
Sign up to save your podcasts
Or


Jau no 14 gadu vecuma jaunieši paši var pierakstīties pie ārsta un doties uz ārstniecības iestādi vieni. Sasniedzot pilngadību, jauniešiem pašiem nākas kārtot jau vairāk dažādu ikdienišķu lietu, piemēram, atvērt bankas kontu vai vienoties ar banku par jauniem konta izmantošanas nosacījumiem, kā arī slēgt dažādus citus līgumus. Vai jaunieši tam ir gatavi un vai skolas mācību saturā ir gana daudz praktisku padomu, kas noderēs pieaugušo dzīvē?
Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas skolēni, ar kuriem tiekos dienu pirms mācību gada noslēguma, lielākoties vēl nav sasnieguši pilngadību, taču ir pārliecināti, ka tiktu galā gan bankā, gan pie ārsta. Ja kaut kas nav skaidrs, mācēšot paši atrast informāciju.
Vasara ir klāt un sākas aktīvā nometņu sezona bērniem. Šogad savas durvis izglītojošām un sportiskām nometnēm ver gandrīz divi tūkstoši nometņu. Valsts atbalsts diemžēl ir beidzies nometņu rīkošanai Ukrainas bērnu integrācijai. Bet drošības situācija saistībā ar droniem Latgalē jau liek meklēt nometņu rīkotājiem citas norises vietas.
Kādas rūpes ir nometņu rīkotājiem un kas jāievēro vecākiem, sūtot savas atvases uz nometnēm?
Šoreiz raidījumā runājam par neparastu tematu garīgā kontekstā, proti, par mākslīgo intelektu. 25. maijā ir izdota pāvesta Leona XIV pirmā enciklika ar nosaukumu "Magnifica humanitas" par cilvēka cieņas un personas neaizskaramības aizsardzību mākslīgā intelekta laikmetā. Interesanti, kāpēc tieši šāda izvēle, jo, kā zināms, enciklikā, varētu sacīt, vēstījumā, kas domāts visai pasaulei, skarts kāds svarīgs jautājums, tas tiek aplūkots arī no garīga skatu punkta. Latviski vēl šis dokuments nav tulkots, bet nedaudz tomēr tajā ielūkosimies. Kāpēc pāvests ir izvēlējies savai enciklikai tematu par mākslīgo intelektu?
Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir teoloģijas doktors, Lugano universitātes profesors no Šveices un priesteris Andris Marija Jerumanis.
Spēlē piedalās Ēvalds Krievs, Arnolds Barinskis, Viktors Insbergs un Liene Mekša.
Ceļa romāni vai ceļa filmas ir īpašs žanrs. Šoreiz uz Radio mazās lasītavas galda ir Deivida Nikolsa pārgājiena romāns “Tu esi šeit”, jo galvenie varoņi dodas kopīgā pārgājienā, kaut gan tā nemaz nav plānots.
Pārgājiens un pāreja ir romāna “Tu esi šeit” galveno varoņu (piecdesmitgadnieku) vitāla nepieciešamība, lai arī viņi to sākumā nemaz nenojauš. Ģeogrāfijas skolotājs un redaktore. Viņa vienatnē strādā savā Londonas dzīvoklī, vienatnē pavada garas pēcpusdienas un jūt, ka dzīve paiet viņai garām.
Viņš zaudējis virzienu pēc tam, kad viņu pametusi sieva, viņš arvien vairāk noslēdzas sevī un arvien biežāk dodas garās, vientulīgās pastaigās pa tīreļiem un pakalniem. Mārniju un Maiklu saved kopā kāda uzstājīga draudzene un tipiskie Anglijas laikapstākļi.
Deivids Nikolss ir angļu rakstnieks un scenārists. Debijas romānu “Viena diena” viņš publicēja 2009. gadā un iemantoja milzīgu atzinību: grāmata ir tulkota 40 valodās, pasaulē pārdots miljoniem tās eksemplāru. Latviešu valodā izdots arī viņa romāns “Mēs”, kas bija iekļauts Bukera balvas garajā sarakstā.
Deivida Nikolsa romānu “Tu esi šeit” no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izdevusi “Zvaigzne ABC”.
Vai smadzenes var būt matos un kā garšo suņu barība? Pļāpājam ar Katrīnu, jo muļķīgu jautājumu nav! Lasām Ilzes Aizsilas "Papīrgrauža noslēpumu" ("Zvaigzne ABC") un Maika Remptona "Muļķīgu jautājumu nav" ("Zvaigzne ABC").
Pēc pavadītā gada Kalifornijā kultūras žurnāliste Eva Johansone Latvijā atgriezusies ar pārliecību, ka mediju nākotne slēpjas nevis tehnoloģijās, bet cilvēkos. Pirms gaidāmā Eirovīzijas jauno mūziķu konkursa viņa intervijā "Klasikas" galvenajai redaktorei Ingai Saksonei stāsta par klasiskās mūzikas vietu digitālajā laikmetā, sociālo tīklu ietekmi un reģionālo mediju nozīmi.
Jau 6. jūnija vakarā Eva Johansone kļūs par balsi, kas Latvijas skatītājiem palīdzēs sekot līdzi Eirovīzijas jauno mūziķu konkursam Erevānā. Lai gan lielākā daļa Latvijas delegācijas atradīsies Armēnijā, Eva strādās Rīgā, komentējot notiekošo, iepazīstinot ar dalībniekiem un tulkojot vadītāju un žūrijas teikto.
"Man ir patiess prieks par šo iespēju, jo klasiskā mūzika man nav sveša vide – vijoli spēlēju jau no četru gadu vecuma. Tas ir lauks, kurā jūtos droši," saka Eva.
Johansone uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem joprojām ir būtiska loma sabiedrības vērtību veidošanā. Viņasprāt, laikā, kad publisko telpu aizvien vairāk aizņem popkultūra un īsie digitālie formāti, īpaši svarīgi ir izcelt klasiskās mūzikas personības.
"Ja mēs spējam par supervaroņiem padarīt pavārus vai dažādu realitātes šovu dalībniekus, tad kāpēc lai mēs par tādiem nepadarītu arī klasiskos mūziķus? Mediji joprojām var palīdzēt sabiedrībai pamanīt to, kas ir nozīmīgs."
Tieši tādēļ viņa augstu vērtē Eirovīzijas jauno mūziķu konkursa formātu, kur līdzās priekšnesumiem tiek stāstīti arī dalībnieku personīgie stāsti.
"Kad mēs uzzinām, no kurienes mūziķis nāk, kāda ir viņa pieredze un ceļš līdz skatuvei, mēs citādi uztveram arī pašu priekšnesumu."
Runājot par klausīšanās paradumiem, Johansone atzīst – sociālie tīkli ir būtiski mainījuši veidu, kā cilvēki atrod jaunu mūziku.
"Mūsdienās ļoti liela daļa cilvēku par jaunu mūziku uzzina tieši sociālajos tīklos, nevis radio. Mēs izdzirdam fragmentu, un tad sākam meklēt, kas tas ir par skaņdarbu."
Viņasprāt, šī tendence var palīdzēt arī klasiskajai mūzikai sasniegt jaunu auditoriju.
"Tikpat labi kā sociālajos tīklos atdzimst astoņdesmito vai deviņdesmito gadu dziesmas, tur var nonākt arī Mocarts, Bahs vai Vasks. Cilvēks izdzird fragmentu un sāk interesēties tālāk."
Tomēr viņa uzsver – sociālie tīkli nav galamērķis, bet gan izejas punkts dziļākai mūzikas iepazīšanai.
Īpaši spilgtus iespaidus Eva Johansone guvusi, gadu dzīvojot Kalifornijā. Tur viņa novērojusi, ka vietējie mediji un žurnālisti sabiedrībā bauda lielu uzticību.
"Man ļoti patika redzēt žurnālistus, kuri strādā arī 70 un 75 gadu vecumā. Viņi ir visur! Viņi kļuvuši par sejām, kurām uzticas."
Šī pieredze viņai likusi no jauna novērtēt arī Latvijas reģionālos medijus.
"Es gribētu teikt visiem, kuri strādā Dobelē, Liepājā, Rēzeknē vai citur – jūs esat ārkārtīgi svarīgi cilvēki! Tieši vietējie mediji palīdz noturēt kopienas spēku."
Viņasprāt, tieši lokālie stāsti – par jaunām iniciatīvām, uzņēmējiem, ģimenēm vai kopienu aktivitātēm – rada piederības sajūtu un stiprina sabiedrību.
Eva Johansone uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstība paradoksālā veidā palielina dzīva cilvēka nozīmi medijos.
"Kādreiz izņēmums bija mākslīgais intelekts. Tagad izņēmums ir dzīvs cilvēks, kurš ir klātesošs, kurš pats stāsta un skaidro."
Viņa norāda, ka auditorijas uzticību arvien vairāk veido konkrētas personības, nevis institūcijas: "Kad dzirdu Oresta Silabrieža vai Edgara Raginska balsi, tā ir vērtība. To nevar aizstāt ne algoritms, ne mākslīgais intelekts."
Dzīvojot ASV, Johansone skaidri sajutusi, cik mazā mērā Latvijas aktualitātes sasniedz pasaules informatīvo telpu.
"Mums reizēm šķiet, ka visi zina par Latviju, bet realitātē pasaule dzīvo savās problēmās. Tāpēc mums pašiem jāiet ārā un jāstāsta par sevi."
Viņa uzsver nepieciešamību attīstīt starptautisko sadarbību gan kultūrā, gan uzņēmējdarbībā, izmantojot arī ārvalstīs dzīvojošo latviešu pieredzi un kontaktus.
"Mēs esam maza valsts. Mums nav citas iespējas kā sadarboties un tādējādi kļūt redzamiem."
Sarunas noslēgumā Eva Johansone atgriežas pie jautājuma, kas, viņasprāt, šobrīd ir izšķirošs visiem medijiem: "Lielākā valūta mūsdienās ir uzmanība."
Tieši tādēļ sabiedriskajiem medijiem jāmeklē jauni veidi, kā sasniegt auditoriju, nezaudējot kvalitāti un uzticamību.
"Mums ir lieliski žurnālisti, spēcīgs saturs un daudz vērtīgu stāstu. Galvenais izaicinājums ir atrast veidu, kā panākt, lai cilvēki tos pamana."
Vienlaikus viņa ir pārliecināta – kvalitatīvam, cilvēku veidotam saturam joprojām ir nākotne.
"Latvijas auditorijai ir paveicies. Mums ir sabiedriskie mediji, reģionālie mediji un cilvēki, kuri godprātīgi dara savu darbu. Tas ir saturs, ko rada cilvēki cilvēkiem."