latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Vai var nosvinēt pamatskolas absolvēšanu, nelietojot alkoholu?

    Pusaudži, ballītes un alkohols - tā īsi varētu raksturot raidījuma tematu. Vasara ir sākusies un pusaudžu ballītes ir tās neatņemama sastāvdaļa. Vai var nosvinēt pamatskolas absolvēšanu, nelietojot alkoholu? Vai var pateikt nē, ja draugi paceļ glāzīti? Vai drīkst pacelt dzirkstoša alkoholiskā dzēriena glāzi jau pusaudža vecumā?

    Ģimenes studijā vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauniešu psihiskās veselības centra narkoloģe, psihiatre Rita Kuzņecova, brīvprātīgā MOT trenere Kristīne Vilcāne un zinātņu doktore pedagoģijā, sociālā pedagoģe un supervizore Līga Āboltiņa.

    Pirms sarunas neliels ieskats pētījumā par to, cik daudz jauniešu pagaršo alkoholu, kurā vecumā tas parasti notiek un vai visbiežāk tas notiek ballītēs, kurās pulcējas pusaudži? Sāsta Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.

    Viņa atklāj, ka tendence visos rādītājos, kas saistīti ar alkoholu, ir ievērojama lietošanas vai riskantas lietošanas samazināšanās. Vienīgi meitenes gan piedzeršanās, riskantas lietošanas pamēģināšanas ziņā ir ar augstākiem rādītājiem. Pamēģinājušas [alkoholu] ir 84% meitenes un 73% zēnu.

    Vidēji pirmā reizi, kad pamēģina alkoholu ir 13 gadu vecumā, apmēram 40% šajā vecumā pamēģina lietot alkoholu.

    52 min
  • Krustpunktā: Politikas kultūras izmaiņas sociālo mediju ietekmē

    Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā.

    Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

     

    54 min
  • "Nav brīvākas mākslas formas par laikmetīgo deju." Šonedēļ sāksies festivāls "Laiks dejot"

    No 5. līdz 16. jūnijam Rīgā, Stāmerienā, Valmierā un Daugavpilī ar daudzveidīgu izrāžu un meistarklašu programmu norisināsies starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot 2026". 

    Intervijā "Klasikai" festivāla "Laiks dejot" izpilddirektore Baiba Ozoliņa un horeogrāfe Ksenija Simanova stāsta par šīgada festivālu, kas veltīts 30 gadiem kopš laikmetīgās dejas kustības aizsākumiem Latvijā.

    Viešņas atskatās uz nozares attīstību kopš 90. gadu vidus, uzsverot, ka šo gadu laikā izveidojusies pilnvērtīga laikmetīgās dejas vide ar savu auditoriju, māksliniekiem un starptautiskiem kontaktiem. Šīgada festivāla centrālā tēma ir "Saikne", kas raksturo gan mākslinieku attiecības ar skatītājiem, gan dažādu radošo procesu un cilvēku savstarpējo savienošanos.

    Viešņas iepazīstina arī ar festivāla programmu, tostarp Ksenijas Simanovas veidotajām izrādēm "Sapņotāji" un "Netraucēt", kā arī meistarklasēm un viesmāksliniekiem.

    Sarunā tiek uzsvērta laikmetīgās dejas pieejamība reģionos un aicinājums skatītājiem nebaidīties no nezināmā — uz izrādēm jādodas ar atvērtu prātu.

    Festivāla programma
    20 min
  • Sudānas pilsoņu karš ir kļuvis par vienu no lielākajām humānajām katastrofām pasaulē

    Raidījumā (ne)Diplomātisko pusdienas pievēršamies vēl vienam konfliktam pasaulē, par ko starptautiskajās attiecībās diemžēl nerunājam pietiekami. Sudānā norit pilsoņu karš, kas liek uzdot neērtu jautājumu: vai pasaule patiešām nespēj rīkoties, vai arī tā vienkārši nevēlas izjaukt sistēmas, kas padara šo karu ienesīgu?

    Kopš 2023. gada aprīļa Sudānu plosa pilsoņu karš starp diviem militāriem spēkiem, kuri vēl nesen kopīgi pārvaldīja valsti – Sudānas Bruņotajiem spēkiem, kurus vada ģenerālis Abdels Fatahs al-Burhans, un Ātrās reaģēšanas spēkiem jeb RSF, kurus vada Mohameds Hamdans Dagalo, plašāk pazīstams kā Hemedti. Tas, kas sākās kā cīņa par varu starp divām militārām elitēm, ir pārvērties par vienu no lielākajām humānajām katastrofām pasaulē.

    Jaunākie ziņojumi un humānās palīdzības organizāciju dati liecina, ka dzīvību zaudējuši aptuveni 59 000 cilvēku. Aptuveni 13 līdz 14 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, kļūstot par iekšzemes bēgļiem vai meklējot patvērumu ārvalstīs. Vairāk nekā 30 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība. Aptuveni 19,5 miljoni saskaras ar akūtu badu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 40 procentiem Sudānas iedzīvotāju ir grūtības nodrošināt sev pietiekamu pārtiku.

    Vēl skumjāk, ir tas, ka precīzu skaitu noteikt ir sarežģīti, jo liela daļa valsts joprojām nav pieejama novērotājiem. Smagāk skartajos reģionos cilvēki ne tikai cieš badu – viņi dzīvo katastrofālos apstākļos. Slimnīcas ir sabrukušas, palīdzības konvoji tiek bloķēti vai apšaudīti, un vairākos reģionos bads ir kļuvis ne tikai par kara sekām, bet arī par kara ieroci. Arī vardarbība nav nejauša. Abas karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos, taču RSF un ar tiem saistītās kaujinieku grupas īpaši bieži tiek saistītas ar zvērībām Dārfūrā.

    Raidījumu veido arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.

    16 min
  • Provokatīvas idejas rosinošas mākslas cienītājus aicina festivāls "Ēdene"

    Jau trešo gadu provokatīvas un jaunas idejas rosinošas mākslas cienītājus aicina festivāls “Ēdene”, ko rīko “kim?” laikmetīgās mākslas centrs. Šogad tas pievēršas iekāres, seksualitātes, darba un ķermeniskuma attiecībām laikmetīgajā mākslā un tiek ieteikts tikai tiem, kam jau ir vismaz 18 gadu. Izstādes kuratore Zane Onckule pulcējusi vienuviet sievietes mākslinieces no dažādām valstīm. Darbi izvietoti “kim?” topošajā jaunajā adresē Rīgā, Hanzas ielā 22, ko plānots atjaunot. 

    --

    Festivāls “Ēdene” noritēs līdz 12. jūlijam. Tā kā izstāde ietver erotiskas un seksuālas tēmas, apmeklētājiem ierobežojums 18+, nepilngadīgie drīkst apmeklēt izstādi tikai pieaugušo pavadībā.

    12 min
  • Jurģa Petera izstādes "Usmācīgās domas" centrā pētījumi par mākslīgo intelektu

    Tiekamies ar jauno mediju mākslinieku Jurģi Peteru, kurš veicis interesantu māksliniecisku pētījumu par vizuālajiem arhetipiem, kas ir ģeneratīvā mākslīgā intelekta modeļu pamatā un kas ir arī viņa izstādes centrā.

    No visiem mūsu estētiskajiem un kulturālajiem aizspriedumiem, ko gadu gaitā esam uzkrājuši interneta dzīlēs, barojas mākslīgā intelekta modeļi un spoguļo mūs, pēc tam turpinot barot mūs atpakaļ ar tiem pašiem stereotipiem un arhetipiem. Šo mijiedarbi savā praksē pēta Jurģis Peters. 

    Mākslinieks ir doktorantūras pētnieks Tamperes universitātē, bet vispirms ieguvis maģistra grādu gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan datorzinātnē Birmingemas universitātē. 

    RIXC galerijā Rīgā ir skatāma jūsu izstāde "Uzmācīgās domas" ar pavadteikumu - par ko nespēj pārstāt domāt mākslīgais intelekts? Par ko tas nespēj pārstāt domāt?

    Jurģis Peters: Strādājot pie šīs izstādes un eksperimentējot ar to, kā mēs varam salauzt mākslīgā intelekta sistēmas, tā ir mana kiberdrošības ievirze, man šķiet ļoti interesanti pamēģināt sistēmu salauzt vai atrast kaut kādu veidu, kā tajās iekļūt citādāk. Mēģinot lauzt šo sistēmu, izmēģinot daudzas dažādas pieejas, lielākā daļa nestrādāja, bet viena, kas strādāja, bija pieeja, ja mēs mākslīgajam intelektam dodam viņa pašradīto saturu, tad laika gaitā sistēma "apēd sevi". Interesanti ir tas, ka saturs, kas tiek radīts, sāk atkārtoties kaut kādā mērā. Lai gan tas nav vienmēr vienāds, bet sāk atkārtoties dominējošās formas, kompozīcijas, krāsas. Šīs ir lietas, pie kurām mākslīgā intelekta sistēma vienmēr atgriežas.

    (..)

    Viena lieta ir tas, ko mēs nododam kaut kādas savas prasmes un to autorību [mākslīgajam intelektam], un vēl ir vides jautājums, par ko, man liekas, vispār mākslīgā intelekta kontekstā ļoti maz runāt. Ka tas ir vidi ļoti piesārņojošs pasākums, jo patērē ārprātīgi lielus resursus. Tikai mēs to neredzam. Vai jūs arī par to savā ikdienā, strādājot ar tehnoloģijām, domājat?

    Jurģis Peters: Par šīs tēmas aktualitāti, cik esmu saskāries Somijā, ļoti daudz runā, un tā ir viena no pusēm, ja tu tiešām izvēlies strādāt ar mākslīgo intelektu, tam ir jābūt ļoti lielam pamatojumam. Citādi tas kaitējums videi un tas, cik resursu ir nepieciešami, neatspēko to, ka varbūt vienkārši gribas uztaisīt kādu attēlu. 

    Par to, man šķiet, ir ļoti polarizējoša attieksme, ir kritiskā perspektīva, kur ir ļoti daudz mākslinieku, bet es varu vairāk par Somiju runāt, kuriem šķiet, ka mākslīgo intelektu nevajag izmantot vides problemātikas dēļ. Bet ir otra daļa, kas vairāk ir saistīta ar pētniecību, kur joprojām šķiet, ka mākslīgais intelekts ir atrisinājums visām problēmām un ka tikai mākslīgo intelektu varam tikt tālāk. Ir ļoti grūti balansēt pa vidu.

    Es piekrītu tam, ka izmantošana ir leģitīma tad, ja tam ir tiešām iemesls. No otras puses, šie rīki ir brīnišķīgi, tiem ir tiešām ļoti lielas iespējas, ir situācijas, kad ir svarīgi, ka mēs tos izmantojam. Savā mākslinieciskajā praksē es šim aspektam tik ļoti nepievēršos, jo šķiet, ka par to jau ārkārtīgi daudz runā. Bet varbūt es esmu kādā burbulī.

    28 min
  • "Nehumānais DNS" tiesu ekspertīzē: tā palīdzība noziegumu izpētē

    Tiesu ekspertīze ne vienmēr nozīmē strādāt ar cilvēka atstātām pēdām, dažkārt palīdzēt var liecības par kāda dzīvnieka vai auga klātbūtni. Kā pēta "nehumāno DNS" tiesu ekspertīzē un kā šāds darbs palīdz noziegumu izpētē? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperte Kristīne Dokāne un Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākā tiesu eksperte Ieva Gutovska.

    26 min