latvijasradio.lsm.lv - RSS

Lai mudinātu latviešu atgriezties vai pārcelties uz dzimteni, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīkos tiešsaistes seminārus  "Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā mainījies jautājumu loks, kas interesē tautiešus, kuri apsver atgriešanos, un kā transformējušās arī atbalsta iespējas?

Raidījumā diskutē Nodarbinātības valsts aģentūra EURES projekta vadītāja Līga Baufale, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca un Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule.

Pērn uz dzīvi Latvijā ar reemigrācijas koordinatoru palīdzību atgriezās 882 Latvijas valstspiederīgo. Tas, izrādās, ir ap 100 cilvēku vairāk, nekā tas bija gadu iepriekš. Ja paskatāmies uz valstīm, no kurienes tautieši atgriežas, allaž topā ir Lielbritānija, Norvēģija, Vācija. Mēdz būt arī attālākas valstis, un mēdz būt arī tādi cilvēki, kuri nevis tikai pēdējos gadus ir bijuši prom, bet pat 20 un varbūt kāds pat ilgāk ir bijis prom no Latvijas. Kāpēc cilvēki pēc ilgākas prombūtnes pieņem lēmumu atgriezties, un par to, cik tad vienkārši ir atjaunot saikni ar dzimto valsti, arī par izaicinājumiem, kas gaida, gan meklējot darbu, gan dzīvesvietu, saruna šajā reizē.

Māsu kompetences un lomu skolas ikdienā ir aktualizējis Latvijas radio Ziņu dienesta kolēģu gatavotais sižets par insulīna injicēšanu bērniem, kuriem tas vajadzīgs? Izrādās, ir dažas skolas, kur šāda palīdzība skolēniem ir atteikta. Citviet savukārt māsas to dara. Atbildīgo institūciju domas dalās, un iespējams, ka šeit varbūt darbojas tā sauktais cilvēka faktors, ka daļa profesionāļu rīkojas, meklējot pamatojumu normatīvajos aktos, daļa vadās pēc saviem ieskatiem vai pārliecības. Bet ko tad dara medicīnas māsa skolā mūsdienās?

Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Iveta Krastiņa-Paegle, Ādažu vidusskolas māsa Rita Zakare un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

Krustpunktā Lielā intervija: uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots.

Savulaik Latvijas Radio ēterā pasaules notikumu apskatos piedalījās jauns puisis vārdā Aivars Markots. Bet vēl pirms Latvija pilnībā atguva neatkarību viņš darbu radio pameta, vēlāk iesaistījās diplomātijas dienestā, bija arī pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa komandā. Jau ļoti sen viņš ir prom no ārlietu resora, bet acīmredzot sekot līdzi pasaules notikumiem - tā ir viņa sirds lieta, jo sociālo tīklu kontos aktīvi komentē notiekošo.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par zināšanām un, kā tās pelna vai nepelna naudu. Kā arī par to, kādas mūsu dzīvi ietekmējošas izmaiņas gaidāmas šogad.

Par mazliet paredzamākām izmaiņām runājot. Tās sākušās jau 2025. gadā, bet šogad līdz kaut kādam rezultātam būtu jānonāk vairākām nopietnām diskusijām, kas ietekmēs to, kā strādās uzņēmēji un kā dzīvosim arī tie, kas naudu tērē un pelna algotā darbā.

Diskusijas par Darba likumu pērn šķiet vairāk dzīvoja pa strupceļiem, darba devējiem un ņēmējiem nespējot nonākt pie kompromisa, bet agri vai vēlu risinājums būs jāatrod. Tur diskusija par virsstundu samaksu un citiem jautājumiem. Bet kā seminārā par izmaiņām norāda „PwC Legal” vadošā partnere Latvijā Anete Puče-Dimitrovska, ir viens interesants jauninājums.

Noteikti arī jau pavisam drīz redzēsim to, kā Latvijā ieviesīs direktīvu par vienlīdzīgu darba samaksu un tas darba devējiem varētu mainīt spēles noteikumus.

Eiropas Kinoakadēmija nosaukusi Eiropas kino industrijas izcilības. Berlīnē aizvadīta Eiropas kino balvas 38. ceremonija, kurā apbalvoja 2025. gada labākās filmas un kino māksliniekus. Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) gada filmas balvu žūrija šogad piešķīra Joahima Trīra filmai "Sentimentāla vērtība". 

Iespaidus Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā un pārdomas par Eiropas kino Kultūras rondo pārrunājam ar kino kritiķēm Kristīni Simsoni un Dairu Āboliņu.

Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanā klāt bija arī Latvijas Sabiedriskais medijs, sekojot līdzi mūsu „Dieva suņa” gaitām, kas bija nominēts animācijas filmu kategorijā un, lai gan balvu šoreiz neieguva, starptautiskajai kino pasaulei spoži apliecināja, cik dažāda animācijas valoda var nākt arī no tik nelielas valsts kā Latvija. Balvu šajā kategorijā ieguva franču zinātniskās fantastikas filma bērniem „Arco”.

Eiropas Kinoakadēmija nosaukusi Eiropas kino industrijas izcilības. Balvu pasniegšanā klāt bija arī Latvijas Sabiedriskais medijs, sekojot līdzi mūsu „Dieva suņa” gaitām, kas bija nominēts animācijas filmu kategorijā. Lai gan filma balvu šoreiz neieguva, starptautiskajai kino pasaulei spoži apliecināja, cik dažāda animācijas valoda var nākt arī no tik nelielas valsts kā Latvija.

““Dieva suns” ir “smagais metāls”. Rotoskopēta animācijas filma, kuras darbība risinās 17. gadsimta Baltijā, par raganu medībām, vilkati un sātana pautiem. Murgs, kuru nespēsiet aizmirst,”  tik krāšņi animācijas pieciniekā Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā tika pieteikta brāļu Ābeļu filma, nešaubīgi izceļoties uz ierastā bērnu un ģimenes animācijas fona.

Balvu animācijas filmu kategorijā ieguva franču zinātniskās fantastikas filma bērniem „Arco”.

Kad svētdienas rītā tiekamies ar “Dieva suņa” komandu – režisoriem Lauri un Raiti Ābelēm, mākslinieku Hariju Grundmani un scenāristu Ivo Briedi – viņu noskaņojums ir neviltoti pacilāts, un par neiegūto balvu viņi daudz nebēdā. Lielāki par balvu ir citi ieguvumi. Brāļi smejas, ka ballītē pēc ceremonijas sadraudzējušies ar slaveno katalāņu aktieri Serdži Lopezu (Sergi López), kurš bija nominēts par lomu filmā “Sirāts”, un aicināšot viņu spēlēt savā nākamajā filmā “Vāgners un Sātans”. Scenārists Ivo Briedis saticis un pie saviem studentiem uz Rīgu uzaicinājis britu avangarda klasiķi Džonu Smitu.

Vārdu sakot, “Dieva suņa” starptautiskā parāde atvērusi durvis personiskiem kontaktiem, saka Lauris Ābele. Tas viņam ir svarīgākais. Raitis Ābele piekrīt.

Eiropas Kinoakadēmijas balvai šogad esot tikuši izskatīti 42 animācijas filmu pieteikumi, tātad izredzes tikt nominantu pieciniekā bija vairāk nekā viens pret astoņi. ASV strādājošais filmas itāļu producents ar skanīgo vārdu Džovanni Labadesa (Giovanni Labadessa) “Dieva suņa” iekļūšanu starp nominantiem vērtē kā veselīgu attieksmi pret Eiropas kino daudzveidību.

Ja Zemi pēc daudziem tūkstošiem gadu apciemotu kādas svešas būtnes, ko tās uzzinātu, veicot izrakumus? Kādas liecības par mūsu sadzīvi un saimniekošanu uz planētas Zeme 21. gadsimtā glabā nogulumi? Plastmasa, radiācija, betons un sintētiskais tekstils - kas paliks zemē tūkstošiem gadu? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis, radiācijas ķīmiķe, zinātniskā konsultante Gunta Ķizāne un hidrobioloģe, zinātniskā institūta BIOR Akvakultūras pētniecības un inovāciju infrastruktūras centra vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča.

Latvijas arheologu biedrība par Latvijas 2026. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies divus blakus esošus pilskalnus – Grebu pilskalnu un Grebu Bļodas kalnu – pilskalnu, kas atrodas Dikļu pagastā Valmieras novadā. Starp citu, abus pilskalnus pirmais uzmērījis Ernests Brastiņš un viņš arī pirmais izteicis ideju, ka Grebu pilskalnu vai šo apkārtni varētu saistīt ar iespējamo Metsepoles zemes centru jeb Metsepoles pils atrašanās vietu.

Gada arheoloģiskais piemineklis ir nominācija, ko līdzās citiem Latvijas dabas un kultūrvēstures simboliem kopš 2014. gada nosauc Latvijas Arheologu biedrība. Pirmo reizi šī nominācija savulaik piešķirta Veckuldīgas pilskalnam, pagājušajā gadā - Lagzdīnes pilskalnam, taču tie nav tikai pilskalni, kas iegūst nomināciju, tās bijušas arī upuralas, senpilsētas un citas vietas. Saruna ar Mārci Kalniņu, Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētāju, viņš arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs un eksperts.

Vispirms interesējamies, pēc kāda principa tiek noteikts gada arheoloģiskā pieminekļa statuss. Vai tā ir vieta, kas daudz pētīta? Varbūt pretēji - tāda, par kuru trūkst pētījumu? Iespējams, kāda mistiska senvieta. Mārcis Kalniņš norāda, ka visi šie faktori var kalpot kā noteicošie.