latvijasradio.lsm.lv - RSS

Konstatējot būtiskas nepilnības, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") izdevis rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma apturēšanu daļās, kas prettiesiski nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju un saules paneļu parku, attīstībai. 

Pašvaldības ir jau iepriekš norādījušas, ka lielākā daļa iecerēta vēja parka teritorijas atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs, un šāda būvniecība tur nav pieļaujama.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vērtējot abu pašvaldību plānojumus, secinājusi, ka tajos noteiktie ierobežojumi nav savietojami ar abu novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kas vērstas uz atjaunīgo energoresursu ražošanu. 

VARAM secinājusi, ka plānojumi būtiski ierobežo atjaunīgo energoresursu attīstību, nonākot pretrunā ar valsts mērķiem enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamiem resursiem. 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija aizvadījusi jau ceturto sēdi par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē.

2026. gadā ugunsgrēkos Latvijā dzīvību zaudējuši jau seši cilvēki.

Sākusies ieteikšanās bezmaksas latviešu valodas kursiem Rīgā - vismaz 596 pieaugušie rīdzinieki šogad varēs apgūt latviešu valodu kursos, kurus atbalsta Rīgas pašvaldība.

ASV prokurori sāk kriminālizmeklēšanu pret Federālo rezervju sistēmas vadītāju.

Dzīvojam laikā, kad mūsu domas un mūsu rīcību lielā mērā ietekmē un nosaka tieši ģeopolitiskā situācija. Drošība sākas ar tevi — tā ir atziņa, kas aktuāla, domājot par diasporas iesaisti Latvijas civilajā aizsardzībā. Par to, kāda ir diasporas loma civilās aizsardzības stiprināšanā, cik informēta ir diaspora, kādi konkrēti soļi sperami, lai  iesaistītu diasporu kopējās drošības telpas stiprināšanā krīzes situācijas, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Latvijas platformas attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers, Eiropas Latviešu apvienības Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte un Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājas vietniece, arī pilsoniskās līdzdalības referente Kristīne Krauze. 

Aizsardzības ministrija līdz 14. janvārim aicina Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pietiekties Valsts aizsardzības dienestam, kas sāksies jūlijā. Tas būs jau septītais iesaukums Valsts aizsardzības dienestā. Kas motivē jauniešus pieteikties dienestam brīvprātīgi un kādas atziņas ir tiem, kuri savu pienākumi pret valsti jau ir izpildījuši?

Ģimenes studijā diskutē virsleitnants, Valsts aizsardzības dienesta 2025. gada 2. kursa priekšnieks Roberts Āls, kā arī trīs jaunieši, kas izgājuši Valsts aizsardzības dienestu un bija tam pieteikušies brīvprātīgi: karavīrs Ralfs Marks Miglāns, kurš pēc Valsts aizsardzības dienesta izvēlējies palikt profesionālajā dienestā, Kristers Kubliņš, kurš pēc Valsts aizsardzības dienesta turpina studijas, izmantojot arī iespēju mācīties budžeta grupā, un izdevējs un rezerves karavīrs Valters Dakša.

Gaidot Saeimas vēlēšanas arvien interesantāk ir paraudzīties socioloģiskajās aptaujās, to grib gan politiķi, lai saprastu savas izredzes, gan vēlētāji, lai saprastu, kas tos sagaida nākamajā politiskajā ciklā. Par socioloģiju un jautājumiem, kas vēlētājiem būtiski, Krustpunktā saruna ar socioloģisko pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Raidīums Pievienotā vērtība aizrit kapitāla tirgus un Baltijas biržas zīmē. Atskats, kāds bijis 2025. gads Baltijas un Rīgas biržā un kas būtu jādara, lai nākamie būtu vēl veiksmīgāki.

Aizvadītais gads Baltijas kapitāla tirgū jeb biržā ir pagājis obligāciju zīmē, vairāk nekā 60 jaunas obligāciju emisijas, turklāt lielākoties veiksmīgas. Uzņēmumi biržā no investoriem piesaistījuši vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir pusotru reizi vairāk nekā vēl gadu iepriekš, jeb trīs reizes vairāk nekā aizpagājušajā gadā. Par aizvadīto gadu biržā un nākotnes perspektīvām saruna ar Latvijā vienīgās regulētās biržas - "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāju Lieni Dubavu. 

Rīt, 13. janvārī, gaidāma Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslu kritikā pasniegšanas ceremonija jeb "NN nakts". Šogad ceremonija no Jaunā Rīgas teātra būs pārcēlusies uz Latvijas Radio 1. studiju, un to varēs vērot arī tiešraidē portālos Satori.lv  un LSM.lv.

Klasikas studijā tiekamies ar Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu, jautājot, vai arī viņš pats lasa recenzijas un par kādiem mākslas apcirkņiem viņam tās patīk lasīt?

"Tas nav tikai tāpēc, ka esmu pagājušajā pavasarī kļuvis par Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāju.

Man jau izsenis patīk tie vērtējumi, kuros ir tāda krietna deva vispārēja kultūrvēsturiska konteksta. Tieši tas, ko savulaik darīja arī Normunds Naumanis.

Mēs ne tikai atstāstām redzētā vai izlasītā, vai noklausītā iespaidus, bet mēs tos mēģinām redzēt noteiktās pasaules kopsakarībās, laikmetīguma kopsakarībās kontekstā ar citiem klasikas zināmiem darbiem, kur ir risināti tie paši fundamentālie, vispārcilvēciskie jautājumi vai tie paši sociāli aktīvie jautājumi. Tad ir baigais „smeķis” un garša lasīt. Pirmkārt, tu pats jau arī dažreiz zini, uz ko tā atsauce ir, un tu vari to samērot ar savu kultūras bagāžu. Vai vēl labāk – tu uzzini, kas ar ko smuki savelkas kopā. Tās ir tās man mīļotākās no recenzijām.

Nevar teikt, ka es izlasu visu, kas ir mākslā kritikā Latvijā uzrakstīts. Bet zini, kas to dara? Normunda Naumaņa biedrības žūrija! To viņi katru gadu novembra beigās, decembra sākumā ļoti rūpīgi izdara."