latvijasradio.lsm.lv - RSS

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju glabātāja Aija Zandersone; pārraides producente – Inta Zēgnere

Lai gan Jāzepa Grosvalda vārds ir kļuvis par obligātu lielumu latviešu vizuālās mākslas apziņā, Grosvalda kā personības izziņā nozīmīgu lomu ieņem arī mūzika un muzicēšana.

Muzikālais un pat muzikāli radošais gleznotājs lieliski izjuta un baudīja visdažādāko žanru mūziku, bija regulārs koncertu un operu apmeklētājs un muzicētāja spējas viņam palīdzēja iekļauties visdažādākajās sabiedrībās, izklaidējot gan Parīzes salonu personības, gan britu armijas ekspedīcijas korpusa biedrus garajā kuģa ceļā uz Mezopotāmiju.

Kāda tad ir bijusi Jāzepa Grosvalda muzikālā gaume? Būdams vēl 17 gadus vecs Rīgas pilsētas ģimnāzijas skolnieks, jauneklis rūpīgi izklāstījis savas intereses dažādos mākslas veidos dienasgrāmatā, par mūziku rakstīdams šādus vārdus:

"Mūzikā es esmu entuziastisks Vāgnera cienītājs, bet ne vāgnerists. "Tristanu" [operu "Tristans un Izolde"] es uzskatu par vissirsnīgāko darbu, kas pasaulē sarakstīts.

Man patīk Čaikovskis (5. un 6. simfonija), Rihards Štrauss, Borodins, Musorgskis, Sezārs Franks, Brukners, Bēthovens ("Leonora"), Mocarts (ar izlasēm), Grīgs, Šopēns, Mendelszons un Vēbers kā modernās mūzikas priekšteči; un tad pats par sevi un ārkārtīgi lielisks: Bahs." [1]

Grosvalds baudīja un novērtēja mūziku, regulāri klausījās koncertus un operas gan Rīgā, gan Parīzē, Edinburgā [mūsdienu Dzintaros] pastāvīgi gāja uz Horna koncertdārzu.

Kas attiecas uz operām, tad bez spējas labi orientēties to muzikālajā iedabā Jāzeps Grosvalds bija ass un redzīgs skatītājs aktierspēles, kustību estētikas un scenogrāfijas jautājumos.

Savu kritiku un novērojumus viņš regulāri pierakstīja dienasgrāmatās un to iztirzāja ar vecāko brāli vēstulēs, liekot domāt, ka jaunais gleznotājs būtu bijis ļoti labs mūzikas un teātra kritiķis, ja tam būtu izvēlējies pievērsties.

Ārpus patikas pret tādiem komponistiem, kuru veikumu mūsdienās pieskaitām pie tā sauktās nopietnās mūzikas, Grosvalds bija atvērts jaunajām vēsmām izklaides jeb vieglās mūzikas žanrā. Viņš priecājās par jau minētajā Horna koncertdārzā dzirdētajām dziesmiņām, vēlāk Parīzes un Londonas kabarē un mūzikholu priekšnesumiem un ātri pievērsās no Jaunās pasaules ienākošajiem regtaimiem. Mīlestību pret jaunāko angļu un amerikāņu mūziku Jāzeps Grosvalds dalīja ar savu Parīzes gadu tuvāko domubiedru un draugu, katalāņu mākslinieku Ksavjēru Gosē (Xavier Gosé, 1876–1915). Biežā ciemošanās vienam pie otra tika veltīta gan jaunāko zīmējumu apskatei, gan kopīgai Gosē gramofona klausīšanai un muzicēšanai, kā, piemēram, kādā 1913. gada marta vakarā: "Vakarā Gosē pēdējo reizi ar ģitāri – esam labi iespēlējušies un uzvedam tīru koncertu ar lieliskiem regtaimiem [..] un spāniešu dziesmām – lielas un nemaisītas baudas."

Bez spējas novērtēt un atskaņot savu laika populāro mūziku, Grosvalds dažkārt iemēģināja roku dziesmu sacerēšanā.

Daži viņa nošu pierakstu fragmenti ir saglabājušies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, taču paša mākslinieka viedoklis par kādu savu kompozīciju meklējams kādā 1909. gada vēstulē brālim: "Es tagad esmu no gara laika "sakomponējis" (lūdzu nesmejies) vienu diezgan smuku modes dziesmiņu [..]. Dievs zina, kā to varētu izlietot? Jo

katrā ziņā, kādu gabaliņu naudas ar tādu lietu vienumēr var pelnīt, ja arī tā dziesma nav tūlīt "šlāģers". Būtu žēl, ja nekur to nevarētu piedabūt – meldiņš nemaz nav slikts. Māmiņa un Līna, diezgan stingri kritiķi, kas mani mūzikā nekad neslavē, ir ar viņu mierā.

Visa tā lietiņa ir angļu garā: f-dur un tie akordu sakopojumi, kurus vienumēr sastop angļu dziesmās."

Jāzeps Grosvalds nebija aizrāvies ar vizuālās mākslas un mūzikas salīdzināšanu, kā arī viņa daiļradē mūzikas tēmai veltīti vien atsevišķi zīmējumi un glezna "Toska" (1914–1915), kas atsaucas uz itāļu komponista Džakomo Pučīni operu. Sārtos un okera toņos ieturēto drapēriju ielokā operas ložas centrā mākslinieks attēlojis sievišķīgi trauslu skatītāju elegantā cepurē, lorneti un operas programmiņu rokās. Taču par gleznas piederību muzikālajai tematikai liecina tikai uzraksts uz programmiņas zem dāmas rokas.

------

[1] No Jāzepa Grosvalda 1908. gada dienasgrāmatas

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs otrdien, 10. februārī, sacensību programma Latvijas komandai ļoti piesātināta, kuplā skaitā startējot vairākos sporta veidos. Vakar startēja tikai kamaniņbraucējas, šodien mūsējiem starti piecās disciplīnās.

Šodien noteikti jāturpina just līdzi kamaniņu braucējām, jo Elīna Ieva Bota ir trešajā pozīcijā pēc pirmajiem diviem braucieniem. Ne tika labi veicās Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā pamatīgi kļūdījās jau sākumā un palika priekšpēdējā (24. vieta). Otrajā braucienā viņa bija astotā ātrākā un pagaidām ir 19.vieta. 

Uzklausām abas sportistes Elīnu Ievu Botu un Kendiju Aparjodi.

Kamēr gaidām cīņas kamaniņu trasē, var sekot līdzi distanču slēpotājiem Tesero trasē sprinta kvalifikācijā klasiskajā stilā, kur Latvija pārstāvēta gan sieviešu, gan vīru konkurencē. Startēs Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe un Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis. Turam īkšķus, lai kvalifikācijā izdodas iespraukties 30 labāko vidu un turpināt sacensības.

Šodien arī sacensības biatlonā vīriešiem 20 km individuālajā distancē, kur trasē dosies visi četri mūsējie – Andrejs Rastorgujevs, Renārs, Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise. Viens veterāns un trīs olimpiskie debitanti.

Vēlot veiksmi sportistiem, uzklausām bijušo biatlonistu Gundaru Upenieku, kurš vēl nesen rīkoja Madonā IBU kausu junioriem.

Šorttreka trasē 1000 metru kvalifikācijā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš ar mērķi tikt pēc iespējas tālāk. Šorttrekā izdzīvošana pati par sevi ir rezultāts, un nekas nav garantēts pat favorītiem. Māris Bergs treniņā uzklausīja Robertu Krūzbergu.

Bet dienas noslēgumā daiļslidošana. Isajā programmā startēs pieredzējušais Deniss Vasiļjevs un tikai pirms dažiem mēnešiem par Latvijas pilsoni kļuvušais Fedirs Kuļišs. Uzklausām Denisu Vasiļjevu pēc treniņa.

Birokrātija un ierēdniecība, kas sakārto valsti, nevis atražo sevi. Tas būtu mērķis, kura sasniegšana patiktu mums visiem. Tādēļ šogad visa gada garumā Latvijas Radio un portāls "LSM.lv" projektā „Jēgpilna birokrātija” ik mēnesi vētīs sistemātiskas problēmas un konkrētus nejēdzību gadījumus visdažādākajās nozarēs, kā arī meklēs atbildīgos tām un risinājumu.

Un projekta pirmais stāsts ir par kultūras nozari. Izrādās, pašlaik pat divas trešdaļas no kultūras darba speciālista ikdienas aizņemot birokrātisko darbību un funkciju izpilde, bet tikai atlikusī trešdaļa – sava tiešā darba pienākumu veikšana. Šī sistēma neļaujot atbildīgi izlietot pašvaldību piešķirtos resursus, lai varētu radīt kvalitatīvu kultūras piedāvājumu iedzīvotājiem.

Kādi ir birokrātijas šķēršļi kultūras nozarē un kā tos risināt? 

No 9. februāra pārraidē "Rīta regtaims" ik darbdienas rītu pulksten 7.45, kā arī svētdien, 15. februārī, pulksten 9.15 skan Latvijas Sabiedriskā medija rīkotā konkursa "Latvijas jaunais virtuozs" finālistu muzikālie sveicieni. 

"Lai visiem "Klasikas" klausītājiem radītu saulainu un mierīgu noskaņojumu visai dienai, savam rīta sveicienam izvēlējos Ivana Trevīno darbu "Ūdenskrāsa – saule" ("Watercolor Sun"), ko sarakstījis Ivans Trevīno (Trevino), bet atskaņo ansamblis "Third Coast Percussion"," teic Sonja Misiņa, kura sitaminstrumentu spēli apguvusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un turpina izglītību MIKC Ventspils mūzikas vidusskolā. Sonja ir ieguvusi godalgotas vietas valsts un starptautiskos konkursos, tostarp Valda Vikmaņa jauno atskaņotājmākslinieku konkursā un konkursā "Ineses Galantes talanti". Viņas skatuves pieredze ietver solistes uzstāšanos ar orķestri Liepājas Zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā, koncertus Dzintaru koncertzālē, kā arī dalību dažādos starpdisciplināros un laikmetīgās mūzikas projektos.

Atgādināsim, ka dalībnieku atlase un noklausīšanās notika 2026. gada 14. janvārī, kur kandidāti izpildīja divus klasiskās mūzikas skaņdarbus. Žūrija, ko veido klasiskās mūzikas eksperti un LSM pārstāvji, izvēlējās sešus izcilākos finālistus.

Fināls būs skatāms 15. februārī plkst. 18.30 LTV1 un REplay.lv, kā arī klausāms Latvijas Radio 3 "Klasika", un tajā tiks noteikts uzvarētājs, kurš pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā "Eirovīzijas jaunie mūziķi", kas 2026. gada 6. jūnijā notiks Erevānā, Armēnijā.

Latvijas nacionālās atlases finālā orķestra pavadījumu nodrošinās Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā. Savukārt vadītājas lomā iejutīsies Latvijas Televīzijas (LTV) personība Elizabete Liepa.

Nupat iznākusi valodnieces un filoloģijas doktores Sanitas Martenas grāmata „Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai”. Šajā izdevumā autore apkopojusi daudzu gadu garumā zinātniskajos pētījumos gūto informāciju, kas, viņasprāt, būtu noderīga ikvienam valodas lietotājam. Šodien, 10. februārī, Rēzeknē plānota arī grāmatas atvēršana.

Grāmatas „Valodu jauda” piecās nodaļās lietišķās komunikācijas eksperte un filoloģijas doktore Sanita Martena, lūkojoties uz valodu caur cilvēka prizmu, gluži kā iet cilvēkam līdzi caur dažādiem dzīves posmiem un situācijām – ģimene, sākumskola, skola, tālāk jau pieskaroties arī valodas vērtībai kopumā un tās būšanai diasporā. Grāmatas autore atzīst, ka ceļš uz to vijas vairāku gadu garumā.

Migrācijas aktuālajiem jautājumiem veltītā speciālā parlamentārās izmeklēšanas komisija* šodien, 10. februārī, skatīs vairākus jautājumus par bēgļu atbalsta samērīgumu ar mazaizsargāto Latvijas iedzīvotāju atbalstu. Komisijas vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka komisija redz ievērojamas problēmas ar trešo valstu piederīgajiem, kam izdodas iekļūt Latvijā.

* Parlamentārās izmeklēšanas komisija par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā garāžā iegūt horizontālu, līdzenu betona grīdu, aizpildīt izdrupušās vietas un apstrādāt, lai novērstu putekļošanos. Raidījumā piedāvājam būveksterta padomus un ieteikumus.

1.jautājums. Garāžai ir betona grīda, bet tā ir sanākusi ne tikai nelīdzena un bedraina, bet arī ļoti putekļaina. To nekad pilnībā nevar izslaucīt. Kā un ar ko iespējams aizpildīt nelīdzeno grīdu? Ar ko apstrādāt virsmu, lai tā nebūtu tik putekļaina?

2.jautājums. Dzīvoju 1936. gadā celtā koka karkasa ēkā. Sienas ir 16cm koka brusas, abpusēji apšūtas ar gropētiem dēļiem, iekšpusē rīģipsis, tieši uz apšuvuma dēļiem. Vienam mājas galam ārsienas remontētas ar 25cm keramzīta blokiem, pagaidām siltinājuma.

2.1.Jautājums par siltināšanu koka karkasa daļai. Dzīvoju meža apvidū. Dzīvniekiem patīk mīkstie siltināšanas materiāli. Uztraucos par rasas punktu koka daļai. Domāju siltināt ar fibrolīta plāksnēm, bet tās tagad ir retāk sastopamas. Varbūt var izmantot cietās akmens plāksnes? Apšūt ar šķiedrcementa dēlīšiem, plāksnēm? Varbūt var apmest ar apmetumu?

2.2.Varbūt ir labāki risinājumi? Mājai ir krāsns apkure, un pastāvīgi dzīvoju karkasa daļā.

3.jautājums. Kā nokrāsot 1x4m apkvēpušu sienu?.Esmu dzirdējusi, ka izmanto krīta pastu ar PVA līmi. Vajag nokrāsot ziemā. Lūdzu Jūsu ieteikumu.

4.jautājums. Daudzdzīvokļu pirmskara laika mūra namā gribu veikt remontu 1.stāva dzīvoklī. Pie reizes nosiltināt istabas ārsienu un grīdu no iekšpuses. No ārpuses nevar veikt siltināšanu. Pašlaik istabā ir 17 grādi. Ir centrālā radiatoru apkure.

4.1.Vēlos likt akmens vati, varbūt 5cm un riģipsi? Vai papildus ir jāliek kondensāta plēve? Kāds ir pareizs siltināšanas „pīrāgs”? Cik biezu siltinājumu Jūs ieteiktu, lai būt siltāks un neveidotos pelējums?

4.2.Kāds ir grīdas siltināšanas „pīrāgs”? Pašlaik ir veca koka grīda, kuru, iespējams, ņemšu ārā. Apakšā ir auksts pagrabs. Vēlos likt laminātu.

5.jautājums. Māja ir siltināta no ārpuses ar 10cm putuplasta loksnēm. Putuplasta loksnes ir liktas uz cementa pikām. Starp loksnēm un sienu ir gaisa sprauga. Sprauga putuplasta apakšējā malā ir vaļēja.

5.1.Vai ir efekts no šādas siltināšanas, jo šajā spraugā iekļūst aukstais gaiss?

5.2.Vai iespējams te ko uzlabot? Vai spraugas aiztaisīšana no apakšpuses kaut ko dos?

Šodien, 9. februārī, olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem notikumu ar sportisko intrigu mazāk. Startēs tikai kamaniņu braucējas Kendija Aparjode un Elīna Ieva Bota.

Mēs uzklausām kamaniņu braucēju Gintu Bērziņu, kurš izcīnīja 10. vietu kopvērtējumā. Viņa komentārā pēc sacensībām Latvijas TV izskanēja milzu pārliecība par nākotni.

Bet kā dzīvo, ko ēd un kā trenējas mūsu kamaniņu sportisti Kortīnā? Šīs aizkulises kolēģim Mārtiņam Kļaveniekam pavēra kamanu izlases treneris Daniels Fogelis. 

Ar katru dienu aizvien straujāk sāk pukstēt arī hokeja līdzjutēju sirdis, jo tuvojas mūsu izlases pirmais mačs pret ASV valstsvienību. Tas ceturtdien, 12. februārī, bet šovakar mūsu izlasei paredzēts treniņš kopā ar Šveices izlasi. Kas tas būs - pārbaudes spēle, treniņspēle, sadraudzības vakars vai vēl kas cits? To skaidro Latvijas Radio korespondents Milānā Māris Bergs.

Pie Kongresu nama 9. februārī atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Šoreiz iedzīvotājus un uzņēmumus aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajos apstākļos, ziedojot Ukrainas iznīcinātās enerģētikas atbalstam.

Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums. Pie Kongresu nama vēl šīs dienas garumā īpašā apsildītā teltī pret ziedojumiem var nobaudīt arī boršču, bet ziedošanas akcija vēl turpināsies līdz 25. februārim.

Pie Kongresu nama uzslietajā apsildāmā teltī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" brīvprātīgā Marta darbojas jau no agra rīta. Telts ierīkota kā "Nesalaužamības punkts", kas šobrīd daudzviet Ukrainā palīdz iedzīvotājiem izdzīvot skarbajos apstākļos, jo Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši enerģētikas infrastruktūru, atstājot mājas bez apkures, gaismas un elektrības. Šādās apsildāmās teltīs ukraiņi var sasildīties, uzlādēt telefonus, uzvārīt ūdeni un uzsildīt ēdienu, bet Rīgā teltī pie Kongresu nama par ziedojumiem dala brokastis un boršču pusdienās, lai savāktu līdzekļus tieši Ukrainas enerģētikas vajadzībām, stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.