latvijasradio.lsm.lv - RSS

Televīzijas saturs pašiem mazākajiem – tiem, kuri skolā vēl neiet. Par izglītojoši izklaidējošajiem darbiem bērniem Kultūras rondo pārrunājam ar "Urga, Jo un Po" režisori Ilzi Lasmani-Broži un "Tutas lietu" radītāju, režisori Martu Selecku.

Cik viegli pārsātinātajā ārvalstu TV piedāvājumā ir iegūt bērnu uzmanību ar oriģinālsaturu latviešu valodā un ko tas prasa no veidotājiem?

Kādā krāmu tirdziņā režisors Toms Treinis iegādājās Ēriha Kestnera grāmatu “Mazais cilvēks”. Stāsts par piecus centimetrus nelielo Maksīti viņu tik ļoti piesaistīja, ka režisors izlēma darbu iestudēt uz teātra skatuves. Uz skatuves dēļiem nonācis stāsts, kuru viscaur caurvij cirka pasaule, lai gan pašu Tomu Treini bērnībā biedēja burvju triki. Kādēļ tad radusies šāda izrāde un kā tieši cirka pasauli ierauga paši aktieri?

Iestudējums “Mazais cilvēks” Valmieras teātrī ir izrāde jaunākā skolas vecuma bērniem.

Cilvēks un tenkas ir nesaraujamas stihijas - tā šķiet, vērojot cilvēces attīstību no tās pirmsākumiem. Valoda mums devusi šo aso ieroci - baumas, klačas un tenkas, radot ne vienu vien rokādi politiskajās un sociālajās sistēmās. Lai cik ļoti mēs uzticētos un paļautos faktos balstītiem datiem, baumas liek saspicēt ausis visiem. Vai tenkošana ir īpaša evolūcijas radīta izdzīvošanas stratēģija? Kāpēc mēs nevaram dzīvot bez klačām un kāda bija tenku nozīme vēsturē? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēsturnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks Gustavs Strenga, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Ernests Heminvejs reiz ir teicis, ka labākais ierocis pret meliem ir taisnība, bet ieroča pret tenkām nav. Tās nudien ir varens līdzeklis, ar kuru cilvēce jau izsenis ir izklaidējusies un arī radījusi ne vienu vien sociālo un politisko rokādi. Kāpēc mēs nevaram dzīvot bez klačām, kā tenkas glāba un postā dzina ļaudis viduslaikos un kā klačas nonāca medijos?

"No evolūcijas viedokļa baumas un klačas pieder informācijas apmaiņas. (..) Aprunāšana notiek, visi visus aprunā, tā ir diezgan normāla lieta, bet kritiskā domāšana netiek ievērota. Skaidrs, ka informācija netiek rūpīgi pārbaudīta - es dzirdēju, ka tā saka… Var teikt, ka tāds ir mūsu instinkts," skaidro Artūrs Utināns.

Diplomātijā oficiālie saturiskie vēstījumi ir svarīgi, bet vēl svarīgāk ir tas, kā šis saturs tiek pasniegts. Tēlaini izsakoties, saturu varam pielīdzināt dāvanai, kur ļoti nozīmīgs ir iesaiņojums, un šis iesaiņojums diplomātijā ir protokolārie žesti. Ja dāvana ir skaisti iesaiņota, tas atsvērs dāvanas saturisko mazumiņu, un otrādi - ja protokolārie žesti tīšuprāt vai neapzināti tiek pārkāpti vai ignorēti, tad pēc tam diplomātiem pat gadu desmitiem var būt jāstrādā, lai sasmeltu to, ko viens vai otrs politiķis, nezinot protokolārās nianses, ir sastrādājis. Tā šo smalkumu nozīmi skaidro diplomāte, lietišķās etiķetes un diplomātiskā protokola eksperte Sintija Stipre. Kas ietilpst šajos protokolārajos žestos?

Pirmais, kas nāk prātā, ja iedomājamies graudaugu ēdienus, noteikti ir putras. Kādus vēl garšīgus un veselīgus ēdienus var pagatavot no graudaugiem, īpaši pilngraudu, par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs.

Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore vērtē: "Ja mūsu ikdienas maltītē ceturto daļu aizņemtu pilngraudu produkti, mūsu pašsajūta noteikti uzlabotos." Kāpēc uzturā jālieto auzas, mieži un citi graudaugi, ierakstā skaidro Liene Sondore.

Ingmārs Ladigs mudina putru apliet iepriekšējā vakarā un uzbriedināt. Tad būs jāvāra īsāku laiku. Ja glabā termosā, no rīta jau būs gatava putra. No rīta var pielikt rīvētu ābolu, riekstus vai medu.

Ina Poliščenko iesaka graudaugus iesaka pievienot salātos.

Ingmārs Ladigs vērtē, ka katram ir jāatrod savi graudaugi, kam auzu pārslas, kam rīsi, prosa vai griķi.

Īsts ziemas ēdiens - kartupeļi kopā ar grūbām, apcepti sīpoli un vēl cauraudzītis. Kartupeļi ar grūbām veido zīdainu tekstūru. 

Pavāri iesaka jebkurus graudaugus iepriekš nedaudz pamērcēt, jeb "pabarot ar ūdeni, lai mazāku laiku aizņem vārīšana.

Ina Poliščenko atgādina, ka vērtīgāki ir tie graudaugi, kas mazāk apstrādāti. Neizmērcētas grūbas vārās ilgi. Tāpēc ir pērļu grūbas, bet tās ir apstrādātas. Pērļu grūbas iesaka ēst pirms miega, jo tās satur melatonīnu.

Rīsi – jo gaišāks, jo ātrāk var pagatavot, jo tumšāks, jo vērtīgāks. Rīsi draudzējas gan ar dārzeņiem, gan dažādām mērcēm un gaļu. 

"Šo ēdienu sabojāt nevar," pārliecināta Ina Poliščenko.

Kuskusu dēvē par "ātro graudaugu", ko iegūst no kviešu graudiem mehāniski. Bet to var pagatavot ātri. Var ievienot dārzeņus, gaļu vai zivi. Kuskusu aplej ar ūdeni vai buljonu, proporcijas 1:2. Ļoti uzbriedinātu kuskusu Ina Poliščenko iesaka uzcept kā kārtojumu pannā. Gana sātīgs un garšīgs, lai arī nav pats vērtīgākais.

Ina Poliščenko dalās ar maizes recepti no griķiem. Izvāra apmēram 200 g zaļos griķus, kas ir maigāki, pievieno ceļteku sēnalu pulveri divas ēdamkarotes. To ieliek maizes formā un cep. Tā ir maizes alternatīva. Būs blīvāka. Der tiek, kam ir kādas alerģijas. Var pielikt sēkliņas, riekstus. Ja negrib cukuru un miltus, laba alternatīva.

Ingmārs Ladigs norāda, ka kvinojā ir līdz 20% olbaltumvielas.

"Gatavošanas ziņā interesanta, jo pēc garšas un uzturvērtības ir pielīdzināma bietēm un spinātiem. Tur ir gan daudz dzelzs, gan dažādi savienojumi," turpina Ingmārs Ladigs.

Arī gatavojot kvinoju, viņš uz vienu glāzi graudu ņem divas glāzes šķidruma, novāra un var izmantot dažādi - var apcept ar dārzeņiem. Labi garšo ar sāļiem sieriem. Var izmantot salātos kā novārīti produktu.

Kvinoja arī ir dažādās krāsās un tas arī nosaka garšas intensitāti - jo gaišāka, jo garša būs maigāka, tumšāka - izteiksmīgāka garša.

Projektā "Rail Baltica" gan naudas piesaistē, gan darbos atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas. Premjerministre Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" atpalikšanu attaisno, stāstot, ka Latvijā jāuzbūvē dzelzceļa līnijas garākais posms. Bet tā ne tuvu nav taisnība. Par to "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Evita Puriņa.

Tāpat viņa skaidro, kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus, kas pēdējās nedēļās publicēti platformā "Facebook".

Stāsta komunikācijas eksperts, kādreizējais Latvijas Radio kolēģis un raidījumu veidotājs Ivars Svilāns; pārraides producente  — Inta Pīrāga

Tieši tagad jūsu smadzenes aktīvi… dzēš skaņas informāciju, turklāt, apzināti. Izklausās nedaudz satraucoši. Bet tā tas ir.

Katru brīdi, kad esam nomodā, mūsu dzirdes sistēma strādā. Tā saspiež haotisku, milzīgu skaņu plūsmu ap mums, saspiež nevis failos un skaitļos, bet gan vērtīgākā lietā — izdzīvošanā. Ilgi pirms inženieri izgudroja MP3 un citus skaņu saspiešanas algoritmus, evolūcija izgudroja savu skaņu saspiešanu. Un tā ir pārsteidzoši efektīva.

Pavisam vienkārša, ikdienišķa situācija: iedomājieties, ka stāvat uz rosīgas ielas. Garām brauc automašīnas. Soļi. Vējš. Sarunu fragmenti. Kaut kur tuvumā zvana telefons. Dzied putns. No kafejnīcas plūst mūzika.

Fiziski visas šīs skaņas nonāk jūsu ausīs vienlaikus — skaņas viļņi, kas saduras gaisā un pārklājas. Tomēr jūs tos neuztverat kā nesaprotamu trokšņu sienu. Jūs varat koncentrēties uz vienu balsi un ignorēt pārējo. Jūs pat varat sekot melodijai, kamēr blakus dārd satiksme. Tas ir tāpēc, ka smadzenes ir cītīgas datu apstrādātājas.

Cilvēki var dzirdēt aptuveni no 20 līdz 20 000 herciem. Viss, kas ir zem vai virs šī diapazona, mums vienkārši... neeksistē. Ultraskaņas aparāti, suņu svilpes, sikspārņu eholokācija — mūsu smadzenēm tie varētu būt tikpat labi klusums.

Tātad, to var izdzēst.

Auss ir daudz jutīgāka pret vidēja diapazona frekvencēm  — īpaši tām, kurās ir cilvēka runa. Evolūcija to ir noregulējusi, lai palīdzētu mums izdzīvot: dzirdēt balsis, brīdinājumus, tuvojošos soļus.

Un tad nāk viens no interesantākajiem smadzeņu trikiem: dzirdes jeb audio maskēšana.

Kad noteiktā frekvencē rodas skaļa skaņa, smadzenes īslaicīgi kļūst mazāk jutīgas pret klusākām skaņām tuvējās frekvencēs. Informācija joprojām ir fiziski klātesoša, bet smadzenes nolemj, ka tā nav apstrādes vērta. Tās to izdzēš.

Ja smadzenes apstrādātu katru skaņu pilnībā un pastāvīgi, mēs dažu sekunžu laikā tiktu pārslogoti. Tā vietā tās veic selektīvu saspiešanu, saglabājot svarīgo un atmetot to, kas nav svarīgs.

Un tas ir tieši tas, ko dara mūsdienu audio kodeki. Kad inženieri izstrādāja digitālo audio saspiešanu — MP3 un citus —, viņi nesāka ar jautājumu: "Kā mēs saglabāsim visu skaņu?" Viņi uzdeva citādu jautājumu: ko cilvēka auss patiesībā pamana? Atbilde izrādījās: daudz mazāk, nekā varētu domāt.

Saspiešanas algoritmi analizē skaņu tāpat kā dzirdes sistēma. Tie identificē, kuras frekvences ir dzirdamas, kuras maskē skaļākas skaņas un kuras detaļas smadzenes, visticamāk, neuztvers. Šīs detaļas tiek noņemtas, lai ietaupītu vietu.

Bet smadzenes dara kaut ko vēl iespaidīgāku. Tās ne tikai saspiež skaņu. Tās to rekonstruē. Mēs varam atpazīt pazīstamu balsi sliktā telefona savienojumā. Mēs varam saprast runu trokšņainā telpā. Mēs varam "dzirdēt" trūkstošās notis melodijā, ko labi zinām, pat ja daļa ir nesadzirdamas.

Cilvēka dzirde un smadzenes ir unikāls mehānisms — jaudīgākie procesori joprojām cīnās ar uzdevumiem, ko dzirdes sistēma veic bez piepūles: atdala balsis pūlī, identificē emocionālas nianses, lokalizē skaņu trīsdimensiju telpā. Ausis un smadzenes to dara reāllaikā, izmantojot apmēram tikpat daudz enerģijas kā ledusskapja spuldze.

Tehnoloģijas neizgudroja audio kompresiju. Tās mācījās no mums. Un nākamreiz, kad uzliksiet austiņas, straumēsiet dziesmu vai koncentrēsieties uz vienu balsi trokšņainā telpā, atcerieties: jūs nedzirdat visu. Jūs dzirdat to, kas ir svarīgs. Un tā varētu būt elegantākā jebkad radītā skaņas saspiešanas sistēma.

Atsauces:

The human auditory system

Absolute threshold of hearing

Nupat klajā nācis, kā viņi paši sevi dēvē - enerģiskās mūzikas apvienības „Rahu The Fool” jaunais albums „Uz deju grīdas”. Grupa kopā muzicē kopš 2016. gada un šogad atzīmēs 10 gadu jubileju. Februārī grupa rīkos vairākus koncertus, kuros sadarbībā ar biedrību „BaltFolk” aicinās piedzīvot mūziku ar visām maņām, tostarp apgūstot jaunus deju soļus.

„Kāda stila mūzika? Hmm… Ir viens tāds apzīmējums - pāķu džezs, kurš diezgan labi raksturo to, ko mēs darām.”

Tā mūzikas apvienības „Rahu the Fool” stilu raksturo tās dalībniece Lauma Bērza, turpinot iepazīstināt ar grupu: „Šogad svinēsim 10 gadu jubileju. Esam četri cilvēki. Mēs spēlējam pilnīgi akustisku mūziku uz īstiem instrumentiem. Uz instrumentiem, kuri skan bez elektrības. Tā ir vijole, kontrabass, ģitāra, vijole, mandolīna, saksofons, ukulele. Kā jūs dzirdat, instrumentu ir daudz vairāk, nekā cilvēku. Mēs visi arī dziedam.”

Debijas albums klajā nāca pirms astoņiem gadiem un Lauma joprojām atceras tā īpašo rokrakstu: „Bija klāt arī fotoalbums, kur mēs visi savācām bildes no savu senču trakajiem jaunības piedzīvojumiem.”

Toreiz dubultalbums tika nominēts „Zelta mikrofonam 2019” kategorijā „Tauta sun pasaules mūzika”, iegūstot balvu par labāko dizainu.

Nule kā iznākušais jaunākais albums „Uz deju grīdas” turpina apvienības rokrakstu. Tajā apkopota gan latviešu, gan amerikāņu un Eiropas deju mūzika.

Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados katru gadu samazināsies par 18 tūkstošiem cilvēku, un pēc 15 gadiem mūsu valstī dzīvos 1,6 miljoni iedzīvotāju. Tādu ainu atklāj domnīcas LaSER jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījums par to, kāda būs kļuvusi Latvija un tās iedzīvotāju struktūra demogrāfisko pārmaiņu ietekmē. Demogrāfe un pētījuma autore Zane Vārpiņa intervijā Latvijas Radio sacīja, ka dzimstība vēl samazināsies, taču stabilizēsies.

Lai pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju, būtu iespējams uzturēt stabilu elektroapgādi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūtā radīta sistēma un iekārtas prototips, kas laikus pamana traucējumus tīklā un tos novērš, tā mazinot elektrības pārrāvumu risku.