latvijasradio.lsm.lv - RSS

Otrais olimpiskais raidījums Piespēle Milānas-Kortīnas ziemas olimpisko spēļu laikā. Aizvadītajā nedēļā Latvijas sportisti izcīnījuši divas olimpiskās medaļas: Elīna Ieva Bota kamaniņu braukšanā sudraba godalgu, bet šorttrekists Roberts Krūzbergs 1500 metru distancē - bronzu. 

Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļa - viens ieraksts tapis Kortīnā, otrs - Milānā. Milānā saruna ar Ludmilu Alampasu, kura Latvijas hokeja fanu grupas koordinatore. Viņa allaž zina visu par to, kurās viesnīcās dzīvo Latvijas hokeja fani, kā dodas uz pasaules čempionāta norises vietu, bet šoreiz arī olimpisko spēļu sacensībām. Viņa atklāj interesantas detaļas par Latvijas fanu ceļu uz spēlēm, piedalīšanos un atbalstu izlasei.

Savukārt otra saruna Kortīnā ar bobsleja pilotu Renāru Grantiņu. Viņam diemžēl jau 4. februārī beidzās olimpiskās spēles vēl nesākušās, jo vienā no treniņbraucieniem viņš krita. Sākotnēji kritiens šķita ne pārāk smags, bet nu sekas ir pietiekami smagas un varēja būt arī krietni smagākas. Šobrīd viņš var turpināt dzīvot pilnvērtīgi un arī visticamāk, turpināt savu karjeru bobslejā. Interesējamies, kas notika liktenīgajā 4. februārī un kādēļ viņš to tagad dēvē par savu otro dzimšanas dienu.

Nedēļas notikumu izlase: 

Šoreiz raidījums skatās Latvijas-Igaunijas pierobežas virzienā!

7. februārī Ainažu kultūras nama jauktais koris "Krasts" svinēja 100 gadu jubileju ar koncertu "Mūsu skaņas un stāsti", bet Latvijas Universitāte pūtēju orķestris (LUPO) ar koncertiem  21. februārī Valkas novada Kultūras centrā un 22. februārī Tartu Heino Ellera mūzikas skolā ieskandinās Igaunijas dzimšanas dienu.

Uz plašāku sarunu Latvijas Radio studijā Inta Pīrāga aicina kora "Krasts" diriģentu Reini Maurīti un kora ilggadējos dziedātājus: Anastasiju Celmu, Daigu Tomsoni, Unu Manguli, Ramonu Rebāni un Viesturu Reiziņu.

Tikām LUPO mēģinājumā Inta tiekas ar diriģentiem Jāni Puriņu un Māru Lemkenu, kā arī dalībniekiem Māru, Tīnu, Uvi un Tomu.

Jau šovakar no pulksten 18.30 "Klasika" pārraidīs Latvijas Sabiedriskā medija rīkotā konkursa "Latvijas jaunais virtuozs" finālu, kas noskaidros, kurš no sešiem finālistiem pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā "Eirovīzijas jaunie mūziķi", kas 2026. gada 6. jūnijā notiks Erevānā, Armēnijā.

Dažas stundas pirms konkursa "Klasikā" uz sarunu aicinām Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāju, EBU TV mūzikas ekspertu grupas vadītāju, muzikoloģi, kā arī Latvijas Sabiedriskā medija rīkotā konkursa "Latvijas jaunais virtuozs" žūrijas pārstāvi Ievu Rozentāli.

Atgādināsim, ka Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) konkursa "Latvijas jaunais virtuozs" dalībnieku atlase un noklausīšanās notika 2026. gada 14. janvārī, kandidāti izpildīja divus klasiskās mūzikas skaņdarbus. Žūrija, ko veido klasiskās mūzikas eksperti un LSM pārstāvji, izvēlējās sešus izcilākos finālistus. Tie ir: Jeļena Jasjuļaneca, akordeons, Jelgavas Mūzikas vidusskolas 4. kursa audzēkne; Sonja Misiņa, sitaminstrumenti, mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un šobrīd turpina izglītību MIKC Ventspils mūzikas vidusskolā; Oskars Tamans, sitaminstrumenti, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēknis; Kristiāns Gorbatko, čells, Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknis; Antons Pizāns, akordeons, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēknis; Pauls Stradiņš, sitaminstrumenti, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola audzēknis. Jaunie mūziķi finālā uzstāsies kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā. 

Starptautiskais konkurss "Eirovīzijas jaunie mūziķi" Eiropas izcilākos jaunos mūziķus pulcē kopš 1982. gada. Tajā piedalās Eiropas valstu jaunie talanti vecumā no 12 līdz 21 gadam, uzstājoties ar solo priekšnesumiem kopā ar simfonisko orķestri. Konkursa laureāti iegūst starptautisku atpazīstamību un iespēju uzstāties nozīmīgos koncertos un festivālos, veidojot pirmos soļus profesionālajā karjerā. Iepriekšējais konkurss notika 2024. gadā Norvēģijas pilsētā Būdē, kas tobrīd bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tajā piedalījās 11 valstis.

Latvija konkursā startējusi piecas reizes – no 1994. līdz 2002. gadam, un labākais rezultāts sasniegts debijas gadā, kad pianiste Liene Circene izcīnīja 2. vietu.

Edgars Raginskis: Ieva, kādas izjūtas tev ir par to, ka pēc 24 gadu pārtraukuma atgriežamies starptautiskajā apritē?

Ieva Rozentāle: Esmu ļoti lepna un priecīga, jo tas ir arī tāds daudzu gadu darbs, ka tu visu laiku centies tikt atpakaļ šajā konkursā, taču ir dažnedažādi šķēršļi, sākot no budžeta un visādiem apstākļiem mūsu pašu vidē un beidzot ar to, ka EBU iekšienē arī visi procesi nav tik vienkārši: valstis par iespēju piedalīties šajā konkursā savstarpēji konkurē, tāpēc esmu ļoti, ļoti gandarīta, ka šobrīd atkal esam tā dalībnieki. Turklāt tas sakrīt ar brīdi, kad Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir apvienojušās, Eirovīzijas jauno mūziķu konkursā startējam jauna uzņēmuma statusā. Esmu priecīga, jo ceru, ka Latvijas jaunajiem talantiem, kuri mācās lauku skolās un pavada daudzas savas stundas pie sava mūzikas instrumenta, šis konkurss būs dzirksteļojošs notikums, kas rosinās un varbūt palīdzēs viņiem izvēlēties profesionāla mūziķa ceļu. 

Cik jauniešu kopumā startēja pusfinālā? Un no cik dažādām Latvijas vietām?

Sapratām, ka tādu ļoti lielu Vislatvijas konkursu sarīkot nevaram laika trūkuma dēļ,  jo tikai pagājušā gada nogalē saņēmām absolūtu apstiprinājumu no EBU, ka Latvija var startēt Armēnijā. Tikai tad sākām rīkoties, un process bija šaurāks. Uzrunājām mūzikas vidusskolu jeb koledžu vadītājus un lūdzām šo skolu pedagogiem izvirzīt divus labākos audzēkņus. Katra šīm mūzikas vidusskolām tad arī izvēlējās, plus vēl arī Mūzikas akadēmija, ņemot vērā, ka konkursā var piedalīties jaunieši līdz 21 gada vecumam. 

Vai vecuma amplitūda nav pārāk plaša?

Jā, arī man šķiet, ka tā ir mazliet par plašu, bet nu – tāda ir šī konkursa būtība. Varbūt par to varētu diskutēt EBU birojā. Kad sapratām, ka mūzikas vidusskolas tīri reģionāli ļoti labi noklāj Latviju, sajūta bija tāda, ka esam ieguvuši īstu Latvijas pārstāvniecību. Aicinājām Daugavpili, Rēzekni, Rīgu, Cēsis, Ventspili, Jūrmalu, Jelgavu un arī Liepāju. Piedalījās visas mūzikas vidusskolas, izņemot Rēzekni, kas tik ātri neatrada kandidātus. Šai sakarā saskāros ar to, ka mūzikas vidusskolām arī ir savas grūtības: Eirovīzijas konkursa norises laikā saplānoti citi konkursi, dažādi eksāmeni un citas nodarbes, tā kā nākamreiz viss būtu jārisina laicīgāk. Kopumā uz noklausīšanos Rīgā ieradās 16 audzēkņi. Izveidojām septiņu cilvēku žūriju, kurā bija dažādi mūziķi un arī Latvijas Sabiedriskā medija pārstāvji. Raudzījāmies arī, lai tiktu pārstāvēti dažādi mūzikas instrumenti, un tad kopā Latvijas Radio 1. studijā klausījāmies jaunos mūziķus.

Akadēmiskās mūzikas vidē tu esi ārkārtīgi pieredzējusi personība un esi bijusi lieciniece tam, kā uzplaukst mūsu jaunie talanti, kuri tagad ir atzīti pasaules līmeņa mākslinieki. Kāds, tavuprāt, ir jauniešu pašreizējais līmenis?

Jaunieši ir ļoti talantīgi – katrs nāk ar savu stilu un noskaņu; viņus klausīties un skatīties –tā bija bauda! Sapratu arī, ka jaunā paaudze nāk ar diezgan lielu pārliecību – atšķirībā no manas paaudzes. (Smejas.) Katram ir arī pārliecinoši argumenti, kāpēc jāpiedalās. Mēs arī aprunājāmies ar viņiem par to, ko viņi vēlas un kāpēc? Es teiktu tā: tehniski ne visi bija viennozīmīgi visaugstākajā līmenī, un tā ir neliela problēma, jo– ja mēs jaunos mūziķus sūtām uz lielu starptautisku konkursu, tehniskajam līmenim jābūt pašsaprotamam, par to mēs vispār nediskutējam: ir jāskrien pirkstiem, jābūt tonim, intonācijai – visam jābūt kārtībā. Tad mēs skatāmies, ko mākslinieks piedāvā no sevis: kāda ir viņa interpretācija konkrētajam skaņdarbam, cik viņš savā vecumā ir attīstījies, kā izprot mūziku, kāda ir viņa muzikalitāte un tamlīdzīgi. Līdz ar to – var būt brīnišķīgi, pārliecinoši jaunieši ar jauku toni, bet, ja viņiem nav tik labas tehniskās varēšanas, tad mēs tomēr baidāmies viņu virzīt uz priekšu. Konkursam izvēlējāmies stabilākos, labākos māksliniekus – kopskaitā sešus. Detalizēti likām punktus un tad summējām. 

Kādi bija kritēriji, kurus jūs vērtējāt?

Tie bija četri: toņa kultūra, tehniskā varēšana, mākslinieciskais sniegums un muzikalitāte, un ceturtais – sniegums uz skatuves, spēja komunicēt skatuviski, jo tas ir televīzijas konkurss. Ir saruna ar žūriju, un ir svarīgi, kā cilvēks reaģē, ko viņš par sevi var pastāstīt, kā viņš sevi izpauž. Šajā konkursā tas ir līdzvērtīgs punkts citiem.

Vairāk un plašāk – ierakstā. 

"Kurši ir brīvi, izdarīgi, un tiem netīk, ja aiz muguras kāds tos aprunā," tā par sevi saka trīs Kuldīgas un tās apkaimes iedzīvotājas – stāstniece Liesma Lagzdiņa, stāstniece un folkloras kopas "Kūrava" vadītāja Ina Celitāne un Eva Muižniece no senā ķoniņu ciema Lipaiķiem. Viņu izpildījumā dzirdēsim, kā skan "Pūt vējiņi" kuldīdznieku versijā, uzzināsim kādi ir kurši, ieklausīsimies tāmnieku dialektā. Šo dialektu komentē arī valodniece Anete Ozola.

Latviešu šorttrekists Roberts Krūzbergs startēja Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu šorttreka sacensību A finālā 1500m distancē, kurā izcīnīja bronzas medaļu.

Vai pirms pāris nedēļām vairums Latvijas iedzīvotāji zināja, kas ir Roberts Krūzbergs? Kopš 14. februāra viņa vārdu zina ne tikai šorttreka sekotāji. Savukārt tie, kas zinātāji viņu, zināja arī, ka viņš var. Vakar Roberts Krūzbergs spēja sagādāt pirmo olimpisko medaļu Latvijas šorttreka vēsturē. Turklāt viņš 1500 metru distancē startēja ar nopietnu ceļgala savainojumu.

Par sacensībām stāsta Latvijas Radio korespondents Māris Bergs. Protams, uzklausām arī Roberta Krūzberga vērtējumu emocijas, kā arī otru Latvijas pārstāvi šorttrekā Reini Bērziņu, kuram vēl viens starts priekša rīt.

Priecīgs par bronzas medaļnieka panākumiem ir arī viņa brālis Kārlis Krūzbergs un Nīderlandes šorttreka izlases treneris Haralds Silovs - vīrs, kurš bija pirmais lielais vārds Latvijas šorttrekā un vēlāk ātrslidošanā. Viņa audzēknis Jenss van't Vouts izcīnīja zeltu.

Vakar labas emocijas līdzjutējiem sgādāja arī Latvijas hokeja izlase ar 4:3 uzvarot Vāciju. Bet jau šodien priekša svarīga spēle ar Dāniju. Par hokeju sarunājamies gan Māri Bergu Milānā, kur viņš uzklausīja gan spēlētājus, gan izlases treneri, gan arī sazināmies ar hokejistu Rodrigo Ābolu, kurš diemžēl nevar piedalīties olimpiskajās spēlēs, jo šobrīd Ziemeļamerikā dziedē pavisam svaigu NHL spēlē gūtu potītes savainojumu.

Spelē Latvija - Dānija šovakar plkst. 20:10.

Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz konfliktu par Suecys kanalu 20. g. s. vydā, i kai caur latgalīšu presi par itū konfliktu tyka veiduota latgalīšu sabīdriskuo dūma.

Suecys krize beja 1956.–1957. godu konflikts storp Egipti i Lelbritaneju, Izraelu i Fraņceju. Streids beja par tū, kurs kontrolēs kuģu plyusmu pa Suecys kanalu. Suecys kanals škārsoj Egiptis teritoreju i savīnoj Sorkonū jiuru ar Vydsjiuru, tys ir nūzeimeigs i strategiskys objekts kai militari, tai ari ekonomiski i politiski.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit, kab apstyprynuotu tū, ka ir taisneiba. Itai lobuok – zynoms, prūtama līta, skaidrys, tai ir, pareizi, taisneiba, vyss tai, kai tu soki. Daudz variaceju, daudz īspieju, vysus var lītuot.