latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Par ikdienu un dzīvi ASV stāsta bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs Kārlis Čukste

    Raidījumā Piespēle, protams, runājam par hokeju un pasaules čempionātu. Intervijā šoreiz par savu ikdienu un dzīvi ASV stāsta bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs Kārlis Čukste, kurš pirms diviem gadiem, 27 gadu vecumā noslēdza profesionālo karjeru. Tagad viņš ASV trenē mazos hokejistus. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

    Nedēļas notikumu izlasē:

    Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīna sesto vietu, tas ir otrais visu laiku augstākais sasniegums meistarsacīkšu elites divīzijā, vairāki spēlētāji individuāli sasnieguši valstsvienības rekordus;

    Pasaules hokeja čempionāta finālā mājiniece Šveice zaudē Somijai, bet bronzas medaļas izcīna Norvēģija;
    Nākamgad pasaules 18 gadnieku izlašu pasaules hokeja čempionātā atgriezīsies Baltkrievija, arī Krievija “kuļ ūdeni” un cenšas spraukties atpakaļ;
    Čermpionu līgā futbolā otro gadu pēc kārtas uzvar Parīzes “Saint-Germain”, kas pēcspēles sitienu sērijā uzveic Londonas “Arsenal”;
    Latvijas vīriešu volejbola izlases galvenā trenera amatā ar zaudējumu debitē Uģis Krastiņš.

    53 min
  • Lūgšana, kas skan. Anastasijas Kildišas ceļš kora mūzikā un Bizantijas tradīcijās

    4. jūnija vakarā koncertzāles ";Ave Sol" velvēs skanēs ne tikai izcila laikmetīgā kora mūzika, bet arī personīgs radošās izziņas apliecinājums – koncertcikla "Kora laboratorija" jaunākajā programmā pie kamerkora "Ave Sol" diriģenta pults stāsies jaunā diriģente un komponiste Anastasija Kildiša.

    Šis koncerts, simboliski nosaukts "Lūgšana, kas skan", iezīmē nozīmīgu brīdi pašas mākslinieces radošajā un pētnieciskajā ceļā – viņa ne vien vada kolektīvu, bet pirmo reizi publiski atskaņos arī pašas sacerētu jaundarbu.

    Diriģents kā starpnieks un pētnieks

    Anastasija Kildiša, kura šobrīd beidz profesionālās doktorantūras studijas, atzīst, ka diriģenta darbs ir nemitīgu pārmaiņu un iekšējas attīstības ceļš: "Diriģents mainās katru minūti. Nevar būt tā, ka esi viens vienā dienā, cits otrā – visu laiku kaut kas notiek." Šī atklātība un vēlme mācīties no katra sastapta kolektīva vai kolēģa ir viens no iemesliem, kāpēc viņas sadarbība ar "Ave Sol" kļuvusi par īpašu draudzības un cieņas caurvītu māksliniecisko platformu.

    Diriģente uzsver arī koncertprogrammas veidošanas izaicinājumus: "Koncertprogrammas sastādīšana ir viena no sarežģītākajām diriģenta profesijas disciplīnām."

    Šoreiz programma tapusi kā daļa no doktorantūras projekta, taču tās idejiskie pamati likti jau sen – kā sapnis, kas caur mūziku ļauj savienot laikmetīgo ar arhaisko.

    Bizantija kā atslēga jauniem atklājumiem

    Programmas kodols ir Bizantijas muzikālā tradīcija – to Anastasija atklājusi, pateicoties Andreja Selicka darbiem un iegrimstot kristīgās pasaules muzikālajos arhetipos. "Lai atklātu ko jaunu, jāatgriežas pie kaut kā ļoti arhaiska, pie kaut kā senatnīga," viņa uzsver, atgādinot, ka Bizantijas mūzika bijusi iedvesmas avots arī gregoriskajiem korāļiem un vēlākai Eiropas kormūzikai.

    Šī interese kļuvusi par pamatu arī jaunradītajam skaņdarbam "Svētā saruna" – Anastasijas pirmajam nopietnajam kompozīcijas mēģinājumam. Piecu daļu ciklā, kas balstīts pareizticīgo Dievmātes pasludināšanas kanonā latviešu un grieķu valodā, dzirdamas autentiskas Bizantijas melodijas, kas izskan mūsdienīgā skatījumā. "Es mēģināju iekāpt komponista biksēs un sapratu, ka tas nemaz nav tik viegli," atzīst Anastasija, raksturojot radošo procesu kā smagu, bet dziļi pašizziņas pilnu laiku.

    Mūzikas vienojošais spēks

    Diriģentes daiļradē garīgā mūzika nav tikai skaņu māksla, bet arī vienotības un kopā būšanas pieredze: "Nosaukums runā pats par sevi – lūgšana, kas skan, un, ja tā skan, tad tā lūgšana vieno." Šī vienotības izjūta, kas īpaši aktuāla šodienas sašķeltajā pasaulē, caurstrāvo gan izvēlēto repertuāru, gan pašu koncertu kā rituālu, kurā klausītājs kļūst par procesa dalībnieku.

    Starp citiem skaņdarbiem koncertā izskanēs arī britu un poļu komponistu darbi, kā arī Anastasijas īpaši izceltais Andreja Selicka opuss, kura dziļums un garīgums diriģentei ir īpaši tuvs. "Tiešām visi komponisti, kas skanēs, ir vienkārši pērles," viņa ar aizrautību dalās, uzsverot radošā dialoga nozīmi starp komponistu, diriģentu un izpildītājiem.

    Tradīcijas dzīvība un pēctecība

    Anastasijas Kildišas ceļš spilgti iezīmē mūsdienu latviešu kordiriģēšanas un kormūzikas attīstību, kur tradīcijas pētniecība un radošums iet roku rokā. Kā pati atzīst: "Diriģents ir pētnieks. Mums jākļūst par staigājošām enciklopēdijām." Izziņas alkas viņa nodod arī saviem audzēkņiem Cēsu un Jūrmalas mūzikas vidusskolās, kur kora literatūras un diriģēšanas studijas kļūst par radošas domāšanas un muzikālās inteliģences kalvi.

    Koncerts "Lūgšana, kas skan" kļūst par zīmi – brīdi, kurā seno Bizantijas tradīciju gaisma satiek laikmetīgo latviešu kormūzikas meklējumus, apliecinot, ka patiesi nozīmīga māksla dzimst dialogā starp pagātni, tagadni un personīgo pieredzi. Tā ir lūgšana, kas ar skaņas spēku vieno, stiprina un atver ceļu jaunām muzikālām atklāsmēm.

    17 min
  • Pirmdiena, 1. jūnijs, pl. 16:00

    Latvijā vizītē ieradusies Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.

    Pirmo reizi daudzu gadu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar politisko opozīciju.

    Ja neaiziesi pats, mēs tevi atlaidīsim. Šādi varētu raksturot Ungārijas premjera Pētera Maģara vēstījumu pašreizējam valsts prezidentam Tamāšam Šujokam.

    Atklāj drošuma nedēļu "Droša vasara bērniem".

    Pēc vairāk nekā 40 gadiem Rīgā atklāj jaunu tramvaja līnijas posmu un mobilitātes punktu "Ķengarags".

    Svētdien Jēkabpilī bija ieklīdis lācis, šodien viņš veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas.

    41 min
  • Ukrainas premjeres vizītē Lietuvā un Latvijā priekšplānā drošība

    Pēdējā laika Baltijas valstīs, kā arī citur NATO austrumu pierobežā notikušo dronu ielidošanas gadījumu sakarā reģiona valstīm ir svarīgi sadarboties ar Kijivu. To šodien, 1. jūnijā vizītē Lietuvas galvaspilsētā uzsvēra Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. Visticamāk, līdzīgu vēsti no viņas dzirdēsim arī šovakar Rīgā. Viņai paredzēta tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu no „Apvienotā saraksta”. 

    5 min
  • Skats uz Latvijas izglītības sistēmu no reemigrantu perspektīvas

    Noslēdzot mācību gadu, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts skatu vērš uz Latvijas izglītības sistēmu no reemigrantu perspektīvas. Vai, atgriežoties Latvijā, bērnam ir viegli atrast skolu, kurā jūtas labi; cik sarežģīti pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai un kāda nozīme latviešu valodas prasmēm, bērnam iejūtoties skolā.

    Vērtē remigrācijas koordinatore no Rīgas Daina Šulca. Pieredzē dalās vecāki, kuri izvēlējušies skolu saviem bērniem dažādās Latvijas pilsētās, Ilze Vītola-Podgaiska un Igors Podgaiskis no Cēsīm, kuri pirms diviem gadiem atgriezās Latvijā no Anglijas, Kristīne Pouzou no Bernātiem, kura pirms diviem gadiem atgriezās no Francijas, kā arī Aija Dravniece no Aizputes, kura atgriezusies Latvijā no Īrijas ar četriem bērniem.

    42 min
  • Vai katrai ģimenei vajag savu rīcības plānu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā?

    Satraukums par dronu ielidošanu Latvijas teritorijā, kas traucēja arī mācību norisi, rimis. Ir sakusies vasara ar vairāk priecīgām dienām, tomēr apdraudējuma situācijas var atkārtoties. Tāpēc Ģimenes studijā skaidrojam, vai katrai ģimenei vajag savu ģimenes rīcības plānu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā - kā katrs ģimenes loceklis reaģēs uz paziņojumiem, kur dosies, kā savstarpēji sazināsies. Un vai šāda plāna esamība ļauj justies drošākiem gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.

    Par drošības jautājumiem ārkārtas situācijās un ģimenes rīcības plānu sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, biedrība "Skalbes" klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova un vēsturnieks, bijušais skautu vadītājs un izdzīvošanas instruktors, militārās medicīnas instruktors Jānis Goldšmits.

     

    52 min
  • Krustpunktā Lielā intervija: LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa

    Kad mainās valdības, nozares to parasti uztver ar zināmām gaidām vai bažām. Šoreiz tas notiek tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kas, iespējams, liks pieņemt vēl ātrākus lēmumus, varbūt arī priekšvēlēšanu laika diktētus. Snaust nevar, satraucošā drošības situāciju rada galvassāpes Latvijas austrumu daļā un diemžēl ietekmē arī uzņēmējdarbību. Par ekonomiku Krustpunktā runājam vairāk ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Katrīnu Zariņu.

     

    54 min