām tēmām rakstījis, to skaidrosim raidījumā  pēc nedēļas. Starp citu, Merķelis  izveidojis  pirmo frontes laikrakstu, arī par to nākamajā reizē.

Vairāk par projektu šeit: