latvijasradio.lsm.lv - RSS

Pie Kongresu nama 9. februārī atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Šoreiz iedzīvotājus un uzņēmumus aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajos apstākļos, ziedojot Ukrainas iznīcinātās enerģētikas atbalstam.

Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums. Pie Kongresu nama vēl šīs dienas garumā īpašā apsildītā teltī pret ziedojumiem var nobaudīt arī boršču, bet ziedošanas akcija vēl turpināsies līdz 25. februārim.

Pie Kongresu nama uzslietajā apsildāmā teltī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" brīvprātīgā Marta darbojas jau no agra rīta. Telts ierīkota kā "Nesalaužamības punkts", kas šobrīd daudzviet Ukrainā palīdz iedzīvotājiem izdzīvot skarbajos apstākļos, jo Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši enerģētikas infrastruktūru, atstājot mājas bez apkures, gaismas un elektrības. Šādās apsildāmās teltīs ukraiņi var sasildīties, uzlādēt telefonus, uzvārīt ūdeni un uzsildīt ēdienu, bet Rīgā teltī pie Kongresu nama par ziedojumiem dala brokastis un boršču pusdienās, lai savāktu līdzekļus tieši Ukrainas enerģētikas vajadzībām, stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas".

Tā dēvētajā Epstīna lietā cietušie latvieši pagaidām nav vērsušies pēc palīdzības lielākajos Latvijas krīzes centros.

Pētījums: augstskolu pasniedzēji mākslīgo intelektu izmanto pat vairāk nekā studenti.

Rēzeknes dome turpina lemt par koncertzāles „Gors” pārvaldības risinājumiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pēdējās dienās saņem sešus septiņus izsaukumus dienā par aizdomām par ķermeņa apsaldējumiem, atdzišanu vai bieži abiem kopā.

Ceļojums uz Ķīnu? Jā, labprāt! Bet pārcelties tur uz dzīvi? Kas piesaista tautiešus Ķīnai, kas motivē dzīvot tik tālu no mājām un kas noteikti jāņem vērā, apsverot ideju par dzīvi kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgajā Ķīnā, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Pēc nepilnas nedēļas sāksies Jaunais gads pēc ķīniešu kalendāra. Gaidot šo notikumu, atcerējāmies, ka mēs sen neesam runājuši ar un par tiem latviešiem, kuri par savu mītnes zemi izvēlas kādu, jāteic, diezgan eksotisku valsti. Un, nenoliedzami, viena no pasaules lielākajām ekonomikām - Ķīna - vilina arī latviešus. Kas piesaista Ķīnai un kas motivē ne tikai aizbraukt ceļojumā, bet arī dzīvot un strādāt, esot tik tālu no mājām, un kas vispār ir jāņem vērā, apsverot ideju par kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgo Ķīnu, izvēloties to kā dzīvesvietu kādam dzīves periodam. 

Pieredzē dalās Viktorija Sing-Šlisere, kura 12 gadus dzīvojusi un strādājusi Ķīnā, šobrīd ir Latvijas-Ķīnas Tirdzniecības un sadarbības kameras valdes locekle, dokumentālā kino operators un režisors Armands Strauja ir dzīvojis un strādājis Ķīnā 13 gadus, kādu laiku jau atgriezies Latvijā, modes māksliniece Baiba Ladiga-Kobajaši Ķīnā ir pavadījusi septiņus gadus, no Taivānas sarunai pievienojas Dana Dūda, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmu vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra pētniece, bet Raimonds Jaks ir valodu apmācības speciālists un tulkotājs, dzīvo Šanhajā kopš 2009. gada.

Tēti aizvien aktīvāk piedalās bērnu audzināšanā un arī aprūpē, jo izmanto iespēju 10 darbadienas būt kopā ar savu jaundzimušo. Viņi var ņemt atvaļinājumu divu mēnešu garumā un pat doties bērna kopšanas atvaļinājumā gada vai pat pusotra gada garumā, bet vai vienmēr mērķis ir sasniegts, vai tēvi tiešām šajā laikā ir kopā ar saviem bērniem, lai veidotu emocionāli tuvas attiecības? Bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu aizvien biežāk izvēlas saņemt tēvi, turpinot strādāt. Kamēr mammas paliek mājās, nesaņemot nekādas sociālās garantijas. Cik mērķtiecīga bijusi Bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalsta reforma, kas ļauj saņemt nu jau 75 % no pabalsta, turpinot strādāt?

Ģimenes studijā diskutē Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Inese Upīte, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte, un Gatis Smidrovkis, biedrības "Tēvi" pārstāvis.

Ierakstā uzklausām mammas viedokli.

Pirmais gads apvienotajā sabiedriskajā medijā ir aiz muguras. Apvienošana pagaidām ir juridiska, praktiskās lietas notiek pakāpeniski. Cik ātri un veiksmīgi viss norit?  Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā medija darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervijā ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.

Raidījumā Pievienotā vērtība šajā reizē par bankām, uzņēmumiem un kreditēšanu. Skaidrojam, vai šajā ziņā ir kādas pozitīvas izmaiņas Latvijā, vai arī naudas pieejamība izaugsmei joprojām ir problēma.

Nav nedz slikti, nedz labi un dzīvojam fiziski un ekonomiski nemierīgos laikos, tā  tikšanos ar Valmieras puses uzņēmējiem iesāk Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 

Notiek tektoniskas pārmaiņas ģeopolitiski un šobrīd tā īsti sagatavoties, paredzēt, kur tieši kas un kā trāpīs un kur sāpēs, nav iespējams. Vienīgais saprātīgais risinājums ir domāt, kā veselīgi augt. Un viens no ekonomikas izaugsmes riteņiem, kurš Latvijā vismaz vēl nesen buksēja, bija kreditēšana. Tā auga lēnāk nekā ekonomika. 

Tagad savu artavu kopējai ekonomikas izaugsmei un kredītu pieejamībā ir radījusi arī pārkreditēšanas iespēju iniciatīva. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm 17% no banku kredītportfeļa jeb 11000 hipotekāro kredītu ir likmes samazinājums vidēji par 0,5 procenpunktiem, un jauniem kredītiem pievienotās likmes virs diviem procentiem praktiski vairs neeksistē. Gadā kredītņēmēji kopā ir ietaupījuši teju 4 miljonus eiro. Nākamie soļi, lūkojoties uzņēmēju virzienā no Latvijas Bbankas puses, ir raudzīties, ko var darīt ar komisijas un pirmstermiņa kredīta atmaksas maksām, kas joprojām ierobežo banku konkurenci un pākreditāciju. Vēl viens pēc Kažāka domām satraucošs rādītājs ir kredītu nodrošinājums un garantijas, ko prasa bankas.

Kultūras rondo jaunajā rubrikā "Vienā laivā" Andas Buševicas pārdomas, ko iedvesmojusi nesen iznākusī Arno Jundzes "Kārļa grāmata" un izrāde "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi".

Skan arī fragmenti no izrādes, kas tika ierakstīts tieši "Kalāčos".

Izrāde "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi" mūzikas nama "Daile" repertuārā vairs nav. Taču tās atskaņas var uzmeklēt Latvijas Radioteātra arhīvā, Vilis Daudziņš lasa un komentē abu brāļu dzeju ciklā "Mana dzejas diena". Iestudējums tapis 2021. gadā, un fragmenti no tā izskanēja arī tikko dzirdētajā ierakstā.