Mākslas kritiķis Vilnis Vējš uz sarunu aicina divu dažādu mākslas jomas pārstāvjus - gleznotāju Jāni Avotiņu un literāti, atdzejotāju Ievu Lešinsku-Geiberi. 

Kā top attēli, kā top dzeja, kā top atdzejojumi un kā to visu iespējams tulkot citu tautu auditorijām?

Jānis Avotiņš, kura darbi vairāk bijuši skatāmi ārvalstīs nekā Latvijā, atzīst: "Savu darbu nosaukumus es varētu likt tik izsmalcinātā latviešu valodā, kas neko neizteiks Hamburgā, Minhenē vai Honkongā. Bet es to nedaru, jo pats skaidrojums tad būtu vēl viens mākslas darbs."

Savukārt Ieva Lešinska-Geibere atklāj, kā veidot atdzejojumus, kā iespējams pārnest citā valodā Aleksandra Čaka vai Ulda Bērziņa dzeju un ko darīt ar latviešu valodai raksturīgajiem deminutīviem un frazeoloģismiem. Vai, piemēram, angļi spētu saprast dzejolī ietverto "lēkt uz ecēšām"?