LSMnīca

Ieskatu svarīgākajās atziņās sarunā ar LSM.lv sniedza Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.

Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

Piektajā "Formā!" epizodē viesojās NBS profesionālā dienesta virsnieks Ralfs Bankovs, kurš ir Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona 2. rotas komandieris. 

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons sagatavo zemessargus un rezerves karavīrus. Raidieraksta "Formā!" veidotāji skaidroja, ka, iestājoties šajā bataljonā, cilvēks var kļūt par zemessargu, bet nedienē Zemessardzē. Proti, 3. kājnieku bataljons ir unikāls, jo to komplektē gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi, kas uz brīvprātības principa ierodas uz apmācībām, gan arī rezerves karavīri – karavīri, kuri kādreiz ir bijuši daļa no NBS. 

Kā sacīja podkāsta vadītāji – dienests 3. bataljonā ir pa vidu starp Zemessardzi un profesionālo dienestu. Ralfs Bankovs jau 11 gadus dienē NBS, bet patlaban ir vienas bataljona rotas komandieris, ikdienā komandē zemessargus. Šajā bataljonā zemessargi aizvada apmācības, kas ir līdzvērtīgas profesionālajam dienestam.

"3. kājnieku bataljona zemessargam mēs liekam vienādības zīmi ar brigādes karavīru. No šiem zemessargiem prasa daudz, treniņos nekas neatšķiras no tā, kā tiek trenēti profesionālā dienesta karavīri. Nodarbības ir pat vēl interesantākas, ir vairāk jāpiedomā pie tādām lietām, lai noturētu zemessargu uzmanību un nesamazinātu aktivitāti. Līdz ar to mēs spējam izpildīt mūsu uzdotos uzdevumus, kas ir valsts aizsardzībā. Mūsu griba ir mūsu lielākais ierocis. Tāpēc uzskatu, ka mēs esam vienlīdzīga vienība jebkurai citai profesionālā dienesta vienībai," sacīja Bankovs.

Bankova ceļš līdz profesionālajam dienestam bija apzināts. Jau sākumā viņš izvirzīja mērķi kļūt par virsnieku, tā sasniegšanai bija nepieciešamas studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pēc studijām saņemt vēsti, ka esi nozīmēts komandēt zemessargus, bija "kārtīgs sitiens pa ego", atzina Bankovs. 

"Tu iepriekš esi strādājis profesionālajā dienestā, katru dienu celies ar viņiem, darbojies. Nereti virsniekam ir tā, ka viņš neizvēlēsies – es gribu dienēt tur. Tevi ieliek tur, kur tevi vajag valstij. Tajā brīdī es atrados kapteiņa kursā, ieguvu militāro izglītību. Tas bija pārsteigums, par ko man paziņoja kursabiedri. Atrodoties starptautiskajā operācijā Kosovā, sākumā domāju, ka tas ir neizdevies joks, bet dienas beigās tā bija patiesība. Tas bija kārtīgs sitiens pa ego, tā arī bija neziņa par to, ko sagaidīt, kādas ambīcijas var uzstādīt," stāstīja Bankovs. 

Tomēr šaubas un neziņa izdzisa pirmajā reizē, kad Bankovs jau komandiera statusā satika brīvprātīgos zemessargus. Viņš zemessargos redzēja vēlmi aizsargāt savu valsti, un tas bija kā vienojošais faktors turpmākai sadarbībai.

"Es ieskatījos jums acīs, skatos – jūs gribat trenēties, jūs gribat mācīties, jūs gribat aizsargāt šo valsti. Un tad es sapratu, ka tev nav jābūt profesionālim, lai būtu patriots. Tev arī nav jābūt disciplinētam, tev nav jābūt talantīgam. Tev vienkārši jāgrib to darīt. Jūs parādījāt zobus. Jūs parādījāt savu sirdi, savu attieksmi. Viss arī slēpjas attieksmē un sirdī," pauda Bankovs. 

Viņš uzskata, ka profesionālā dienesta karavīros ir sarežģītāk ieraudzīt šādu degsmi. "Karavīros šo degsmi acīs ieraugi daudz retāk. Tur ir ekstra jāmotivē, lai redzētu tādu degsmi, bet tas ir izdarāms, vienkārši nepieciešams vienots mērķis," piebilda Bankovs.

Savukārt zemessargi vēl papildus pamatdarbam un ikdienas dzīvei ir gatavi veltīt laiku un pūles, lai stiprinātu valsts aizsardzību. Līdz ar to motivācija jau ir, vēl nepieciešams spēcīgs vadītājs, uzskata Bankovs. 

"Dienesta laikā esmu sapratis, ka mans mērķis kā virsniekam nav panākt to, ka padotie ciena mani manas pakāpes dēļ. Tev ir jāciena mani kā personu, kā līderi. Ir jāpanāk tas, ka viņi ir gatavi sekot. Un to var panākt tikai ar personīgo piemēru, tikai ar darba kultūru. Nepietiek tikai ar to, ka tu pirmais ierodies darbā un pēdējais, aizejot no darba, izslēdz gaismu. Nē, tev ir jāstrādā efektīvi, jāmācās kopā un nav jābaidās kļūdīties. Tas ir tas, kas var kavēt tavu izaugsmi," sacīja Bankovs. 

Valsts aizsardzības stiprināšanā savu artavu var dot ikviens – neatkarīgi no vecuma vai fiziskajām spējām, svarīgākais ir vēlme darīt, uzskata Bankovs. 

"Artavu bruņotajiem spēkiem var iedot gan 18 gadu vecumā, gan 48 gadu vecumā. Šeit ir iespēja izveidot mugurkaulu, attīstīties, iegūt draugus uz mūžu un būt dinamiskā vidē, nekad nebūs garlaicīgi. Neviens šeit netiek mērīts.

Svece netiek mērīta pēc garuma un platuma, bet gan pēc liesmas spožuma, Tas ir tas svarīgākais – cik spoža būs šī liesma," sacīja piektās "Formā!" epizodes viesis Ralfs Bankovs.

Vairāk par 3. kājnieku bataljona uzdevumiem un ikdienu, par militārās izglītības ceļu un jaunāku cilvēku piesaisti Zemessardzei iespējams uzzināt raidieraksta "Formā!" piektajā epizodē. 

Ārste raidierakstā skaidroja, kādi mīti apvij menopauzi, kā tai sagatavoties jau iepriekš un ko darīt, ja dzīves kvalitāte menopauzes laikā ir nepatīkami pasliktinājusies. Jo varianti ir!

Raidierakstu veido un vada LSM.lv žurnāliste Ieva Strazdiņa, redaktore Karīna Egliena.

► Raidierakstu vari klausīties lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".

Vairāk

Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

2023. gadā sākumā tika izveidota LMT Zemessardzes apakšvienība. To var izdarīt arī citi stratēģiski nozīmīgi uzņēmumi. Jāslēdz līgums ar valsti. 

Kaļķis stāstīja par LMT apakšvienības izveidi: "2022. gadā Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki izveidoja nacionālās aizsardzības koncepciju. Arī LMT līmenī mums parādījās šāda saruna. (..) 2022. gada beigās mēs bijām savākuši pietiekamu zemessargu skaitu, lai šo vienību varētu izveidot. Daži zemessargi pārnāca uz mūsu vienību, jo viņi bija tikko sākuši iestāšanās procesu, viņiem bija gluži vienalga, kur nonākt, bet viņi labprāt nāca pie kolēģiem. 2023. gada sākumā parakstījām līgumu par apakšvienības izveidi atbilstoši likumam, un tas mums ir vienības dibināšanas brīdis. Tad bija pirmā svinīgā zvēresta ceremonija, pēc kuras jaunie zemessargi sāka pamatapmācību."

"Formā!" ceturtās epizodes viesis atzina, ka nebija vienkārši atrast zemessargus, lai vienību varētu izveidot. 

"Mēs ļoti ātri secinājām, ka nebūs iespējams izveidot apakšvienību no esošajiem zemessargiem, jo LMT ir ļoti saliedēts, patriotisks kolektīvs. Mūsu zemessargi dienēja zemessardzē arī pirms LMT apakšvienības tikai dažādos bataljonos, lielākā daļa turpat dienē arī šodien tādēļ, ka ir pretdabiski izjaukt kolektīvu. Tie zemessargi, kas jau ir iekšā kādā vienībā, jūtas slikti, ja viņiem jāiet projām, jo viņi kaut kādā ziņā izdara pāri pārējiem, kas ir viņu nodaļā. Līdz ar to mēs ļoti agri fokusējāmies uz jauno zemessargu atrašanu, tas bija kaut kādā ziņā izaicinājums, jo tie, kas gribēja iestāties zemessardzē, bija jau to izdarījuši. Mēs stāstījām par zemessardzes apakšvienības izveidi, stāstījām par to, kas tas būs. Uzrunājām cilvēkus līdz pat individuālam līmenim, kuriem vispār bija interese, ka potenciāli varētu, vai kuri vēl domāja. Tā ideja bija tāda – ja varētu, bet domā, tad, visticamāk, ir kaut kādi neatbildēti jautājumi, kas attur. Mēs gājām meklēt šos jautājumus un tos risināt. Tā ir arī, manuprāt, viena no mūsu panākumu atslēgām, ka mēs tos zemessargus šādā veidā spējām uzrunāt, iesaistīt," stāstīja Kaļķis.

Konkrēta uzņēmuma Zemessardzes apakšvienībā var dienēt tikai konkrētā uzņēmuma darbinieki. Ja darbinieks, kurš ir uzņēmuma Zemessardzes apakšvienībā, aiziet no darba, viņam jāpamet arī vienība. Taču dienestu Zemessardzē var turpināt citā vienībā.

"Jāsaprot, ka šīs apakšvienības ir tādās organizācijās, kas ir valstiski nozīmīgas. Līdz ar to, lai aizstāvētu šīs organizācijas infrastruktūru, tev faktiski sanāk zināt daudz. No organizācijas skatupunkta – pilnīgam svešiniekam nestāstīs tik daudz, tik detalizēti kā tam, kurš ir tavs kolēģis, kuru tu pazīsti, kurš ir informēts par informācijas drošību. Tur patiesībā civilā un militārā puse ļoti labi saliekas kopā," pauda Kaļķis. 

Lai arī valsts zemessargiem jau sniedz sociālās garantijas, arī pašam uzņēmumam jādomā par darbinieku motivēšanu iesaistīties Zemessardzē un papildu labumiem, lai darbinieks varētu apvienot dienestu ar pamatdarbu. 

Kaļķis stāstīja: "LMT atbalsta darbiniekus, kuri vēlas dienēt Zemessardzē. Atbalstu esam veidojuši no esošo zemessargu personiskās pieredzes. Piemēram, dažos gadījumos izrādījās, ka, lai izietu pamatapmācību, ir jātērē savs atvaļinājums Mēs, piemēram, piešķiram papildus astoņas apmaksātas darba dienas pamatapmācības nometnei vai pamatapmācības dienām. Sakombinējot to kopā ar valsts nodrošināto, sanāk pietiekams apjoms, lai to varētu izdarīt bez sāpēm. Tāpat katru gadu papildus piešķiram piecas apmaksātas brīvdienas, lai piedalītos Zemessardzes mācībās vai speciālajos uzdevumos, papildus jau tām piecām, ko nodrošina valsts. Pēc mācībām brīvdienās, ja ir nepieciešams, pirmdien iespējams paņemt brīvdienu. Esam izveidojuši arī apakšvienībai īpašas telpas, kur var glabāt ekipējumu, gatavoties mācībām."

Kaļķa vērtējumā arvien vairāk uzņēmumi iesaistās valsts aizsardzības stiprināšanā un dibina Zemessardzes apakšvienības.

"Par vairākām vienībām ir jau zināms un redzams publiski, bet es domāju, ka tas, ko varu atklāt, – patiesībā šo vienību ir vairāk. Tās veidojas. Kad pastāstījām par LMT pieredzi, mums bija jautājumi no citiem potenciālajiem uzņēmumiem, kas veido apakšvienības. Attiecīgi mēs ļoti labprāt dalījāmies ar savu pieredzi, jo patiesībā jau viens nav karotājs arī uzņēmumu līmenī," sacīja Kaļķis. 

Uzņēmuma Zemessardzes apakšvienība var kalpot arī kā darbinieku piesaistes vai lojalitātes mehānisms, uzsvēra Kaļķis. 

"Jā, patiesībā tas arī varētu būt viens no tiem papildu motivatoriem palikt. Jo tas kolektīvs, kas mums ir izveidojies, tas tiešām ir ļoti saliedēts, ļoti jautrs, kā parasti, ir arī Zemessardzes humors iekšā," sacīja "Formā!" ceturtās epizodes viesis. 

Par to, kā konkrēti darbojas LMT apakšvienība, kā šāda iecere stiprina uzņēmuma kolektīvu un kādi ir Mārtiņa Kaļķa iemesli pievienoties Zemessardzei, iespējams uzzināt "Formā!" ceturtajā epizodē. 

► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

2023. gadā sākumā tika izveidota LMT Zemessardzes apakšvienība. To var izdarīt arī citi stratēģiski nozīmīgi uzņēmumi. Jāslēdz līgums ar valsti. 

Kaļķis stāstīja par LMT apakšvienības izveidi: "2022. gadā Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki izveidoja nacionālās aizsardzības koncepciju. Arī LMT līmenī mums parādījās šāda saruna. (..) 2022. gada beigās mēs bijām savākuši pietiekamu zemessargu skaitu, lai šo vienību varētu izveidot. Daži zemessargi pārnāca uz mūsu vienību, jo viņi bija tikko sākuši iestāšanās procesu, viņiem bija gluži vienalga, kur nonākt, bet viņi labprāt nāca pie kolēģiem. 2023. gada sākumā parakstījām līgumu par apakšvienības izveidi atbilstoši likumam, un tas mums ir vienības dibināšanas brīdis. Tad bija pirmā svinīgā zvēresta ceremonija, pēc kuras jaunie zemessargi sāka pamatapmācību."

"Formā!" ceturtās epizodes viesis atzina, ka nebija vienkārši atrast zemessargus, lai vienību varētu izveidot. 

"Mēs ļoti ātri secinājām, ka nebūs iespējams izveidot apakšvienību no esošajiem zemessargiem, jo LMT ir ļoti saliedēts, patriotisks kolektīvs. Mūsu zemessargi dienēja zemessardzē arī pirms LMT apakšvienības tikai dažādos bataljonos, lielākā daļa turpat dienē arī šodien tādēļ, ka ir pretdabiski izjaukt kolektīvu. Tie zemessargi, kas jau ir iekšā kādā vienībā, jūtas slikti, ja viņiem jāiet projām, jo viņi kaut kādā ziņā izdara pāri pārējiem, kas ir viņu nodaļā. Līdz ar to mēs ļoti agri fokusējāmies uz jauno zemessargu atrašanu, tas bija kaut kādā ziņā izaicinājums, jo tie, kas gribēja iestāties zemessardzē, bija jau to izdarījuši. Mēs stāstījām par zemessardzes apakšvienības izveidi, stāstījām par to, kas tas būs. Uzrunājām cilvēkus līdz pat individuālam līmenim, kuriem vispār bija interese, ka potenciāli varētu, vai kuri vēl domāja. Tā ideja bija tāda – ja varētu, bet domā, tad, visticamāk, ir kaut kādi neatbildēti jautājumi, kas attur. Mēs gājām meklēt šos jautājumus un tos risināt. Tā ir arī, manuprāt, viena no mūsu panākumu atslēgām, ka mēs tos zemessargus šādā veidā spējām uzrunāt, iesaistīt," stāstīja Kaļķis.

Konkrēta uzņēmuma Zemessardzes apakšvienībā var dienēt tikai konkrētā uzņēmuma darbinieki. Ja darbinieks, kurš ir uzņēmuma Zemessardzes apakšvienībā, aiziet no darba, viņam jāpamet arī vienība. Taču dienestu Zemessardzē var turpināt citā vienībā.

"Jāsaprot, ka šīs apakšvienības ir tādās organizācijās, kas ir valstiski nozīmīgas. Līdz ar to, lai aizstāvētu šīs organizācijas infrastruktūru, tev faktiski sanāk zināt daudz. No organizācijas skatupunkta – pilnīgam svešiniekam nestāstīs tik daudz, tik detalizēti kā tam, kurš ir tavs kolēģis, kuru tu pazīsti, kurš ir informēts par informācijas drošību. Tur patiesībā civilā un militārā puse ļoti labi saliekas kopā," pauda Kaļķis. 

Lai arī valsts zemessargiem jau sniedz sociālās garantijas, arī pašam uzņēmumam jādomā par darbinieku motivēšanu iesaistīties Zemessardzē un papildu labumiem, lai darbinieks varētu apvienot dienestu ar pamatdarbu. 

Kaļķis stāstīja: "LMT atbalsta darbiniekus, kuri vēlas dienēt Zemessardzē. Atbalstu esam veidojuši no esošo zemessargu personiskās pieredzes. Piemēram, dažos gadījumos izrādījās, ka, lai izietu pamatapmācību, ir jātērē savs atvaļinājums Mēs, piemēram, piešķiram papildus astoņas apmaksātas darba dienas pamatapmācības nometnei vai pamatapmācības dienām. Sakombinējot to kopā ar valsts nodrošināto, sanāk pietiekams apjoms, lai to varētu izdarīt bez sāpēm. Tāpat katru gadu papildus piešķiram piecas apmaksātas brīvdienas, lai piedalītos Zemessardzes mācībās vai speciālajos uzdevumos, papildus jau tām piecām, ko nodrošina valsts. Pēc mācībām brīvdienās, ja ir nepieciešams, pirmdien iespējams paņemt brīvdienu. Esam izveidojuši arī apakšvienībai īpašas telpas, kur var glabāt ekipējumu, gatavoties mācībām."

Kaļķa vērtējumā arvien vairāk uzņēmumi iesaistās valsts aizsardzības stiprināšanā un dibina Zemessardzes apakšvienības.

"Par vairākām vienībām ir jau zināms un redzams publiski, bet es domāju, ka tas, ko varu atklāt, – patiesībā šo vienību ir vairāk. Tās veidojas. Kad pastāstījām par LMT pieredzi, mums bija jautājumi no citiem potenciālajiem uzņēmumiem, kas veido apakšvienības. Attiecīgi mēs ļoti labprāt dalījāmies ar savu pieredzi, jo patiesībā jau viens nav karotājs arī uzņēmumu līmenī," sacīja Kaļķis. 

Uzņēmuma Zemessardzes apakšvienība var kalpot arī kā darbinieku piesaistes vai lojalitātes mehānisms, uzsvēra Kaļķis. 

"Jā, patiesībā tas arī varētu būt viens no tiem papildu motivatoriem palikt. Jo tas kolektīvs, kas mums ir izveidojies, tas tiešām ir ļoti saliedēts, ļoti jautrs, kā parasti, ir arī Zemessardzes humors iekšā," sacīja "Formā!" ceturtās epizodes viesis. 

Par to, kā konkrēti darbojas LMT apakšvienība, kā šāda iecere stiprina uzņēmuma kolektīvu un kādi ir Mārtiņa Kaļķa iemesli pievienoties Zemessardzei, iespējams uzzināt "Formā!" ceturtajā epizodē. 

► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

Reproduktoloģe, runājot par to, ka mūsdienās cilvēki arvien vēlāk kļūst par vecākiem, norādīja – pirms 20 gadiem, kad viņai pašai bija 30, valdīja uzskats, ka līdz 30 gadiem ir vēlams piedzemdēt pirmo bērnu, taču šobrīd lielākā daļa viņas pacienšu ir sievietes pēc 40, kuras tikai sāk plānot pirmo atvasi. Ārste uzsvēra – viņai tas nešķiet nekas ārkārtējs, jo katram ir sava dzīve un iemesli, kādēļ neplānoja bērniņu ātrāk.

Fodina arī norādīja – ja dzīvē sanācis tā, ka neizdevās saplānot grūtniecību līdz 35 gadiem, tas nenozīmē, ka doma par bērniņu jāatmet. Viņa ieteica: "Tad, kad plānojat grūtniecību tuvu 40, nedariet uz savu galvu, vismaz aizejiet pie ginekologa vai reproduktologa, lai dakteri paskatās, kādas ir izredzes, kas ir vajadzīgs, vai vajag mazliet sagatavoties un kaut ko apārstēt."

Tāpat sabiedrībā nereti ir uzskats, ka viss atkarīgs tikai no sievietes, taču bērna radīšanā piedalās arī vīrietis un arī no vīrieša daudz kas ir atkarīgs, atzina Fodina un Vītols.

► Savukārt nākamajā raidieraksta epizodē pēc divām nedēļām dzirdēsiet sarunu ar ginekoloģi un dzemdību speciālisti Elizabeti Ārgali, kad plašāk skaidrosim, kas ir visbiežākie ar menopauzi saistītie mīti, kādi vingrojumi, uzturs un speciālistu vizītes ieteicamas, gan laikus gatavojoties menopauzei, gan to jau piedzīvojot.

Raidierakstu veido un vada LSM.lv žurnāliste Ieva Strazdiņa, redaktore Karīna Egliena.

► Raidierakstu vari klausīties lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".

Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

Trešajā "Formā!" epizodē viesojās vecākais zemessargs, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš. Viņš dzimis Austrālijā, dzīvojis arī Lielbritānijā un ASV, bet galu galā nonācis līdz Latvijai, kur ne tikai kļuvis par jaunuzņēmumu un investīciju jomas celmlauzi, dibinot tādas organizācijas kā "TechChill" un "Startup House", bet arī atradis arī citu veidu, kā kalpot savai valstij, dienot Zemessardzē.

Bērziņš stāsta, ka viņa lēmums iestāties Zemessardzē bija spontāns, bet galvenie iemesli meklējami 2014. gada notikumos Ukrainā.

"Tas bija spontāns lēmums pēc Krimas aneksijas, kad es sāku domāt – pasaule nedaudz mainās, drauds ir lielāks, ko es darītu, ja būtu X stunda. Sievai to pateicu tikai pēc fakta, kad biju jau iestājies. Nebiju pats izdomājis līdz galam, kā tas būs. Pienāca pirmās nedēļas nogales Zemessardzē, un tad jau bija jāsaprot, ka vajadzēs arī fiziski trenēties," pauž Andris.

Savulaik arī tika dzirdēti aizspriedumi par dienestu Zemessardzē, kuriem saknes bija meklējamas vēl no padomju armijas laikiem. Tomēr Bērziņš atzīst, ka šie aizspriedumi lielākoties ir nepatiesi, Zemessardze esot devusi pārliecību, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās un kā strādāt komandā.

"Tā ir viena lieta – vienkārši iemācīties ar ieroci apieties un izšaut, un pārlādēt, un pārtīrīt, tas ir mazākais. Bet tev visa tā komandķēde kļūst saprotamāka, saprast, kā notiek kustība, kā notiek komandas, ka ir dažādas specialitātes. Cilvēkiem jāstrādā kopā. Viss šis kopums ir tas, kas veido efektīvu kaujas spēju, nevis tas, ka tu vienkārši proti savu ieroci pacelt."

Zemessardze Bērziņu pārsteigusi gan ar vairākiem ieguvumiem, gan ar izaicinājumiem.

"Pirmais izaicinājums bija fiziskais, man bija 43 gadi, kad es iestājos. Es kaut ko bija vingrojis tajos iepriekšējos gadus, bet kā cilvēks, kas daudz ceļoja un strādāja pie datora, nebiju tik izcilā formā, un tas bija man lielisks iegansts iet uz treniņzāli, uzlabot fizisko formu. Tagad ir pagājuši 10 gadi, es neesmu varbūt tajā visizcilākajā formā gluži, bet es esmu daudz labākā formā, nekā es biju. Vēl divas lietas, kas bija kā tādi patīkami pārsteigumi un kuras es negaidīju, – būt vidē, kur visi ir brīvprātīgie, bet no dažādām jomām. Tur ir mediķi, aktieri, Saeimas deputāti un loģistikas noliktavas krāvēji – visi ir vienādi. Man šī vide ļoti patika, tas bija kā tāds atsvaidzinājums nedēļas nogalē no tās ikdienas vides, kurā es strādāju, kur ir tehnoloģiju cilvēki, programmētāji, investori, kur ir visu laiku tās pašas sarunas. Bet aizbraukt nedēļas nogalē pilnīgi citā vidē man ļoti patika. Un vēl mani pārsteidza tas, ko es spēju izdarīt, jo militārās apmācības tevi liek zem gan fiziskās, gan garīgās slodzes un spriedzes. Un, šo te pārdzīvojot, ar laiku es guvu lielāku pārliecību par sevi, lielāku izturības spēju. Tas, man liekas, jebkuram cilvēkam ir vērtīgi dzīvē, lai tiktu galā ar jebkādiem negadījumiem, kas varētu būt."

Bērziņš dienestu Zemessardzē sāka Studentu bataljona kaujas rotā. Tomēr veselības likstas piespieda dienestu mainīt un atrast vislabāko veido, kā viņš varētu sniegt savu artavu valsts aizsardzībai.

"No 10 gadiem dienestā gandrīz 7 gadus es dienēju kaujas rotā kā strēlnieks. Bet tad es ievainoju abus ceļus, vienu arī operēju, un tajā brīdī es sapratu, ka kā kājnieks caur logiem lēkt un pa sniegotiem ceļiem iet naktīs droši vien nebūšu vairs spējīgs. Tad kovida laikā es noliku C kategorijas [transportlīdzekļa vadīšanas tiesības] un pieteicos šoferēt. Tā kā es tagad esmu šoferis, braucu ar "Scania" – interesants braucamais, lielā smagā mašīna, ar kuru ved gan kravas, gan arī zaldātus uz mācībām un atpakaļ," stāsta Bērziņš.

Viņš uzskata, ka ikkatrs var pielikt roku valsts aizsardzības stiprināšanā.

"Es vispār esmu cilvēks, kas uzskata, ka kalpot ir pareizā lieta, ko darīt. Kalpot valstij, kalpot savējiem, visādās dzīves jomās. Un tā es meklēju veidu, kā turpināt kalpot. Ar saviem savainotajiem ceļiem es varu šoferēt, un šoferus vajag. Tad es varu ļaut kādam citam jaunam cilvēkam, kuram ceļi ir labākā stāvoklī, iet un darīt to, kas ir jādara, bet es varu darīt to, ka varu darīt," pauž Bērziņš.

Vaicāts par to, kā aprast ar situāciju, kad profesionālajā darbā ikdienā svarīgi lēmumi ir jāpieņem pašam, bet Zemessardzē jāpilda uzdevumi un jāklausa komandieru pavēlēm, Bērziņš atzīst – arī tas ir viens no pozitīvajiem pārsteigumiem Zemessardzē.

"Man tieši kā uzņēmējam, kur visu nedēļu no manis sagaida lēmumus, arī Zemessardze bija kā labs pārsteigums. Man diezgan daudzi uzņēmēji ir pazīstami, kuri arī iestājās, un viņiem bieži vien pirmais jautājums bija: man tur būs kāds priekšā, kas būs mans tur seržants vai kas, bet ja nu es nepiekrītu tai pavēlei? Un es saku: militārās organizācijas strādā tāpēc, ka tu piekrīti tai pavēlei, ka tu vienkārši dari, ko tev liek. Tā lieta tieši tā arī strādā, tāpēc tā strādā labi un efektīvi. Un es izbaudu to nedēļas nogali, kurā man nav jāveic lēmumi virs mana līmeņa. Man pasaka: aizbrauc tur un paņem to. Es tieši tā arī aizbraucu tur un paņemu to. Viss ir kārtībā. Nav problēmu. Tas ir kā tāds atvieglojums, ka man nav uz pleciem tie lielie, smagie lēmumi. Katram uzņēmējam es novēlu to izbaudīt – to atvieglojumu par nedēļas nogali, kad tu vari dienēt, tev nav jābūt virsniekam, tieši tā ir arī zināmā mērā bauda," saka Bērziņš.

Pieredzējušais uzņēmējs uzskata, ka Zemessardze ir laba iespēja jauniem cilvēkiem gūt pirmo vadītāja pieredzi.

"Esmu mēģinājis arī iedrošināt it īpaši jaunus cilvēkus, kuriem vēl nav vadības pieredzes, stāties Zemessardzē un kļūt par nodaļas komandieriem un grupas komandieriem. Tā var ļoti agri iegūt pirmo vadības pieredzi, un tā nav tā demokrātiskā, mīļā, moderno uzņēmumu pārvaldības vadības pieredze, tā ir skarbāka, bet

tā dod tev arī pārliecību, ka tu vari vadīt, tu vari uzņemties atbildību par kādu uzdevumu, tu vari izlemt, kā tas ir jādara, nokomandēt un vadīt, un šī te pašpārliecība un spēja izdarīt, man liekas, ir ļoti vērtīgi jaunajiem cilvēkiem. To es silti iesaku," saka trešās "Formā!" epizodes viesis Andris Bērziņš.

Par to, kā aizspriedumi par Zemessardzi un dienests ir mainījies laika gaitā, kā arī ko par cilvēku piesaisti Zemessardzei var mācīties no ASV,  iespējams uzzināt "Formā!" trešajā epizodē.

► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

"Kaut kam pateikt nē – tas ir muļķīgi, jo ko gan var zaudēt, var tikai iegūt," raidieraksta pirmajā daļā saka 54 gadus vecā Kristīne Mitrone. Viņa īsi pirms 40 gadu jubilejas savu dzīvi sagrieza teju kājām gaisā, ļaujoties savām vēlmēm un sapņiem. Kristīne saprata, ka vēlas pārmaiņas, un nenobijās no sabiedrībā pieņemtajām normām, ka pusmūžā jau jāsāk rimties un iekārtot ērtāku stūrīti vecumdienām.

Bet raidieraksta otrajā daļā saruna ar geštaltterapeiti un psihoterapijas speciālisti Solvitu Vekteri. Ko par tieksmi uz pārmaiņām saka zinātne un pētījumi? "Ap 40 gadu vecumu sagriezt kājām gaisā ir pilnīgi normāli. Tas ir tiešām labs laiks, kad cilvēks gana iepazinis sevi un jau realizējies tajā, ko ir izvēlējies pirmajā reizē, tāpēc grib pamēģināt un realizēties vēl kādā no jomām – jaunā profesijā, personīgā dzīvē, jaunā hobijā." 

Raidierakstu veido un vada LSM.lv žurnāliste Ieva Strazdiņa, redaktore Karīna Egliena.

► Raidierakstu vari klausīties lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".

Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

Otrajā "Formā!" epizodē viesojās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas zemessargi Inga Tralla-Kancāne un Arnis Kancāns. 

Inga un Arnis vēlējās Zemessardzei pievienoties vairākkārt, tomēr liktenīgo soli abi spēra 2024. gadā jeb, pēc abu teiktā, vecumā "40+". Arī pirms tam bijusi vēlme kļūt par zemessargu, taču vēl nebija pareizais laiks. 

"2014. gadā es aizgāju kopā ar draugu pieteikties Zemessardzē ar pilnu pārliecību. Mēs aizpildījām visus dokumentus. Bet, parunājoties ar bataljonu cilvēkiem, kas bija uz vietas, es sapratu, ka es vēl tam neesmu gatavs, ko es godīgi arī viņiem pateicu. Un saņēmu atbildi – tas ir pilnīgi normāli, nāc pie mums tad, kad tu būsi gatavs. Pagāja nepilni 10 gadi, un es biju gatavs," stāstīja Arnis. 

Inga turpina: "Mēs gribējām pieteikties jau 2022. gadā, bet tajā laikā man bija jāpabeidz studijas, kas būtībā paņēma visu manu brīvo laiku. Bija skaidrs, ka vairs nav iespējas nekur iestarpināt Zemessardzi. Kad man bija mācības, Arnis bija uzņēmies rūpes par bērniem. Kad es pabeidzu mācības, paņēmu nelielu atelpu, un tad mēs pieteicāmies."

Inga un Arnis savu lēmumu nenožēlo, jo apzinās, ka Zemessardzē māca prasmes, kas ļaus sargāt savu zemi, kā arī saglabāt vēsu prātu krīzes situācijās. 

Un pēc vairāk nekā 17 laulībā pavadītiem gadiem pāris Zemessardzi uztver kā foršu izaicinājumu, ko pārvarēt kopā. 

"Mēs domājām, ka tas būs tāds foršs, kopīgs izaicinājums, kam iziet cauri. Un tas par tādu arī ir izvērties. Tā kā mūsu gaidas par to, ko mēs piedzīvosim, ir pat labākas, nekā mēs domājām," pauda Arnis. 

Kāpēc stāties Zemessardzē kopā, un kurš parūpēsies par bērniem? Te bez apkārtējo atbalsta neiztikt, uzsvēra Inga un Arnis, norādot, ka atbilde uz šo jautājumu bija arī galvenais iedrošinājums kļūt par zemessargiem. 

"Mums bija svarīgs jautājums par to, ja mēs abi esam Zemessardzē un iestājās kāds brīdis X, vai mums ir iespēja parūpēties par bērniem? Bet mūs pārliecināja, – jā, ja jums ir bērni, tad protams. Un tad vairs nebija jautājumu. (..) Mēs esam to sistēmu optimizējuši. Mums ir izveidota ļoti spēcīga un laba atbalsta grupa – omes, kaimiņi, arī abu puiku treneri. Paldies viņiem. Planētas ir saslēgušās visas kopā," stāstīja Arnis. 

Par abu lēmumu lepojas arī bērni, savukārt citi neslēpj interesi – ko tad var sagaidīt Zemessardzē. 

"No cilvēku puses atbalsts ir viennozīmīgi. Tas, ko es esmu sajutis, ir, ka tas atbalsts arī saistās ar milzīgu interesi – kā jums tur ies, bija grūti, kā bija? Jo cilvēkiem ir arī kaut kas neizstāstīts, ir ļoti daudz neatbildēto jautājumu. Tā interese un vēlme iesaistīties ir, bet tā mijas ar šaubām, vai spēšu, vai man pietiks laika, vai to varēšu izturēt," stāstīja Arnis. 

Aizpildot un iesniedzot dokumentus, izejot veselības pārbaudi, bija pienācis laiks pamatapmācībai – tur zemessargs apgūst ieroču mācību, pirmo medicīnisko palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku. 

Lai arī pirms tās valdīja bažas par gaidāmo un to, vai abi būs spējīgi izturēt, ierodoties pamatapmācības norises vietā, tapa skaidrs – tas ir iespējams, un visi šeit ir viena komanda, kas vajadzības gadījumā palīdzēs.

"Mēs braucām mašīnā agri no rīta un domājām – uz kurieni braucam. Tā sajūta bija apmēram tāda, ka esi lidmašīnā, tev ir izpletnis un instruktors, tas ir tavs pirmais lēciens mūžā, tu to ļoti gribi, bet tas nezināmais nedaudz biedē. Mēs aizbraucām līdz galam, satikām pārējos, kas bija tādi paši kā mēs – līdzīgi motivēti un ar milzīgu jautājuma zīmi. Un tad viss aizgāja strauji, nebija laika ne baidīties, ne šaubīties, vienkārši sākās apmācības, tu iejūties, viss notiek organiski," pastāstīja Arnis un Inga. 

Protams, pamatapmācībā bija arī brīži, kas pārbauda gan fizisko, gan emocionālo noturību. Tomēr pāris atzina – pēc padarītā ir laimes un prieka sajūta, kas liek būt lepnam par sevi. 

"Es varēju to, ko iepriekš, aizejot uz Zemessardzi, es nebūtu iedomājies, ka varu. Ja kāds man pateiktu: tu varēsi četrās dienās nogulēt 12 stundas, pārvietoties vairāk nekā 20 000 soļus dienā, vēl darot smagu darbu, pēc tam piektajā dienā piecelties kājās. Es teiktu – diez vai, varbūt pirms 15 gadiem. Bet jā, es to varēju. Protams, tu saproti, kas tev jātrenē, kam jāpievērš uzmanība.

Tas ļoti precīzi parāda, ko tu spēj. Un ticiet man, jūs spējat daudz vairāk, nekā jums liekas," sacīja otrās "Formā!" epizodes viesis Arnis Kancāns. 

Kādas vērtīgas prasmes apgūst Zemessardzes pamatapmācībā, kas ir Ingas un Arņa spilgtākās atmiņas no tās? Kāda ir sievietes loma bruņotajos spēkos? Vai Zemessardzes mācību laikā paliek žēl savas sievas vai vīra? To iespējams uzzināt "Formā!" otrajā epizodē.

► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

Viņa arī uzsvēra, ka nevajadzētu spēka pilnbriedu atdalīt no pusmūža, jo zināmā mērā tieši pusmūžā cilvēki ir visaktīvākie un spējīgākie. Bet kas īsti ir pusmūžs? Kurā vecumā tas sākas? Kas šajā laikā notiek ar smadzenēm, un vai tiešām eksistē tikai viens vecums – tas, kas pasē? Klausies pirmajā epizodē un gaidi nākamās epizodes katru otro piektdienu!

Raidierakstu veido un vada LSM.lv žurnāliste Ieva Strazdiņa, redaktore Karīna Egliena.

► Raidierakstu vari klausīties lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", "YouTube", kā arī portālā LSM.lv un "REplay.lv".