latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • Dzintaru koncertzāle muzikāli svin 90 gadu jubileju

    2026. gada vasaras sezonu Dzintaru koncertzālē atklāj ar īpašu koncertu, svinot koncertzāles 90 gadu jubileju. Kādi ir jaunās vadības plāni? Kultūras rondo stāsta Dzintaru koncertzāles valdes locekle Iveta Grigule-Peterse.

    29. maijā Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā skanēs komponista Jēkaba Jančevska koncertsvītas "Zeme, kas dzied" pirmatskaņojums. Muzicēs māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells), solisti Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) un Rihards Millers (bass), jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī Festivāla orķestris diriģenta Aivja Gretera vadībā.

    No 2. līdz 7. jūnijam Jūrmala kļūs par pasaules opermūzikas centru, jo Dzintaru koncertzālē norisināsies 44. Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss – viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē.

    Vasaras programmu papildinās ikgadējais Jūrmalas festivāls, kas norisināsies no 12. līdz 18.jūlijam, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu. Festivāls sāksies ar tradicionālo ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē.

    26 min
  • Latvijas Dēkaiņi #145 - Solveiga Kaļva

    Latvijas dēkaiņu 145.epizodes viešņa ir Solveiga Kaļva. Piedzīvojumu meklētāja, kurai patīk iepazīt pasauli un sevi tajā, tvert mirkļus un emocijas. Dokumentēt tagadni, un atrast neparasto parastajā un skaisto ikdienišķajā.


    Dēkaines lielākās dēkas stāsts klausītājus aizved uz Tadžikistānu, kurā Solveiga dzīvojusi kopā 5 mēnešus. Pirmajā reizē 3 mēnešu garumā, kad staigāja pa kalniem un vāca zālītes brīvbprātīga darba ietvaros. Otrajā reizē Solveiga atgriezās, lai dokumentētu vietējo dzīvi, un veidotu maģistra darba radošo daļu.

    Kādus piedzīvojumus Solveiga piedzīvoja Pamira kalnos, kāda ir vietējo ikdiena un kultūra, un, galu galā, kā dēkaine šķērsota robežu uz Afganistānu - par to uzzini šajā Latvijas dēkaiņu epizodē!

    Ja Tev patīk tas, ko darām, un vēlies atbalstīt mūsu radīto saturu, priecāsimies, ja uzsauksi mums krūzīti kafijas mūsu buymeacoffee.com/latvijasdekaini.

    Solveigas raksti

    Solveigas Instagram mājas
    Solveigas Facebook lapa


     

    40 min
  • Skaistā pogotāja lakstīgala. Dzirdams, bet grūti pamanāms putns

    "Skaisti dziedi, lakstīgala Rīgas torņa galiņā." Šāds raksturojums nebūs precīzākais, jo lakstīgalas nesastapsi sēžam augstu kādā atklātā koka galotnē un dziedam. Dziedot lakstīgalas galvenokārt sēž krūmu vai koku lapotnē, visbiežāk to vidusdaļā, nevis galotnē. 

    Ar skaisto pogotāju iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

    Lakstīgalas dzīves vide ir dažādi upmalu un mežmalu krūmāji, mitras un krūmainas pļavas pie upēm un strautiem, dārzi un to apkārtne. Tikai galvenais, ka atrodami gana daudz krūmi. 

    Daudziem ir zināma raksturīgā lakstīgalas pogošana, kura sastāv no vairākām atšķirīgām frāzēm, kas tiek vairākkārt atkārtotas. Atsevišķu lakstīgalu dziesmas daudzveidība ir atkarīga no putna pieredzes. Tik raksturīgās dziesmas dēļ lakstīgalai ir bijusi liela nozīme arī latviešu kultūrā. 

    Lakstīgalas uztraukumu raksturo skaļi svilpieni. Bet, par spīti krāšņajai dziesmai, lakstīgalas izskats gan nav tik krāšņs. Lakstīgalas ir brūngani pelēki putni ar tumši rūsgano asti. Vēderpuse ir gaišāka - balti pelēka, ar nelieliem raibumiņiem sānos. 

    Ligzdu lakstīgalas būvē krūmos uz zemes, pērnajās lapās, diezgan noslēptās vietās. Lakstīgalas barojas galvenokārt ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, sliekām, gliemežiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī reizēm ar ogām un sīkiem augļiem. 

    4 min
  • Pētniece: Cilvēki arvien vairāk patērē sociālo mediju saturu par veselības tēmām

    Dzīvojam laikmetā, kad līdzās milzīgam apjomam zinātnisku faktu un pētījumu ir tik pat liels apjoms mārketinga satura, kurā vairs īsti nevaram orientēties un viegli nošķirt, kur graudi, kur sēnalas. Veselība ir tā joma, kur tas ir īpaši būtiski. Vairs nav tie laiki, kad informāciju par savu veselību meklējām tikai biezās enciklopēdijās. Mūsdienās talkā nāk mākslīgais intelekts un arī digitālā satura veidotāji. Vai varam ticēt visam, ko lasām? Kādos gadījos sociālo mediju satura veidotāji patiešām ir labs avots un kad jākļūst uzmanīgam?

    Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, docētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datu pārvaldības speciāliste Viola Daniela Kiseļova. Ierakstā uzklausām kardiologa Kārļa Trušinska komentāru.

    Viola Daniela Kiseļova norāda, ka "Eurostat" ir analizējis, cik daudz cilvēku pēdējo trīs mēnešu laikā internetā ir meklējuši ar veselību saistītu informāciju par kādām slimībām, par traumām, uzturu vai veselības uzlabošanu. Saskaņā ar "Eurostat" aptaujas datiem Eiropas Savienībā šādu cilvēku īpatsvars 2025. gadā sasniedz apmēram 60 procentus, bet Latvijā - aptuveni 47 procentus.

    "Skaidrs arī, ka veselības informācijas meklēšana internetā kļūst arvien izplatītāka, lai gan Latvijā šie rādītāji joprojām ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs," atzīst Viola Daniela Kiseļova.

    Pēdējā laika tendence - cilvēki dod analizēt un skaidrot savus analīžu rezultātus mākslīgajam intelektam. Vai to var uzticēt mākslīgam intelektam?

    Viola Daniela Kiseļova: No manas puses galvenās bažas par mākslīgā intelekta lietojumu ir tā pārliecinošā retorika, kad izlasot arī man šķiet, ka varbūt nemaz nav jāveic pētījums. Es pajautāju jautājumu un varu pat palūgt, lai man publikāciju izveido, tādu, kas varbūt neeksistē nekur. Protams, svarīgs arī ir vaicājums, ko cilvēki vispār jautā mākslīgajam intelektam. 

    Bažas ir par to, ka cilvēki nekorekti interpretē. Tas var būt palīdzošs rīks, lai labāk interpretētu kādus terminus, ja, piemēram, runā ar veselības aprūpes speciālistu, saņem atbildi un īsti kaut ko neuztver, tad var vienkāršotā valodā pēc tam pārskatīt un saprast, ko tas nozīmē.

    Ēnas puse varētu būt, pirmkārt, sensitīvie dati, tie paši analīžu rezultāti tiek "iebaroti" mākslīgajam intelektam, mēs nezinām, kur tie dati nonāk tālāk. Mēs droši vien pat neizlasām šo politiku konkrētajam rīkam vai programmatūrai, cik ilgi šie dati tiek glabāti. Otrs - vai mēs tiešām, ja mums nav priekšzināšanu vai izglītības veselības nozarē, spēsim kritiski izvērtēt, kuri rezultāti ir patiesi un kas varbūt ir ļoti maldinoši?

    Informācijas pieejamība pieaug, bet tas nenozīmē, ka iegūstam kvalitatīvāku saturu un ka spējam kritiski izvērtēt, kādu saturu patērējam. Kāds ASV veikts pētījums liecina, ka aptuveni 20% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai jautātu kaut ko saistībā ar savu veselību.

    Runājot par sociālo mediju algoritmiem, kas piedāvā dažādus līdzīgus ierakstus, ja esi izvēlējies vienu, Viola Daniela Kiseļova atzīst, ka jāuzdod jautājums, vai tiešām mēs saprotam, ko patērējam?

    "Arī pētījumi rāda, ka cilvēki sāk arvien vairāk izmantot sociālos medijus un arī patērēt influenceru saturu saistībā ar veselības tēmām. Bet, ja paraugās datos, galvenokārt cilvēki uzticas veselības aprūpes profesionāļiem," norāda pētniece.

    Vai ir pamats domāt, ka veselības influenceru veidotais saturs vismaz kādai daļai sabiedrības kļūst, ja ne gluži ģimenes ārsta aizvietotāju, tad par cilvēku, ar kuru primāri viņi konsultēsies vai uztvers viņu teikto kā konsultāciju par saviem veselības jautājumiem? 

    Viola Daniela Kiseļova: Pētījumi rāda, ka primārais avots aizvien ir ģimenes ārsts vai veselības aprūpes speciālists. Bet vienlaikus mums ir jādomā arī par pašiem pētījumiem - kā tie tiek veikti un kāda ir metodoloģija. Un, ja mēs domājam par veselības informācijas meklēšanas paradumiem, tad tur galvenokārt ir intervijas un aptaujas.

    Ir arī tāds fenomens kā sociāli pieņemamāka atbilde. Tas nozīmē, ka cilvēks, izvērtējot un iepazīstoties ar jautājumu, varbūt jutīsies kaut kādā mērā neērti atbildēt patiesi. Ja viņš patiesi zina, ka galvenokārt patērē saturu, kas saistās ar veselību, izmantojot sociālos medijus, nevis vēršoties pie sava veselības aprūpes speciālistu, pie ārsta, tad cilvēks varētu arī tās atbildes pielāgot, zinot, kā tas varbūt ir mums sociāli pieņemts. 

    --

    Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar skaisto pogotāju lakstīgalu.

    54 min
  • Dārzs tā vien aicina, bet ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt

    Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

    50 min
  • Par savu grāmatu "Viņa nāk" stāsta Kristīne Jučkoviča

    Līdz 31. maijam pulksten 23.59, notiek Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2026" pavasara balsojums. Tas ir aktīvs portālā LSM.lv. Vērtējamo grāmatu skaitā ir Kristīnes Jučkovičas stāstu grāmata "Viņa nāk", kas nākusi klajā "Latvijas medijos". 

    Kristīne Jučkoviča ir dabas zinātņu bakalaure, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu maģistre. Viņas ikdiena aizrit veselības aprūpes jomā, bet visos dzīves posmos līdzās ir bijusi arī rakstniecība. Pievienojusies dažādām Literārajām akadēmijām un pabeigusi Liepājas universitātes Rakstniecības studiju maģistrantūru.

    Kristīni Jučkoviču uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.

    9 min
  • Vai zini, ka 1944. gada rudenī tika pasniegtas pirmās Raiņa un Aspazijas fonda balvas?

    Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, pārraides producente - Gunda Vaivode  

    Šis fonds tika dibināts, Aspazijai vēl dzīvai esot. Viņa savu un Raiņa mantojumu novēlēja fondam, kurā balvas un prēmijas dotu kādam rakstniecības pārstāvim.

    1944. gadā, pavisam sarežģītos apstākļos, kad padomju karaspēks bija jau tuvu Latvijai un rudenī tas atradās jau Vidzemē, tomēr nolēma piešķirt pirmās balvas. Par šo faktu mani ieinteresēja režisors, arī Operas režisors Jānis Zariņš, kurš šajā laikā bija Rīgas Dramatiskā teātra (tagadējā Nacionālā teātra) režisors. Fonda priekšsēdētājs bija Kārlis Skalbe, tajā bija arī Veronika Strēlerte un Eduards Smiļģis. Tajā uzaicinātie cilvēki vērtēja, kam atzinību piešķirt.

    Pirmās Raiņa un Aspazijas fonda balvas jeb godalgas tika piešķirtas dzejniekam Jānim Grotam par dzejoļu krājumu "Klusums", prozā – Erikam Ādamsonam par romānu "Sava ceļa gājējs". Par to min laikraksts "Tēvija".

    Jānis Zariņš savās atmiņās šo sarežģīto apbalvojumu sadalīšanas procesu nepiemin: līdz ar to, ka viņš zināmā mērā arī bija noteicējs, viņam galvenais bija piešķirt balvu Mārtiņam Zīvertam par lugu "Vara" un aktierim Žanim Katlapam, kurš 1943. gadā brīnišķīgi bija nospēlējis Krustiņu "Pazudušajā dēlā". Tam jātic, jo Zariņš bija tomēr autoritāte.

    Arī Jānis Kubilis to pieminējis savās intervijās – ka noskatoties Žani Katlapu Krustiņa lomā, viņš pievērsies domai, ka varētu kļūt par aktieri, ka tas aizrauj.

    Savukārt "Tēvija" pēc tam rakstīja, ka balvas saņēmis Zīverts par lugu "Vara", Žanis Katlaps un Lilita Bērziņa par Imperiālijas lomu Frīdriha Šillera drāmā "Fiasko sazvērestība Dženovā" Dailes teātrī. Zariņš par to nemin ne vārda, un tas ir pārsteidzoši.

    Tāpat viņš nemin to, ka tika apbalvota arī Berta Rūmniece, kura atzīmēs 60 gadus uz skatuves.

    Berta Rūmniece taču ir mūžīgā māmuļu lomu atveidotāja, bet Jāņa Zariņa atmiņās tas nefigurē. Tas ir mazliet nesaprotami, tāpēc raidījums "Vai zini" vēršas pie klausītājiem, jo varbūt vēl kāds ko zina šajā sakarā.

    Interesanti, ka balvas iedeva arī mūzikas jomā, jo fondā darbojās arī Alfrēds Kalniņš, un viņš, pats gan nevērtējot, saņēma balvu par dziesmu "Zemes poēzija" soprānam. Tāpat atzinība tika izteikta arī komponistei Lūcijai Garūtai par duetu soprānam un mecosoprānam "Sarkana saule lēca". Šīs dziesmas vakarā pēc svinīgās balvu pasniegšanas tika nodziedātas, bet Lilita Bērziņa un Žanis Katlaps lasīja fragmentus no Grota dzejas un Ādamsona romāna.

    Aktieriem tika uzdāvināti no Raiņa zeltlietām darināti divi gredzeni; Jānis Zariņš raksta – baroka veidojumā. Protams, tas ir 1944. gads, un šie gredzeni bija domāti kā ceļojošie gredzeni. Tie palikuši Latvijā. Jānis Zariņš aizbrauca projām, Lilita Bērziņa un Žanis Katlaps palika.

    Bet līdz šim brīdim nevienam nav nekādas informācijas, kur šie gredzeni palikuši!

    Pēc desmit gadiem emigrācijā šī fonda darbība tika atsākta, un Jānis Zariņš pats pēc kāda laika, jau būdams emigrācijā, saņēma balvu par "Pūt, vējiņi!" iestudējumu. To bija saņēmis arī aktieris Jānis Lejiņš, kā arī Dailes teātra bijušais aktieris Reinis Birzgalis.

    Zināms, ka vēl septiņdesmitajos gados to saņēmis Sidnejas amatierteātris. Bet tad jau bijis cits zelta gredzens, līdzīgs Nameja gredzenam.

    Kur palikuši Lilitai Bērziņai un Žanim Katlapam dotie, nav pilnīgi nekādas nojausmas. Ir gan ārkārtīgi interesanti, ko saka Jānis Zariņš – ka 1944. gada septembrī, aptumšotās telpās, katrs nāk pa savām durvīm, katrs pa savu ceļu lielā slepenībā godināt gan Raini un Aspaziju, gan cilvēkus, kuri šajā trakajā laikā radījuši mākslas brīnumu. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka māksla tomēr ir pāri visam.

    6 min
  • Latvijas izlase hokeja čempionātā pārspēj ungārus un spēlēs ceturtdaļfinālā

    Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātā vakar, 26, maijā, ar 8:1 pārspēja ungārus un nodrošināja ceturtdaļfinālā. Grupā Latvijas valstsvienība izcīnīja 3. vietu un ceturtdaļfināla spēli aizvadīs ceturtdien Frībūrā pret Norvēģiju.

    Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Līdz šim šo barjeru izdevies pārvarēt tikai vienreiz - 2023. gadā Rīgā pret Zviedriju.

    Pasaules čempionātā vakar noslēdzās grupu turnīrs un oficiāli noskaidrojās visas astoņas komandas, kas turpinās cīņu par godalgām un pasaules čempionu titulu. Bez Latvijas, kas uzvarēja Ungāriju, tās būs ASV, Šveice, Somija, Kanāda, Norvēģija, Čehija un Zviedrija.

    Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Līdz šim šo barjeru izdevies pārvarēt tikai vienreiz - 2023.gadā Rīgā pret Zviedriju.

     

     

    10 min
  • Opozīcija: valdošie politiķi vēlas padarīt Gruziju tik pat autoritāru kā Azerbaidžāna

    Pašreiz valdošais režīms vēlas iedibināt Gruzijā tikpat autoritāru sistēmu, kā kaimiņos esošajā Azerbaidžānā - tā uzskata vairāki Gruzijas opozicionāri un eksperti. Viņi pauž satraukumu par strauju vārda brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Gruzijā pēdējo divu gadu laikā. To pavada masveida propagandas kampaņa, kas mēģina iestāstīt, ka aiz kara Ukrainā stāvot Eiropa un Gruzijai būšot labi arī bez Eiropas Savienības un NATO.

    8 min
  • Rīgā norisinās Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress

    Rīgas Stradiņa universitātē otro dienu norisinās Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress – līdz šim vērienīgākais neatliekamās medicīnas nozares pasākums Latvijā un pirmais šāda mēroga kongress Baltijas reģionā. Šodien notiks kongresa galvenā zinātniskā programma ar starptautisku ekspertu uzstāšanos.

    12 min