latvijasradio.lsm.lv - RSS

latvijasradio.lsm.lv - RSS

By
Download on the App Store

All latvijasradio.lsm.lv - RSS episodes

  • "Čudara TRIO" augusta jaunumi - otrā albuma ieraksts

    Ģitārista un komponista Matīsa Čudara vārds, šķiet, visbiežāk saistās ar džeza mūziku, bet viņu aizrauj arī klasiskā un laikmetīgā mūzika, kā arī popmūzika. Matīss skolojies gan Nīderlandē, apgūstot džeza ģitāras spēli Amsterdamas konservatorijā, gan vēlāk ASV, Jeila Universitātē, iegūstot maģistra diplomu mūzikas kompozīcijā un teorijā. Augustā  kopā ar "Čudara TRIO", kurā darbojas arī Edvīns Ozols (kontrabass) un Ivars Arutjunjans (bungas) ir ieskaņots jauns albums. Turklāt saikne ar Ameriku  joprojām nav zudusi.

    Jaunais albums, kurā apvienotas kompozīcijas, kurās netrūkst improvizācijas, ceļu pie klausītājiem uzsāks nākamā gada pavasarī.

    15 min
  • Man svarīgi pasaulē pienest kaut ko labu un skaistu. Māksliniece Kristīne Rubene

    “Māksla ir visāda, bet man svarīgi pasaulē pienest kaut ko labu un skaistu,” – tā par savu glezniecību saka Kristīne Rubene. Daudzus gadus esot Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas amatā, jaunajā studiju gadā viņa ievēlēta par Glezniecības katedras vadītāju. Savukārt Kristīnes Rubenes jaunākā izstāde “Zudušo laiku meklējot” pašlaik skatāma Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Māksliniece strādā lēnu un pamatīgi, tikai daļa darbu tapuši speciāli jaunākajai izstādei.

    Par jauno amatu Kristīne Rubene bilst, ka ieies vēsturē ar to, ka ir pirmā sieviete Glezniecības katedras vadītājas amatā. Savukārt viņas gleznās daudz meža zemeņu, kas liek domāt, ka māksliniece ir arī aizrautīga ogotāja. "Man liekas, ka nekā skaistāka pasaulē nevar būt, kā izcirtums pilns ar meža zemenēm," atzīst Kristīne Rubene.

    13 min
  • Pētnieku versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā

    Pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024”. Kultūras rondo izvaicājam tās sastādītāju dzejnieku un literatūrzinātnieku Arti Ostupu un literatūrkritiķi Ilvu Skulti.

    LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Latviešu literatūra 2016–2024”.

    Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu. Prozai veltītās nodaļas aplūko vēsturiskos un biogrāfiskos romānus (Zanda Gūtmane, Anda Kuduma), īso formu nostiprināšanos (Ilze Jansone), kā arī sievietes pieredzes izpausmes (Zita Kārkla). Dzejai veltītās nodaļas apskata konceptuālisma inovācijas (Ivars Šteinbergs), jauno dzejnieku paaudzi (Artis Ostups), sociālpolitisku motīvu klātbūtni (Ilva Skulte) un materialitātes un ekoloģijas jautājumus (Ieva Melgalve). Tāpat monogrāfija pievēršas bērnu auditorijai domātai dzejai un prozai (Linda Mence), kā arī romānu ekranizācijām kino (Elīna Reitere) un literatūras izmantojumam teātrī (Līga Ulberte). Monogrāfiju noslēdz literārās dzīves hronika (Signe Raudive).

    23 min
  • Kā mācās dzīvnieku mazuļi?

    Prasmes dzīvē jāapgūst ne tikai cilvēkbērniem, arī dzīvnieku mazuļiem. Jauns mācību gada sākums ir cilvēkbērniem, bet dzīvnieku pasaulē vasaras brīvlaika nav – jau no dzimšanas dažādu dzīvnieku mazuļi ātri vien nonāk pasaulē, kur prasmēm ir izšķiroša loma izdzīvošanā un skola ir katru dienu. Kā putnu, zīdītāju un citu dzīvnieku vecāki māca savus bērnus – cik daudz mantojumā atstāj vecāku ģenētika un cik ir pašu vecāku ieguldītais darbs savu mazuļu izaudzināšanā par patstāvīgiem zvēriem?

    Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange, zoologs Vilnis Skuja un ornitoloģe un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

    24 min
  • Vai jauniešu zināšanas par dabu ir sliktākas? Vērtē bioloģijas skolotāja Vēsma Vijupe

    Vasara noslēgusies, sākas jaunais mācību gads. Tāpēc 1. septembrī saruna ar dabaszinātņu skolotāju. Iepriekšējā raidījumā jau minējām, ka ir sajūta, ka skolēniem zināšanas par dabas procesiem un vides problēmām vai vienkārši ģeogrāfiju ir kļuvušas sliktākas. Var jau būt, ka tās ir tikai mūsu sajūtas, bieži vecākas paaudzes jaunajām pārmet, ka tie kaut ko lāga nezina vai dara ne tā. Tāpēc saruna ar Jūrmalas Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāju Vēsmu Vijupi, kura pērn ieguva titulu „Latvijas gada skolotājs dabaszinātnēs”. Viņa uzskata, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka jauniešu zināšanas vides un dabas jautājumos ir kļuvušas sliktākas.

    Bet aizvadītā vasara atkal ir sagādājusi interesantas dabas norises. Par 2025. gada vasaru daudz diskusiju nebija, to visi sauca par slapju un aukstu. Šī vasara ir raisījusi viedokļu atšķirības un tam ir pamats, jo arī pati vasara Latvijā ir bijusi visai atšķirīga valsts austrumos un rietumos. Šogad lielākais nokrišņu daudzums bijis Kurzemē. Līdz ar to valsts austrumos uz pērnās vasaras fona šī daudziem šķitusi pat tīri jauka, bet kurzemnieki pamatoti sūdzas, ka bijusi daudz par slapju.

    24 min
  • Finanšu pratība: to svarīgi apgūt, lai neiekļūtu krāpnieku nagos

    Vai tiešām finanšu pratība var palīdzēt neiekrist interneta krāpnieku nagos? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Bankas Finanšu pratības darba grupas pārstāve Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Jeļena Titko, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa un personīgo finanšu treneris Valters Vestmanis.

    Finanšu pratības jautājums bijis aktuāls vienmēr, bet šobrīd tas kļuvis īpaši aktuāls. Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem 23,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš.

    "Ka mums ir problēmas valstī [finanšu pratībā], liecina visi pētījumi, kas ir bijuši. Arī Latvijas Bankas relatīvi nesen veiktā aptaujas rezultāti ir daudz sliktāki nekā, piemēram, bija 2015. gadā," norāda Jeļena Titko. "Es domāju, ka tas ir, no vienas puses, izglītības sistēmas trūkums. Un tas, ka ir ļoti daudz informācijas, un ne visa informācija ir pareiza, daudz ir maldinošas informācijas. Tāpēc arī krāpniecība aug. Tagad mākslīgais intelekts visu var uzģenerēt. Ja agrak man ka krāpniekam, piemēram, būtu jāvelta daudz laika, lai izdomātu kaut ko, tagad man vajag uzrakstīt promtu un viss būs izdarīts. Daudz mazāk piepūles ir nepieciešams, lai uztaisītu kaut kādu krāpniecības shēmu."

    48 min
  • Vai zini, ka latīniski izdots arī "Vinnijs Pūks", "Mazais princis" un "Alise Brīnumzemē"?

    Stāsta antīkās literatūras pētniece Ilona Gorņeva; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa

    Latīņu valoda ir viena no klasiskajām valodām, kuru joprojām aktīvi izmantojam zinātnē (piemēram, medicīnā, bioloģijā, jurisprudencē) un varam novērtēt tās lomu un nozīmi daudzu valodu vēsturiskajā attīstībā – gan vārdu krājuma aprisēs, gan gramatiskajās struktūrās. Latīņu valoda ir nozīmīga Senās Romas kultūrmantojuma daļa, kas cauri gadsimtiem veidojusi nesaraujamas saites ar Eiropas kultūras ainavu. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka, lai gan latīņu valoda uzskatāma par mirušu valodu, godinot tās plašo pielietojumu, mēdz arī teikt, ka ziņas par tās nāvi ir pārspīlētas. (..)

    Apgūstot latīņu valodu un pilnveidojot tās prasmes, parasti notiek atgriešanās pie klasisko tekstu (proti, Senās Romas tekstu) lasījumiem oriģinālvalodā. Tā, piemēram, domājot par prozu, iecienītas ir romiešu oratora un valstsvīra Cicerona runas un Gāja Jūlija Cēzara darbs "Piezīmes par gallu karu", bet, pievēršoties dzejas tekstiem, tiek īpaši novērtēti tā dēvētā Romas zelta laikmeta dzejnieku Vergilija, Horācija un Ovidija sacerējumi. Neraugoties uz plašo latīņvalodīgo tekstu skaitu, kas dažādos periodos (arī pēc antīkās pasaules norieta) oriģināli tapuši latīņu valodā, allaž liekas saistoši, ka arī jaunlaiku (nosacīti mūsdienās vai mūsdienām tuvu tapušie) literārie darbi ir mērķtiecīgi tulkoti latīņu valodā. Alana Milna "Vinnijs Pūks" ir viens no spilgtākajiem piemēriem. Tā ir latīņu valodā tulkota grāmata, kas 1960. gadā iekļuvusi The New York Times bestselleru sarakstā.

    Vairāk – audioierakstā.

    Drīzumā teksts pilnā apjomā būs lasāms portālā lsm.lv.

     

    5 min
  • "Partija fokusā": “Mēs mainām noteikumus” – no “fake partijas” līdz cīņai par varu

    Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā "Partija fokusā" iepazīstina ar politiskajām partijām. Stāstām par tām partijām, kuras, pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem, saņemtu vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Sākam ar to partiju, kura pēc aptauju datiem saņemtu vismazāk balsu.

    Pirmajā ierakstā Ella Semjonova stāsta par partiju "Mēs mainām noteikumus".

    Režisora un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa ceļš līdz politikai sākās ar solījumu tajā neiet. Pirms trim gadiem intervijā Latvijas Televīzijai viņš teica: "Jā, bet es saku, es nebūšu. Es nevaru ar politiku nodarboties."

    Tajā pašā intervijā Hermanis partijas nosauca par “kvazimafiozām” un “lūzeru grupām”, ierēdniecību – par astoņkāji. Sistēmas nojaukšanai viņam bija ideja.

    "Radīt vienu pagaidu kaut kādu "fake" partiju, kas iet uz nākamajām vēlēšanām tikai ar vienu programmas punktu. Izmainīt vēlēšanu likumu."

    Ļaut vēlētājiem balsot par individuāliem kandidātiem, nevis partiju listēm – ar šo mērķi pērn rudenī Hermanis izveidoja kustību “Bez partijām”. Starp tās dibinātājiem bija Armands Broks, Didzis Šmits, Pēteris Sproģis un Guntars Vītols, kurš tagad kandidē no “Apvienotā saraksta”. Pagājušā gada oktobrī Hermanis skaidroja, ka kustība iecerēta tikai vienam uzdevumam.

    "Mēs gribam sapulcināt dažādu ideoloģiju piekritējus un aicinātu balsot tikai par to vienu punktu – nomainīt vēlēšanu kārtību. Pēc tam mēs laižamies vaļā un taisām jaunas vēlēšanas 2027. gada sākumā."

    Drīz kustības kodols sašķēlās. Decembrī Hermanis aizgāja, pārmetot Brokam viņa izraudzītos cilvēkus topošās politiskās kustības komandā. Sarunās esot parādījušies, piemēram, “Jaunās Vienotības” deputātes Andas Čakšas un bijušā “Vienotības” ģenerālsekretāra Arta Kampara vārdi.

    7 min
  • Izrāde "Tīkli" Valmieras teātrī vēsta par izmaiņām, ko mūsu dzīve ienes tehnoloģijas

    Kurš gan tā pa īstam ir aizdomājies, cik daudz stundas dienā mēs pavadām skatoties savu viedtelefonu ekrānos, cik atkarīgi esam kļuvuši no šīm tehnoloģijām un kā mainītos mūsu dzīve, ja mēs nolemtu no tā visa atteikties. Tieši par to runā teju kā pirmizrādi piedzīvojušais jauniestudējums Valmieras teātrī. Britu režisora Džefa Džeimsa režijā savu Eiropas pirmizrādi šeit piedzīvojusi asprātīgā satīra “Tīkli”.

    Pirmizrādi vēroja arī Laura Jansone.

    Britu dramaturģes Keitas Atvelas luga, kuru Valmieras teātrī iestudējis britu režisors Džefs Džeimss vēsta par to, cik krasi mūsu dzīves pēdējā desmitgadē ir mainījušas tehnoloģijas. Izrāde mudina aizdomāties vai mums katram kabatā esošais viedtārlrunis ir mūsu draugs, vai varbūt tas mūs attālina no reālām attiecībām ar līdzcilvēkiem. 

    Iestudējuma centrā ir divi jauni profesionāļi Lusija un Sems. Viņu ikdienu patstāvīgi organizē virtuālais asistents M.

    5 min