latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Topošā arodbiedrība vēlas sakārtot jautājumus būviecības nozarē

    Raidījumā Pievienota vērtība pievēršamies būvniecības nozarei. Runājam par arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares problēmām, tās sakārtot un transformēt vēlas jaundibināma arodbiedrība. 

    Būvniecības nozare ir ir viens no jebkuras ekonomikas pamata dzinējspēkiem. Lai gan pagājuši jau 30 gadi, Latvijā tās veiksmes pamati – arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares – joprojām dzīvo 90. gados, par to pārliecināti ir jaundibināmās arodbiedrības pārstāvji un topošās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds.

    Problēmu nozarē ir daudz un par tām ļoti maz runā. Viena no sāpīgākajām ir dempings, katrs plēšas par sevi un rezultātā cieš visa sabiedrība un ekonomika. Viens no topošās arodbiedrības galvenajiem mērķiem ir atgriezt arhitektu nozīmi un prestižu būvniecības procesā. 

    Mēs nebūsim tā arodbiedrība, kura dodas streikot, skaļi piketēt un stāvēt ar plakātiem pie Ministru kabineta, tas būs drīzāk aizliegts, piebilst Žieds. Mērķis ir apvienot nozares, vienoties par to, kas ir kvalitatīvs darbs, un to, cik tas maksā. Pārstāvēt nozari arī lēmumu pieņēmēju līmenī, lai izskaustu, tādas lietas, kā projektu konkursus bez jebkādas atlīdzības.

    15 min
  • Kaspars Rolšteins: Mākslas uzdevums ir uztvert to, ko nevar ne ieraudzīt, ne aptaustīt

     

    Pēc velooperas "Kurzemes Šveicē" pirmizrādēm mūziķis, dziesmu un tekstu autors, libretu autors, producents un performants Kaspars Rolšteins gatavojas izrādes turpinājumam rudenī, bet vasarā Ziemeru muižā pulcēs eksperimentālās mūzikas un kino cienītājus. Sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" viņš stāsta par mākslu ārpus institūcijām, Kurzemes iedvesmas ainavām un idejām, kas slēpjas aiz redzamās realitātes.

    Neilgi pirms savas 55. jubilejas viņš atzīstas, ka apaļie skaitļi viņam nešķiet īpaši nozīmīgi. Daudz interesantāks par jubileju esot pats radošais process, kurā joprojām svarīga loma ir neparedzamībai, intuīcijai un spējai uztvert to, kas atrodas ārpus ikdienišķi redzamā.

    Veloopera atgriezīsies rudenī

    Nesen pirmizrādi piedzīvojusī veloopera "Kurzemes Šveicē ", kuras pamatā ir Kurzemes Šveices un velobraukšanas motīvi, pēc Rolšteina vērtējuma aizvadīta veiksmīgi. Izrādes bijušas labi apmeklētas, un biļetes izpirktas ātrāk, nekā viņš bija gaidījis.

    "Tādā ziņā viss labi. Diezgan labi apmeklēts bija. Paldies visiem, kas atnāca," saka komponists.

    Ņemot vērā skatītāju interesi, opera rudenī atgriezīsies Pārdaugavā, "Suns Studio" telpās. Savukārt vasarā atsevišķi tās elementi varētu izskanēt Ziemeru muižā pie Alūksnes, kur jau otro gadu notiks Rolšteina veidotais eksperimentālās mūzikas un kino projekts "Tabula Rasa".

    Dzīvība svarīgāka par perfektiem ierakstiem

    Runājot par operas iespējamo dokumentēšanu un ierakstiem, Rolšteins atzīst, ka pēdējos gados viņu aizvien mazāk interesē tradicionāli studijas ieraksti. Viņu vairāk fascinē koncertu dokumentācijas, kurās saglabājas telpas atmosfēra, publikas klātbūtne un dzīvais notikums.

    "Reizēm fascinē ieraksti, kas veikti ar kaut ko pat nepiemērotu – video kameru koncertā. Tas nav izcili kvalitatīvs no tehniskā viedokļa, bet no mākslinieciskā viedokļa varbūt pat labāks."

    Komponists arī uzskata, ka ne viss obligāti jāsaglabā arhīvos: 

    "Tam, kam ir jāpazūd, tam ir jāpazūd. Man liekas, ka tas, ko mēs darām, kaut kādā ziņā ir ārpus vēstures vai kultūras institucionālās nozīmes."

    Trešā kultūra ārpus institūcijām

    Raksturojot savu radošo vidi, Rolšteins to dēvē par sava veida "trešo kultūru" – telpu starp profesionālo un amatiermākslu. 

    Daudzi viņa projektu dalībnieki nav profesionāli mūziķi, savukārt tie, kuri ir saistīti ar mūziku profesionāli, bieži vien nevar iztikt tikai no šīs nodarbes.

    "Tā ir kaut kāda cita puse tam, ko cilvēki saprot un sauc par kultūru. Kaut kas, kas pastāv neobligāti. Tikpat labi varētu arī nebūt."

    Viņš salīdzina šādus projektus ar ziemeļblāzmu – parādību, kas uzmirdz, pārsteidz un pēc tam pazūd.

    Kurzeme kā iztēles teritorija

    Būtiska vieta Rolšteina daiļradē joprojām ir Kurzeme, īpaši Sabile, kur aizvadīti bērnības un jaunības gadi.

    Tomēr viņu interesē ne tik daudz dokumentāla vietu atspoguļošana, cik iespēja izmantot reālus faktus kā impulsu iztēlei.

    "Faktus paņemu tikai kā pirmo impulsu un ļauju vaļu fantāzijai. Beigās var uzbūvēt pavisam citu realitāti."

    Komponists uzskata, ka mākslas uzdevums nav precīzi dokumentēt pasauli, bet gan uztvert to, kas ikdienā paliek nepamanīts: "Man liekas, ka mākslas funkcija ir uztvert to, ko nevar labi redzēt ar acīm, dzirdēt vai aptaustīt, bet kas tomēr eksistē."

    Tieši tāpēc viņa darbos Kurzeme kļūst nevis par ģeogrāfisku vietu, bet gan par sava veida mītisku telpu, kurā iespējams sastapt idejas, atmiņas un alternatīvas realitātes.

    Vasarā – Ziemeru muiža

    Tuvākais notikums, uz kuru Rolšteins aicina klausītājus, būs "Tabula Rasa" pasākums 18. jūlijā Ziemeru muižā pie Alūksnes.

    Tajā eksperimentālās mūzikas mākslinieki veidos skaņu celiņus mēmajām amatierfilmām, bet programmā iecerēti arī elementi no velooperas.

    "Varbūt ir vērts aizbraukt kaut vai Alūksnes dēļ," smejas komponists.

    Pats viņš vasaru neuztver kā atpūtas laiku: "Man liekas, ka vasara ir pareizais laiks, lai kaut ko darītu, nevis atpūstos."

     

    32 min
  • Ar krāšņu programmu aizvadīts Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas koncerts

    Brīvība, meklējums, iespēja eksperimentēt – tā Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas absolventes formulē, ko viņām nozīmē laikmetīgā deja. Rīgas Baleta skolā kopš 2019.gada īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu laikmetīgajā dejā. Savukārt pedagogi gandarīti, ka absolventi pēc skolas beigšanas turpina izglītoties vadošajās Eiropas deju skolās.

    13 min
  • Vasaras simbols spāre ir arī nadzīgi plēsēji

    Dzīvā daba ir tik daudzveidīga, arī  pārsteidzoša un brīnišķīga. Viens no šādiem īpašiem dabas brīnumiem ir spāres. Spāres ir viens no senākajiem kukaiņiem uz mūsu planētas un miljoniem gadu laikā tā aizvien ir paturējusi sev dažas tai raksturīgās pazīmes. Kukaiņu pasaules pirmrindnieki – tā arī varētu dēvēt glītā paskata spāres, kas, izrādās, ir nadzīgi plēsēji. Ko zinām par spārēm senatnē un kāda ir spāru daudzveidība Latvijā?

    Par spārēm raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta biologs un sugu un biotopu eksperts Mārtiņš Kalniņš, uzklausām arī paleontologu, Latvijas Universitātes profesoru Ervīnu Lukševiču.

    Bet vispirms izzinām, kas paludikultūra un kāda loma tajā ir niedrēm un vilku vālītēm?

    Iespējams, ka kāds jau sen ir audzē tādus augus kā miežabrālis vai melnalksnis, taču nav zinājis, ka to var dēvēt par paludikultūru. Un varbūt atklājums ir arī fakts, ka šos un citus augus, to biomasu var izmantot produktu ražošanā, sākot no ārstniecības līdz pat celtniecības materiāliem. Par paludikultūrām saruna ar Ezeru un purvu izpētes centra valdes priekšsēdētāju Ilzi Ozolu.

    Pēc izpētes centra dibināšanas 2016. gadā Latvijā pamazām ieviestas paludikultūras, balstoties Vācijas kolēģu ilgākā pieredzē. Savukārt aizvadītā gada rudenī Vācijas pilsētā Greifsvaldē liela mēroga konferencē par paludikultūru izmantošanu pulcējušies zinātnieki un praktiķi, un te bijusi iespēja iepazīt visdažādāko paludikultūru produktu prototipus. Ieviešot reālu produktu, ražotājam svarīgi, ka izejviela vēl ilgu laiku būs pieejama lielos apjomos, tāpēc tas var būt signāls kādam lauksaimniekam – ja viņa pārziņā ir teritorija ar kūdru un paaugstinātu ūdens līmeni, to nav obligāti jāsusina, jo tajā var audzēt ko neierastu un vērtīgu. Ko tad īsti nozīmē paludikultūras, skaidro Ilze Ozola.

    49 min
  • Vai ir kādas iespējas samazināt elektrības patēriņu un līdz ar to izmaksas?

    Latvijas mājsaimniecību un tautsaimniecības nozaru elektrības patēriņš vidēji pieaug par 3% gadā. Līdz ar patēriņu aug arī rēķini. Vai šobrīd ir vēl kādas iespējas samazināt elektrības patēriņu un izmaksas? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

    Analizē "Alexela Latvija" vadītājs Māris Avotiņš, Elektrum Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Sanžerevska un uzņēmuma "Altero" pārstāvis Andrejs Kombecovs.

    48 min
  • Būt radošam un ieklausīties. Kā Eiropas sabiedriskie mediji uzrunā jauniešus

    Cīņa ar algoritmiem un saturs, kas piesaista uzmanību. Tie ir daži svarīgākie izaicinājumi, kas jāņem vērā sabiedriskajiem medijiem Eiropā laikā, kad par bērnu un jauniešu uzmanību ir jācīnās ar daudziem spēlētājiem un platformām. Turpinot sižetu sēriju par aktuālajām problēmām un risinājumiem Eiropas sabiedriskajām raidorganizācijām, šodien par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai uzmanību pievēršam tam, kā mediji uzrunā un notur gados jaunāko auditoriju. 

    Mediji visā pasaulē vēlas piesaistīt jauniešus, kas, nu jau droši var teikt, ir aizplūdusi sociālajos medijos. Tomēr izrādās, ka arī tradicionālie Eiropas sabiedriskie mediji ir atraduši interesantus veidus, kā būt pievilcīgiem un aizraujošiem gados jaunai auditorijai. Lielā mērā atslēga ir tajā, cik radoši un ieklausīties auditorijā spējīgi ir paši mediji. Un, ja šos aspektus ņem vērā, ar kvalitatīvu un uzticamu saturu var ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot.

    Grūtības medijiem ir kopīgas, taču risinājumi mēdz arī atšķirties. Kaut vai tajā, kā stāstīt par aktuālo pašu mājās un pasaulē.

    8 min
  • Čempiona titulu izcīna somi, otrā - Šveice, bronza - norvēģiem

    Svētdien, 31. maijā, pasaules čempionātā hokejā tika sadalītas medaļas. Zelta medaļu izcīnīja Somija, sudraba - Šveice, bet bronzas - Norvēģija.

    Turnīrā galvenajā spēlē jeb lielajā finālā vakardien spēkojās mājiniece Šveice un Somija, pamatlaikā vārtus neviena no komandām tā arī neguva, kaut iespēju bija gada daudz. Somija papildlaikā guva "zelta" vārtus un ar 1:0 pieveica mājiniekus šveiciešus.

    Somijas izlasei šis ir pirmais pasaules čempionu tituls kopš 2022. gada, kad viņi triumfēja uz sava ledus Tamperē, kopumā šis somiem piektais pasaules meistarsacīkšu tituls vēsturē.

    Arī Norvēģijas hokeja izlase pasaules čempionāta bronzas finālā uzvaru guva papildlaikā, ar 3:2 peiveicot titulēto Kanādas hokeja izlasi pirmo reizi vēsturē izcīnot bronzas medaļu.

    Nākamais pasaules čempionāts notiks Vācijā (Manheimā un Diseldorfā), Latvijas izlase spēlēs vienā apakšgrupā ar šī gada turnīra finālistēm Somiju un Šveici, kā arī Zviedriju, Slovākiju, Austriju, Slovēniju un Ukrainu.

    10 min
  • Ilze Indriksone: Salīdzinot ar situāciju pasaulē, skolu vide Latvijā ir bērniem droša

    Šodien. 1. jūnijā, atzīmē Starptautiskā Bērnu tiesību aizsardzības dienu. Salīdzinot ar situāciju pasaulē, skolu vide Latvijā ir bērniem droša. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no „Nacionālās apvienības”.

    Viņa sacīja, ka Latvija vienmēr bijusi ļoti rūpīga pret bērnu drošību, jo vecāki, skolas un institūcijas ir rokas stiepiena attālumā no bērniem. Ministre uzsvēra, ka valsts ir sakārtojusi normatīvus, lai skolās mazinātu emocionālo un fizisko vardarbību pašu bērnu vidū, taču ar dokumentiem vien ir par maz.

    13 min