latvijasradio.lsm.lv - RSS

Lielais skaits suņu sakostu cilvēku, kas vēršas slimnīcās, novārdzināti dzīvnieki, kas tiek atrasti dzīvokļos vai sētās, nelegālas audzētavas – ar to regulāri saskaras dažādi dienesti. Vai Latvijas sabiedrībā ir pārāk daudz bezatbildīgu cilvēku, varbūt tiem, kas vēlas turēt dzīvniekus jānosaka stingrākas prasības? Šogad jau stājas spēkā izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet vai ar to būs pietiekami?

Krustpunktā diskutē Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa un organizācijas "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība.

Ir brīži, kad atsevišķi skandāli uz īsu laiku izgaismo sistēmas, kas parasti ir klātesošas, bet neredzamas. Arī šajā raidījumā esam izlēmuši pievērsties tā dēvētajai Epstīna lietai. Nevienam nav noslēpums, ka šī gada sākumā ASV Tieslietu departaments publiskoja miljoniem dokumentu, kas saistīti ar Džefriju Epstīnu un viņam izvirzītajām apsūdzībām cilvēku tirdzniecībā un nepilngadīgo seksuālā izmantošanā.

Dokumentu publiskošana tika pamatota ar caurskatāmības nepieciešamību, taču drīz vien vairāk nekā 9000 failu tika uz laiku izņemti no publiskās piekļuves, jo radās bažas, ka daļa materiālu nav pietiekami anonimizēti un var atklāt upuru identitāti. Mediji vienlaikus uzsver būtisku juridisku niansi: personu vārdu parādīšanās šajos dokumentos pati par sevi nenozīmē noziedzīgu rīcību. Vārdi var būt minēti dažādu iemeslu dēļ, kā kontaktpersonas, nepārbaudītu liecību ietvaros vai trešo personu piezīmēs. Taču, neskatoties uz šiem precizējumiem, sabiedriskās rezonanse ir nepārprotama un arī pašsaprotama. Šī lieta pievērš uzmanību jautājumam, kas sniedzas daudz tālāk par vienu cilvēku, vienu tīklu vai vienu valsti.

Jaunākajos mediju pētījumos, analizējot dokumentu kopumu, arvien skaidrāk iezīmējas Epstīna tīkla starptautiskais raksturs. Atsevišķi Eiropas mediji norāda, ka dokumentos atkārtoti parādās Eiropas pilsētas kā loģistikas un kontaktu punkti, arī Rīga. Šie fakti arī liecina par to, ka Epstīna darbība nebija izolēta vienā valstī, bet balstījās plašākā, transnacionālā infrastruktūrā. Līdz ar to rodas jautājums ne tikai par to, kas pastrādāja noziegumus, bet arī par to, kā ekspluatācija kļūst iespējama un kāpēc tā turpinās?

Operdziedātāja Zanda Švēde un pianists Reinis Zariņš rudenī kopā radīja solodziesmu programmu „Gaišā nakts”, tagad tapusi „Šūbertiāde. Sarunas par mīlestību”, kuras pirmatskaņojums jau rīt, 11. februārī, pulksten 19 Mazajā ģildē. Abus mūziķus par viņiem būtisko un aktuālo sadarbībā izvaicājam Kultūras rondo.

Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde un pianists Reinis Zariņš ir personības, kuru vārdi ir koncertprogrammu magnēti jau katrs par sevi. Abi šogad nominēti Lielajai Mūzikas balvai par izcilu sniegumu gada garumā, atzīti par gada solistiem arī mūsu LR3 „Klasika” kolēģu balsojumā.

Pērnruden viņi skatītājiem piedāvāja pirmo kopīgo kamermūzikas programmu „Gaišā nakts”, un skatītāju atsauksmes pēc tās lika kost pirkstos daudziem, kuri šo koncertu bija palaiduši garām. Rītvakar Zanda Švēde un Reinis Zariņš satiksies atkal jaunā programmā.

Gaisa kvalitāte  ir joma, kas satraukumu rada daudzviet pasaulē, tostarp, Eiropā un arī Rīgā. Īpaši ziemā, kad nokrišņu ir maz, vējš nav stiprs, bet apkures sezona rit pilnā sparā, rodas jautājums, kāds ir gaiss, ko elpojam?

Ar satelītdatu palīdzību Latvijā varēsim labāk sekot līdzi gaisa kvalitātei. Pētnieki plāno izstrādāt modeļus, lai prognozētu gaisa kvalitātes izmaiņas, un tas ļautu laikus informēt iedzīvotājus. Kādi procesi ietekmē gaisa kvalitāti Latvijā un ko lietas labā plāno darīt pētnieki? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfe, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova un ģeogrāfe, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Iveta Šteinberga.

Laika prognozes vēsta, ka pie apvāršņa ir pirmais šī gada atkusnis, taču ziema jau tāpēc nebeigsies. Aizvadītās nedēļas laikā ievērojami audzis ledus apjoms Baltijas jūrā, vienlaikus fiksēts zemākais ūdenslīmenis pēdējās desmitgadēs. Par to stāsta Toms Bricis. Viņš arī sarunājas ar ornitologu Pēteri Dakni, kurš piedalās ziemojošo putnu uzskaitē, ko jau vairākus gadus Latvijas piekrastē veic ar lidmašīnu.

Lai arī putnu uzskaite notika janvāra beigās, jau tad jūrā bija gana ledus, kas ietekmē gan putnu izvietojumu, gan skaitu. Protams, parunājām arī to, kā šī bargā ziema ietekmē putnu populācijas.

Pēteris Daknis stāsta, ka ziemojošo putnu uzskaite no lidmašīnas ir pat sinhronizēta laikā visās Baltijas valstīs. Galvenais iemesls šādas uzskaites veikšanai ir tas, ka daudzas sugas, kas ziemo Baltijas jūrā, nevar saskaitīt citādi. Piemēram, kākaulis, kas ligzdo ziemeļos grūti pieejamās vietās, kur nevar saskatīt. Bet ziemā populācijā sapulcējas Baltijas jūrā un pētnieki var uzzināt, cik liela tā ir un kādas ir izmaiņas.

Šādiem putnu uzskaites lidojumiem ir nepieciešama specifiski aprīkota lidmašīna, skaidro Pēteris Daknis. Tā bāzējas Dānijā. Kad ir nepieciešamie laika apstākļi bez putainiem viļņiem, var notikt ekspedīcija. Lidmašīnā atrodas pilots un trīs uzskaites veicēji. Lidojuma ātrums ir 200 km/h, kas ir lēnākais, ko var atļauties. Tāpēc novērojumus ierunā diktofonā, fotografēt vai pierakstīt kaut ko nav laika. Pēc tam notiek datu ievade un apstrāde.

Ornitologs arī norāda, ka šādā aukstā ziemā visvairāk iet bojā mazie putniņi. Tas nav nekas ārkārtējs, norāda Pēteris Daknis. Viņš arī atklāj, ka Latvijā mēdz ziemot zīlītes no Somijas, bet Latvijas zīlītes ir devušās un Poliju. 

 Šis ir arī atgādinājums, ka ja uzsākat barot putnus, tad tas jādara visu ziemu.

Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņa par īpaši zemu ūdenslīmeni Baltijas jūrā, vai pa šīm dienām kaut kas ir mainījies?

Neliels ūdens līmeņa kāpums ir bijis, bet joprojām tas ir ļoti zems. Iepriekšējos gados arī ir bijušās pāris šādas reizes, viena no spilgtākajām 2016. gada oktobrī, kad jūras atkāpšanos varētu novērot dabā ļoti labi. Tā bija tā reize, kad Kolka piedzīvoja tūrisma pieplūdumu, jo Kolkasrags bija kļuvis par simtiem metru garāks, daudz dziļāk iestiepjoties Irbes šaurumā.

Šoreiz, kad piekraste ir ledus klāta, dabā šo ūdens atkāpšanos redzēt nevar, taču ūdenslīmeņa svārstības turpmākajās dienās padarīs ledu īpaši nedrošu.

Vēl par ūdenslīmenis runājot. Igaunijā, kur prāmju satiksme ir ļoti svarīga salām, pagājušajā nedēļā bija negadījums. Kihnu salā, kas atrodas apmēram 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Pērnavas, prāmis iestrēga ostā. Osta acīmredzot gana sekla. Prāmis tajā varēja ieiet, bet vēlāk ūdens līmenis kritās un kuģis, acīmredzot uzsēdās uz sēkļa.

Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā pateicības vārdi tika teikti arī brīvprātīgajiem. Bet brīvprātīgā darba veicēji ir sastopami ne tikai lielos sporta pasākumos. Vēl ir neskaitāmas jomas, kur bez brīvprātīgā darba iztikt nevar. Par brīvprātīgo darbu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Sarunājas Nodarbinātības valsts aģēntūras Attīstības un analītikas departamenta vadītāja vietniece Ilona Rute, "Caritas Latvija" valdes priekšsēdētāja Inese Švekle, kura 2025. gadā nominācijā "Gada brīvprātīgā darba organizētājs" saņēma goda zīmi, Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Agnija Jansone un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja, cilvēktiesību aizstāve Inete Ielīte.

Ierakstā uzklausām brīvprātīgo Žaneti Ločmeli no Balvu novada.

"Jo vairāk Latvijas iedzīvotāju iesaistīsies ar dažām stundām [brīvprātīgā darba], jo vairāk varēsim foršas lietas paveikt. Nebūs tik daudz izdegušo cilvēku," vērtē Agnija Jansone.

"Jo vairāk cilvēku iesaistīsies, jo viņi būs laimīgāki. Viņi mazāk gaidīs no savas vietējās pašvaldības vai valsts, ka kaut kas atkal nenotiek, viņi būs jau savu problēmu atrisinājuši mazajā kopienā, kurā jūtas piederīgi. Jo ātrāk atrisināsi problēmas kopienā, jo mazāk ekspektēsi no valsts un mazāk būs "viss ir slikti". Mazāk gaidām, darām paši," mudina Agnija Jansone.

Būtiska loma ir brīvprātīgā darba koordinatoram. Tam ir jābūt līderim, un vadītājus nelieliem procesiem jāsāk audzināt jau skolā un jaunatnes organizācijās, pārliecināta Agnija Jansone.

"Klasikā" uz sarunu aicinām flautistu Reini Lapu, lai plašāk uzzinātu par Baltijas flautu kvarteta koncertu "Dažādas dimensijas četrām flautām un elektronikai", kas jau šovakar, 10. februārī, pulksten 19 izskanēs Black Box tipa zālē – Liepājas teātra Mazajā zālē jeb koncertzāles "Lielais dzintars" Eksperimentālajā skatuvē, kura veidota īpašā akustikā, lai dzīvo skanējumu papildinātu ar elektroniku.

"Šis ir īpašs pasākums, kura muzikālais materiāls mudina uz šādas telpas izvēli, jo mūzika, kuru atskaņosim, domāta ne tikai flautām, bet arī elektronikai," uzsver Baltijas flautu kvarteta dalībnieks Reinis Lapa.

Tā ir mūzika, kas top sinerģijā flautām un elektronikai klausītāju acu un ausu priekšā. Flautu ansambļa izpildījums kopā ar elektroniskās mūzikas izteiksmes līdzekļiem veidos savdabīgu, unikālu mūzikas skaņu simbiozi, veidojot īpašu klātbūtnes pieredzi un paplašinot tradicionāla flautu kvarteta robežas. Instrumentu skanējums tiks neierasti papildināts ar elektroniku – tie skanēs gan kopā ar ierakstu, gan flautas skaņa tiks elektroniski apstrādāta un papildināta izpildījuma laikā.

Vaicāts, kas jāsaprot ar koncerta nosaukumā minētajām "dažādajām dimensijām", Reinis Lapa saka tā: "Šajā gadījumā tās ir četras dimensijas, turklāt vairākās izpausmēs. Pirmkārt, "Četras dimensijas" ir viens no nosaukumiem mūsu koncerta centrālajam skaņdarbam – Jēkaba Nīmaņa opusam, kas radīts tieši šim koncertam un kuru atskaņosim kopā ar pašu autoru pie elektronikas kontroles pults.

Jēkaba Nīmaņa jaundarbā "Public Speech" viena no flautām uzstājas ar nosaukumā minēto "Publisko runu", bet pārējais ansamblis pauž savu piekrišanu vai nepiekrišanu. Brīžiem mēs klaji strīdamies... Brīžiem apvienojamies un uztaisām savu republiku.

Līdz ar to dažādas dimensijas izpaužas gan telpā, kurā mēs spēlēsim, gan arī mūzikā, kuru atskaņosim."

Koncertprogrammā iekļauti vienīgi spilgti Baltijas komponistu oriģinālskaņdarbi flautām un elektronikai, tādējādi izceļot mūsu pašu komponistu neordinaritāti un ekselenci. Līdzās komponista Jēkaba Nīmaņa jaundarbam "Public Speech", piedaloties autoram un veidojot koncerta elektronisko dimensiju, pirmatskaņojumu piedzīvos arī jaunā igauņu komponista Erika Rauka "Tarantella". Tāpat tiks piedāvāta arī komponistu Lina Rimšas, Alberta Navicka, Ardo Ran Varresa, Onutes Narbutaites un Monikazes dailŗade. Jāpiemin, ka lietuviešu mūziķe un komponiste Monikaze darbojas klubu mūzikas lauciņā - viņas skaņdarbs "Manta" piešķirs programmai jauneklīgas noskaņas. 

Baltijas Flautu kvartets šobrīd ir Baltijā vienīgais profesionālais flautu kvartets aktīvā koncertdarbībā. Kvartetu veido četri vadošie Baltijas valstu flautisti ar ilggadēju pieredzi kolektīvajā muzicēšanā, kamermūzikā, kā arī solo koncertdarbībā: Reinis Lapa (ilggadējs Liepājas simfoniskā orķestra mūziķis, diriģents, pedagogs), Andis Klučnieks (orķestra "Rīga" mūziķis, pedagogs, diriģents), Ģiedrs Gelgots (Giedrius Gelgotas, Lietuvas nacionālā operas un baleta orķestra mūziķis, pedagogs) un Mihels Peske (Mihkel Peäske, Igaunijas nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis, pedagogs).