LSMnīca

Raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar aktrisi, runas pedagoģi, mākslas zinātņu doktori, Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori Zani Daudziņu, kas regulāri vada publiskās runas seminārus daudzu un dažādu profesiju pārstāvjiem, kā arī vada praktiskās runas nodarbības Latvijas Radio un LTV darbiniekiem; tēmu komentē arī žurnālisti Jānis Geste un Valdis Melderis.

Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.

Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

Kārlis Matisāns ir fitnesa treneris, kurš trenē arī citus trenerus, taču savas darba gaitas savulaik viņš sāka ofisā pie datora. Ar skaudriem piemēriem no savu tuvinieku dzīves viņš atskārta, cik liela nozīme ir kustībai un dzīvesveidam, ja grib nodzīvot garu, kvalitatīvu mūžu un labā veselībā sagaidīt vecumdienas. 

Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.

Vairāk

Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Valis" žurnāliste Eva Johansone kopā ar zinošiem sarunu biedriem mēģina uzzināt vairāk par mūsu valodu.

Raidieraksta cikls "Valis" tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

Mārtiņš sarunā arī atklāja, kā pats savulaik cīnījies ar lieko svaru, un bija tiešs – cilvēkam vieglāk ir vainot ogļhidrātus vai taukus, nekā atzīt, ka liekais svars ir paša atbildība. Tieši tāpēc cilvēki nereti tic ātrām diētām un solījumiem par tievēšanas brīnumlīdzekļiem. Tomēr, kā uzsvēra Bidiņš, īstā formula ir nepielūdzama: gana daudz kustību, gana daudz miega un ne par daudz uzņemtu kaloriju.

Sarunu vada žurnāliste Paula Markusa, kura ikdienā darbojas LTV, vēstot par notikumiem ārvalstīs, taču apguvusi arī fitnesa treneres specialitāti.

Vairāk

Ziņās lasām, ka pēdējo gadu laikā dramatiski pasliktinājusies lasītprasme skolēnu vidū. Kādēļ tas noticis, kā to varētu mainīt, un kas galu galā vispār ir lasītprasme?

Pirmajā raidieraksta sērijā par lasītprasmi, tās trūkumu un lasītprieka rašanos stāsta bagātīgi apbalvotā bērnu literatūras rakstniece Luīze Pastore, uzsverot, ka tieši pieaugušie ietekmē bērnus ar savu piemēru, ka visiem derētu mācīties garlaikoties un ka skolās trūkst uzsvara uz būtiskāko.

Uzklausām arī iniciatīvas "Ziedoņa klase" vadītājas Elizabetes Pavlovskas domas.

Raidieraksta cikls tapis sadarbībā ar valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde".

Raidierakstu "LSMnīca" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido sabiedrisko mediju portāla LSM.lv redakcija.

Zelčs uzskata, ka ir labāk skatīties uz priekšu, nekavēties pagātnē un ka Daugavpilij ir visas iespējas atrast savu vietu pasaules tirgū, ejot soli pa solim. Galvenais – izpētīt tirgu un meklēt iespējas, jo mūsdienās, tās, viņaprāt, ir ļoti plašas.

"Ir jau tā, ka cilvēks dažreiz ļoti ilgi saka, – es gribētu uzņēmumu. Un tad ir tā – viņš grib vienu gadu, divus gadus, desmit gadus un tā arī neko nedara, lai viņam būtu. Ir jau tikai tie gribētāji, bet tie, kas tiešām vienu dienu nolemj, ka es darīšu un es ieguldīšu savu laiku, zināšanas un meklēšu tos veidus, kā kaut ko izdarīt. Tie ir tiešām sevi izmēģinājuši. Un, ja tu tad saproti, ka tu šobrīd biznesam neesi gatavs, tas arī ir ļoti labs rezultāts, jo tu vairs netērē laiku domai – "es gribētu, es darītu." Tu esi pamēģinājis, tu saproti, ka šis varbūt nav tavs un mierīgi dari kaut ko citu. Tas ir normāli," spriež Andrejs.

"Ir tādi priekšstati, kas ir uzņēmējs. Uzreiz liekas, ka man būs labs darbs, laba mašīna, daudz naudas, brīvs laiks, es varēšu kaut ko vadīt, varēšu neko nevadīt, varēšu braukt atpūsties kaut kur uz kūrortiem. Bet, protams, jāsaprot viennozīmīgi, tas ir liels darbs. Bet tas ir darbs, kas dod arī visus manus nosauktos patīkamos bonusus un rezultātu. Tādēļ galvenais, atkal un atkal varu teikt, ir darīt, pierādīt sevi un meklēt iespējas, kā."

Daugavpilij ir ievērojama industriāla pagātne, bet vai vienmēr ir vērts vienmēr skatīties atpakaļ? "Mēs nevaram šobrīd gribēt, lai Daugavpils pēkšņi atdzimst ar lielām rūpnīcām un visas mūsu vecās industriālās teritorijas pēkšņi atkal sāk rūkt un darboties, jo ir pilnīgi mainījies tirgus šo gadu laikā. Tie ražotāji, kuri ir sākuši darboties šobrīd, viņi meklē un iekaro. Un viņiem tas ir iespējams," ir pārliecināts Zelčs.

Par biznesa inkubatora darbu Daugavpilī un to, kā iespējams darboties pilsētā, vairāk var uzzināt raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi." 4. un pēdējā epizodē ar Andreju Zelču.

Profesore latviešu valodas apguvi Daugavpilī salīdzina ar citu pasaules valstu pieredzi. 

"Situācija ir globāla. Motivācijas pamatā ir dzenulis. Ja cilvēkam vajag valodu darbam, viņš iemācās ļoti ātri," viņa sacīja sarunā ar LSM.lv. 

Raidierakstā tiek aprakstīti intervējamās novērojumi par iedzīvotāju attieksmi pret valodas mācīšanos, dažādajām motivācijām, iemesliem, kā pēdējā gada laika mainījies pieprasījums pēc valodas apguves atbalsta mehānismiem. Viņa norāda, ka "mēs kā pedagogi redzam, ka mums ir sākotnēji jānomierina šie cilvēki, jāizveido pozitīvs mikroklimats un tad jāsāk mācīt". Profesore arī pauž viedokli par to, vai vecums ietekmē spēju apgūt valodu, kādas ir iespējas lietot valodu atšķirīgi runājošā vidē, kā arī to, cik būtiska ir valodas nesēju jeb cilvēku, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, attieksme.

"Es neesmu pamanījusi, ka Daugavpils izglītojamajiem būtu noraidoša attieksme. Tas , kas visus vieno, – viņiem ir lielas bailes, ziņa par jaunām prasībām," saka Maija Burima un norāda, ka apmācāmos viņa nesteidzina, bet strādā ar iekšējām sajūtām un pārliecību. Raidieraksta viese atzīst, ka "ir vēl tādi palikuši, kuri nevēlas mācīties. Nāk kā baltas lapas. Viņi nav motivēti un gatavojušies."  

Burima raksturo valsts valodas prasmes: "Mūsdienās, manuprāt, ir jānošķir divas lietas. Latviešu valodas zināšanas un latviešu valodas lietojums. Un, ja mēs raugāmies uz jautājumu par latviešu valodas lietojumu, tad es gribu teikt, ka latviešu valodas zināšanas ir kļuvušas daudz plašākas. Cilvēki labi zina latviešu valodu, jo īpaši vidējā, jaunākā paaudze, skolēni. Mēs šobrīd runājam par tendencēm, par niansēm, bet kopumā tādas lielas, sāpīgas problēmas par to, ka nezina latviešu valodu, nav. Cita lieta ir attieksme pret latviešu valodu, vai vēl jo vairāk, es nosauktu – latviešu valodas lietojums dažādās vidēs, dažādās pilsētās. Vai ir pietiekams daudzums cilvēku, lai valodas lietojums no pasīva varētu kļūt aktīvs. Un, ja mēs paraugāmies uz Daugavpils iedzīvotāju etnisko sastāvu, protams, mēs saprotam, ka tā ir problēma jau pēc būtības."

Par idejām, kā popularizēt valsts valodas lietošanu, vairāk klausies raidierakstā "LSMnīca. Daugavpils stereotipi" ar Maiju Burimu.

Susejs ir pārliecināts un piekrīt tiem, kas saka – ja neesi bijis Daugavpilī, neesi bijis Latvijā. 

"Pilsēta ir ļoti segmentēta, kas man arī ļoti patīk. Ja es gribu izbaudīt ceturtdien ukraiņu kultūru, es eju pie ukraiņiem, ja es gribu piektdien izbaudīt leišu kultūru, es eju pie leišiem, pie poļiem, pie krieviem, pie baltkrieviem. Tā ir lielākā maģija, kas dominē Latgalē, īpaši Daugavpilī," saka podkāsta viesis. 

Raidieraksta viesis dalās arī ar savu personisko pieredzi – kā bērnam, augot Daugavpilī un mācoties vienīgajā pilsētas latviešu vidusskolā. Susejs stāsta, kā ir mainījusies sabiedrība un atklāj šī brīža Daugavpils iedzīvotāju izaicinājumus, kā arī apcer valstiskuma izjūtu un attieksmi pret to.

"Vajag sākt mīlēt, glāstīt, lauzt stereotipus, būt Daugavpilī un saprast, ka tā ir daudzkrāsaina, ļoti interesanta pilsēta, kuru vajag izjust," aicina Māris Susejs.

Kā tiek uztverta pierobeža? Kāda ir skolu nepieciešamība? Cik tālu no Rīgas atrodas Liepāja, cik Daugavpils? Kāda ir birokrātu un politiķu attieksme pret Daugavpili un Latgali kopumā? Kurš simbols visvairāk raksturo otro lielāko Latvijas pilsētu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes uzzini raidierakstā "LSMnīca". "Daugavpils. Stereotipi" ar Māri Suseju. 

Blakus aktīvajai sabiedrības daļai pilsētā mājo arī pasīvi iedzīvotāji, kuri baidās vai nevēlas rīkoties. Arī tā ir daļa Daugavpils, norāda podkāsta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņaprāt, bezdarbība un gaidīšana pēc stipras rokas, kas paveiks visu nepieciešamo, ir viena no pilsētas problēmām.

Tomēr Inga Belousa atklāj vēl vienu būtisku jautājumu – pilsētas identitāte. "Agrāk vai vēlāk ir jādomā par to, kas tu esi un ko tu gribi. Un pilsētā, kur ir ļoti daudzas dažādas identitātes, tas varētu būt sarežģīti, jo, dažādās identitātēs dzīvojot, mums ir jāieņem kaut kāda pozīcija vai kāds viedokļu kopums vai jāaizstāv kāda konkrēta darbība. Bet tas nav nemaz tik viegli, un citu reizi mums šķiet, ka nav nemaz tik labi, ja mēs parādām to publiski," podkāstā "LSMnīca" dalījās pilsētvides aktīviste.

Raidierakstā diskusija ir arī par Daugavpils etniskās dažādības plusiem un mīnusiem, kā arī tiek mēģināts izprast iemeslus, kāpēc Daugavpils cieta neveiksmi cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā. Sarunā tiek apspriests, kāds ir skats uz Daugavpili no malas, cik bieži citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji ir pārsteigti, uzzinot par Daugavpils dzīvi tuvplānā. 

{Podkāstā vēl tiek atklāta problēma par iekšējo izolāciju. Cilvēki nevēlas vai nesaprot, kā sazināties ar citām Latvijas sabiedrības daļām un organizācijām. Inga minēja, ka Daugavpils ir eksotiska vieta, tomēr to nedrīkst slēpt vai izolēt arī no pašu daugavpiliešu puses. "Ja mēs paši mēģinātu skatīties uz tiem, kas dzīvo Rīgā, nevis kā uz naidīgiem, bet kā uz sadarbības partneriem, tad diezgan daudzas lietas arī atrisinātos tīri tajā attieksmes jautājumā. Jo, ja mēs nākam kā atšķirīgie un ieņemam sacensības formātu vai aizstāvēšanās formātu, tad būtībā mums pašiem ir diezgan grūti."

Inga Belousa darbojas arī biedrībā "Zaļā brīvība".

Autors interviju ciklā meklēs atbildes uz to, kādu vietu Daugavpils ieņem Latvijā? Kā sevi pozicionē paši daugavpilieši? Kāda ir pašvaldības pozīcija pieminekļu nojaukšanas un Ukrainas karoga lietošanas jautājumos?  

"Galvenās problēmas manā skatījumā ir bailes runāt atklāti par problēmām, spēja kritizēt varu, iniciatīvas trūkums, nespēja pašiem kaut ko darīt, kļūdu nesaprašana. Tā gan ir taisnība, jo daļa pilsētas iedzīvotāju gaida laimi no debesīm. Bet ir arī aktīvi cilvēki, kuri ne tikai vārdos, bet arī darbos apstrīd šos priekšstatus. Pilsēta ir daudzveidīga," uzskatā raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. 

Kādas iespējas paver Latvijas otrā lielākā pilsēta?