
Sign up to save your podcasts
Or


Ja nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši vairākus pārus acu, kas spēj ieraudzīt tāltālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. To visu mums sniedz teleskopi – gan tādi, kas riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās, gan tie, kas atrodas tepat uz Zemes.
Šajās dienās NASA kosmosā laiž jaunu teleskopu – sauktu par godu amerikāņu astronomei Nensijai Greisai Romanai. Tāpat nesen darbu sākusi arī Veras Rubīnas observatorija Čīlē, kas dienvidu debesis kartēs ar 3,2 gigapikseļu izšķirtspēju.
Kas jauns teleskopu pasaulē, un ko esam uzzinājuši, pateicoties šiem tehnoloģiju brīnumiem? Par to saruna ar IT speciālistiem un astronomijas entuziastiem Intu Ķešānu un Raiti Misu un sazināmies Suntažu observatorijas saimnieci Annu Ginteri.
Dzīvojamās zonas ikdienā ļoti bieži tiek izmantotas kā sastrēgumu, remontu apkārtceļš, kas rada augstus riskus šajās zonās dzīvojošajiem cilvēkiem, kas nereti rezultējas arī negadījumos. Ko darīt?
Par to spriežam raidījumā kopā ar Latvijas Auto moto biedrības prezidentu Juri Zvirbuli, Darju Bugaju no Imantas apkaimes biedrības, Sanitu Diku-Bokmelderi no Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, kā arī vienu no Teikas apkaimes biedrības dibinātājiem Mareku Kļaviņu.
Stāsta vēsturniece Inga Sarma; pārraides producente – Inta Pīrāga
Vai zini, ka 20. gadsimta 30. gados Rīgas Radiofona darbiniece bija gan skaistumkaraliene, gan kinoaktrise, turklāt iespējams, ka vienīgā latviete, kas filmējusies slavenā zviedru režisora Ingmara Bergmana filmās? Tā bija Zenta Zommere, kas 1915. gada 23. jūnijā bija dzimusi Somijā, jūras kapteiņa Lezdiņa ģimenē. Beidzoties Latvijas Neatkarības karam, ģimene pārcēlās uz Latviju. Zenta uzauga Rīgas Jūrmalā, mācījās Olava komercskolā Rīgā. Pēc skolas beigšanas strādāja Radiofona programmu daļā. Esot sapņojusi par teātri, bet tēvs uzstājis, ka dzīvē jāpievēršas "nopietnākām lietām".
Reiz, apmeklējot restorānu "Lido", viņa, pašai par lielu pārsteigumu, tika ievēlēta par skaistuma karalieni – tas bijis kāds neformāls konkurss, kur restorāna apmeklētāji aicināti balsot par skaistāko sievieti, kura tobrīd atrodas lokālā. Zenta patiešām bija daiļa – slaida, garām, zeltainām matu pīnēm, spulgu acu skatienu, īsts "latvju zeltenes" iemiesojums.
Vairāk – audioierakstā.
Vai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) drīkstēs pārņemt jebkuru privātu nekustamo īpašumu un to nekad neatdot? Un vai ir pamats biedēt ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kā to dara kāds populārs veselības blogeris? To šīs nedēļas" Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā skaidro žurnāliste Justīne Kozlovska.
Cilvēka jūtu pieraksts un viņa iekšējo sajūtu esence ir tēmas, kas raksturo gleznotājas Māras Vaičunas mākslu. Viņas glezniecība ir tonāli smalka, jūtīga un emocionāli dziļa.
Māksliniece mūžībā aizgāja pirms septiņiem gadiem. Publisks spožums viņu dzīves laikā nesaistīja, kas, iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc arī viņas izsmalcinātā māksla plašākam skatītāju lokam palika neatklāta.
Tagad klusumu kliedēs izstāde ”Māra Vaičunas. Ārpus”, kas no sestdienas būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas vairākas ziņas, kas daļā sabiedrības pastiprinājušas bažas par drošību reģionā – neierasti augsta NATO aviācijas aktivitāte pie Kaļiņingradas, CIP direktora Džona Retklifa vizīte Maskavā, kā arī „The Telegraph” vēstītais par jaunām Krievijas dronu bāzēm gar tās rietumu robežu. Lai gan Latvijas amatpersonas norādījušas, ka militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies, tomēr atbildes tiek meklētas arī „alternatīvos” informācijas avotos, tostarp taro kāršu lasījumos.
„Vai tu Eiropā gaidi karu? Negaidu, bet tas būs, un mēs ar jums to nekādi neietekmēsim. Miljons cilvēku ies bojā, miljons cilvēku paliks bez mājokļa, īpaši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Ja jums tur ir nekustamais īpašums vai nekustamais īpašums Rietumukrainā, aizdomājieties – par bomzi var palikt ļoti īsā laikā.”
Šis ir taro pareģojums, kas augusta sākumā krievu valodā publicēts sociālo mediju platformā „TikTok”. Tā autorei, kura norādījusi, ka dzīvo Harkivā, Ukrainā, ir vairāk nekā 340 000 sekotāju, savukārt viņas video kopumā saņēmuši vairāk nekā septiņus miljonus atzīmju „patīk”. Lai gan viņas taro lasījumi aptver dažādas tēmas, daudzi no tiem pievēršas politikai un ģeopolitikai, it īpaši reģiona drošībai.
Tā, piemēram, 19. augustā jeb dienā, kad mediji ziņoja par netipisku NATO aviācijas aktivitāti pie Kaļiņingradas, izraisot dažādas spekulācijas, taro kāršu lasītāja publicēja šādu pareģojumu.
„Es redzēju daļēju okupāciju Lietuvā, Latvijā, Igaunijā. Ja jūs man uzdodat jautājumu par to, vai tur būs okupācija, es redzēju daļēju, bet es redzēju, ka sauszemes koridora nebūs. Un, kamēr nekustamais īpašums tur vēl ir kādas naudas vērts, es ieteiktu to pārdot. Bet atkal jau – viss ir individuāli. Kādam būs labi arī pie tās varas, kas tur būs tālāk.”
Lai gan nav pamata apgalvot, ka taro lasītājas mērķis ir apzināti biedēt vai maldināt cilvēkus, viņas teiktais par sauszemes koridoru sasaucas arī ar iepriekš izplatītu dezinformāciju par Suvalku koridoru. Proti, nepatiesiem stāstiem, ka baidoties no kara, šo reģionu masveidā pametot iedzīvotāji. Jāatgādina, ka tas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju.
Laikā, kad informatīvajā telpā parādās daudz ziņu par drošības jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr uzreiz ir atbildes, cilvēki var kļūt uzņēmīgāki pret dažādiem „alternatīviem” skaidrojumiem, kā tos piedāvā taro lasījumi. Tie var radīt viltus skaidrības sajūtu – šķietami atklāt to, ko nestāsta oficiālie avoti, ielūkoties nākotnē un pat pateikt, kā rīkoties.
Savukārt sociālo mediju algoritmi var veicināt to, ka šāds saturs cilvēkam tiek rādīts arvien biežāk. Ja lietotājs pie kāda video pavada ilgāku laiku vai ar to mijiedarbojas, platforma šādu uzvedību uztver kā interesi par konkrēto tēmu un sāk piedāvāt līdzīgus ierakstus.
Šodien, 31. augustā, Saeimā notiks diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem eksaminācijas sistēmā un skolēnu snieguma vērtēšanas kārtībā. Par to spriedīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti kopā ar ministrijas pārstāvjiem un sociālajiem partneriem.
"Vienīgās izmaiņas, kas tieši mainīs mācību darbu skolās šogad, ir iespēja uzlabot vērtējumu par pārbaudes darbiem, kas līdz šim bijis liegts, izņemot gada beigās par visu mācību vielu," tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības.
Taču virkne citu izmaiņu, kas izskanējušas pēdējā mēneša laikā, nekur nav atliktas, tajā skaitā eksāmenu lomas mazināšana devītklasniekiem.
"Vērtējumu neviens neatceļ, notiks visi eksāmeni, plus vēl būs arī dabaszinību eksāmens, kura vērtējums gan netiks ņemts vērā, pirmajā gadā uzņemot vidusskolā. Jāatzīst, iepriekš pieņemtie lēmumi nav nodrošinājuši pilnu atbalstu un iespējas bērniem un jauniešiem. Īpaši sliktāki rezultāti ir tieši matemātikas eksāmenā, un mēs noteikti esam par to, ka nedrīkstam sodīt bērnu, to apturot savā izaugsmē," norāda Indriksone.
Šī gada jūnijā pēc ilgāka procentu likmju samazinājuma perioda Eiropas Centrālā Banka paaugstināja procentu likmi jeb maksu par naudas aizņemšanos vai atlīdzību par naudas noguldīšanu par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme ir 2,4 procenti gadā.
Investori prognozē, ka procentu likmes septembrī tiks paaugstinātas vēl par 0,25 procentpunktiem, un tas nozīmē, ka palielināsies maksājums par esošajiem kredītiem un dārgāki kļūs jaunie kredīti.
Ekonomisti vērtē, ka procentu likmju celšanās visvairāk ietekmēs hipotekāro kredītu ņēmējus, tātad mājokļu pircējus, kas aizņemas lielas summas un uz ilgu termiņu, bet kopumā likmju kāpums būs pakāpenisks un ne tik straujš kā 2023. gadā.