latvijasradio.lsm.lv - RSS

Amerikāņu kalniņi. Tā divos vārdos varētu raksturot Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) attiecības pirmajā gadā kopš Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā. Neraugoties uz solījumiem, Trampam nav izdevies izbeigt Krievijas karu Ukrainā. Tramps dažādos veidos vērsās pret ASV sabiedrotajiem Eiropā, bet tajā pašā laikā centās pielabināties Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, tādējādi nopietni vājinot transatlantisko aliansi. Baltijas valstis, ievērojami kāpinot savus aizsardzības izdevumus, vismaz pagaidām ir baudījušas Trampa administrācijas labvēlību. 

„Amerikas zelta laikmets sākas tieši tagad. No šīs dienas mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē. Mūs apskaudīs visas valstis, un mēs vairs neļausim sevi izmantot. Katrā Trampa administrācijas dienā man Amerika būs pirmajā vietā,” tā savā inaugurācijas runā pirms gada paziņoja Donalds Tramps.

Viņš šos solījumus ir centies īstenot.

Tramps uzskata, ka citas valstis ir ļaunprātīgi izmantojušas ASV tirdzniecības attiecībās. Tāpēc viņš vairumam ārvalstu ražojumu ir noteicis augstus ievedmuitas tarifus, iedragājot brīvu starptautisko tirdzniecību.

Tikpat pārliecināts Tramps ir par to, ka Eiropa un citi sabiedrotie gadu desmitiem nav pietiekami ieguldījuši savā aizsardzībā, paļaujoties uz ASV sniegtajām drošības garantijām.

Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā dižojās, ka viņš izbeigs Krievijas karu Ukrainā 24 stundās, taču šis solījums ir palicis neizpildīts.

Drošības pētniece un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa uzskata, ka Tramps pārvērtēja savas spējas.

„Tramps domāja, ka viņa iepriekš labās attiecības ar Putinu ļautu viņam vieglāk nonākt pie vienošanās. Un viņa pieeja arī ir bijusi pavisam atšķirīga. Ja ASV prezidenta Džo Baidena administrācija un eiropieši jau no paša sākuma nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu, tad Tramps uzskatīja, ka viņam ir jāizturas draudzīgāk pret Krieviju, piedāvājot tai iespēju atgūt iepriekšējo starptautisko statusu, iespēju atkal nopelnīt. Parādīt ne tikai cieņu, bet uzaicināt Putinu uz Aļasku un uzņemt tā kā nevienu, tā kā neuzņem pat karaļus, cerībā, ka tad varētu būt iespēja tikt pie risinājuma. Bet viņam neizdevās. Viņam neizdevās pierunāt Putinu, jo Putins nevēlas izbeigt karu. Un, ņemot vērā, ka Ukraina vēlas turpināt pastāvēt, un tas nav izvēles jautājums, vai Ukraina turpinās cīnīties vai nē, tad joprojām viss ir strupceļā,” Bērziņa sacīja intervijā Latvijas Radio.

Latvijas mazā atvērtā ekonomika, protams, ir pakļauta visam, kas notiek apkārt, un tagad var rasties papildus bažas. Tā, jautāts par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem Eiropai un to iespējamo ietekmi uz Latviju, sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.

Viņš uzsvēra, ka Eiropai būtu jāpaliek nelokāmai un jādemonstrē arī sava nostāja.

Jauno gadu Liepājas Simfoniskais orķestris iesācis ar jaunu koncertiestudējumu bērnu auditorijai, atskaņojot Antonio Vivaldi „Četrus gadalaikus”. Orķestris turpina veiksmīgo sadarbību ar režisoru Ģirtu Šoli, kurš šoreiz orķestra projektā iesaistījis aktieri un režisoru Rihardu Zelezņevu. Koncertuzvedumam piesaistīta arī tērpu māksliniece Ivonna Kalita, savukārt, solo atskaņoja orķestra pirmā vijole – Līga Baltābola. Koncertuzvedums ir viens no kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” projektiem.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķis un šajā reizē diriģents Reinis Lapa atklāj, ka iepriekšējā pieredze jau parādījusi, cik svarīgi ir noturēt bērnu uzmanību, atskaņojot simfonisko mūziku. Pagājušā gada sākumā kopā ar Ģirtu Šoli iestudētais koncertuzvedums “Pēterītis un vilks” guva lielu atzinību ne tikai Liepājā, bet arī citās Latvijas pilsētās.

Kādi ir iesējamie rīcības varianti, ja daudzstāvu ēkas kāpņu telpā caur sienu blokiem ieplūst nokrišņu ūdens un mitrums. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis, padomi un ieteikumi.

1.jautājums. Gribam izremontēt kāpņu telpas daudzstāvu mājā. Lietus laikā pie stipra sānvēja pa bloku savienojumiem no ārpuses nāk ūdens. Ko Jūs ieteiktu šajā situācijā? Vai ir kāds līdzeklis ar ko pārklāt bloku savienojumus? Varbūt likt kaut kādu pārklājumu no ārpuses, lai ūdens netiek uz blokiem?

2.jautājums. Pagājušajā gadā ielieti pamati, lai šogad būvētu vienstāva gāzbetona bloku māju. Ir daži jautājumi.

2.1. Lentveida pamatiem neizdevās noturēt horizontālo līmeni (augstums staigā 1,5 - 2cm robežās). Vai šādu kļūmi var labot ar mūrjavas slāni uz kura tiek mūrēta pirmā bloku rinda?

2.2. Kādu horizontālo hidroizolāciju izvēlēties? Redzētas dažādas, gan šķidrā vaidā, gan ruļļos, gan kombinēts variants. Ko Jūs ieteiktu?

2.3. Kā grīdā iestrādāt komunikāciju caurules(kanalizāciju un ūdensvadu), lai siltās grīdas putuplastu nebūtu jādeformē un jāgraiza? Ir variants izmantot šķidro putuplastu. Kādi ir šķidrā putuplasta plusi un mīnusi?

2.4. Gāzbetona bloki 30cm, 15cm cietā akmens vate, koka dēļu apdare. Dzirdēti gadījumi, ka bloka un vates saskares punktā veidojas mitrums. Zem vates atklājas slapji un mīksti bloki. Vai tie varētu būt atsevišķi gadījumi vai būvnieku nekompetence?

3.jautājums. Divstāvu māja celta 80/90. gados ar lielām pagraba telpām, kuras vēlamies izveidot apdzīvojamas. Otrajā stāvā māja siltināta ar skaidu cementu, pirmais stāvs apšūts ar lodes ķieģeļiem. Otrajā stāvā divas mājas puses ar slīpumu, kas ir milzīgs aukstuma avots. Bažas, ka no ārpuses būs jāveic pamatīga rekonstrukcija. Gribam saprast, kas būtu patiesi labāk. Kur, piemēram, būtu laba ideja likt siltās grīdas. Vai pagrabu siltinot jārok un jāsiltina no ārpuses, vai labāk no iekšpuses. Jautājumu daudz. Cenšamies rast atbildes, bet ļoti gribētos, lai kāds palīdz neiešaut pašiem kājā ar neveiksmīgiem lēmumiem.

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā. Baltā nama saimnieks Donalds Tramps paziņojis par tarifiem vairākām Eiropas valstīm, kas būtībā nozīmē tirdzniecības kar ar visu Eiropas Savienību. Eiropieši tagad gatavo atbildi un no valstu līderu paziņojumiem noprotams, ka negrasās piekāpties Trampa spiedienam. Un attiecību pasliktināšanās starp sabiedrotajiem ir tieši tas, uz ko cer Kremlī. 

Eiropiešu stingrā reakcija attiecībā uz Grenlandi acīmredzot radījusi ASV prezidentā neapmierinātību un viņš ir nolēmis, ka ar ievedmuitas uzlikšanu vairākām valstīm varēs ietekmēt Eiropu un iegūt Grenlandi. No 1.februāra Dānijai, Norvēģijai, Zviedrijai, Francijai, Vācijai, Lielbritānijai, Nīderlandei un Somijai, valstīm, kas nosūtīja militāros spēkus uz Grenlandi, ASV piemēros 20% ievedmuitu. Eiropieši, protams, ir šokēti, taču izskatās, ka ir noskaņoti kareivīgi, par ko liecina vairāku līderu izteikumi. Stingra nostāja ir bijusi un joprojām ir arī Norvēģijai.

--

Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ. Tā pavēstījusi Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc Trampa draudiem noteikt papildu 10 % muitas tarifus tām Eiropas valstīm, kas pretosies viņa iecerei pārņemt Grenlandi ASV kontrolē, Eiropas Savienība apsver atbildes soļus. Starp tiem – muitas tarifi improtam no ASV 93 miljardu eiro apmērā vai ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum. Tā raksta laikraksts “The Financial Times”. Latvijas amatpersonas Trampa rīcību vērtē piesardzīgi, savukārt uzņēmēji pieļauj, ka jaunie tarifi netieši skartu arī Latviju.

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā.

Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ.

Kijivā jopojām daļa naudstāvu dzīvojamo ēku bez apkures un elektrības.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Bērnu aizsardzības centram šogad būs Bērna mājas paplašināšana.

Tiesībsardze saņēmusi sūdzības, ka Rīgā profesionālās izgltības skolās pusaudžiem, kas nāk no trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm, nenodrošina brīvpusdienas.

Ne tikai Latvijas lauksaimnieki ir bažīgi par nule kā Eiropas Savienības parakstīto „Mercosur” līgumu. Arī kokrūpnieki pagaidām lielus ieguvumus neredz.

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs startēs vēsturiski lielākā Latvijas delegācija.

Lai mudinātu latviešu atgriezties vai pārcelties uz dzimteni, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīkos tiešsaistes seminārus  "Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā mainījies jautājumu loks, kas interesē tautiešus, kuri apsver atgriešanos, un kā transformējušās arī atbalsta iespējas?

Raidījumā diskutē Nodarbinātības valsts aģentūra EURES projekta vadītāja Līga Baufale, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule.

Pērn uz dzīvi Latvijā ar reemigrācijas koordinatoru palīdzību atgriezās 882 Latvijas valstspiederīgo. Tas, izrādās, ir ap 100 cilvēku vairāk, nekā tas bija gadu iepriekš. Ja paskatāmies uz valstīm, no kurienes tautieši atgriežas, allaž topā ir Lielbritānija, Norvēģija, Vācija. Mēdz būt arī attālākas valstis, un mēdz būt arī tādi cilvēki, kuri nevis tikai pēdējos gadus ir bijuši prom, bet pat 20 un varbūt kāds pat ilgāk ir bijis prom no Latvijas. Kāpēc cilvēki pēc ilgākas prombūtnes pieņem lēmumu atgriezties, un par to, cik tad vienkārši ir atjaunot saikni ar dzimto valsti, arī par izaicinājumiem, kas gaida, gan meklējot darbu, gan dzīvesvietu, saruna šajā reizē.

Māsu kompetences un lomu skolas ikdienā ir aktualizējis Latvijas radio Ziņu dienesta kolēģu gatavotais sižets par insulīna injicēšanu bērniem, kuriem tas vajadzīgs? Izrādās, ir dažas skolas, kur šāda palīdzība skolēniem ir atteikta. Citviet savukārt māsas to dara. Atbildīgo institūciju domas dalās, un iespējams, ka šeit varbūt darbojas tā sauktais cilvēka faktors, ka daļa profesionāļu rīkojas, meklējot pamatojumu normatīvajos aktos, daļa vadās pēc saviem ieskatiem vai pārliecības. Bet ko tad dara medicīnas māsa skolā mūsdienās?

Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Iveta Krastiņa-Paegle, Ādažu vidusskolas māsa Rita Zakare un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

Krustpunktā Lielā intervija: uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots.

Savulaik Latvijas Radio ēterā pasaules notikumu apskatos piedalījās jauns puisis vārdā Aivars Markots. Bet vēl pirms Latvija pilnībā atguva neatkarību viņš darbu radio pameta, vēlāk iesaistījās diplomātijas dienestā, bija arī pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa komandā. Jau ļoti sen viņš ir prom no ārlietu resora, bet acīmredzot sekot līdzi pasaules notikumiem - tā ir viņa sirds lieta, jo sociālo tīklu kontos aktīvi komentē notiekošo.