
Sign up to save your podcasts
Or


Klāt pasaules hokeja čempionāta noslēdzošā diena: plkst. 16.30 Norvēģija cīkstēsies par bronzas godalgām pret Kanādu, bet plkst. 21.20 lielais fināls - Šveice pret Somiju.
Vakar pusfinālā spēlēs Šveice pārliecinoši ar 6:0 uzvarēja Norvēģijas izlasi, savukārt Somija ar 4:2 pārspēja Kanādu.
Bronzas duelī norvēģi centīsies izcīnīt pirmās pasaules čempionāta medaļas komandas vēsturē. Viņu motivācija noteikti būs visaugstākajā līmenī, par kanādiešu vēlmi cīnīties no visa spēka daudzi varētu arī šaubīties, jo viņu vienīgais mērķis bija kļūt par pasaules čempioniem. 21. maijā šīs abas komandas jau tikās pasaules čempionāta apakšgrupas mačā un kanādieši uzvarēja papildlaikā ar 6:5.
Šveices izlase spēlēs jau trešajā pasaules čempionāta finālā pēc kārtas, iepriekšējos divos vārtus gūt neizdevās. Somi ir finālā pirmo reizi kopš 2023. gada turnīra savās mājās Tamperē. Šveiciešu nostāja ir skaidra - viņi pēc četriem vicečempionu tituliem beidzot grib zeltu un to pauduši savās intervijās pēc spēles - ne soli atpakaļ un ar pilnu jaudu uz priekšu uzspiest savu ātro, agresīvo hokeju.
Lienīte i Juoņs Litavnīki (Lienīte i Jānis Litavnieki) ir Rēzeknis nūvoda uzjiemieji, kuri lauku vidē ražoj Latvejis tiergā unikalus produktus sovā uzjāmumā „Safīra L”. Dzeive pīrūbežā i ticeiba sovai vītai dūd spāku struoduot i veidot sovu kasdīnu, nasaverūt iz turisma nūzaris ituo gods izaicynuojumim Latgolā.
Drūsai braucit iz Latgolu, cylvāki ite iz vītys aicynoj naiznīcynuot turisma nūzari regionā ar naapdūmeigim vuordim. „Mes vysi asam vīnā laivā.”
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz par vuordu „sapyns, sepinēt”.
Sepinēt vīnai daļai latgalīšu ir tys pats, kas vyds dialekta sapņuot.
Dīnavydlatgolā nasoka sepinēt. Dīnavydlatgolā soka sapyns i sapynuot.
Cyti jū lītoj ari ar ūtru nūzeimi – sepinēt nūzeimej jau taidus kai mūrgi, koč kas nareals, ka tu stuosti damaluodams varbyut, voi tī dalykdams, īsadūmuodams, ka tai varātu byut, bet tai patīseibā nav.
Na vysai lobi sapyni palīk par mūrgim.
Sapyns ari ir ar lelu fantazejis procentu – tu īsadūmoj, kai tys varātu byut, voi kai tev grybātūs, kab tai byutu. Tovys īdūmys, tova īsadūmuošona. Var byut ari leli sapyni – grybu tikt olimpiskajā komandā. Vysaidi sapyni var byut.
Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki.
Itūreiz par grupys „Bez PVN” debejis albumu „Pyrms vuorda” (2006), kas ituo gods beiguos svieteis sovu 20 godu jubileju. Īspiejams, pyrmais pylnmetražys rokalbums latgalīšu muzykys viesturē, kas izaceļ ar daudzpuseigū materialu, kas izvad klauseituoju cauri plotam jiutu spektram – smeļdzeigi, patīsi, sirsneigi, tautyski i naiztikt bez mozys humora devys.
Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”
Vēsturisks ieraksts - Voltera Mekina darba "Darbojošās personas to parādīšanās secībā" radio iestudējums, kas tapis 1975. gadā. Piedalās aktieri: Elza Radziņa, Tālivaldis Āboliņš, Haralds Topsis un Uldis Dumpis.
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie uzņēmējiem Kaspara un Līgas Puriem Alūksnē. Viņi darbojas trīs dažādās jomās – tirgo apģērbus, izveidojuši "Veloostu" un vasarā iznomā tūristiem dažādus elektriskos braucamlīdzekļus Alūksnes ezera krastā, kā arī ražo automašīnu paklājus.
Runājam par idejām, par kurām citi sākumā smējās.
Kāpēc sabiedrībā joprojām valda stereotipi, ka radošam darbam jābūt brīvi pieejamam? Vai, nemaksājot autoriem, mēs riskējam zaudēt profesionālo kultūru? Kā atrast līdzsvaru starp mākslas pieejamību un taisnīgu atlīdzību tās radītājiem?
Raidījumā "Klasika+" Anete Ašmane-Vilsone diskutēt par šiem un citiem jautājumiem aicinājusi AKKA/LAA pārstāvi Ievu Kolmani, režisori Kristu Burāni un zvērinātu advokātu Ivo Klotiņu.
Apspriežam dažādus piemērus: no mākslīgā intelekta rīku izmantošanas amatpersonu komunikācijā un dilemmas par nošu iegādi mūzikas nozarē līdz pat vēsturiskajai netaisnībai teātra vidē, kur režisori līdz šim likuma izpratnē netika atzīti par autoriem un nesaņēma atlīdzību par darbu atkārtotu izrādīšanu.
Eksperti uzsver – intelektuālais īpašums ir civilizētas sabiedrības stūrakmens, un, ja sabiedrībā netiks kultivēta cieņa un nodrošināts taisnīgs atalgojums kultūras radītājiem, Latvija ilgtermiņā riskē zaudēt savu profesionālo kultūru un tās kvalitāti.
Uzklausām arī komponista Andra Dzenīša, fotogrāfes Agneses Zeltiņas un arhitektūras nozares pārstāvju pieredzi par autortiesību problēmjautājumiem dažādās kultūras nozarēs.
Nekad nezaudēt saikni ar atvērtajām gaišajām debesīm, pat ja nāktos slēpties vistumšākajos pagrabos no briesmām – aicina Normunds Beļskis. Par līdzdalību neatkarības atgūšanā un kā veidoja iekšlietu sistēmas saziņu ar sabiedrību, par darbu 15 valdībās un kā palīdzēja Zatleram kļūt par prezidentu, arī par tēva misiju un dzeju – saruna ar Normundu Beļski Laikmeta krustpunktā.
Normunds Beļskis bijis klāt Atmodas laikam, balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bijis un ir padomnieks Latvijai nozīmīgu jomu ministriem – iekšlietu un veselības, bet dzejā tuvs arī bērniem, viņu pasaulei, kura tikai veidojas. Ar viņa vārdiem rakstītas dziesmas, rokopera, mūzikls, bet publiski vienā no sociālajiem medijiem 1. aprīļa ierakstā, kas ir viņa dzimšanas diena, ir dzejolis. Lūk, dažas rindas no tā:
“Es neesmu joks, Es esmu pa īstam, Un nebēgu prom no liktens likstām,
Bet visvairāk es ticu goda vārdam, Par visu, kas mīļš, saku, paldies, Dievam”.
Mēs tiekamies tādā saspringtā laikā, kad par demisiju ir paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa. Jaunā valdības veidošana ir uzticēta Andrim Kulbergam. Parlamenta vēlēšanas ir pēc pieciem mēnešiem. Jūs ar politiskajiem spēkiem un lēmumiem esat bijis saistīts teju visu laiku, kopš Latvija atguva savu neatkarību. Ar kādām acīm jūs raugāties uz šīm pārmaiņām?
Normunds Beļskis: Tas saspringtākais laiks, vismaz manā dzīvē noteikti bija 1990.-1991. gads, īpaši 15. augusts 1990. gadā pēc balsojuma, kad Augstākā Padomē, tagad Saeimas ēkā, mēģināja iebrukt militārpersonas, kuras mācījās PSRS kara augstskolās. Un barikāžu laiks viss, arī augusta puča laiks. Salīdzinoši ar tām emocijām un to spriedzi, kas bija toreiz, visas krīzes, arī tā, kas šobrīd ir, man liekas tāda salīdzinoši viegla pačalošana. Kaut gan jāsaka, ka cilvēki arī šobrīd visu, kas notiek, ņem ļoti pie sirds. Un tas ir arī ļoti saprotami, jo mums visiem rūp gan mūsu katra paša, gan mūsu bērnu, gan mūsu valsts nākotne. Un ģeopolitiskā situācija šobrīd nav tā vienkāršākā.
Bet ar jūsu kā sabiedrisko attiecību speciālista, profesionāļa acīm raugoties, veids, kā noritēja gan Ministru prezidentes aizsardzības ministra demisijas pieprasījums, pēc tam paziņojums par pašas demisiju – jums šķiet, tas sabiedrībai raidīja skaidru ziņu, kas tagad notiks, vai gluži otrādi, varbūt tomēr palikuši pārāk daudz jautājumu neatbildēti?
Normunds Beļskis: Diemžēl tas ir ne tikai šim periodam, bet arī pēdējiem gadiem visai raksturīgi, ka daudzas lietas paliek neizstāstītas. Es neteiktu, ka noklusētas, bet bieži vien tas vēstījums, kas tiek dots cilvēkiem, tajā ir kaut kāds aprēķins, kaut kādas politiskas slūžas tiek uzliktas. Tad domā, kā pateikt atbilstoši sava elektorāta vai savu partiju interesēm. Es domāju, ka daudz svarīgāk šādos brīžos būtu runāt un paskatīties, kādas ir sabiedrības intereses, kādas ir mūsu visu nākotnes intereses, un šo stratēģisko mērķu redzējuma kontekstā runāt un runāt atklāti, jo cilvēki atklātību vienmēr sapratīs. Varbūt tā būs reizēm sāpīga. Bet jebkurā gadījumā tas būs atklāti pateikts un cilvēkiem tas palīdz arī iekšēji pat vairāk mobilizēties.
Es domāju, tas noteikti vairāk pastiprina uzticēšanos valsts varai un visiem, kas ir ap to.
Normunds Beļskis: Jā, uzticības jautājums ir dramatisks diemžēl, visas aptaujas liecina, ka mēs varētu vēlēties. Bet tas arī visus šos pēdējos gadu desmitus, vismaz divus noteikti, nav bijis tas augstākais. Lielos plusos nav bijis.
Vai jums šķiet, ka būs tā, kā Valsts prezidents aicinājis, ka ir jānoliek pie malas strīdi un tiešām jādara? Vai partijas sapratīs, ka pirms vēlēšanām tas ir vienkārši jādara?
Normunds Beļskis: Es domāju, ka prezidents ļoti precīzi noformulēja savu vēstījumu un uzdevumu, ko viņš redz. Un es ceru, ka tas arī ir uzklausīts un ka tas tādā veidā tiks pildīts un realizēts, jo mums tiešām šobrīd noteikti ir jānoliek pie malas visus strīdus, kašķus un visu sarunāto, kas ir bijis pirms tam. Un sarunāts ir, manuprāt, ne mazums, apvainojušies ir gandrīz visi viens uz otru. Bet tādos brīžos tas jāliek pie malas. Un kā mēs redzam tagad, katru dienu burtiski ir dronu trauksmes, bērniem eksāmeni tiek apturēti, un neziņa, kas valda sevišķi mūsu brīnišķīgās, skaistās Latgales novados. Un tur noteikti ir ļoti svarīgi stratēģisko mērķu vārdā saņemties un šos mēnešus līdz vēlēšanām izveidot spēcīgu labēji centrisko koalīciju.
Ļoti gribētos, lai šis izskanētu tā, lai to dzird un arī lai rīkojas, lai tiešām tā būtu.
Ziņkārīgs jautājums - vai esat bijis klāt teju visās valdībās pie kāda no ministriem un cik valdībās jūs esat bijis?
Normunds Beļskis: Faktiski visās, man liekas, kaut kur vismaz varētu būt 15 vai cik.