latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Zemas īres maksas daudzdzīvokļi Jelgavā: programmu vērtē īrnieki, būvnieki un pašvaldība

    Daudzās reģionu pilsētās daudzdzīvokļu mājas galvenokārt ir būvētas padomju laikos un jaunu namu ir pavisam maz. Lai veicinātu mājokļu pieejamību ekonomiski aktīvos Latvijas reģionos, pirms četriem gadiem Ekonomikas ministrija izstrādāja zemas īres maksas daudzdzīvokļu namu celtniecības programmu. Divos gados reģionos par 42,9 miljoniem eiro plānoja uzcelt 467 zemas īres maksas dzīvokļus un divu īres namu būvniecība tika uzsākta arī Jelgavā. Raidījumā Reģioni krustpunktā dodamies uz Jelgavu, lai apskatītu, cik ērti ir jaunie īres dzīvokļi, cik tie maksā un kādus labumus no dalības valsts programmā gūst būvnieki un pašvaldība.

    Piecstāvu īres nams Jelgavā atrodas Ganību ielā. Pagalmā sastādīti koki un izveidots bērnu rotaļu laukums, uzceltas nojumes velosipēdiem un atkritumu konteineriem.

    Jaunā speciāliste kultūras jomā Eva Evelīna Juse pērn pabeigusi augstskolu un vienistabas īres dzīvoklis ir viņas pirmais patstāvīgais mājoklis. Dzīvoklis ir mazs – tikai 26 kvadrātmetri. Taisnstūra telpas vienā galā atrodas vannas istaba, blakus tai iebūvēta virtuves iekārta.

    “Sākumā likās ļoti šauri, ka te ir ļoti mazs dzīvoklītis. Ir iebūvēts arī katrā dzīvoklī rekuperators. Ziemas laikā, ja viņu aiztaisa ciet, uz viņa veidojas rasa, tek lejā pilieni. Vannas istabā pirmā problēma bija, ka duša tecēja. Un ļoti man patīk, ka šeit ir siltās grīdas, pats par izslēgt, ieslēgt, ja ir nepieciešams.”

    Īres namā Jelgavā pieprasītākie ir vienistabas un trīsistabas dzīvokļi un tos visbiežāk izvēlas ģimenes ar bērniem. Ar liftu dodos uz piekto stāvu pie Kristīnes Drabākas, kas ar vīru, militārās policijas darbinieku, un diviem bērniem dzīvo 67 kvadrātmetrus lielā trīsistabu dzīvoklī. Viesistaba apvienota ar virtuvi, bet pārējās abas istabas ir lielas, dzīvoklī ir arī divi balkoni un divas vannas istabas.

    “Arī priekš diviem bērniem šī būtu ļoti, ļoti laba istaba. Un tad tā ir mūs guļamistaba. Kas vēl ir ļoti forši, nav skapja nekur, jo ir atsevišķa istaba – drēbju skapja istaba. Blakus ir bērnudārzs, kas ir ļoti ērti, tur ir arī bērnudārzā baseins, apkārt visur ir nepieciešamie veikali. Ir kaut kas tāds, kas jūs neapmierina? Pagaidām nē, viss ir ļoti labi. Arī kaimiņi ļoti labi, mums ir savs kaimiņu čatiņš, šeit tiešām ir tāda komūnas sajūta. Lielāko daļu, es teiktu, kādi 80% ir tomēr ir tādas jaunākas ģimenes, kuriem ir divi, trīs, četri bērniņi.”

    Privātais uzņēmums “Jelgavas īres nami” Jelgavā uzbūvējis jau divas energoefektīvus piecstāvu īres namus, otrs tikko nodots ekspluatācijā. Katrā ēkā ir 58 dažāda lieluma dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Lagzdiņš stāsta, ka būvniecībā izmantotas Tukumā ražotās modulārās konstrukcijas un attīstītājs māju gan būvēja, gan pats arī tagad apsaimnieko. Nākas arī labot pa kādai celtniecības kļūdai, bet bargā ziema pierādījusi ēkas energoefektivitāti.

    Zemas īres maksas mājokļi ir paredzēti mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, piemēram, vienistabas dzīvokļa īpašnieka ienākumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1743 eiro. Jelgavas pašvaldība arī grozījusi saistošos noteikumus, palielinot minimālo ienākumu slieksni, piemēram, vienistabas dzīvokļa īrei var pieteikties, ja ienākumi ir vismaz 780 eiro mēnesī. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis stāsta, ka pašvaldības prioritāte ir piesaistīt kvalificētus speciālistus veselības aprūpes, zinātnes, sabiedriskās kārtības, kultūras un sporta jomās. Tas, ka īres namus Jelgavā būvē privātais uzņēmējs, pašvaldībai ir izdevīgi.

    17 min
  • Sirsnīgā un smiekliem piepildītā gaisotnē pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas

    Sirsnīgā un smiekliem piepildītā gaisotnē vakar, 2. jūnijā, pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas. Latvijas teātra vidē šī balva tiek dēvēta par pašu nozīmīgāko, jo tās kandidātus vērtē un to piešķir tieši teātra profesionāļi. Par aktiermeistarību, režiju, baleta mākslu, izglītību un šogad pirmo reizi - arī par scenogrāfiju.

    • Lilitas Bērziņas balvu saņēma Valmieras teātra aktrise Māra Mennika, kuras 23 gadu profesionālā pieredze aizvadītajās sezonās sublimējusies un atklājusies jaunā aktiermeistarības jaudā un mākslinieciskajā kvalitātē. 
    • Harija Liepiņa balvu saņēma Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita par plašo aktiermeistarības amplitūdu galvenajās lomās un radošo briedumu spilgtās raksturotāja otrā plāna lomās pēdējo sezonu laikā.
    • Eduarda Smiļģa balvu saņēma režisors Pēteris Krilovs par profesionāli spožo un oriģinālo Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvaja” iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī 2025. gadā. 
    • Veras Singajevskas balvu saņēma Latvijas Leļļu teātra ilggadējā aktrise un režisore Vija Blūzma, kuras daudzu gadu laikā uzkrātā profesionālā pieredze un zināšanas, apvienotas ar mūsdienīgu un laikmetīgu pieeju bērnu teātrim, ir devušas nozīmīgu ieguldījumu šī teātra žanra attīstībā.
    • Jēkaba Dubura balvu saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras asociētā profesore, aktiermeistarības un režijas pasniedzēja Indra Roga.
    • Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošā baleta soliste Sabīne Strokša par ieguldījumu Latvijas profesionālā baleta attīstībā. 
    • Pirmo Andra Freiberga balvu saņēma scenogrāfe un māksliniece Monika Korpa par izcilu un smalki niansētu vizuālo redzējumu teātra mākslā, kā arī par izcilu sniegumu Eiropas opernamos.
    • Teātra dienas izcilības balva ir Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) iedibināta tradīcija, un balvas kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija un LTDS.  

      Kā ierasts, balvas ieguvēju vārdi kļuva zināmi 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, bet balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija allaž noris jūnija sākumā.

      20 min
    • Deju ansamblis “Daiļrade” jubilejā aicina uz uzdevumu – rituālu dabā “Jāņu nakti darināju”

      Deju ansamblis “Daiļrade” savā 35 gadu jubilejā radījis svētkus, aicinot uz deju uzvedumu – rituālu dabā “Jāņu nakti darināju”. Kultūras rondo par skatuviskās dejas izpratni “Daiļradē” un jubilejas gada notikumiem pārrunājam ar deju kolektīva māksliniecisko vadītāju Ivetu Pētersoni-Lazdāni un horeogrāfi Liliju Liporu.

      Deju uzveduma “Jāņu nakti darināju” koncerti notiks 13. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē (Dikļos), pašos vasaras Saulgriežos – 20. jūnijā Uzvaras parkā (Rīgā) un 2.jūlijā DeVos koncertzālē (Mičiganā, Grand Rapidos, ASV).

      30 min
    • HOPS radītās sekas elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai?

      Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders.

      Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu.

      "Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju.

      Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām."

      Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā pētnieki strādā pie īpaši ādu reģenerējoša plākstera, kas tapis no visai universāla līdzekļa – Prūsijas zilā

      Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls. 

      Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu.

      Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā.

      --

      Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

      51 min
    • Piedzīvot Daugavpils svētkus un nobaudīt cepto alu Andrupenē

      Šonedēļ Daugavpils pilsētas svētki un “Omotu tolka” Andrupenē.

      “Daugavpilī ir noteikti vērts būt! Daugavpils pilsētas svētki ir jāredz, jādzird, jāsasmaržo un jāsagaršo, jo tādi svētki reti kur notiek,” teic Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne, uzsverot, ka gaidītākie svētku koncerti paredzēti piektdienas un sestdienas vakaros (5.–6. jūnijā) Vienības laukumā: “Piektdien vakarā mums uzstājas Latvijas Reģionālā bērnu un jauniešu vokālā konkursa „Ceļā uz Lielo skatuvi” Grand Prix ieguvēji, kuri uzstāsies Daugavpils pašvaldības iestādes „Vienības nams” profesionālo orķestru pavadījumā ar Latvijā zināmiem solistiem, tādiem kā Atis Auzāns, Atvara, Intars Busulis un citi. Pēc tam sekos Intars Busulis ar “Abonementa orķestri” un grupa “Bermudu divstūris” iegriezīs piektdienas vakara ballīti tā pa jaudīgo. Sestdien rokmūziķis Miks Galvanovskis, starptautiski atpazīstamais “Bon Jovi” mūzikas projekts “New Jersey – Bon Jovi Tribute” un grupa “A-Europa” un pusnaktī, kā ierasts Daugavpilī, ir svētku salūts, bet tas nav viss, kas notiek mūsu pilsētas svētkos! Sākot jau no piektdienas darbojas lielais svētku tirdziņš, darbojas kafejnīcas, papildus skatuves, kur uzstājas mūsu vietēji kolektīvi un ciemiņi.”

      Arī Rotko muzejs piektdien, 5. jūnijā, pkst.16.00 atklās vasaras izstāžu sezonu, kuru veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas: “Šo projektu kopējā tēma ir sevis un pasaules izziņa, caur fotogrāfiju, glezniecību un arī keramiku,” stāsta Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne, atklājot, ka, piemēram, fotomākslinieks Rodžers Ballens no Dienvidāfrikas pievēršas cilvēka psihes noslēpumiem, “un arī meklē robežas starp dokumentālo un izdomāto, starp īstenību un sapņiem, savstarpēji kombinējot fotogrāfiju un fotogrāfijas apstrādes un kompozīcijas iespējas.” Bet, piemēram, Madaras Tropas izstāde “Tava elpa” atklāj daudzslāņainā tehnikā veidotu gleznu ciklu, “kurā mākslinieces jaunrade balstās novērojumos un vienlaikus aktīvā pieredzē, interpretējot, pētot attiecības starp mākslinieci un augiem kā savstarpēji saistītu un dinamisku sistēmu.”

      Tikmēr Krāslavas novada Andrupenes lauku sētā, sestdien pusdienlaikā tradicionālajā alus darītāju un mācekļu saietā “Omotu tolka”, ikviens varēs nogaršot, vai vismaz paskatīties, kā tiek cepts alus: “Ceptais alus, tā odziņa ir, ka iesals netiek apgrauzdēts, bet tiek saldināts un pēc tam likts krāsnī, ” stāsta Andrupenes lauku sētas novadpētniece Evija Maļkeviča-Grundele, “un pēc tam iesalu liek kubulā vai zlauktā, kur meistars izdomās, bet iespējams mēs arī metīsim (alū) degošos akmeņus, lai būtu daļēji arī ceptais-akmeņa alus, un to visu varēs pieredzēt, atbraucot pie mums 6. jūnijā.” Un “alus vārīšana” jeb alus darīšana sader ar muzicēšanu, un par lustīgām dziesmām un dančiem gādās Ambeļu folkloras kopa “Speiga” un Rēzeknes folkloras kopa “Rūta”. “Mēs liekam kopā šos divus amatus – muzikants un alus darītājs. Bet kāpēc vajadzētu braukt uz šejieni un paskatīties – tā ir tā kopā būšanas sajūta, kaut ko kopā darot. Tas ir visvērtīgākais, ko vari piedzīvot, tādu sirsnīgu ģimenisku sajūtu – kopā radot, muzicējot un esot kopā jaukā, harmoniskā un patīkamā vidē.”

       

      6 min
    • Grieze - Latvijas lauku ainavas neatņemama sastāvdaļa. Tomēr putnu kļūst arvien mazāk

      "Manuprāt, Jāņos jebkurš Latvijā var dzirdēt griezi arī vēl mūsdienās, taču ir jāieklausās dabā. Tās, ka cilvēks nav dzirdējis griezi, norāda, ka dabā viņš ieklausās pārāk maz," vērtē bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs. "Grieze ir Latvijas lauku ainavas neatņemama sastāvdaļa. Tomēr mūsdienās ar griezi ir pašvaki gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. "

      "Par griezi ir izplatīti daudzi mīti. Tā kā griezi praktiski nekad cilvēki neredz, tad pat zinātniskā literatūra ir senos laikos rakstīts, ka grieze uz ziemošanas vietām iet kājām. Bet tā, protams, nav. Grieze lido. Varbūt nelido tik labi kā izcilie lidotāji bezdelīgas un svīres, un, protams, lido diezgan tālus gabalus un pārziemo Centrālāfrikā," turpina Oskars Keišs.

      Grieze ir viens no pēdējiem gājputniem, kas pie mums atgriežas. Grieze ligzdo uz zemes. Viņai ir 8 līdz 12 olas, un tas norāda, ka grieze ir pielāgojusies augstai mirstībai. Gluži kā pīles. 

      Cilvēki parasti ir dzirdējuši griezes tēviņa balsi, bet ne citas griezes balsis. Arī mātītēm un mazuļiem ir balsis un tie tādi pīkstieni, kas atgādina dzeltenās cielavas balsi. 

      Grieze Latvijā ir ienākuši kopā ar cilvēku, jo pirms lauksaimniecības laikmetā grieze dzīvoja tikai stepes zonā, kur nav mežu, jo grieze nav meža putns. Grieze ir lauku putns.

      "Ilgstoši grieze sadarbojās ar cilvēka cilvēka ekstensīvo saimniecību. Taču kopš mehāniskās pļaujmašīnas ieviešanas griezei Eiropā klājas grūti. Piemēram, Anglijā tā ir izzudusi un notiek reintrodukcijas programma. Grieze nespēj izvairīties no pļaujmašīnām, īpaši, ja visu nopļauj vienā reizē. Ja pļautu pakāpeniski, grieze varētu aizbēgt. Kad pirms 100 gadiem visas pļavas lēnām nopļāva, tā pļava, kuru pļāva pirmo, jau bija pietiekami piemērota, lai tur atkal varētu paslēpties grieze. Modernā tehnika ļauj visu nopļaut 2-3 dienās. To, ko nesapļauj pļaujmašīnas, apēd dažādi plēsēji," skaidro Oskars Keišs.

      Arī tādu pļavu, kur griezēja būtu piemērota dzīvesvieta, kļūst aizvien mazāk. Lauksaimniecības zemes pārvēršana par aramzemēm daudzām sugām nav piemērota.

      4 min
    • Kaķi neprot pateikt, ka viņiem kaut kas sāp: kā pamanīt dzīvnieka veselības problēmas

      Kaķi neprot pateikt, ka viņiem kaut kas sāp, un bieži vien slimības pazīmes ir tik nemanāmas, ka saimnieki tās pamana novēloti. Kādas izmaiņas kaķa uzvedībā un pašsajūtā var liecināt par veselības problēmām? Par to un citiem svarīgiem kaķu veselības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veterinārārsti  Lita Konopore, Vladislavs Lapinskis un Māra Vasiļevska.

      Ierakstā uzklausām rīdzinieci Gundu Karnīti, kura darbojas biedrībā "9 dzīvības" un pamestiem un klaiņojošiem kaķiem dod pagaidu mājas. Viņai pašai ir divi kaķi, bet šobrīd pie viņas uzturas vēl trīs kaķi.

      "Ir kaķi, kas no laukiem atvesti uz pilsētas dzīvokli, laimīgi pavada vecumdienas dīvānā, bet ir tie, kas vienmēr pārdzīvos, ka vairs netiek ārā. Tas var radīt stresu un tālāk urīnpūšļa iekaisumu, kas ir viena no biežākajām ar stresu saistītām saslimšanām," skaidro Māra Vasiļevska.

      "Stresa faktori var būt dažādi kaķim. Dzīvniekiem, kas ir ciešā kontaktā ar saimniekiem stresu var radīt saimnieka aizbraukšana uz dažām dienām. Stresu var radīt, ka ierodas svešs kaimiņš, kurš ienāk dzīvoklī pabarot. Stresu var radīt remonts, pārvākšanās, blakus telpās rejoši suņi," turpina Māra Vasiļevska.

      "Jebkura slimība slimība, kas rada sāpes, rada stresu kaķa organismam," papildina Vladislavs Lapinskis.

      Tāpat viņš min, ka problēmas ar zobiem kaķim var radīt stresu. Turklāt tās ne vienmēr uzreiz var pamanīt, jo kaķis tās slēpj

      "Ja kaķis ēd, tas vēl nenozīmē, ka viss kārtībā ar mutes dobuma veselību," atzīst Vladislavs Lapinskis.

      Pirmā pazīme, ka iespējams, kaut kas nav kārtībā kaķis ar zobiem, viņš atsakās no sausās barības. Var parādīties nepatīkama elpa. Protams, uztraukumam ir pamats, ja apskatot mutes dobumu, ir redzamas asinis vai strutas. Reizēm kaķi nekopj sevi, jo ir sāpīgi.

      Lita Konopore noteikti iesaka kaķim bojātos zobus noteikti izraut. Kaķis var lieliski ēst bez zobiem, ja viņam ir sagatavota pārtika.

      "Kaķis var brīnišķīgi dzīvot bez zobiem, nekā ar sapuvušiem un kustīgiem zobiem. Katra kustība mutē ir kā adatas dūriens, sapuvušie zobi jāmudina izraut," skaidro Lita Konopore.

      Nieru mazspēja ir bieža slimība ir vecākiem kaķiem. Vecus kaķus iesaka svērt reizi trijos mēnešos, svara zudums liecina par veselības problēmām.

      Ārsti arī iesaka profilaktiskas asins analīzes reizi gadā veikt kaķim.

       

      50 min
    • Mīlamā. Par Aspaziju sarunājamies ar literatūrzinātnieci, LU profesori Ausmu Cimdiņu

      2023. gadā tika izdota it kā nomaļus palikusī apjomīgā Aspazijas poēma "Saules dēls", kas latviešu literatūras ainavā pilnā versijā visspožāk uzzibsnīja 1910. gadā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" ar Jūlija Madernieka zīmētu dzejnieces portretu un vinjeti. 

      Pēc vairāk nekā gadsimta šis dzejas darbs, pateicoties literatūrvēsturniekam Jānim Zālītim, mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei un – pāri gadsimtam klātesot arī māksliniekam Jūlijam Maderniekam, beidzot bija sagaidījis savu izdevumu atsevišķā grāmatā.

      2025. gadā izdevniecība "Latvijas Mediji" laida klajā Dainas Tabūnas un Alekseja Naumova grāmatu "Aspazija", kas ar viegli uztverama teksta un krāšņu attēlu palīdzību ataino latviešu literātes un kultūras personības dzīvesstāstu.

      Tagad romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu…" iznācis Ingas Ābeles romāns "Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu" par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju un klajā laista arī rakstnieces, dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles veidota Aspazijas dzejas izlase "Aspazijas debesjums", ko papildina sakārtotājas apceres.

      Savukārt Liegas Piešiņas veidotajā pārraidē par LU Akadēmiskā apgāda izdoto Aspazijas akadēmisko Kopoto rakstu 4. sējumu stāsta tās sastādītāja – literatūrzinātniece, prozaiķe un kritiķe, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa.

       

      8 min