
Sign up to save your podcasts
Or


Mācību gads sākas skaidri nezinot, kādas izmaiņas tajā sagaida, un tas daudzus nepatīkami izbrīnījis. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Izglītības nozare ir ierauta politiskajās spēlēs un nav zināms, kādas izmaiņas ministrija pieņems.
"Bērnu mums paliek arvien mazāk, katru vajadzētu izskolot vislabākajā veidā, kā viņu aizvest līdz labiem, cik viņš var sasniegt, mācību rezultātiem. Bet ir steiga, tu nesaproti, kas tiks nolemts, kāpēc tas tiek virzīts. Visi paceltie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, un nevienu no tiem nedrīkst pieņemt steigā," norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa. "Aicinājums arī politikas veidotājiem, gan tiem, kas šobrīd ir, gan tiem, kas nāks pie varas, skatīties uz izglītību kā vienu no vissvarīgākajiem valsts jautājumiem, lai ir skaidrs mērķis, kur mēs ejam, kādā veidā mēs šo mērķi sasniegsim, kāds mums vispār ir budžets, vai tas ir pietiekams, lai to sasniegtu. Nepatīkami, ka jaunais mācību gads sāksies, vēl tikai lemjot, kā mācību gads notiks."
Vai zinātne un uzņēmējdarbība var iet roku rokā? Par to Monopolā saruna ar Jāni Keterliņu, kura uzņēmumā caur mikrobioloģijas zinātni top vērtīgi produkti zemkopjiem un dārzniekiem.
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz atgriežamies pie jautājumiem par ēkas pamatu un pagraba hidroizilācijas risinājumiem. Lai aizsargātu ēku no mitruma radītiem bojājumiem, atkarībā no apstākļiem, ir nepieciešami dažādi pasākumi, par to arī runāsim raidījumā NPLJ.
1.jautājums. Divstāvu māja ar pagrabu, ļoti augsti gruntsūdeņi. 20 metrus tālāk ir grāvis, bet tas nepilda savas funkcijas. Tāpēc domāju, ka drenāžu ierīkot nav nekādas jēgas. Ja grāvī ir ūdens, tad arī pagrabā ir. Mēģināju izpumpēt, bet neefektīvi. .Bija sajūta, cik izpumpē, tik pietek.
1.1. Vai šādā gadījumā pietiktu tikai ar hidromembrānu ap pamatiem?
1.2. Pagrabā zem betona grīdas ir neliels slānis ar smiltīm un pēc tam māli. Varbūt vajadzētu ieklāt jaunu betonu un zem tā noklāt hidromembrānu?
1.3. Cik saprotu, tās iedalās tādās, kas laiž cauri tvaikus un kas nelaiž. Kura būtu labāka?
1.4. Vēl ir jautājums par hidroizolācijas piedevu betona maisījumiem. Vai to būtu vēlams pievienot betonam? Ja jā, tad cik daudz? Tas it kā aiztur ūdeni.
2.jautājums. Vai, silto grīdu veidojot, der šķembas no sijātas grants? Vai labāk likt dolomīta šķembas?
2.1. Cik biezam jābūt šķembu slānim?
3.jautājums. Mēģinu atjaunot 1924.gadā būvētu dzimtas māju. Ir akmens pamati un guļbūve, kas 80-to gadu beigās uz atsevišķiem pamatiem apmūrēta ar sarkano ķieģeli. Ir ventilējama gaisa sprauga. Ēka salīdzinoši labi saglabājusies. Gribu ielikt siltās grīdas. Uzlauzu veco koka grīdu. Apakšā sausa smilts un daudz akmeņu. Grīdas baļķi tikai dažās vietās sabojājušies. Izrakām veco smilti, lai liktu nepieciešamo siltinājumu. Būvnieki iesaka likt plēvi, XPS, siltās grīdas caurules un aizpildīt ar betonu. Domu dažādību rada pamatu siltināšana, kas iespējama tikai no iekšpuses, jo no ārpuses ir ķieģeļu apšuvums un citi pamati. Vieni saka, ka nepieciešams vertikāli siltināt ar 50mm XPS, bet otri saka, ka to nevajag un pat nedrīkst darīt. Ir sajūta, ka vecā māja moderno pieeju "var nesaprast." Vai atstāt vertikāli nesiltinātus? Gar malu salikt amortizējošo lentu, tad horizontāli likt siltumizolācijas plāksnes un 7cm betonu? Pašas sienas plānots no iekšpuses siltināt ar kokšķiedras plāksnēm.
4.jautājums. Vai ir atsauksmes par ēkām, kuras siltinātam pirms 20 gadiem?
Tikai dienu pirms jaunā mācību gada sākuma politiķi vēl spriež par būtiskām izmaiņām skolēnu vērtēšanā, centralizēto eksāmenu kārtošanā un citos nosacījumos.
Valsts policija aicina, atsākoties mācībām, skolēniem, viņu vecākiem un kopumā iedzīvotājiem uz ielām būt īpaši piesardzīgiem, un ar bērniem pārrunāt drošību uz ceļa.
Līdz šim 20 Nepālā pazudušo radinieki Valsts policijai jau nodeviši DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.
Latvijas disku golfa spēlētājs pārsteidzis pasauli, Latvijas federācija cer uz sporta veida uzplaukumu.
Teorētiski mācīties latviešu valodu var gan bērni, gan arī pieaugušie visā pasaulē – daudzviet darbojas latviešu valodas un kultūras skolas, kur piedāvā bērniem jau vecumā no trim gadiem apgūt savu vecāku dzimto valodu. Ir arī pieejami kursi jauniešiem un arī pieaugušajiem. Un valodu tagad ērti mācīties arī attālināti.
Vai citās valstīs dzīvojošie latvieši izmanto šo iespēju vai arī paļaujas – ja jau latviešu valoda ir ikdienas ģimenes saziņas elements, īpaši mācīties to nevajag? Bet kā tomēr motivēt bērnus un jauniešus atvēlēt laiku latviešu valodas mācībām un kāpēc latviešu valodas skolotāji apgalvo, ka valodu vairs nevar mācīt tā kā agrāk?
Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sarunājas Latviešu valodas aģentūras direktores vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras latviešu valodas tiešsaistes nodarbību ilggadēja vadītāja, Annas Ziedares vasaras vidusskolas Austrālijā skolotāja Dace Anstrate, Toronto Latviešu skolas vadītāja Ilze Maksiņa, Birmingemas latviešu skolas "Saktiņa" vadītāja, kā arī Lielbritānijas izglītības nozares vadītāja Lita Temostikleusa, Cīrihes un Bāzeles latviešu valodas un kultūras skolas "Auseklis" vadītāja Ilze Šordereta un Adelaides (Dienvidaustrālijas) latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe.
Ja bērns iepriekš ir piedzīvojis grūtības ģimenē, konfliktus vai noraidījumu no vienaudžiem, neveiksmes mācībās vai citus smagus dzīves brīžus, atgriešanās skolā pēc vasaras ne vienmēr ir viegla un priecīga. Tā var raisīt satraukumu un bažas par to, vai iepriekš piedzīvotās grūtības neatkārtosies.
Raidījumā analizējam, kā veidojas bērna psiholoģiskā noturība un ko vecāki var darīt, lai bērns grūtībās nevis salūztu vai censtos no tām izvairīties, bet spētu tās izturēt un no pieredzētā mācīties.
Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone un Rīgas 84. vidusskolas izglītības un skolu psiholoģe Evita Karpoviča.
Par projekta "Rail Baltica" sarežģīto situāciju un ko darīt tālāk, par dzelzceļu un tā nākotni Latvijā vispār, arī par viņu pašu runājam, jo savulaik satiksmes ministrs viņam izteica neuzticību. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekli, ekonomistu Aivaru Strakšas.
Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par vēju, enerģētiku, investīcijām un politiku. Valdības lēmumu neakceptēt “K2 Ventum” vēja parka ieceri ir sacēlis vētru nozarē. Izskatās, ka bez tiesāšanās neiztiks un ne viens vien investors turpmāk daudz vairāk padomās par politiskajiem riskiem, pirms sāks ko attīstīt.
Aizvadītajā nedēļā valdība lēma neakceptēt “K2 Ventum” plānoto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, lai gan tas izgājis pilnu ciklu visās saskaņošanās un ietekmes uz vidi izvērtējumā saņēmis pozitīvu atzinumu. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā – nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana un saglabājas atšķirīgi juridiskie viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Zemkopības un ekonomikas ministriem atšķirīgs viedoklis, savukārt Tieslietu ministra ieskatā tiesvedības procesi ir teju garantēti. Valdības lēmums pārsteidzis arī Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētāju Alni Bāliņu.