latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Bez medijiem nekas nebūtu. Pasludinās spriedumu seksuālā vardarbībā apsūdzētā ārsta lietā

    Šodien, 3. maijā, Rīgas rajona tiesa pasludinās spriedumu vēsturiskā lietā. Ārsts Jevgēnijs Ņikiforenko ir pirmais zināmais ārsts Latvijā, kuru apsūdz par seksuālu vardarbību pret vairākām pacientēm. Tā sākums meklējams teju 20 gadu senā vēsturē, kad pirmās cietušās sāka uzmeklēt viena otru internetā. Viņu lietu policija izbeidza. Tagad pirmās instances tiesā nonākusi otrā lieta, kuras nebūtu, ja žurnālisti šo gadījumu nebūtu izcēluši gaismā. 

    Imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko ir apsūdzēts par seksuāla rakstura darbībām nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi - fiziskā saskarē ar cietušās ķermeni un par dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu iekļūšanu cietušās ķermenī, pret cietušās gribu, izmantojot uzticību. Lietas saknes meklējamas sen – 2000. gadu vidū, bet sabiedrība par to uzzināja 2021. gadā. Kā saka viena no cietušajām – bez medijiem te nekas nesanāktu.

    6 min
  • Gundars Bērziņš: Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna

    Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna, lai mēs varētu teikt, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, skaidrojot viņa augstskolā veiktā jaunākā "Ekonomikas barometra" pētījuma rezultātus.

    Tas atklāj divu procentu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc Bērziņa teiktā, ir minimālais, lai varētu teikt, ka ekonomika aug.

    --

    Šobrīd mūsu ekonomikas īstermiņa attīstības prognozes nav spīdošas. Tā savukārt secina Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore, profesore Inna Šteinbuka, pirms šodien domnīca iepazīstinās ar Ekonomikas barometra pētījumu par tuvāko nākotni Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

    12 min
  • Rīgā sākas tradicionālais Operas festivāls; šogad izrādīs arī baleta izrādes

    Ar jaunības pieskaņu – Latvijas Nacionālā opera un balets pēc vēsturiskās rekonstrukcijas šomēness aicina uz ikgadējo Rīgas Operas festivālu. Jau rīt skatītājus gaida Džakomo Pučīni opera „Bohēma” jauniestudējuma pirmizrāde. Aprīlī un maijā remonta dēļ Nacionālās operas un baleta ēkā izrādes nenotika, tāpēc šogad festivālā būs ne tikai operas, bet arī vairākas baleta izrādes. Jauniestudējumos un repertuāra izrādēs mirdzēs arī pasaulē atzīti viessolisti.

    Visas izrādes skatītāji varēs baudīt vēsturiskajā ēkā, kurā nupat noslēgušies vairāk nekā 12 miljonus eiro vērtie inženierkomunikāciju darbi.

    4 min
  • Vai alkohola tirdzniecības ierobežojumi mainījuši iedzīvotāju paradumus?

    Augustā būs gads, kopš stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi – gan samazināts grādīgo dzērienu tirgošanas laiks, gan ierobežotas reklāmas. Kā tas ir mainījis iedzīvotāju paradumus, vai cilvēki alkoholu lieto mazāk un ko saka atbildīgās iestādes?

    Pēc OECD 2024. gada datiem Latvija ir otrajā vietā aiz Portugāles ar lielāko alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju - 11,7 litri. Alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi stājās spēkā pērn augustā pēc garām un plašām diskusijām. Gan tirgotāji, gan ražotāji tiem cēla iebildumus. Ko rāda dati, vai ir samazinājies patēriņam nodotā alkohola apjoms, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

    Kopumā pirmajos trijos mēnešos patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms sarucis par nepilniem 5 %. Runājot par alu, samazinājums bijis būtisks. Borance gan saka, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar vērtēt tikai ar darba laika ierobežojumiem, bet jāskatās plašāk.

    Veselības ministrijā stāsta, ka pagaidām vēl nav precīzu datu par ierobežojumu ietekmi uz patēriņu. Bet kopējais patēriņa kritums bija vērojams jau pērn, stāsta ministrijas atkarību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa.

    Lielveikalos novērots, ka jaunieši vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus.

    Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan pilnībā nepiekrīt iepriekš teiktajam un noraida apgalvojumus, ka tirdzniecības ierobežojumu dēļ cilvēki sākuši dzert mazāk.

    Veselības ministrijai līdz 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz plašāks situācijas izvērtējums. Savukārt Rudenī plānots plašāks pētījums, kāda veida alkoholiskos dzērienus cilvēki izvēlas un tad arī varēs runāt detalizētāk par ierobežojumu ietekmi.

    5 min
  • Vasaras lielākais prieks - laivošana!

    • Vasaras lielākais prieks - laivošana.
    • Kopā ar pirtnieku, ceļotāju un abavaslaivas.lv saimnieku Rendā - Jāni Šalmu apskatījām Abavas upi no laivotāja skatpunkta.
    • Laivu izvēles, drošība uz ūdens un krastā, atkritumu vienkāršā filozofija - ko ienes to iznes!
    • 43 min
    • Daudzgadu budžeta ietvars paredz samazināt finansējumu mācību līdzekļiem

      Kaut skolas joprojām signalizē par izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu, daudzgadu budžeta plāns paredz nākamajā gadā samazināt finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Vai ir cerības, ka šis plāns tomēr varētu nepiepildīties un finansējums paliks vismaz šā gada līmenī?

      Pēdējos divos gados valsts gan digitālu, gan drukātu mācību līdzekļu iegādei atvēlēja 35 eiro uz vienu skolēnu. Taču prognoze nākamā gada budžetam liecina, ka finansējumu samazinās līdz 28 eiro vienam skolēnam. Skolu direktoru viedoklis par līdzšinējā finansējuma pietiekamību ir atšķirīgs, taču viņi ir vienoti uzskatā, ka mācību līdzekļu iegādei atvēlētā summa nedrīkst samazināties.

      Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, kas tikai nesen stājusies izglītības un zinātnes ministres amatā, jautāta par iespējamo finansējuma samazinājumu mācību līdzekļiem norāda, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav sākts. Tomēr ministre sola, sākot veidot budžeta projekta pievērst uzmanību finansējumam, kas paredzēts mācību līdzekļiem.

      5 min
    • Otrdiena, 26. jūnijs, pl. 16:00

      Kara laika uzdevumi miera laikā. Nacionālajos bruņotajos spēkos sākts plašāks transformācijas process, lai pielāgotu armiju un valsts aizsardzības spēju mūsdienu drošības izaicinājumiem.

      Atskaitoties par Latvijas valsts mežu revīziju, Valsts kontrole Saeimas komisijai īpašu uzmanību vērš uz kapitālsabiedrības pārvaldības problēmām.

      Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu.

      Sperts kārtējais solis Latvijas slimnīcu tīkla reformas plāna virzībā – noslēgusies sabiedriskā apspriešana, visām ieinteresētajām pusēm par to izsakoties.

      3x3 vīriešu basketbola izlase sāk dalību Pasaules kausā.

      41 min
    • Latvijas vēlēšanu sistēmas nacionālās īpatnības. Saruna ar politologu Hariju Kārliņu

      Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politologu un vēlēšanu ekspertu Hariju Kārkliņu par  Latvijas vēlēšanu sistēmu, vēlēšanu prognozēm un Latvijas vēlēšanu sistēmas nacionālajām īpatnībām. 

      Latvijā priekšvēlēšanu periods ir sācies, un arī jauna valdība ir kļuvusi par šo priekšvēlēšanu daļu. Saruna ar Hariju Kārkliņu par to, kas ir vēlēšanu tendences, balstoties uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un kas ir tas, ko mēs varētu sagaidīt šī gada oktobrī. 

      Jūs analizējāt detalizēti portālā "Delfi" situāciju pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Kuras ir tās tendences, kuras ir samērā tipiskas Latvijas politiskajai kultūrai, par kurām var teikt - tās saglabāsies, jo tā ir "Latvijas nacionālā īpatnība".

      Harijs Kārkliņš: Mūsu nacionālā īpatnība ir augstais mainīgums tieši no vienām vēlēšanām uz nākamajām. Cik ļoti mainās partijas, cik mazs ir lielākās partijas īpatsvars, spēks parlamentā. Mums ir augsta sadrumstalotība ne tikai skaita ziņā, cik ir partijas, bet arī no tā, ka mums nav izteikta līderība starp šīm partijām. Mums ir apmēram līdzvērtīgi spēlētāji. Skatoties uz pašreizējiem reitingiem, šķiet, ka šī situācija arī saglabāsies.

      Bet, ja vēlēšanas notiktu tagad - tas ir viens no jautājumiem, ko sociologi uzdod iedzīvotāju aptaujās. Vai, jūsuprāt, koalīcija būtu apmēram tāda pati, kādu iepriekšējā nedēļā izveidoja Saeima un apstiprināja?

      Harijs Kārkliņš: Īsa atbilde - nē. 

      Garā atbilde. Ja mēs varam uzticēties reitingiem, un pieredze rāda, ka reitingiem var uzticēties, jo tie reitingi, kas ir tieši ap Saeimas vēlēšanām, ir diezgan tuvi īstiem rezultātam. Jaunākie reitingi rāda, ka astoņas partijas pašlaik pārvarētu 5% barjeru. Skaitot, cik šīs partijas katra iegūtu pa vietām, redzam, ka pašreizējā četru partiju koalīcija nevarētu izveidot valdību. Nevarētu izveidot arī valdību iepriekšējā [koalīcija] - "Progresīvie", "Jaunā Vienotība" un Zaļo un Zemnieku Savienība (ZZS). Vienīgais variants ir, ja visas piecas - "Progresīvie", Apvienotais saraksts, ZZS, Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība - saliek kopā, tad mums varētu būt valdība no iepriekš esošajām partijām. 

      Tā ir vēl viena tendence, kas ir bijusi, varbūt kādai partijai iet uz augšu, kādai iet uz leju, bet pēc vēlēšanām tās partijas, kuras tobrīd ir veidojušas valdību, kopā saņem mazāk, nekā tas bija pirms vēlēšanām. 

      Līdz ar to ir izskanējuši viedokļi, ka šie četri mēneši varētu būt arī ģenerālmēģinājums. 

      Bet jūs tā nedomājat.

      Harijs Kārkliņš: Maza iespēja. Es domāju, ka nebūs šī pati valdība. Tīri dēļ matemātikas, vienkārši nepietiks [mandātu]. Es varu kļūdīties, tā ir mana prognoze.

      Par kurām Latvijas politikas nacionālajām īpatnībām jūs esat drošs, ka tās nemainīsies arī nākamajās vēlēšanās? 

      Harijs Kārkliņš: Es varu tikai prognozēt, nevaru garantēt simtprocentīgus rezultātus. Ar to tas ir interesanti tāpat kā sportā. Es sagaidu, ka esošās valdības partijas neiegūs pietiekami daudz mandātu, lai varētu izveidot valdību, un ka būs jauni spēki iekšā valdībā. Es sagaidu arī to, ka "Mēs mainām noteikumus" iegūs vairāk, nekā pašreiz uzrāda piecus procentus, ka viņi kā jauns spēlētājs tieši vēl pieaugs. Līdz cik, es nezinu, grūti spriest.

      --

      Harijs Kārkliņš ir politologs, vēlēšanu pētnieks, Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, bakalaura grādu matemātikā un statistikā un studējis doktorantūras programmā "Politikas zinātne". Studiju laikā vadījis lekcijas par vēlēšanu sistēmām un citiem saistītiem tematiem. Līdzautors pētījumā par sabiedrības drošības uztveri un profesionālā jomā deviņus gadus strādājis valsts pārvaldē. 

      30 min