LSMnīca

"Dziesmusvētku tīklos" noslēdzošajā sarunā dzirdēsim viesus, kas vistiešāk bijuši klāt sēriju plānošanā un tapšanā. Linards Kalniņš uz raidījuma abām sezonām un šī gada notikušajiem dziesmu un deju svētkiem palūkosies kopā ar pirmās sezonas vadītāju, sociologu, LU LFMI pētnieku, JVLMA vieslektoru Jāni Daugavieti un "Radio Naba" raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" producenti un LU Kultūras centra projektu koordinatori Ievu Jurgu.

"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

Dziesmu un deju svētku organizatori oficiālajā mājaslapā svētkus definē šādi: "Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības." Šis apgalvojums par latviešu apvienošanu visā pasaulē vēl joprojām ir diskutabls un risināms, jo, lai svētkos varētu piedalīties visi, uz nākamajiem svētkiem ir jāizpilda atliktie mājasdarbi.

Trešajā "Dziesmusvētku tīklos" sērijā ar viedokli, novērojumiem un ierosinājumiem dalās teātra un koncertpasākumu režisors, koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" režisors Juris Jonelis, fonda un kora "Nāc līdzās" dibinātāja, deju kolektīva "Latve" vadītāja un psiholoģe Sarma Freiberga un scenogrāfs, dziesmu un deju svētku ilggadējs mākslinieks, jaunās dziesmu svētku estrādes "Sidraba birzs" koncepcijas autors Ivars Mailītis. Sarunu vada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas docētājs Linards Kalniņš.

"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

Šīs sērijas tēma un viesu pieredze vislabāk ataino paša raidījuma cikla "Dziesmusvētku tīklos" nosaukuma rašanos. Proti, kas ir tie tīkli, kanāli, tilti, caur kuriem sabiedrība uzzina par dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir tik ilga un pamatīga, ka, pat nebūdami šo svētku dalībnieki un apmeklētāji, varam (bieži vien pat neapzināti) kļūt par svētku vēstnešiem, ievelkot pavisam jaunus cilvēkus svētku tīklos. Latvijai ir, ar ko lepoties, un šo svētku lepnumu ir visas iespējas rādīt visai pasaulei.

Trešajā sērijā "Dziesmusvētku tīklos" ar savu viedokli un novērojumiem dalās reklāmiste, radošā direktore un "Šķībo dziesmu svētku" ("Drosmīgo dziesmu svētku") idejas autore Una Rozenbauma, Jaunā Rīgas teātra aktieris un zīmējumu grāmatas "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs" autors Vilis Daudziņš, žurnāliste un viena no seriāla "Kolektīvs" producentēm Zane Ozoliņa. Sarunu vada un šajā reizē arī iesaistās – datu zinātnieks un kormūzikas, rokmūzikas entuziasts Linards Kalniņš.

"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

"Dziesmusvētku tīklos" turpinājuma otrajā sērijā ar saviem novērojumiem un viedokli dalās bulgāru-skotu izcelsmes komponists, diriģents un Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs Aleksandrs Tomass Metjusons; Rīgas Projektu kora līdzdibinātāja, koriste un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova; operdziedātāja, latviešu valodas pasniedzēja un Latviešu kora ārzemniekiem ("Latvian Choir for Expats") vadītāja Tīna Gelnere. Sarunu vada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas docētājs un datu zinātnieks Linards Kalniņš.

Dziesmu svētku kontekstā, runājot par ārzemniekiem, pārsvarā tiek domāts diasporas un mazākumtautību līmenī. Tajā pašā laikā arvien vairāk savus nospiedumus latviešu kultūrā un amatiermākslā atstāj arī Latvijā dzīvojoši ārzemnieki – cilvēki, kas sevi uzlūko kā Latvijai un tās kultūrai piederīgus. Lai turpinātu dziesmu un deju svētkus kā ilgtspējīgu tradīciju un runātu par svētkiem arī pēc nākamajiem 150 gadiem, ir svarīgi un veselīgi ņemt vērā jaunus amatiermākslas modeļus, mākslinieciskās idejas un dalībnieku, apmeklētāju ieteikumus.

"Dziesmusvētkiem vajadzētu transparentāku procesu. Jo kurš maksā par dziesmu svētkiem? Tas ir tāpat kā mans darbs teātrī – tie ir nodokļi. Es jūtos savā jomā atbildīgs pret visu sabiedrību par to, ko es daru, rūpējoties par kvalitāti. Es domāju, ka dziesmu svētku organizatoriem ir jābūt tādai pašai atbildībai," uzsver sarunas viesis, komponists, diriģents un Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs Aleksandrs Tomass Metjusons.

"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

Kā pirmie viesi uz sarunu aicināti muzikologi, mākslas zinātņu doktori un Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI) pētnieki Ilze Šarkovska-Liepiņa un Arnolds Klotiņš. Raidījuma sarunas pamatam izvēlēta šī gada Dziesmu svētkos iznākusi kolektīvā monogrāfija "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas", kuras tapšanā un plānošanā iesaistīti abi aicinātie sarunu dalībnieki. Svaigu skatījumu dziesmu svētku procesam un norisēm piešķir jaunais raidījuma vadītājs Linards Kalniņš, ikdienā zināms kā datu zinātnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docētājs un kormūzikas, rokmūzikas entuziasts.

Ir pagājuši 150 gadi kopš I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki). Par svētku nozīmi un tās nepieciešamību šajā, 2023. gadā ir runāts daudz, bet brīžiem tiek piemirsts, ka daudz svarīgāk par svētku filozofijas un komunikācijas uzturēšanu ir atgriezties pie svētku vēstures iepazīšanas. Tas nav nekas jauns, bet atgādināt nepieciešams vēl un vēl – mums jāiepazīst vēsture, tostarp dziesmu svētku vēsture, jo tās pētīšana palīdz mums izprast, kā pagātnes notikumi ir ietekmējuši šodienas notikumus. Ar pagātnes atziņām mēs uzzinām ne tikai par sevi, bet attīstām spēju izvairīties no kļūdām (kas arī trenējama prasme) un veidot labākus risinājumus priekšdienām. Vēsture var būt labākais skolotājs, – vai mācēsim to izmantot?

Atbildot uz jautājumu par dziesmu svētku repertuāra apjomu un cik tas ir "panesams" dalībniekiem un svētku apmeklētājiem, Arnolds Klotiņš uzsver: "Es domāju, ka dziesmu svētkiem ir jāsargās no tādas patērētāju ideoloģijas. Patērētāju kultūrai ir tā – arvien vairāk, arvien vairāk, arvien vairāk, arvien vairāk. Tad rodas jautājums – cik tālu var iet vairāk. Cik tālu var iet dziesmu svētki garumā, cik tālu var iet kora virtuozitātē utt. Man liekas, ka dziesmu svētkiem tomēr kā tradicionāliem svētkiem ar to nevajadzētu aizrauties." Skatoties uz priekšdienām, Ilze Šarkovska-Liepiņa novēl dalībniekiem un organizatoriem atcerēties būt dedzīgiem ne tikai tradīcijas labā, bet arī mūzikas, ideju un kopības labā.

"Dziesmusvētku tīklos" otrā sezona tapusi speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". Raidījumu veido "Radio Naba" autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis, Uldis Gedra un Madars Štramdiers. Finansē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.