latvijasradio.lsm.lv - RSS

Vai Saeimas deputāti, aicinot cīnīties par lielākiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, zina, kādi tie ir un kādas izmaiņas paredzamas? Par to Annija Petrova stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā.

No 17. februāra Latvijas Nacionālās operas repertuārā atkal būs divas slavenas 19. gadsimta itāļu operas. Pirmizrādi piedzīvos Pjetro Maskanji ”Zemnieka gods”, bet atjaunojumu - Rudžero Leonkavallo opera ”Pajaci”. Jau tradicionāli tās abas izrādīs vienā vakarā. Abas iestudējis režisors Aiks Karapetjans, muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš. Režisoram bijis svarīgi, lai šie iestudējumi ļautu skatītājiem izrauties no ikdienas un iegrimt skaistas mūzikas un lielu kaislību pasaulē. 

Pirms septiņiem gadiem mūsu opernamā Aiks Karapetjans Leonkavallo operu ”Pajaci” iestudēja kopā ar Montemeci darbu ”Burvestība”. Tagad savukārt skatītājiem tiks piedāvāts pasaules operteātros vistradicionālākais salikums – ”Pajaci” kopā ar Maskanji operu ”Zemnieka gods”. Abas operas vēsta par lielām kaislībām un noslēdzas ar traģēdiju. Abas ir arī spilgti verisma piemēri, kas nozīmē, ka uz skatuves tās prasa patiesu un intensīvu emociju atklāsmi.

Katru no tām Aiks Karapetjans veidojis kā atsevišķu stāstu, bet ar vairākiem vienojošiem elementiem. Ja viņa pirms septiņiem gadiem iestudētajā ”Pajaci” darbība norit kādā pansionātā 1980.gados, tad ”Zemnieka godā” redzēsim šos pašus varoņus viņu jaunībā pirms 30 gadiem.

Režisors apzināti iestudējumus nav sasaistījis ar kādām mūsdienu aktualitātēm, jo viņa mērķis ir skatītājiem dot iespēju vismaz izrādes laikā tās aizmirst:

Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš uzsver - lai repertuārā iekļautu versima operas, ir vajadzīgi ļoti labi dziedātāji, jo tās pieprasa gan lielu vokālu jaudu un izturību, gan aktierspēles intensitāti. Tieši šobrīd mūsu operā ir šādi dziedātāji, un tāpēc arī iestudējumi varēja tapt.

Šajās operās nav nevienas nenozīmīgas lomas, bet īpaši sarežģītas ir galvenās – ”Zemnieku godā” tās ir Turidu un Santuca. Turidu dziedās Raimonds Bramanis, kuram šī ir viena no sapņu lomām.

Irma Pavāre savukārt paralēli sagatavojusi pat divas lomas – Santucu un Lolu, kas operā ir sāncenses. Santuca ir jo īpaši sarežģīta gan vokāli, gan visā sava tēla būtībā.

Cīņā ar telefonkrāpniekiem var palīdzēt tikai neiesaistīšanās nekādās diskusijās pa tālruni. To Latvijas Radio atzina Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš pauda, ka līdzīgi kā pērn, arī šogad varētu sagaidīt apkrāpto cilvēku skaita un izkrāptās naudas apjomu rekordus. Īpaša apkrāpjamo riska grupa esot vecāki cilvēki.

Kā panākt, lai Krievijas dezinformācija neradītu aizdomas par tās izcelsmi? Viens no veidiem ir to maskēt kā starptautiski atpazīstamu mediju publikācijas. Tieši uz šādu pieeju balstās dezinformācijas operācija "Matrjoška". Kā tas darbojas un kādi ir ar to saistītie pēdējā laika būtiskākie dezinformācijas gadījumi.

"Matrjoška" ir Krievijas dezinformācijas operācija, kuras ietvaros tiek atdarināta starptautiski zināmu mediju vizuālā identitāte un radīti raksti, attēli un video, kas uzdodas par šo mediju publikācijām. Šo saturu tālāk masveidā izplata sociālo mediju boti – neīsti, automatizēti konti.

Pēdējo mēnešu laikā pētnieku uzmanības lokā nonākušas vairākas šāda veida dezinformācijas kampaņas, taču īpaši jāizceļ viena, kas aizsākās jau pagājušā gada oktobrī un ir vērsta pret Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu. Tas ir īpaši būtiski, jo Armēnijā šā gada 7.jūnijā notiks parlamenta vēlēšanas. Kampaņas ietvaros sociālajos tīklos "X" un "BlueSky" tiek izplatīti video, kas atdarina Rietumu mediju ziņu sižetus un kuros it kā tiek kritizēts Pašinjans.

Šajos materiālos, piemēram, tiek apgalvots, ka Pašinjans iznīcinot Armēnijas nacionālo kultūru un uzspiežot netradicionālas vērtības.

Dezinformācijas pētniecības projekts "Botu bloķētājs" ziņo, ka "Matrjoška" kampaņa pret Armēniju ir sākusies ievērojami agrāk nekā jebkad iepriekš – jau astoņus mēnešus pirms vēlēšanām. Salīdzinājumam: ASV tā tika uzsākta trīsarpus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, savukārt Moldovā – piecarpus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Tuvākajos gados farmācijas tirgū varētu parādīties uzņēmuma „Pfizer” radītā vakcīna pret ērču izraisīto Laimas slimību. Tikmēr Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā turpinās pētījumi, kuru rezultātā varētu tapt vēl efektīvākas vakcīnas pret šo slimību.

Laimas slimība, kuru izraisa baktērijas, ko sauc par borēlijām, ir visbiežākā ērču pārnēsātā infekcija Ziemeļu puslodē. Tā skar vairāk nekā 14 procentus pasaules iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem pērn Latvijā atklāja vairāk nekā 500 saslimšanas, kas ir pat divreiz vairāk nekā 2023. gadā. Neārstēta Laimas slimība var radīt sāpes locītavās, sirdsklauves un citas veselības problēmas.

Biomedicīnas un pētījumu centra vadošais pētnieks Kalvis Brangulis stāsta, ka uz šīs borēlijas virsmas sastopami pat 130 dažāda veida proteīni. Daļa šo proteīnu vakcīnā varētu būt visefektīvākie, jo pirmie nonāk mijiedarbībā ar organismu, kurā nonākuši un spētu radīt antivielas pret Laimas slimību.

„Tas nozīmē, ka tie ir tie, kurus atpazīst, piemēram, tas saimnieka organisms, piemēram, cilvēka organisms. Un tad organisms pret tiem izstrādā antivielas. Tāpēc loģiski, ka virsmas proteīnus ir interesanti pētīt, [lai uzzinātu], vai viņus var izmantot kā vakcīnas antigēnus. Piemēram tas, ko es pētīju, protams, tas proteīns CspZ, tieši tāds arī bija. Viņš ir uz virsmas, tas ir zināms, tas ir eksperimentāli bija pārbaudīts un tad, protams, bija interesanti saprast, vai viņu var izmantot [vakcīnai].”

Minētais proteīns CspZ, ko pētnieks visvairāk pētījis, palīdz baktērijām izvairīties no cilvēka imūnsistēmas uzbrukuma.

Vakcīna, kuru drīzumā varētu licenzēt „Pfizer”, savukārt tapusi no cita borēlijas virsmas proteīna, kurš atklāts jau pagājušajā gadsimta nogalē. Toreiz radās arī pirmās vakcīnas, kuras gan bija pieejamas tikai dažus gadus. Bija radušās šaubas par to drošību, kas pēcāk gan izrādījušās nepamatotas.

Tagad topošā vakcīna ir no tā paša proteīna, tomēr tas ir nedaudz modificēts, tātad vakcīna uzlabota.

Arī Brangulis paša pētīto CspZ proteīnu tiecies uzlabot, padarot to noderīgāku antivielu radīšanai. Proteīnu nepieciešams stabilizēt, nedaudz mainot tā struktūru, lai būtu droši, ka vakcīnā tas darbosies tā, kā sagaidīts.

„To sauc par to strukturālo vakcionoloģiju, un īstenībā tas tāds nu kļūst diezgan populārs tāds novirziens, kad šādā veidā nu mēģina veikt modifikācijas, un tā uzlabo to proteīna struktūru.”

Ar „Pfizer” topošo vakcīnu imunitātes iegūšanai varētu būt nepieciešamas trīs revakcinācijas, bet, ja vakcīnai izmantotu Branguļa pētīto proteīnu, būtu vajadzīgas ne vairāk kā divas vakcinācijas. Vismaz tā apliecina dati, ko ieguvuši sadarbības partneri Amerikas Savienotajās Valstīs, izmēģinot no CspZ proteīna veidotas antivielas uz pelēm.

Ķermenis ir kā instruments, kurā der ieklausīties. Raidījumā Vai tas ir normāli? interesējamies par to, ko vēsta ķermenis. Kā saprast to, kas notiek ar cilvēku un kā saikni ar ķermeni var izmantot psihoemocionālās veselības stabilizēšanai? Analizē klīniskā un veselības psiholoģe Jolanta Bogustova un psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste Inese Upe.

20 gadus vecā Estere Volfa izcīnīja 11. vietu biatlona iedzīšanas sacensībās 2026. gada Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas ir otrais visu laiku labākais rezultāts Latvijai olimpiskajās sieviešu biatlona sacensībās.

Īsi pirms raidījuma sākumā finišēja biatlona sacensības sievietēm iedzīšanā. Šīs bija vēsturiskas sacensības, jo 10 km garo distanci pirmoreiz Latvijas biatlona vēsturē veica pat trīs mūsu valsts pārstāves, kuras iepriekš iekļuva 60 labāko vidū sprintā. Un vēsturisks bija arī 20 gadus vecās Esteres Volfas rezultāts - viņa startēja 16. vietā, šāva teju nekļūdīgi - tikai viena kļūda, un slēpoja izcili ātri, un sasniedza labāko rezultātu savā olimpiskajā karjerā - 11. vieta. Tas Latvijai bija otrais visu laiku labākais sniegums olimpiskajās spēlēs sieviešu biatlona sacensībās. Pirms 20 gadiem Turīnā 10. vietu klasiskajā distancē izcīnīja Madara Līduma.

Baiba Bendika pieļāva septiņas kļūdas šaušana un finišā bija 42. vietā, Sanita Buliņa kopvērtējumā 53. vietā.

Par olimpisko čempioni kļuva nevainojami šāvusī mājiniece Liza Vitoci, kura par 28,8 sekundēm apsteidza sprinta uzvarētāju Marenu Kirkeidi no Norvēģijas. Bronzas medaļa somietei Suvi Minkinenai. 

Šodien norisinājās arī biatlona 12,5km iedzīšanas sacensībās vīriešiem. Andrejs Rastorgujevs finišēja 29. vietā. Rihards Lozbers atkāpās uz 47. vietu, bet Edgars Mise bija viens no trim sportistiem, kuru apdzīna pa apli.

Protams, gaidām hokeja maču plkst. 20:10, kur Latvija aizvadīs pēdējo grupas spēli pret Dāniju. Uzvara pamatlaikā garantē otro vietu C grupā un labvēlīgāku pretinieku pārspēlēs, visi citi iznākumi liks mums vēl iespringumā sekot arī ASV un Vācijas duelim vēlajā vakara spēlē. Katras grupas uzvarētāja un 2. vietas ieguvēja automātiski iekļūst ceturtdaļfinālā. Latvijai iespējas kļūt par otro labāko savā apakšgrupā faktiski ir zudušas, bet jebkurā gadījumā uzvara šodienas spēlē būs būtiska, lai tiktu pie nomināli vieglāka pretinieka pirmajā pārspēļu kārtā. 

Lai analizētu mūsu komandas sniegumu līdzšinējās spēlēs, sazināmies ar bijušo hokejistu, astoņu pasaules čempionātu un trīs olimpisko spēļu dalībnieku Armandu Bērziņu.

Šovakar vēl arī noslēdzošanai starts Kortīnas ledus trasē skeletonistiem. Iedvesmojoties no kamaniņu braukšanas radošuma, paplašinot disciplīnu veidus, arī skeletonā pirmo reizi tika sadalītas olimpiskās medaļasjaukto komandu stafetē. Starp 15 komandām būs arī Latvijas komanda ar Martu Andžāni un Emīlu Indriksonu sastāvā. Abiem šīs ir pirmās olimpiskās spēles, Andžāne sieviešu konkurencē izcīnīja 17. vietu, Indriksons starp vīriem palika 18. vietā. Emīls neslēpj, ka viņa mērķis ir šī vakara komandu stafetē iegūt augstāku vietu.

Šoreiz raidījumā Šīs dienas acīm stāsts par kadu nesen iznākušu grāmatu. Tā ir Ellas Medaljes atmiņu un citu ar viņu saistītu materiālu apkopojoša grāmata "Tiesības dzīvot". Par Ellas Medaljas likteni un par tā atspoguļojumu šajā grāmatā saruna ar vēsturniekiem - muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju Iļju Ļenski un Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku, vienu no grāmatas sastādītājiem Artūru Žvinkli. 

Ella Medalje ir viena no burtiska uz pirkstiem skaitāmajiem cilvēkiem, kurai izdevās izdzīvot 1941. gada holokausta masu iznīcināšanas akcijās. Ir vairāki simti Latvijas ebreju, kuriem izdevās pārdzīvot holokaustu, taču tajos gadījumos pamatā viņi paspēja paslēpties, pirms tas bija sācies, vai šī procesa sākumā. Vēlāk viņiem palaimējās izbēgt no kādas ieslodzījuma vietas tad, ja viņi holokausta laikā tika pataupīti kā lietojams darbaspēks. Šādi likteņi.

Ella Medalje ir viena no tiem, kas nonāca, var teikt, bedres malā. Un tad viņai izdevās pārliecināt slepkavotājus, ka viņa nav ebrejiete. Šeit viņai palīdzēja viņas ārējais izskats un, jāsaka, laimīga nejaušība. Tas, ko var teikt par viņas izglābšanos, tā tiešām bija skatīšanās nāvei vaigā vairākkārt. Pie kam vienu reizi nāves personifikācija bija Viktors Arājs. Citu reizi tas bija pats SS un policijas šefs Baltijā Fridrihs Jekelns, kurš arī viņai uzdeva dažus jautājumus, un tad esot teicis: Mana nojauta man saka, ka viņa ir āriete.

Šī staigāšana pa naža asmeni, šī balansēšana uz dzīvības un nāves robežas, kur tiešām tikai laimīgs gadījums un dažu cilvēku gatavība atbalstīt, palīdzēt, pašiem riskējot, ļauj izdzīvot. 

Sākumā par grāmatas tapšanas apstākļiem. Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, nebūt neiestājas situācija, kad ebreju glābšana, izdzīvošana būtu kaut kas tāds, kuru mestos apzināt vēsturnieki, juristi, interesenti. Ella Medalje par savu likteni faktiski ceturtdaļgadsimtu klusē, un viņas atmiņas pieraksta un stāstīto padara par lasāmu materiālu entuziastisks cilvēks Dāvids Zilbermans, kurš arī ir pavīdējis šajos raidījumos ļoti epizodiski. Tāpēc vispirms mazliet par Dāvida Zilbermaņa darbu un likteni.

--

Ella Medalje (dz. Gūtmane 1913-1999) dzimusi un uzaugusi Tukumā, pabeigusi Valsts Tukuma ģimnāziju, ieguvusi pedagoģisko izglītību Rīgā, strādājusi par latviešu valodas skolotāju ebreju pamatskolās Subatē, Kuldīgā, Liepājā un Rīgā. Otrā pasaules kara laikā Ella ar māsu Sāru strādāja slimnīcā Rīgas geto, no kurienes viņas tika aiztransportētas uz Rumbulu.

Nacistu organizētajās masveida slepkavošanas akcijās Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika nogalināti ap 25 000 Latvijas pilsoņu – Rīgas geto ieslodzīto ebreju. Tikai divām sievietēm izdevās izdzīvot Rumbulas slaktiņā – Ellai Medaljei un Frīdai Mihelsonei.

Grāmatu izdevus apgāds "Zinātne".