latvijasradio.lsm.lv - RSS

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta padomus, kā daudzstāvu mājā uzlabot vannas istabas konstrukcijas, lai vannas istaba būtu komfortabla un pasargāta no mitruma negatīvās ietekmes.

1.jautājums. Vēlos uzsākt remontu trīs stāvu ēkas trešā stāva dzīvokļa vannas istabā. Māja celta 1983.gadā. Līdz šim ir nomainīts tikai logs. Šobrīd nav ne mazākās nojausmas, kas notiek zem vannas istabas grīdas.

1.1. Kā un ar ko siltināt vannas istabas ārsienas un sienas kāpņu telpas pusē? Ārpusē starp stāvu pārsedzēm siena ir vien 8cm bieza, veidota no koka rāmja, apšūta ar šīferi un pildīta ar pakulām. Kāpņu telpas pusē mūrēts ķieģelis.

1.2. Kā vannas istabā veidot silto grīdu? Šobrīd pie -10 grādu sala telpā ir +19 un uz grīdas brīžiem veidojas sarma. Pārējā dzīvoklī zem koka grīdas, kas ir vienā līmenī ar vannas istabu, bija 27cm tukšums.

1.3. Pārējās telpās grīdas segumu izveidoju no 20cm beramā keramzīta, plēve, stiegrojošais siets ar nelielu distanci, 5cm betons un grīdas segums - lamināts ar korķa apakšklāju. Vai viss ir pareizi? Vai ko līdzīgu varu darīt arī vannas istabā? Tikai betonā iestrādājot apsildāmās grīdas caurules un pa virsu flīzes?

2.jautājums. Lauku māja. Grīdā zem koka dēļiem starp lāgām ir 10cm izdedžu kārta, ruberoīds, apakšā plāns, drupens betons un putekļu sausa smilts. Vai vajadzētu visu izņemt un siltināt pēc mūsdienu standartiem ar EPS un betonu. Pa virsu izdedžiem nevaru siltināt, jo griesti zemi. Vai no siltuma ekonomijas viedokļa atmaksāsies visu izņemt un pārbūvēt ar modernu siltināšanas materiālu?

3.jautājums. Iegādājos dzīvokli mājā, kurai sienās ir 15cm platas gaisa spraugas. Vai šajās spraugās, kā siltinājumu, drīkst pūst vati vai pildīt ar putuplasta bumbiņām? Sienas pēc tam no iekšpuses tiks siltinātas ar 15cm vati un rīģipsi.

4.jautājums. Ko likt starp koka dubultlogiem, lai neaizsalst stikli? Kad sāku kurināt plīti, viss pludo. Mājai malkas apkure un vecie koka logi.

Mums nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt. Tā Latvijas Radio uzsver Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Šodien, 26. janvārī, specdienests publicējis pērnā gada darbības pārskatu, kurā uzsvērts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Lai arī šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr vairākas pazīmes norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Turklāt savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās izvērš arī Ķīna.

Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā.

Specdienests vēsta, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai, Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos hibrīdinstrumentus, un arī veido jaunus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz valsti veic starptautisku spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Tāpat pārskatā norādīts, ka Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

Specdienesta vērtējumā, Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

--

Latvija jau tradicionāli uzsver, ka Krieviju zinot labāk, tāpēc skaidri Latvijas drošības dienestu brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu raisa īpašu uzmanību un satraukumu. Tā vēsta Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitāte asociētais profesors Māris Andžāns.

Vienlaikus pētnieks gan kritizē Satversmes aizsardzības birojs pērnā gada publisko pārskatu, norādot, ka tas ir vispārīgs un nesniedz jaunu informāciju. Tajā galvenokārt pārstāstītas jau zināmas Krievijas aktivitātes pret Latviju un Rietumiem, kā arī situācija Krievijā un Krievijas–Baltkrievijas attiecībās. Taču tajā trūkstot konkrētāku piemēru par apdraudējumu un skaidrāka redzējuma par to, kā valsts sevi varētu labāk aizsargāt. Kā piemēru Andžāns min tēzi, ka Krievijas uztvere par Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņaprāt, šis apgalvojums ir uzmanības vērts, taču pārskatā tam nav sniegts pietiekams pamatojums, un to šobrīd ir grūti pārbaudīt.

Satversmes aizsardzības birojs: Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās.

Satiksmes ministrs prasa precizēt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēja ziņojumu par jau izbūvētām daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija.

2025. gada vārds – "klausiņas", nevārds – "trigerēt", spārnotais teiciens – "Mēs visi esam vienā laivā!".

Pasaules kārtība strauji mainās – starptautiskās attiecībās Latvijai jābūt gatavai tam, ka pārmaiņas ierastajā realitātē ir neizbēgamas, un priekšā ir daudz kā nezināma.

Vai diasporas studentus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā? Un vai mūsu augstskolām ir, ko piedāvāt jauniešiem, kas apsver iespēju braukt studēt uz savu vai vecāku, pat vecvecāku dzimteni? To skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunā piedalās trīs diasporas studenti - Āris Putenis, Mikus Atvars un Agate Kontrerasa, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu un ziedojumu piesaistes nodaļas vadītāja Anita Straujuma, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju administrēšanas nodaļas projektu vadītāja Elīna Belecka, Latvijas Universitātes Ārvalstu studentu nodaļas vadītāja Zane Svilāne un Valsts izglītības attīstības aģentūras nodaļas "Study in Latvia" vadītāja Sintija Šmite-Tilika.

Pirms sešiem gadiem Latvijas Universitātes diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktajā pētījumā "Diasporas jauniešu piesaiste profesionālās un augstākās izglītības iestādēm Latvijā" secināts, ka aptuveni trīs ceturtdaļas diasporas jauniešu, kuri plāno turpināt mācības nākotnē, ir interesējušies par izglītības iespējām Latvijā. Vecāku vidū šī interese esot krietni mazāka. Visbiežāk par studijām Latvijā interesējas tie, kuri mācības domā turpināt bakalaura līmenī, mazāk - ja tas ir stāsts par profesionālo vai arodizglītību un doktorantūru. Un arī augstākās mācību iestādes arvien vairāk domā par to, kā orientēties uz diasporas jauniešiem kā mērķgrupu un nepieciešamību apzināt un pielāgoties viņu vajadzībām. Ir pieprasījums, būs piedāvājums. Vai otrādi - būs piedāvājums tad, ja ir pieprasījums? 

Kāda ir bērnu audzināšana skandināvu gaumē? Meklējam atbildi, iedvesmojoties no Helēnas Raselas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?".

Grāmatas autore ir britu žurnāliste, kura, dzīvojot Dānijā un tur audzinot savus trīs bērnus, vēro no malas un meklē atbildi uz jautājumu, kā tas var būt, ka tieši Ziemeļvalstīs, dzīvojot salīdzinoši skarbā klimatiskā vidē, izaug laimīgākie cilvēki pasaulē? 

Ģimenes studijā sarunājas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?" latviešu valodas tulkojuma redaktore Ilze Vācere, režisore, divu pieaugušu bērnu mamma Ilze Burkovska-Jakobsena, viņas bērni ir auguši Norvēģijā, piecu bērnu mamma Lelde Alksne, kura ar ģimeni atgriezusies Latvijā pēc ilgākas dzīves Norvēģijā un turpina bērnus audzināt "vikingu garā", divu bērnu mamma Sintija Potaičuka, kurā dzīvo Dānijā.

Ierakstā uzklausām Maiju Štrālu-Ibsenu, četru bērnu mammu, kura dzīvo Dānijā.

Piezīme. 2025. gada ANO ziņojumā par pasaules laimi, kurā valstu vieta noteikta, pamatojoties uz iedzīvotāju atbildēm par to, kā viņi paši vērtē savu dzīvi. Laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis: Somija ieņem 1. vietu, Dānija - otro, Islande - trešo, Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija - 7. vietu. Starp citu, pētnieku analizētajā periodā starp 2022. un 24. gadu Latvija ierindojusies tikai 51. vietā. 

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par Eiropu un tās globālo konkurētspēju – par „28. režīmu”, kā to sauc Briselē. Tā ieviešanu kā steidzamu un prioritāru Davosas ekonomikas forumā izziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Skaidrojam, kas tas pa režīmu un kāda no tā jēga?

Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad notika daudz interesantu notikumu, galvenokārt, protams, saistīti ar Trampa izgājieniem. Bet, ja pieturamies strikti pie ekonomikas un biznesa pasaules, tad viens no būtiskākajiem, ko gan aizēnoja viss iepriekš minētais, bija Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojums par „28. režīma” ieviešanu, jeb EU-INC.

Savā uzrunā Leiena brīdināja, ka “Eiropai ir jāpaātrina savi centieni neatkarības virzienā (..) un šobrīd par to jau ir izveidojusies reāla vienprātība”. Vienprātība pamatlīmenī, jeb mērķos, ko īsti ar EU-INC ir vēlme panākt, būtībā – apstādināt inovāciju un investīciju izaugsmes atpalicību no citiem pasaulē.