Ķepa uz sirds

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kas jāzina, ja gribam paņemt mīluli no patversmes? Kā izvēlēties īsto un vai tas jāņem mājās uzreiz? Kāpēc par adopciju patversmes prasa naudu? Raidījuma viešņa– dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, ar ko jārēķinās, ja izlemj adoptēt pieaugušu šķirnes suni, no kura atteikušies saimnieki. Cik sarežģīti ir izglābt dzīvnieku Krievijā un vai medicīniskās izmaksas ir lielākie izdevumi dzīvnieku glābšanā. Raidījuma viešņa: dzīvnieku glābēja Jana Streleca.

 

Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā tikt galā ar suņa nepārtraukto riešanu? Kā saimnieks, pašam neapzinoties, atbalsta mīluļa nepareizu uzvedību, un kāpēc pandēmijas laikā paņemtie suņi jūt trauksmi, ja satiek svešus cilvēkus un citus suņu? Raidījuma viesis: kinologs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs.

Uzklausām arī klausītāju stāstus un lūgumus pēc padoma.

 

Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā atrast labāko treneri savam sunim. Kas saimniekam jāzina par speciālistu un viņa apmācības metodēm un kāds mācību veids būtu labākais – individuāla nodarbība vai kopā ar citiem suņiem? Studijā kinologs Valdis Reinbergs un sertificēta suņu uzvedības speciāliste, suņu un saimnieku apmācības trenere Līga Zvirgzdiņa-Grebina.

 

Raidījumu atbalsta:

Lai arī atbildīgākā un izglītotākā cilvēces daļa saprot, ka dzīvnieki ir jāsterilizē, joprojām ir ļoti daudz mītu un pārpratumu šajā sakarā. Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai tiešām mīluļa kastrācija ir droša un nekaitīga? Kas notiek ar dzīvnieka veselību, ja tam atļauj sekot dabas balsij, un vai tiešām suņi un kaķi pieņemas svarā pēc sterilizācijas? Studijas viesis veterinārārsts Normunds Fjodorovs.

Raidījumu atbalsta

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kāpēc pieaug eksotisku zvēru un rāpuļu popularitāte Latvijā, kas ir glābējsilīte reptiļiem, putniem un kukaiņiem un kāpēc dzīvniekus glābt ir dārgi? Raidījuma viesis - minizoo īpašnieks Didzis Dreimanis.

Raidījumu atbalsta

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, vai jaunajā gadā tievēsim kopā ar saviem suņiem un kaķiem? Kā noteikt lieko svaru mīlulim un kā pareizi uzsākt diētu un fizisko slodzi? Studijas viesi – veterinārārste Anete Freiberga un suņu audzētāja, svaigēšanas eksperte Diānu Kontakeviča.

Tavam sunim vai kaķim ir lieki kilogrami un arī kustēties tam kļuvis grūtāk? Nezini, kāda būtu pareizā diēta un aktivitātes? Piesaki savu mīluli Ķepa uz sirds tievēšanas maratonam! Speciālistu rekomendācijas, īpašs uzturs un kustības, ārstu padomi vairāku mēnešu garumā!

Tavs suns vai kaķis ir pelnījis būt skaists, vesels un dzīvespriecīgs! Un tikai tu, viņa saimnieks, vari palīdzēt viņam tādam būt!

Raksti mums: [email protected]!

Viens no trim Helgas Rūtenas suņiem ir asspalvainā ungāru vižla Greta. Saimniece adoptējusi jau pieaugušu suni. Helga atzīst, ka labu gribēdama, pamatīgi pārcentusies.

„Adoptēju pavisam tievu. Tā, ka ribas spiedās ārā un mugurkauls. Man teica, ka viņa drusku jāuzbaro. Sanāca par daudz uzbarot,” stāsta Helga.

Neraksturīgi savai šķirnei, Gretai ne pārāk patīk fiziskās aktivitātes, un priekšroku viņa labāk dod zvilnēšanai dīvānā.

„Tad, kad paņēmām viņu, vīrs bija dzīvs. Tad viņa vairāk staigāja. Viņš gāja pastaigās ar viņiem un tad viņai tā forma bija labāka, bet tagad esmu viena palikusi ar trīs suņiem. Un tās brīvdienas ir tik, cik viņas ir,” stāsta Helga.

Ar našķiem Helga Gretu nav pārāk lutinājusi, bet gan ēdienreizēs devusi lielas porcijas. Tagad Gretai pusdienu trauciņš vairs nav tik pilns, bet vasarā Greta  pavadījusi saimnieci izbraucienos ar divriteni, skrienot līdzi.

“Domāju, ka šobrīd viņai kādi 8 kilogrami ir par daudz. Pēdējo reizi mēs svērāmies, tad bija 10 par daudz. Bet viņa tagad ir notievējusi,” turpina Helga.

Ingvilda Aumeistere divus no savas lielās suņu saimes ir adoptējusi no patversmes ārzemēs, un jau pārvedusi mājās krietni vien pārbarotus. Turklāt suņu meitenei ir sirdskaite, un liekais svars varētu vēl vairāk pastiprināt šo veselības problēmu.

„Cīnāmies. Ir rezultāti. Suņi, kopš atbrauca pie manis, uzreiz tika uzsēdināti uz svaigās barošanas,” stāsta Ingvilda. „Viņi ēd gaļu un dārzeņus. Un porcija ir nevis atbilstoši viņu pašreizējam svaram, bet pusporcija – atbilstoši viņu vēlamajam svaram un vēl nedaudz samazināta.”

Ieva Vāvule vienmēr ir sekojusi līdzi sava bīgla svaram. Tā kā Uno ir izstāžu suns, saimniece zinājusi, kā visvienkāršāk noteikt, vai mīlulis ir teicamā formā. Pirms vairākiem gadiem, pavisam negaidot, Ieva atklājusi nepatīkamu faktu.

„Ja no augšas skatās, vidukļa līnijai ir jābūt šaurākai. Un es skatos uz savu suni un viņam vidukļa līnija ir visa vienāda,” stāsta Ieva. “Mēs svērām, viņam bija pusotrs kilograms par daudz, ko man kāds zinošs veterinārārsts teica, ka sunim viens lieks kilograms ir kā cilvēkam pieci. Tad teiksim, ka viņam bija kādi 7,5 lieki kilogrami.”

Ģimenei pat nav ienākusi prātā doma samierināties ar Uno liekajiem kilogramiem un nekavējoties izmainījuši bīgla ēšanas režīmu. Tiesa, grūto cīņu atviegloja tas, ka fizisko aktivitāšu sunim netrūka.

„Mēs katru dienu viņam kādu našķīti tāpat iedevām. Vai kaut ko no cilvēku ēdiena. Sapratām, ka tas viss ir jānogriež nost. Un ir tikai viņa pārtika,” pieredzē dalās Ieva.

Tā kā saimnieki bija ļoti strikti gan attiecībā pret suni, gan sevi, neļaudami sev uzķerties uz Uno skumju pilnajām acīm, kad vairs nav saņēmis ierasto ikvakara našķi, situācija tika atrisināta mēneša laikā. Bīgls atkal ieguvis savu optimālo formu.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds interesējamies, kā pareizi barot meža zvērus? Vai putniem ziemā salst un vai tos vajag piebarot? Studijā putnu eksperts Arnis Zacmanis.

Gaidot ziemu, meža zvēri jau ir tai sagatavojušies, gan uzaudzējot biezus kažokus, gan pielāgojot dzīves ritmu. Tādēļ dzīvnieki auksto gadalaiku neuztver kā dzīves posmu, kam raksturīgs bads un citas grūtības, stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

„Daļai meža dzīvnieku Latvijā ziema ir laiks, kas nevis vienkārši jāpārdzīvo, bet ir kāzu laiks. Mežacūkām, lūšiem, daudziem citiem un arī putniem ir kāzu laiks. Tas nozīmē, ka šie dzīvnieki ziemā pa aukstumu un sniegu nemaz nemokās. Patiesībā viņi dzīvo ļoti labi,” stāsta Inta Lange.

Mūsu priekšstats, ka meža iemītniekiem ziemā klājas bēdīgi un ir nepieciešama cilvēku palīdzība, ir diezgan maldīgs. Par zvēru piebarošanu var domāt, ja laikapstākļi patiešām ir bargi:  - 20 grādu sals pāris nedēļas no vietas. Latvijā likumdošana nosaka, ka meža dzīvniekus drīkst regulāri piebarot speciāli tam norādītās un reģistrētās vietās. Nevis jebkur, kur katram ienāk prātā. Parasti šīs vietas ir zināmas mežsaimniecības darbiniekiem un medniekiem.

„Dzīvnieki ļoti pierod, kur tad ir tās vietas, kur jāiet ēst. Nav tā, ka viņš iet pa mežu un meklē, kur viņam būtu nomests burkāns vai ābols. Dzīvniekiem ir ļoti labi izstrādājušies tādi maršruti, kur viņi staigā pa mežu un viņi ļoti labi zina, kurā meža nostūrī aug tā garšīgākā barība. Un tie nav ne burkāni, ne kāposti, ne āboli. Tās ir dažādas koku atvases,  miza, skujas, ko ļoti labprāt ēd ziemā nevis tāpēc, ka aiz bada tas būtu jādara, bet tāpēc, ka skujās ir ļoti daudz C vitamīna,” atklāj Inta Lange.

Ja tomēr ir vēlēšanās nedaudz pacienāt meža dzīvniekus, Inta Lange iesaka doties dziļāk mežā un meklēt dzīvnieku iestaigātās taciņas. Uz šīm taciņām barību var izkaisīt nelielos daudzumos. Savukārt, karināt dārzeņus un augļus eglītēs, ir bezjēdzīgi. 

„Tie meža dzīvnieki, kas ēd šos dārzeņus, viņi neiet meklēt barību uz eglēm. Nemeklē eglēs. Viņi ies garām, tas burkāns tur varēs karāties, viņš vispār neies klāt un neēdīs,” norāda Inta Lange. “Mans ieteikums – zoologa ieteikums – ir šo barību nenest veselā veidā uz mežu. Bet iepriekš sagriezt vai sakapāt mazākos gabaliņos, lai arī tad, ja ir liels sals, šis dārzenis nesasaltu akmens stāvoklī. Ko stirna ar savu nelielo mutīti nemaz nevar nokost. Iedomājaties – apaļš liels ābols, sasalis vienā lielā gabalā, tad stirna nemaz gribēdama nevar viņu apēst. Viņš tur tāpat arī mētātos līdz pat atkusnim.”

Aļņi uz mežu atnestajiem dārzeņiem un augļiem pat virsū nepaskatīsies. Stirnas, staltbrieži un lapsas, iespējams, pamēģinās, kā garšo ābols vai burkāns. Visu pēc kārtas uz kārā zoba ir gatavas likt mežacūkas. Savukārt meža spārnotie iemītnieki cilvēka atnesto cienastu noteikti atradīs un ar baudu nogaršos.

„Es iesaku uztaisīt pildītos čiekurus. Salasīt mežā pirms tam čiekurus un aizpildīt tās čiekuru zvīņas ar sviestu, ar tauku maisījumu ar sēkliņām, ko tādu, kas garšo putniem, un tad iekarināt eglītēs. Jo meža putni – tie gan pārbauda visu, kas kaut kur atrodas,” atzīst Inta Lange.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc jaunais gads vienmēr atnāk ar pazudušo dzīvnieku meklēšanu? Kas jāzina saimniekam, ja pazudis mīlulis, un kāpēc patversmē par savu suni jāmaksā?

Raidījuma viešņa - dzīvnieku patversmes „Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.

Kārtīgas kakla siksna un pie tās žetons ar saimnieka telefona numuru, reģistrēts suņa čips un izvairīšanās no pastaigām salūta laikā - tādi ir raidījuma Ķepa uz sirds aptaujāto suņu saimnieku galvenie ieteikumi, lai svētki nebeigtos ar aizmukuša ģimenes mīluļa meklēšanu. Daudzi saimnieki atzīst, ka vienotas receptes, kā pasargāt suni, ja viņam bail no salūta, nav. Katram jāatrod sava individuālā pieeja.

Raidījumu atbalsta:

Raidījumā Ķepa uz sirds skaidrojam, kāpēc Jaunā gada svinības negatīvi ietekmē arī mūsu mājas mīluļu svaru: kādi ir veselīgi un garšīgi našķi sunim un kaķim un kāpēc jāuzmanās no veikalā pirktiem kārumiem?

 

Raidījumu atbalsta: